Zviedri iemet paris akmeņus katariem, izradas ne tikai Maxima darbiniekus mocās
http://www.expressen.se/nyheter/the-truth-about-the-luxury-of-qatar-airways/
Jā, arī izlasīju to rakstu. Vispār jau izklausās diezgan šausmīgi, bet dažas lietas lika aizdomāties - kāpēc darbinieki (stjuartes, nevis filipīnieši un indieši, kuriem tiešām varbūt šī liekas kā vienīgā iespēja) paši neaizgāja no darba vairāku gadu garumā, bet gaidīja, kamēr tos patrieks? Zviedrijā nav tas sliktākais dzīves līmenis un kā redzams, tad pēc atlaišanas, viņas veiksmīgi atradušas darbu citās aviokompānijās. Kāpēc nedarīja to ātrāk? Turklāt pēc tam, kad bija atlaistas vēl rāvās braukt atpakaļ uz Kataru. Ja tās tiešām būtu tādas koncentrācijas nometnes, tad domāju, ka viņas savā dzīvē vairs negribētu spert kāju tajā valstī.
Domāju, ka daudz kas no tās attieksmes ir taisnība, bet gan jau monētai bija arī otra puse, kas izskaidroja, kāpēc viņas tur tik ilgi palika strādāt, nevis uzteica līgumu jau pēc pirmajiem mēnešiem.
Nav prāta brīviem cilvēkiem strādāt tādā vietā. Briesmīgi.
Neticu, ka tur tik daudz maksā, lai šito paciestu.
Es domaju ka maksa krietni vairak ka Zviedrija. Jeb pareizak sakot uz papira varbut ari ne vairak, bet nodokli atskiriba no Zviedrijas praktiski nekadi.
Latvijā jau daudzos privātajos kantoros ir līdzīgi. Aizejiet kaut vai uz SIA "Telemarket" un pastrādājiet - būs gan burtnīciņa tualetes apmeklējumiem, gan burtnīciņa pīppaužu un pusdienlaika reģistrācijai, gan arī pēc darba laika jānoslauka putekļi, jāuzmazgā grīdu ar mitru lupatiņu, jāiztīra tualetes, jāiznes papīrgrozi, jāsataisa atskaites. Un, protams, vēl arī paskaidrojumu rakstīšana par katru "pārkāpumu" obligāta. Un tas viss par algu, kura mazāka par minimālo.... Nu "nespīdēs" pat 1200 SEK eirikos, lai gan LV algas kopumā krietni mazākas nekā SE. Ludzā, kur dzīvo mani radi, mazā firmelē par to pašu algu pusdienlaikā jāguļ ar firmas šefu - onku gados. Atteiksies, atradīsies cita, kura par to pašu algu būs gatava arī padrāzties.
Atsaucoties uz Viestursp1 tikko rakstīto, varu piebilst tikai to, ka ikvienam dzīvē un darbā "drāžamajam" ir maksimāli jācenšas no šī statusa izkļūt! Jo kamēr būs "drāžamie" būs arī "drāzēji"... Diezgan utopiska doma, bet varbūt tomēr izdodas. Visu mūžu mocīties kāda tur menedžereļa, ar kārtas Nr896 pakļautībā, kā arī priekšnieķeļa ar Gebelsa dvēseli autoritāro zibenspavēļu krustugunīs ir, es Jums teikšu ............ nāves smaka.....
Var būt tikai viena atkāpe! Kāds cenšas izzināt savu maksimālo pacietības un izturības robežu.
Airbaltic arī stingri ierobežo saviem darbiniekiem privāto un neprivāto dzīvi, gan bišķi citādi, kā pie baltiem cilvēkiem...bet nauda nosaka padaudz...