Šogad ir 100 gadi kopš pirmā komerciālā reisa, Guardian uztaisījuši jauku informatīvu un interaktīvu lapu:
http://www.theguardian.com/world/ng-interactive/2014/aviation-100-years
Izrādās smēķēt lidmašīnās aizliegts tikai kopš 1990. gada (ASV) un tiešsaistē biļetes sāka tirgot 1995. gadā…
Šī laba bilde 1939. gads.
1998.gadā un varbūt pat dažus gadus vēlāk piem. iekš Spanair vēl bija smēķētāju vietas.
Nu, man sanāca kādā 2002. gadā lidot ar TAROM (Rumāņu), tur kūpināja puse lidmašīnas, protams smirdēja visa. Turklāt man pie iečekošanās neviens neko neprasīja un vieta izrādījās smēķētāju zonā. Bija patiess šoks, jo līdz tam jau bija lidots pietiekami daudz, bet tādu barbarismu vēl nebija gadījies redzēt.
Tikai lūdzu nepadomāt, ka tie bildē ir smēķētāji. Kā sapratu, viņi elpo skābekļa-hēlija maisījumu lielā lidojuma augstuma dēļ (~6 km), jo lidmašīnas tolaik vēl nebija tik hermētiskas.
Tikai lūdzu nepadomāt, ka tie bildē ir smēķētāji. Kā sapratu, viņi elpo skābekļa-hēlija maisījumu lielā lidojuma augstuma dēļ (~6 km), jo lidmašīnas tolaik vēl nebija tik hermētiskas.
Kāpēc skābekļa-hēlija maisījumu, nevis vienkārši papildus skābekli pie esošā gaisa? Tāds maisījums ir ievērojami dārgāks par skābekli no balona un arī tehnika tā apkalpošanai krietni sarežģītāka hēlija izcilās plūstamības dēļ. Bet labumu es nespēju saskatīt.
Tāds tur ir bildes paraksts: «As altitude rose towards the stratosphere oxygen masks started to make their appearance. Here passengers on a Northwest Airlines plane breathe a helium-oxygen mixture while cruising at 20,000 feet.»
Paskatījos bildes avotu, tas ir šeit: http://www.corbisimages.com/stock-photo/rights-managed/BE067298/airplane...
Tur aprakstīts nedaudz plašāk: «A step toward the day when the passenger planes will fly the sub-stratosphere was made when ten civilian passengers, seated in a Northwest Airlines plane, slipped on masks and breathed a helium-oxygen mixture and cruised without discomfort at an altitude of 20,000 feet, with the outside temperature 32 degrees below zero. The gas apparatus was designed by staff members of the Mayo Clinic and was tested by them last summer.»
Nu, vismaz nirējiem maisījums ar hēliju ir tāpēc, ka mazāk sprādzienbīstams. Tīrs skābeklis arī ir diezgan eksplozīvs.
Nu nu, gan jau k izskaidros plašāk par niršanu, bet skābeklis ir toksisks, tāpēc.
Es domāju, Jura citētajā bildes parakstā varētu būt kļūda. Vai arī hēlija pielietošana saistīta ar inženiertehniskām problēmām, skābekļa baloniem glabājoties aukstumā. Jo hēlijam ir nevis vienkārši laba, bet izcila plūstamība. Tāpēc medicīnā to jauc ar skābekli, kad elpošanas maisījumu vajag dabūt cauri ļoti sašaurinātiem elpceļiem. Piemēram, astmatiskā statusa gadījum bērniem. Hēliju lieto arī tvertņu hremētiskuma pārbaudei, arī lidmašīnas degvielas tvertņu - tas spēj tikt ārā caur mikroskopisku plaisiņu 100 reiz ātrāk par gaisu. Barokameras, kas paredzētas skābeklim, šī iemesla dēļ nestrādā ar hēlija maisījumu: viss labums izskrien ārā. Iespējams, tas maisījums nodrošina, ka aparatūra vienkārši neaizsalst. Un katrā ziņā, ja tur ir hēlijs, tad pasažieru balsis izklausās vairāk kā dīvaini: spalgi spiedzīgas, izelpa pietiek tikai dažiem vārdiem
Ugunsdrošības ziņā hēlijam nav nekādu priekšrocību pret nesalīdzināmi lētāko slāpekli. Un niršanā to lieto nevis tādēļ, ka tas nedeg, bet lai aizvietotu slāpekli, kurš lielā spiedienā izsauc narkozi (elpojot gaisu, vidusmēra cilvēkam ~50 metru dziļumā sākas pamatīgs pālis). Vēl daudz lielākā dziļumā pat hēlijs kļūst toksisks un to aizvieto ar ūdeņradi.
Nesaspiestu un saspiestu gāzu elpošana medicīniskos nolūkos ir bijis mans profesionālais lauciņš vairāk kā 20 gadus, tāpēc zinu ko runāju. Zem ūdens ar nitroxu un trimixu arī esmu darbojies.
Jā, tas viss taisnība. Sāku domāt, kāpēc man galvā aizķēries hēlija salīdzinājums ar ūdeņradi no drošības viedokļa tieši attiecībā uz niršanu, nevis gaisa baloniem; varbūt izlasīts kādā Kusto grāmatā, bet neesmu pārliecināts.
Pie 1993.gada arī forša bilde
1984. gads, pirmais Virgin reiss:
Sameklēju tā skābekļa aparāta autoru - Mayo klīnikas publikāciju 1938.gada The Journal of Aviation medicine. "The necessity for the use of oxygen and a practical Apparatus for its administration to both pilots and passangers". Jā, tur ir apsvērta hēlija lietošana aviācijā kesona slimības profilaksei. Kā zināms, arī mūsdienās, pēc niršanas ar akvalangu tajā pašā dienā nedrīkst lidot. Bet pēc dziļas, ilgstošas un atkārtotas - pat vairākas dienas. Nezināju, ka kesona slimība iespējama arī bez iepriekšejas atrašanās paaugstinātā spiedienā - vienkārši strauji uzņemot augstumu. Tiesa, veseliem cilvēkiem, augstumos līdz 5000 m un pie komerciāliem lidaparātiem pieejamā augstuma uzņemšanas tempa, tas nav aktuāli. Problēma vairāk skar militāro lidmašīnu pilotus. Bet tie mūsdienās tāpat elpo skābekli un lieto spiediena tērpus.
Efektīva kesona slimības profilakse ir arī sākt elpot tīru skābekli uz zemes - lai izskalotu no asinīm slāpekli. Attēlā redzamās konstrukcijas maskas gan nodrošina skābekļa koncentrāciju ieelpas gaisā tikai līdz 33%. Tomēr nekur, izņemot šīs bildes parakstu, neatrodu atsauces, ka komercreisos pasažieriem būtu dots maisījums ar hēliju.
Pēc bildes paraksta var noprast, ka tas ir eksperimentāls reiss.