Tiesa gan braucu 2008.gadā. Trekno gadu pašās beigās,kad cenas patiesībā bija gandrīz tādas pašas kā tagad.

http://www.iauto.lv/viewtopic.php?topic=24152&forum=40

Ja padomā ir Atēnas, tad jārēķina klāt vēl izmaksas. Ir būts Grieķijā arī ar velo, dārgi, salīdzinot ar visām Bulgārijām, Rumānijām. 

Ja ir konkrēti jautājumi, tad droši

Kāds prāmis? Ja brauc no Latvijas, tad taisnākais ceļš līdz Grieķijai ir pa sauszemi. Braucu šajā pavasarī. Nodevās sanāca ap 50 Eur. Pārējais atkarīgs no auto degvielas patēriņa, izvēlētajām naktsmītnēm (vismaz 2x kaut kur jāpaguļ, ja nemauc uz maiņām nonstopā).
500 Eur turp/atpakaļ IMHO ir absolūts askētisms bez ēšanas un ar ekonomisku auto.

Prāmis pāri Donavai (Rumānijas/Bulgārijas robeša pie Vidin) Nu jau kā nepilnu gadu tur ir pabeigts maksas tilts.

Protams,ka 500 eur ir tikai par degvielu un bāņiem. Paika un naktsmājas atsevišķā rēķinā.

Ja mērķis ir ātrāk un/vai lētāk nokļūt Grieķijā, tad ne Rumānijā, ne Bulgārijā nav ko meklēt. Ungārija-Serbija-Maķedonija-Grieķija sanāks gan ātrāk, gan lētāk.

Pirms mēneša braucu LV-LT-PL-CZ-DE-AU-CH-FR-ES ar 4 litru benzīnu(pārsvarā pa bāņiem) +/- 3300km. Iebraucot lielās pilsētās, dažos apskates objektos un ar dažām navigātora kļūdām benzīnā tika iztērēts ~500EUR, atpakaļ vel neesmu braucis Ja pazīsti savu auto, diezgan precīzi aprēķināt aptuvenās benzīna izmaksas var izmantojot šos datus http://energy.eu/fuelprices/

Freja:  "Kādas varētu būt kopējās izmaksas par degvielu, prāmi un ceļa maksām braucot ar auto uz Grieķiju."

Pirms kāda laika es "Meklējam ceļabiedrus Rudens Odisejai: Rīga-Balkāni-Atēnas-Peloponēsa" - minēju pāris ciparus, cik man šis brauciens ar auto uz Grieķiju izmaksāja.

Paldies JJJ, palasīšos!

Freja,  ja ir tāda interese pa braukšanu uz Grieķiju ar savu auto, varu vairāk padalīties ar informāciju.  Tātad, biju tur aizbraucis divatā ar vieglo mašīnu 2011. gada jūnijā.  Biju 14 dienas, nobraucu 7882 km, kopīgie ceļojuma izdevumi bija 965 Ls, ko sastāda 370 Ls par 13 nakšņošanām viesnīcās, hoteļos, moteļos un pāris reizes kempigos teltī (pie jūras). 502 Ls par dīzeļdegvielu un 93 Ls pārējie izdevumi - muzeju biļetes, maksas ceļi, u.t.t. Paika pārsvarā visa no mājām (ne jau tapēc, ka mājās lētāka, bet tapēc, lai nav jātērē laiks uz iepirkšanos). Līdzi labs ledusskapis (ar kompresoru, nevis "aukstuma kaste"). Viesnīcas nekad iepriekš nerezervēju, jo tas ir neiespējami- tikai brīvā improvizācija.

Vidējais degvielas patēriņš sanāca 6,49 l/100km, vidējā dīzeļdegvielas cena šajā ceļojumā 0,98 Ls/litrs.  Uz turieni braucu caur Rumāniju, jo gribēju redzēt Drakulas pili. Apskatījām arī superīgas sālsraktuves. Ja ir interese - varu mēģināt atcerēties, kur tās bija. Tad bija nepieciešamība iebraukt Sofijā. Ja jau tā maršrutā bija - arī apskatījāmies. Starp citu, es pirmo reizi biju darbojošā musulmaņu mošejā. Pēc Sofijas, apm. 100 km uz dienvidiem ļoti iesaku apskatīt Rilas klosteri. Nenožēlosiet. Pēc Bulgārijas aizbraucām līdz Halki Diki pussalām Grieķijā un pavadījām tur kempingā, savā teltī, jūras malā 2 diennaktis, jo gribējās relaksēties pēc brauciena. Tur viena diennakts divām personām , kempingā, teltī  maksāja tikai 19 EUR. Pēc šī kempinga uz Atēnām, kur apskatījām Akropoli, tad uz Epidavros amfiteātri, kas bija tālākais punkts dienvidos. Atpakaļceļā apskatījām Grieķijā Meteoru. Un tad uz māju pusi. Bet atpakaļ nebraucām vis atkal pa Bulgāriju un Rumāniju, jo pa šīm valstīm sanāca liela čemmāšanās. Tur nav nevienas ātrgaitas šosejas, ceļi slikti, līkumoti, kalnaini. Atpakaļ braucām caur Serbiju, izbraucot cauri Sarajevai. Tā bija daudz ātrāk. Pēc tam izmetām nelielu līkumu uz Heviz termālo ezeru Ungārijā, Balatona dienvidu galā un tad uz mājām.

Līdzi bija "zaļā karte", kuru Rīgā biju nopircis. Tā bija vajadzīga, jo Serbijā uz robežas prasīja.

Ko vēl pastāstīt?

Atceroties to Grieķijas braucienu, atcerējos vienu atgadījumu, par ko gribētos pastāstīt. Par cik atpakaļceļā gribējām apmeklēt to Heviz termālo ezeru Ungārijā, izbraucām vienu gabalu pa Horvātiju - ļoti kvalitatīvu auto bāni uz kura automašīnu tik pat kā nebija. Mūs apdzina viens vācietis ar Audi un visu laiku turēja ātrumu  ap 180-200 km/st. Es laikam kādus 100 km braucu gabaliņu aiz viņa. Ja bija kāda ātrumu ierobežojoša zīme, es ātrumu nometu, bet vācietis nē. Tad katru reizi man nācās atkal viņu noķert. Un tā labu laiku. Tad pēkšņi vienā vietā mans radara detektors sāka signalizēt par to, ka kāds mēra mūsu ātrumu. Es uzreiz sabremzējos, bet vācietis, ar savu Audi nereaģēja nekā. Pēc pāris kilometriem mūs apdzina liels, melns BMW ar zilu bākuguni aiz aizmugurējā stikla. Kāds viņam bija ātrums, es nezinu, bet mums pagāja garām , kā stāvošai mašīnai. Es domāju, ka bija stipri virs 200 km/st. Skats bija iespaidīgs.  Vēl pēc kādiem 10 km redzēju ceļa malā stāvam gan manu "veco draugu" vācieti ar to Audi, gan iepriekšminēto BMW ar zilo bākuguni :)

Secinājums: Īsti neatceros, bet uz Horvātu autobāņiem varētu būt ātruma ierobežojums kādi 130 vai 140 km/st. Protams to, kā jau visur, pārkāpa daudzi. Bet laikam te morāle ir tāda - ja pārkāp, tad zini mēra sajūtu! Ja mēra sajūtas nav, tad saņem sodu. Un otrkārt - nevajag ignorēt radara detektoru

Izsmeļošs apraksts JJJ! Pateicos! Bet kur kalnu ceļi, jārēķinās, ka pa ātro nesanāks un vai vajadzīgs traukties bez apstājas Rilas klosteris Bulgārijā vismaz bildēs iespaidīgi. Njā, par zaļo karti neizdomājos. 

Malacis, ka ieturēji distanci! Reizēm vērts ieskatīties mājas lapā ceļugids...

2017.g septembrī biju aizbrauci uz 2x nedēļām uz Sitoniju. ar  LC 120. Bijām trijatā , ņemu līdzi lielo gumijas laivu, motoru utt , Š.G. maijā brauksim  vel reiz,!!! 2800km  viena virziena no Rīgas,  2 naktis (Polijā un Serbija)  No Varšavas līdz Bulgārijai autobaņi… taatad ceļš nav smags. Ceļa izdevumi viena virzienā Diz degv. + vinjetes ap 350 EUR......

Nesaprotu, kāpēc, lai brauktu uz Sitoniju, jākuļās iekšā Bulgārijā. Caur Maķedoniju ir gan tuvāk, gan ceļš labāks.

Sadaļā par Franciju orsons21 rakstīja par izmaiņām ātrumu limitos. Jā, ne jau pēc navigātoriem būtu jāvadās, bet pēc ceļa zīmēm. Bet es gribētu minēt piemēru par vienu izņēmumu, kur tas nastrādā, bet tas neattiecas uz pieminēto Franciju, tādēļ ierakstīju to šeit.

Tas, ka katrā valstī būtu jābrauc tā, kā to norāda ceļa zīmes, nevis jāvadās pēc WAZE vai jebkura cita navigātora norādījumiem, nevis pēc ziņām no TV, vai valdības rīkojumiem, u.t.t., ir loģiski un tā tam visur vajadzētu būt. Bet tā tas nav. Diemžēl ir Eiropas savienībā viena valsts, kur ceļa zīmju sistēma ir galīgi degradējusies un nefunkcionē. Ja uzstādītās ceļa zīmes ir neloģiskas - tās neievēro. Ja ceļa zīmju noteiktie aizliegumi ir neadekvāti stingri - tie netiek ievēroti. Ja pašas caļa zīmes neviens neuztur kārtībā, ja tās ir nesalasāmas, jo krūmos un zālē ieaugušas, saulē izbalējušas vai sarūsējušas - tās visi autovadītāji ignorē. Es šoreiz runāju par Grieķiju. Esmu dzirdējis par grieķu auto vadīšanas stilu. Jā, ir tāds, bet ne jau Grieķijas auto vadītāji pie tā vainīgi. Vainīgi tie, kas atbild par ceļa zīmēm un uztur ceļus, jo no tā arī neizbegami ir radies šis auto vadīšanas stils.

 Ja pirms strauja ceļa līkuma, piemēram, ir ātruma ierobežojums, piemēram, 30 km/h (līkumā, kuru var izbraukt 2 reizes ātrāk), bet pēc līkuma nav nevienas zīmes, kura šo ātruma ierobežojumu atceļ, kā braukt tālāk? Protams, katrs brauc kā grib.

 Ja uz taisna ceļa, bez krustojumiem un bez jebkādiem šķēršļiem, kur ir atļautais ātrums 90 km/h, pēkšņi ir zīme "ātruma ierobežojums 50 km/h tiek atcelts"- mums radās neizpratne un izbrīns.

Ja uz taisna ceļa ar atļauto 90 km/h tuvojas labi pārskatāms riņķis un pirms 500m ir zīme "maksimālais ātrums 30 km/h" un pie riņķa "Stop" zīme - neviens grieķis šo neloģiskumu neievēro un brauc cik ātri grib un, protams, pirms riņķa neviens neapstājas. 

Ja 300m pēc riņķa (kurš pats par sevi atceļ iepriekšējos ierobežojumus) seko ceļa zīme "visi ierobežojumi ir atcelti" - man ir jautājums - kas tieši ir atcelts. Bet vēl pēc 300m seko ceļa zīme "maksimālais ātrums 90km/h" - man rodas jau otrais jautājums - ar kādu ātrumu braukt līdz šai otrajai zīmei.

Ja pa visu Grieķiju uz visiem otršķirīgajiem ceļiem (nerunāju pa autobāņiem) pa vidu ir dubultā nepārtrauktā līnija - vajag vai nevajag, ar un bez jebkāda pamatojuma - rezultāts ir tāds, ka šo dubulto nepārtraukto šķērso kas vien grib un kad vien grib.

Parasti visās "normālās" valstīs uz ceļa uzstādīto ceļa zīmju noteiktie ātruma ierobežojumi sakrīt ar to, ko rāda WAZE, Sygic, Tomtom un Garmins. Tā tas ir visur, izņemot Grieķiju. Grieķijā katrs no nosauktajiem rāda savu ātrumu un viņu rādījumiem izmaiņas seko bez jebkāda saprotama loģiskuma!

Nu, vietām Latvijā jau arī ir visai līdzīgi, un gan jau vēl vienā otrā valstī arī. 

Nesen manā miestā pēc tautas pieprasījuma uzlika divus ''gulošos poličus''. Kādu gadu tiem vienīgais apzīmējums bija pa divi stabiņi katrā pusē. Pēc gada parādījās četras brīdinājuma zīmes, katram pa vienai katrā pusē. Nelaime tā, ka brīdinājuma zīmes pēc CSN izvieto, ja nemaldos, 150m no bīstamās vietas, ja plāksnītē nenorāda savādāk. Šeit zīmes ir 2-3 m pirms sliekšņa, kur jau patiesībā būtu vieta attiecīgajai norādījuma zīmei. Secinājums - cilvēki, kas atbild par zīmju izvietošanu, paši nav lasījuši CSN.

Vēl pirms tam salika zīmes ''dzīvojamā zona'' un ''dzīvojamās zonas beigas'', pēdējo tieši pirms manas mājas. Nekas, nesāku zvanīt uz pašvaldību un skaidroties, pārraku pats 150 m tālāk. 

Un tas, ka tur, kur fiziski ir iespējams apdzīt (nereti vienīgā vieta ilgā posmā), ir nepārtrauktā līnija, bet tur, kur to nevar izdarīt - pārtrauktā, jau vispār ir klasika.