Ko līdzīgu piedzīvoju Kuala Lumpuras lidostā, kur AirAsia lidmašīnu izkrāva, tur gan nemeta uz zemes, bet no liela augstuma meta uz tiem ratiem un otrs ar speršanu riktēja somas pa vietām

Citā pilsētā, arī pēc lidojuma ar AirAsia mana soma bija saplēsta, paldies BAN, kas visu kompensēja. Sastādīju aktiņu pie lidostas darboņiem un Latvijā iesniedzu. 

Saprotu, ka tas ir lidostas personāls, bet, ja es redzu ka tie krāvēji ir AirAsia formās, tad pa manam AirAsia ir arī atbildīga par to. Šeit gan nevar saprast ne kas par pārvadātāju ne kas par čučmekiem triņģecu taisa. 

ne velti aviokompāniju noteikumi mēdz paredzēt:

Reģistrētajā bagāžā nedrīkst nodot trauslus, plīstošus priekšmetus, piemēram, brilles, pārtikas produktus, vielas, kuras bojājas vai lietas, kurām ir īpaša vērtība, piemēram, nauda, atslēgas, parakstītās zāles, vērtspapīri vai citas vērtslietas, darījumu dokumenti, pases un citi personu apliecinoši dokumenti vai paraugi, dārglietas, dārgmetāli, elektroniskās/elektriskās ierīces, piemēram, foto/video kameras, datorus, mobilos telefonus un mūzikas instrumentus.

A viņi tāpat apietās ar 'īpašo' bagāžu? Tur mūzikas instrumenti vai sērfošanas dēļi etc.?

Labojiet mani, ja kļūdos, bet katrai aviokompānijai ir savs līgums ar savu firmu, kas nodrošina virzemes pakalpojumus, un tie gluži nav lidostas darbinieki.

Labi, Rīga tad tāda maza lidosta, tur North Hub darbojas, varbūt vēl kas, bet lielajās lidostās to ir daudz vairāk. Barselonā reiz klīdu ap pieciem kantoriem, kamēr atradu īsto.

Rīgā arī reiz novēroju. Brauc viens ar to bagāžas pārvadājamo agregātu, no piekabes viens čemodāns - bladāc. Apstājas, iemet atpakaļ piekabē, brauc - atkal bladās, iemet vēlreiz. Pēc mirkļa čemodāns ārā trešo reizi. Tā arī atstāja guļam uz lidlauka, kamēr viens atnāca un aizvilka tāpāt.

Ne to vien esmu vedis. Man pa pastu no Vācijas atnāca polsterēta kartona kastīte ar vīna pudeli. Sanāk, ka drošāk sūtīt pa pastu, kā ar iečekoto bagāžu?

Kādreiz regulāri vedām no dienvidu zemēm vīnus un olīveļļu, kamēr vienreiz ieraudzīju, kāds posts ir tad, ja plīst sarkanvīna pudele. Tas gan atgadījās draugam, bet es redzēju, kā izskatījās visas drēbes un mantas, un vairs negribu riskēt. Elektropreces gan regulāri sanāk likt čemodānā, jo rokas bagāžā ne vienmēr visu var paņemt. Īpaši, ja līdzi ir lielais darba laptops, kas jau aizņem pusi no rokas bagāžas svara.

Kādreiz regulāri vedām no dienvidu zemēm vīnus un olīveļļu, kamēr vienreiz ieraudzīju, kāds posts ir tad, ja plīst sarkanvīna pudele. Tas gan atgadījās draugam, bet es redzēju, kā izskatījās visas drēbes un mantas, un vairs negribu riskēt.

Ja ņemu līdzi eļļas, pudelītes, medu vai ko tml., normāli tak salikt visu visu maisiņos.

Ja skāde, tad tik koferis jāpatīra, drēbes neskartas. Tas tā no pieredzes.

Nē nu OK, varbūt man ar to fiziku nebija skolā pārāk labi, bet ja tā parēķina, tas kopējais kilogramu svars jau nemainās, kurā bagāžā to viņu liec. Vienīgi ja nu rokas bagāžu aizņem 10 kg zelta klucis vienā gabalā vai taml. 

Par šo pašu tēmu.  Zinu ka šis jau bija publicēts šeit. Bet neatrodu vairs kur, lai ieliktu linku.  Ir arī dziesma 2 un trīs par šo tēmu.

Vēl zinu ka Jurim nepatīk šī stila mūzika

http://www.youtube.com/watch?v=5YGc4zOqozo

Laptops man ir ar īpaši lielu ekrānu, liels un smags, jo izmantoju darbā projektēšanas programmu. Ņemu to rokas bagāžā, un daudz kg vietas vairs nepaliek.

Ok, pastāstīšu pie reizes par kādu kuriozu gadījumu un dīvaināko lietu, kādu ir nācies vest. Pēc veiksmīgās pieredzes ar olīveļļas transportēšanu metāla bundžās vienreiz iedomājos, ka varu taču atvest arī 10l īpašās krāsas savai guļbūves pirtij no Norvēģijas. Viņi īpaši spečuki šajā ziņā, un pie mums tādu produktu nenopirksi. Domāts- darīts. Sēžu jau pie geita, garlaikodamies lasu lidostas žurnālu, un atrodu rakstu - dīvainākās lietas, kādas ir mēģināts vest bagāžā. Tika minēti 10 gadījumi, bet kā īpaši stulbs tika minēts kāds gadījums, kad kāds pamuļķis bija iedomājies čemodānā ielikt 10l krāsas bundžu. Vai nu trieciena, vai spiediena dēļ tā atsprāga, un krāsa sabojāja ļoti daudzu čemodānu, un arī bagāžas nodalījums nosmērēts. Par to cilvēkam nācies šķirties no milzīgas naudas summas. Es nobālēju.

Sēdēju, stresoju, un pēkšņi ieraudziju, ka divi lidostas darbinieki tuvojas mūsu geitam ar manu čemodānu uz ratiem. Es gribēju, lai grīda zem manis atveras. Nācās vien atzīties, un pateicos čaļiem, ka bijuši tik vērīgi, un izglābuši mani no zaudējumiem. Vienojāmies, ka viņi bundžu aiznesīs uz bagāžas glabātavu, kur dienas maksa bija diezgan liela. Bet krāsa maksāja 100Ls, un žēl bija mest miskastē. Vēlāk sazvanīju norvēģu paziņu, lai aizbrauc pēc bundžas, bet par laimi viņa sievas draudzene strādāja tieši lidostas bagāžas glabātuvē. Kāda sakritība! Un vēl no Latvijas! Tā nu es ar balzāmiņu, Laimas saldumiem, rupjmaizi un šprotēm pēc kāda mēneša ar auto aizbraucu pēc savas krāsas.

P.S. Es māku par sevi pasmieties, tāpēc nevajag tagad sākt apsaukāšanos. Labāk pastāstiet, par saviem kurioziem ar bagāžu.

Nopirku Ēģiptē labu ūdenspīpi. Tā kā puse šī izstrādājuma no stikla, un bija oriģinālā kaste, tad visu to ieliku rokas bagāžā. Taču lidostas darbiniekiem pie rentgena aparāta jau aiz robežkontroles nepatika izstrādājuma otra puse - pamatīgs metāla gabals, ar asu disku pelnu uztveršanai augšgalā. Teica, ka atņems, bet par 5 USD sarunājām, ka mani eskortēja atpakaļ uz check-in galdiņu, kur šo verķi paņēma un uztina svītrkoda lenti. To es pēc tam saņēmu Rīgā no stjuartes.

Vēl man ir atņemti n-tie naži, kurus nekad neatceros ielikt nododamajā bagāžā. Bet Rīgā vienreiz ne par ko negribēju šķirties no sava šveices naža, tāpēc izgāju ārā, un paliku to zem viena akmeņa. Pēc atgriešanas turpat to atradu.

Man bija reiz ar bagāžu šads gadījums.  Nopirku tās bezmaxas biļetes ar Ryanair.  Nu ne visi posmi sanāca pa velti.  Tad nu lidoju Rīga-Diseldorfa- Feza - Milāna - Rīga. Un toreiz Ryanairs piedāvāja bez maksas pārvadāt slēpošanas ekipējumu. Bija tāda akcija. Nu tad man Marokā pie check in nosverot manu somu, kas svēra 7.6kg.  apjautājās kur ir manas slēpes. Jo biju iečekojis slēpju somu. Uz ko atbildēju, ka biju plānojis slēpju somā vest mājās paklāju, bet diemžēl neatradu sev derīgu.  Lai gan vēlāk uzzināju ka arī Marokā ir slēpošanas iespējas.

Un pēdējais gadījums septembrī Telavivā. Biju nedēļas komandējumā, un visu laiku bija tikšanās ar svarīgām personām. Baltam gludinātam kreklam bija jābūt vienmēr, un arī bikses vajadzēja gludināt. Nevarēju steigā atrast savu ceļojumu gludekli, tāpēc iebāzu čemodānā lielo pletīzeri. Ceļā uz turieni viss Ok, bet atpakaļceļā rentgena veči manā somā saskatīja ļoti daudz bīstamu priekšmetu, un aizsūtīja uz ķidāšanas galdiņu. Bija stress, jo tas bija tieši pirms check-in, un palika 20 minūtes līdz slēgšanai. Taču tie čaļi nesteidzas, un vēl mani pamācija, ka stress nogalina. Tās 20 minūtes izkūpēja, kamēr darbinieks pa vienam vilka ārā bīstamos priekšmetus (Nāves jūras kremi, sāls, un dakšiņa u.tml). Bet visbīstamākais izrādījās mans gludeklis, kuru aizsūtīja uz citu kabinetu, kur to varētu pakļaut īpašiem eksperimentiem. Par laimi paspēju iečekoties, bet gludekli nācās atstāt. Tam nokārtoja citus papīrus, un man iedeva divas uzlīmītes par nodoto bagāžu. Pēc ierašanās Rīgā zināju, ka gludeklis neatnāks, tāpēc aizgāju un pieteicu gadījumu par nozaudēto bagāžu. Aizpildīju anketu, un vēl cerēju, ka tas nolāpītais gludeklis pazudīs, un es sievai varēšu nopirkt profesionālo gludekli. Tomēr pēc 3 dienām zvanīja no lidostas, un atveda gludekli kartona kastē uz mājām Ogres rajonā. Ko viņi tajā gludeklī cerēja atrast?

Ar nažiem vienmēr ļoti jocīgi, kā viņi vērtē to bīstamību. Dīvainākais atgadījums bija, kad Kijevas lidostā vedu rokas bagāžā visādus traukus, un izskatot tos cauri, man atņēma sviesta nažus, kuriem nebija vispār pat nevienas asas malas, toties atstāja visas dakšas, ar kurām, protams, baigi gribot, varētu kādam ādai izdurties cauri.

Un vēl  man bija gadījums (iespējams, ka jau stāstīju šeit), kad biju nodevis bagāžā USPS kasti ar uzrakstītu adresi uz tās. Rezultātā bagāža bija zaudēta, bet pēc pāris mēnešiem atnāca kā sūtījums pastā ar n-tiem zīmogiem a la "nezināma izcelsme, nezināms saturs, sūtījuma apmaksas fakts nav apstiprināts, utml.", un atverta teju katrā muitā pa ceļam. Pofigistiskie krāvēji Jamaikā sajaukuši bagāžu ar pasta kravu, neskatoties uz bagāžas uzlīmēm.

bet nu vispār, cik ievērots, jebkurā gadījumā krāvējs kaut nedaudz somu metīs, pat ja būtu iespēja to bez mešanas nolikt.

te pasens Rīgas lidostas video: http://youtu.be/SzEIEmPWuQQ

Mums saliekamo nazi gribēja atņemt Stambulas lidostā, ko bija ieraudzījuši lielajā bagāžā. Bet vispār nekad nekur citur ar nazi lielajā bagāžā nav bijušas problēmas.

Vēl ir stāsts par spieķi, kas tika vests kopā ar rokas bagāžu un bija domāts kā suvenīrs omei. Berlīne bija kā starpposms, kur bija paredzēts arī nakšņot un tad atgriezties LV. Ielidojot Berlīnē, kaut kā tas spieķis aizmirsās lidostā un paši neatcerējāmies, kurā vietā īsti. Nākamajā rītā notika vesela spieķa meklēšanas operācija, un kāds laipns lidostas darbinieks beidzot mums to atnesa no telpas, kur saņem lielās bagāžas. Diemžēl jau pēc brīža viens sliktais (laikam tas bija muitnieks) atņēma, jo tas, redz, esot bīstams priekšmets un mēs varot kādam lidmašīnā iedurt vai iesist. Tā ka tomēr nebija lemts atvest to spieķi uz LV.

No šķidrumiem lielajā bagāžā nav prātīgi likt arī gāzēto minerālūdeni, droši vien arī kaut kādus citus burbuļūdeņus, jo spiediena rezultātā var notikt reakcija. Vienam ceļabiedram tā gadījās ar gāzētajiem Mangaļiem...

Tikai Kijevas lidostā info-plakātā par priekšmetiem, ko nedrīkst ņemt rokas bagāžā, stāv arī "bulava". Nezinu, kā to latviski sauc, bet izskatās šādi - http://www.ua.all.biz/img/ua/catalog/1248106.jpeg Cik labi, ka mēs to tomēr ielikām nododamā bagāžā , kaut arī tā bija tikai 15 cm gara un no koka. Kā izrādījās, ļoti daudzi to pērk Ukrainā kā suvenīru, un manai kolēģei to atrada jau pie drošības kontroles, lika iet atpakaļ un nodot. Jautri bija to redzēt braucošu Rīgas lidostā uz lentes aplīmētu ar bagāžas uzlīmēm

Spiediens bagāžas nodalījumā ir tāds pats kā salonā! Ja arī mangaļiem bija kāda reakcija, tad droši vien uz jau pieminēto čemodānu mētāšanu.

nu varbūt

Biju vedis visādus dīvainos dzērienus no citurienes. bet vienreiz izdomāju tērvetes aliņu aizvest, neatceros apstākļus, bet mugursomu ar vairākiem aliem nodevu bagāžā, saņemot kopenhāgenā somu sapratu, ka kāds uz mani būs dusmīgs, divas pudeles bija izdzīvojušas pārējais saturs... nezinu kautkur izsūcās cauri pa manu somu un pieļauju, ka arī citiem somas smaržoja pēc alus.

Nu bet tērvetniekam jau laba smarža...

Vedot vīnu (šampanieša tipa dzērienus nekad neesmu vedis jo man tie netīk) ir svarīgi preizi iepakot un pareizi sakrāmēt somu. Stikla pueli saplēst nemaz nav tik viegli (esmu vedis arī 1.5 litrīgu vīnu stikla pudelē (izskatījās plānāka par parasto 0.75l). Pudeles viemēr ietinu avīzēs žurnālos, svarīgi lai nebūtu iespējas tām savā starpā saskarties, zem un virs pudelēm novieto apģērbu, dvieļus utt. izejot no bagāžas satura (viereizējo kabatlakatiņu paciņas arī parasti lieti noder). Pamēģiniet sasist vīna pudeli pret koka virsmu un redzēsiet, ka nemaz tik vienkārši tas nav (labi plīst pret ļoti cietu stūri). Līdz šim (vests ir desmitos reižu) nav bijis neviena starpgadījuma, bet , godīgi sakot, neliels stress ir bijis vienmēr. Reiz atgriežoties mo Milānas lielā soma bija pamatīgi samīcīta (ielausta riteņu pamatne), varēja būt, ka no lidmašīnas bija izmesta un nokrita uz asfalta, tomēr 5 vīna pudeles bija neskartas. Var izmantot arī burbuļplēvi (skaitās doršākais iepakojuma materiāls). No otras puses, ja somā ir drēbes uz vairākiem simtiem tad riskēt dēļ dažām vīna pudelēm laikam tomēr nevajag, pat ja LV ir problemātiski nopirkt labu vīnu.

Prežus nevajag nekur pakot, tos tāpat drīkst ņemt rokas bagāžā !

a ja nu rokas bagāžā nav vietas? tad nākas vien vairākās kārtās savilkt virsū... :?

asprāši!

Jautrā tēma sanākusi

Tagad sāk parādīties tradīcija - piektdienas Ceļakājā ir jautrās dienas! Iepriekšējā reizē jautri diskutējām par 2. personas vietniekvārdu rakstību un par to, vai Zeme patiešām ir apaļa .

Ko, tu arī domā ka Zeme ir apaļa? Bet tad taču tu noripotu zemē - pamēģini nostāvēt uz bumbas!

Reizēm, parasti 5dienu vakaros, arī ir grūti nostāvēt...

Atcerējos kādu laiku atpakaļ dzirdētu savādu atgadījumu par "bagāžu". Nezinu gan, vai patiešām tā noticis vai tā kāda mūsdienu pasaka ... Reiz kāda ģimene devusies slēpot, braukuši ar savu auto, līdzi paņēmuši omīti, kas pieskatītu bērnus. Tā nu sanāca, ka galamērķī omīte nomira. Diemžēl apdrošināšana nebija iegādāta, bet  repatriācija dārga. Tā kā laika apstākļi esot bijuši piemēroti, nokārtojuši vajadzīgos dokumentus un nolēmuši paši transportēt omīti uz mājām mašīnas jumta bagāžniekā. Pa ceļam iegriezušies kādā ceļmalas krodziņā Polijā, bet kad iznākuši ārā, konstatējuši ka noparkotajiem auto nozagti jumta bagāžnieki, arī viņējais ar visu omīti... 

Ak jel!