Par dārgāku samaksu «Singapore Airlines» pasažieriem garantē, ka viņu tuvumā nebūs par 12 gadiem jaunāku bērnu, kuri lidojuma laikā varētu trokšņot. Lai sēdētu «bezbērnu zonā» pasažieriem jāpiemaksā apmēram 8 lati. «Bezbērnu zona» paredzēta lidmašīnu ekonomiskās klases pirmajās septiņās rindās, un kopumā tajā ir 41 vieta. Par nelielo samaksu «bezbērnu zonā» nodrošināta arī cita priekšrocība - par nedaudz vairāk kā 10 centimetriem vairāk vietas kājām, nekā standarta vietās, kur atļauts sēdēt arī mazākiem bērniem. «Mūsu jaunākajiem viesiem vai pieaugušajiem, kuri ceļo ar viņiem, nebūtu jāapvainojas - jums paliek visa pārējā lidmašīnas daļa,» teikts aviokompānijas paziņojumā. Jāpiebilst, ka līdzīgu pakalpojumu šī gada februārī sāka piedāvāt vēl kāda mazbudžeta aviokompānija «AirAsia», aizliedzot vecākiem ar maziem bērniem izvēlēties sēdvietas konkrētās lidmašīnas vietās. Savukārt «Malaysia Airlines» aizliegusi «Airbus A380» un «Boeing 747» pirmajā klasē lidot vecākiem ar pavisam maziem bērniem, tā kā turīgie viesi bieži sūdzējušies par mazu bērnu trokšņošanu.
Ar lielāko prieku piemaksāšu tos 8 latus. Prognozēju, ka tas tikai ies plašumā, jo viens ir nemitīgā brēkšana, otrs - samērā regulāri kāds apkārt sēdošais tiek apvemts, man pagaidām ir laimējies, bet nu veiksme jau nav mūžīga.
Diez vai ies plašumā. Nedrīkst jau galīgi bērnus un vecākus diskriminēt. Eiropā tas neies cauri. Pie tam 12 gadi ir pārspīlēts, ar 7 gadīgu bērnu var sarunāt. Es varu būt saprotošs raudošu bērnu sakarā, bet mani parasti satracina vecāku rīcība (nerīcība). Klasiskie gadījumi: 1) pāris ir sastrīdējies un ņem viens otru uz "izturību", kamēr sīkais ņem uz izturību apkārtējos; 2) sieva pārmet vīram, ka tas visu ceļojuma laiku ar biznesa partneriem spēlēs golfu, kamēr šai būs jāauklē sīkais, tāpēc vismaz lidmašīnā viņai ir tiesības atpūsties (bet vīram ar sīko nekas nesanāk un sieva tēlo, ka šos abus nepazīst) ; 3) tieši tad, kad man ir uzservēts lasis un ieliets šampis, blakus sēdošā māmiņa tur pat uz vietas izdomā nomainīt sīcim autiņus
Es laikam esmu veiksminieks - mani neviens nav apvēmis, arī citus nevienu apvemtus neesmu redzējis, apkārt skrejoši un raudoši bērni mani nav kaitinājuši, arī citu ģimenes strīdus es pa krēslu šķirbu neesmu novērojis Vienīgais izņēmums, kas mani kaitina, ir tas, ja kāds ēd savu konfekti, cepumu, šokolādi vai dzer alu un taru vai ēdiena atbirumus nomet turpat lejā pie kājām vai ejā, bet nu šī kaite tikpat labi attiecas kā uz bērniem tā arī uz pieaugušajiem. Kas zin, pirmajās septiņās rindās drīz sāks biežāk uzslaucīt