Vai tik te no mušas nesanāks zilonis?. Nezinu, kā citiem, bet mani priecē, ja citi runā par Ceļakāju un tās diskusijām. Kādā nesenā Forbes rakstā intervijā par Novatours šķiet starp rindiņām arī tika minēta Ceļakāja

Kļūstam populāri. Un mūs novēro

+1

Manuprāt vienīgais, par ko ir jēga iebilst — lai atsauce uz ceļakāju ir ar pilnu adresi un norāda, kurš tieši to teicis. Ja pajautātu Randomam, vai drīkst viņu pārpublicēt, ļoti šaubos, vai iebilstu. Bet manuprāt pieklājīgi ir tomēr paprasīt, pat ja rezultāts zināms.

He, kādu laiku nebiju pie datora un tagad ar dziļu interesi izlasīju diskusiju

Kaut kā pa daudz jau laikam sacepušies esat. Lai taču citē, jo nekādu slepeno un dziļo domu jau tur neesmu uzrakstījis. Tiešām - drīzāk prieks, ka ceļakāju ievēro un ka te rakstītais tiek uztverts, novērtēts un citiem ceļotājiem noder (nav runa par manu tekstiņu, bet par visu kopā).

Tiem, kas interesējās par Albāniju - tuvākajā laikā kaut ko uzrakstīšu.

Atvainojos, ka mans komentārs nebūs par Melnkalni, bet gan par pārējo daļu no šīs diskusijas.

Protams, var piekrist, ka galavārds par komentāra pārpublicēšanu ir tā autoram- šajā gadījumā- Randomam (un, kā redzams, iebildumu no viņa puses nav), bet, ja uz to paskatās no tāda viedokļa, ka mēs visi esam ieinteresēti ceļakājā uzturēt patīkamu atmosfēru, varbūt tomēr ir vērts padomāt par vienotu rīcību gadījumos, kad ceļakājas saturs tiek "iznests ārā" no foruma. Jo vienā gadījumā autoram nav iebildumu, bet citā- būs. Un tie mediji vai tūrisma aģentūras, kas arvien vairāk ir sākuši atsaukties uz ceļakāju, būs nesaprašanā, kāpēc ir dažāda attieksme. Varbūt tad radināt viņus pie kārtības, ka katru reizi ir jāpajautā saskaņojums no autora- manuprāt, tas nav pārāk sarežģīti.

Pavisam īsi tiem, kas interesējās tieši par Albāniju. Aprakstu nav īsti laika rakstīt, tādēļ varbūt vienkārši dažas lietas, kas, iespējams, noderēs tiem, kas sataisīsies uz šo valsti. Mums šī valsts bija viena no daudzām viena ceļojuma laikā, tādēļ nepretendēju uz Albānijas pazinēja statusu, bet ir sajūta, ka aptuvena nojauta par šo valstiņu radās.

Vispirms - neticiet Eiropas pensionāriem, kas braukā ar karavānām, un stāsta, ka Albānijā katram arbūzu un meloņu tirgotājam zem letes stāv automāts, ko tas momentāli liks lietā, tiklīdz piebrauks eiropietis Nedomāju, ka tur noziedzība ir augstākā līmenī kā citās Austrumeiropas un Balkānu valstīs. Neaizvainojiet viņus, piem., darot pie mošejām to, ko angļu tūristi mēdz darīt pie mūsu Brīvības pieminekļa, un viss būs kārtībā. Jāteic, nevienu brīdi 5 dienu laikā neradās bažas par drošību.

Cenas veikalos kardināli neatšķiras no mūsējām, izņēmums - augļi šoseju malās.. 10-15 s/kg arbūzi, melones.. Benzīns arī bija kaut kas līdzīgi kā pie mums. Krodziņi nebija pārāk daudz un teikt, ka lēti arī nevar, lai gan, atkārtošos, lētāk nekā Horvātijā, jo uz Albāniju tomēr tūristi ne tuvu tik daudz nebrauc.

Jūra - tieši tik pat skaista kāda ir Adrijas jūra Horvātijā un Melnkalnē, un tieši tāda pati kā Jonijas jūra Grieķijā un Itālijā, resp., sāļa, dzidra un zilizaļa.

Dzīvošana kempingos - četreiz lētāka nekā Horvātijā, bet, nu, ja ir lielas pretenzijas pret komforta līmeni, tad varētu kaut kas pietrūkt. Ja gribas tikai vietu, kur par lētu naudu pārgulēt teltī, tikt dušā, pie elektrības u.tml., tad var atrast par dažiem latiem. Daudz gan to kempingu nebija, bet, ja laikus skatās, atrast var (ticiet arī tādām norādēm, kas ar krītu uzrakstītas uz betona žoga). Varu atzīmēt 2 kempingus - viens bija ļoti skaistā vietā uz jūras pusi no Kavaje (sekojiet norādēm un nebaidieties, ka ceļš iet cauri kaut kādiem miestiņiem, beigās būsiet pie jūras) un otru pie Himare (nosaukums - Livadh). Pēdējais atrodas faktiski pludmalē, kur cilvēki, šķiet, vispār nebija.

Tā kā mēs braucām ar bērniem, tad uz pilsētu apskati īpaši nespiedām un nevaru neko uzrakstīt par tām. Izbraucām no Melnkalnes robežas līdz gandrīz Grieķijai (līdz Sarandei, kas tā kā kūrortpilsēta skaitās, bet īpašu iespaidu neatstāja). Pieminēšanas vērts gan ir seno grieķu tempļu drupu komplekss Apolonijā (netālu no Fieras).. visādi bizantiešu laika cietokšņi arī daudz. Pāris apmeklējām, ieejas lētas, bet, ja godīgi, iekšā nekas diži nebija, ko redzēt, lai gan no ārpuses - iespaidīgi. Par bunkuriem neizteikšos... nesaprotu, kāpēc tik ļoti bija no kaimiņiem jābaidās.. lai gan Tito laikā gan jau bija citādāk.

Ja trāpat uz bāņa, uz priekšu iet ātri, ja iekuļaties mazajos kalnu ceļos, traks var palikt.. un vēl govis, kas vēsā mierā pastaigājas pa ceļiem.. Iesaku iepriekš nopirkt labu ceļu karti, jo mēs benzīntankā dabūjām tik vien kā kaut kādu parodiju par karti..

Ja pēc tam brauc māju virzienā, tad iesaku palikt Maķedonijā pie Ohridas ezera (Ohridas pilsēta vispār ir redzēšanas vērta), kas ir uzreiz aiz Albānijas-Maķedonijas robežas.

Laikam tā - ja ir kādi jautājumi, rakstiet