Varbūt kāds vai Juriss var nokomentēt - vai ir normāli, ka banka konvertē 2x naudu (lata konts), iepērkoties USA - vispirms no dolāra uz eiro, tad uz latiem... Protams, klientam sanāk uz katru konvertāciju zaudēt.
Nē, nav normāli. pērkot ar karti, jābūt tikai vienai valūtas konvertācijai - no pirkuma valūtas kartes valūtā (kas var arī nebūt saistīta ar norēķinu konta valūtu). nekādas starpvalūtas izmantot nedrīkst.
Tas, protams, ir mans pieņēmums, bet tev visdrīzāk pats veikals iepurgāja. piemēram, amazon.com salīdzinoši nesen ir ieviesis "pakalpojumu" - eiropas karšu pirkumi automātā tiek konvertēti eur pircēju dzīves "atvieglošanai". vismaz man tā notiek. tīšām jānorāda, ka vēlos maksāt usd, ko viegli aizmirst vai palaist garām neuzmanības dēļ. un izmantotais kurss, protams, nav patīkams...
Es tomēr sliecos, ka banka, jo nevar jau būt, ka gan veikali, gan ēstuves, gan viesnīcas nodarbojas ar "iepurgāšanu". Nu varbūt var!? Katrā ziņā man kā nezinātājai nelikās normāli, bet, vai ir pamats strīdēties un kko jautāt bankai?
Piemērs iz dzīves: American Express. Maksājums Anglijā GBP. Karte Latos. Konvertācija: GBP-EUR-USD-LVL. Avots: Citadele bankas operatori (šo te vairrākkārt esmu viņiem jautājis un atbilde viena un tā pati - līdz šim nekas vēl nav mainījies.)
Reizēm (parasti vietās, kur ir daudz ārzemnieku, piemēram lidostas tax-free) veikals piedāvā konvertēt uz to, kas pēc viņu domām varētu būt kartes valūta. Protams, no tā vienmēr jāatsakās, pat, ja karte tiešām ir piedāvātajā valūtā, jo, visticamāk, kurss būs sliktāks nekā bankā. Var gadīties, ka šito mēģina iepurgāt bez brīdinājuma. Katrā ziņā, pēdējā laikā šāds ''palkalpojums'' kļūst aizvien populārāks, esiet uzmanīgi! POS terminālā jābūt norādītai summai oriģinālajā valūtā, ja tā nav, pieprasiet, lai izmaina!
Es tomēr sliecos, ka banka, jo nevar jau būt, ka gan veikali, gan ēstuves, gan viesnīcas nodarbojas ar "iepurgāšanu". Nu varbūt var!? Katrā ziņā man kā nezinātājai nelikās normāli, bet, vai ir pamats strīdēties un kko jautāt bankai?
Visticamāk, ka ir runa par DCC — Dynamic currency conversion. Tā man ir 'mīļa' tēma, daudzi veikali un viesnīcas ir saņēmuši praktisku audzināšanas lekciju no manis pēc tam, kad mēģināja veikt šo puslegālo krāpšanu.
Doma ir vienkārša — tā vietā, lai noņemtu no kartes summu tādā valūtā, kādā ir pirkums, tā tiek pārdevēja galā pārkonvertēta viņaprāt pircēja kartes valūtā (pēc kaut kāda pārdevēja izvēlēta kursa), plus vēl pieskaita ~3% komisiju par šo grūto darbu. Tādā veidā veikals nopelna vēl dažus procentus no pirkuma. Pircējam tas ir gana neizdevīgi jau tad, ja pārdevējs pareizi uzminējis kartes valūtu, bet, ja izdomā konvertēt uz eiro, bet reālā kartes valūta ir lati, tad divtik neizdevīgi…
Šī krāpšana darbojas ar Visa un Mastercard. Kā pretdarboties — Visa un Masterdard noteikumi pieprasa, lai pircējam pirms norēķiniem tiktu jautāts, vai vēlas norēķināties pārdevēja valūtā vai konvertēt. Ja jautā, tad protams jāatsakas. Bieži šo noteikumu ignorē, tāpēc, ja nejautā, vienalga jāseko līdzi, lai karšu terminālā rādās pādevēja valūta. Ja bez jautāšanas dod parakstīt čeku, kurā jau izdarīta konvertācija, jāatsakās to parakstīt, līdz kļūda ir izlabota. Man ir bijis pat tā, ka neko nejautā, terminālā parādās zloti (Polijā), ievadu PIN, čeku tomēr izdrukā latos ar 'izdevīgo' konvertāciju. Tad jāsauc menedžeris, lai izlabo, pamatojoties uz to, ka man netika dota izvēle. Tas protams aizņem laiku, bet manuprāt labāk tā, nekā ļauties apkrāpšanai par 3-5% no katra pirkuma.
Šī sērga diemžēl sāk arvien vairāk izplatīties viesnīcās, veikalos un pat bankomātos. Dažās viesnīcās Ķīnā pat mēgina apgalvot, ka savādāk nemaz nav iespējams norēķināties, bet, kad piedraud nemaksāt, brīnumainā kārtā tomēr parādās iespēja samaksāt ar karti juaņās.
Nav vēl bijis tā, ka DCC pielietota un pie pārdevēja neko nav iespējams izlabot. Domāju, ka tādā gadījumā varētu vērsties bankā un pieprasīt darījumu atcelt, jo pretēji noteikumiem pircējam nav jautāts, vai veikt DCC. Kāds varētu pamēģināt un uzziņot, ko saka banka.
Piemērs iz dzīves: American Express. Maksājums Anglijā GBP. Karte Latos. Konvertācija: GBP-EUR-USD-LVL. Avots: Citadele bankas operatori (šo te vairrākkārt esmu viņiem jautājis un atbilde viena un tā pati - līdz šim nekas vēl nav mainījies.)
Ar keflavik gadījumu ir neskaidrāk. Ja vien pēdējā laikā kaut kas nav mainījies, tad DCC Amex kartēm nav pieejama. Un, pat ja būtu, tā neizskaidrotu trīskāršu konvertāciju. Šķiet, ka šajā gadījumā nav cita izskaidrojuma kā bankas triki. Neticās, ka tas ir likumīgi, pretējā gadījumā viņi varētu piemest krāt vēl ķēdītē dažus desmitus konvertāciju, līdz summa pieaug 2-3x lielāka… Jāraksta bankai un jāprasa paskaidrot, kas noticis, un tad atdot starpību.
Trīskārša konvertācija jau velk uz ~10% peļņu, nu nevajag tā pārbarot bankas…
Nesen ar Amex pirku biļetes vietējiem lidojumiem vienā Dienvidamerikas valstī. Mēģinājumi izdarīt pirkumu bija vairāki. Nopirkt tā arī neizdevās, bet banka katrā mēģinājumā naudu nobloķēja, pēc noteiktajām 2 nedēļām gan atgrieza, bet ar mīnusu - 2x konvertācija turp un atpakaļ. Tagad te sāku štukot vai viņi tā vispār varēja darīt. Viņi gan skaidroja, ka pārdevējs naudu nobloķējis, bet nav paņēmis, tapēc konvertējuši atpakaļ un atgriezuši. Kopumā jau intresanti sanāk, neko nenopērc, a cipars dilst:)
Monster, tad Tev jāpalasa šī tēma no komentāra #44 uz priekšu.
Paldies! Iepriekš ar šo nebiju saskārusies! Nekur nejautāja, vai vēlos, lai pārkonvertē vai norēķinos pārdevēja valūtā! Turpmāk jābūt daudz vērīgākai!
PAr American Express gadījumu GBP-EUR-USD-LVL zvanīju bankas operātoriem vairākkārt (sākumā nenoticēju). Prasīju, kā būs, ja pirkšu Anglijā ,piemēram, teātra biļeti. Prasīju kā lai pats aprēķinu cik man noņems. Tad operātori atbildēja, ka noņems pēc sekojošās ķēdes un kursus katrai var apskatīt american express starptautiskajā mājas lapā. BET. Ja pirkums ir dolāros, tad konvertācija ir USD-LVL, ja eiro, tad EUR-USD-LVL. Ta man atbildēja bankā. Tiešām krāpšana.
Visticamāk, ka ir runa par DCC — Dynamic currency conversion. Tā man ir 'mīļa' tēma, daudzi veikali un viesnīcas ir saņēmuši praktisku audzināšanas lekciju no manis pēc tam, kad mēģināja veikt šo puslegālo krāpšanu.
Juris, kā vienmēr, malacis - izrādās, ka šai puslegālajai krāpšanai ir pat nosaukums un teorētiskais pamatojums. Un neaizmirstiet, kar ar to nodarbojas arī Ryanair (bija diskutēts jau agrāk Ceļakājā; viņi izmanto ļoti nepamanāmu triku, lai iebarotu klientam citu valūtu), kā arī daudzi citi pārdevēji internetā.
Patiesībā dažām arī Latvijas bankām tagad valūtas konvertācijas uzcenojums ir kļuvis nu jau tik liels, ka es pieļauju, ka var būt gadījumi, kad DCC tiešām var būt izdevīgs. Piemēram, Citadelei tas ir 4.3%
Tā kā kredītkartes Latvijā vēljoprojām ir relatīvi lēts prieks, neredzu iemeslu kādēļ neturēt kartes dažādās valūtās (tiem kas daudz ceļo vai iepērkas netā).
Parasti kredītkartes Latvijā var dabūt LVL, USD un EUR. Man ir visu trīs veidu. Diemžēl, daudzkārt tas nepalīdz:
1) iepērkoties valstī, kas nav eirozonā un nelieto dolārus;
2) Dynamic curency conversion bieži aplami atpazīst kartes valūtu, un var sanākt dubultā konvertācija (tā gan var sanāk jebkurā gadījumā, piemēram, atpazīstot LVL kartes kā EUR kartes).
3) Liela čupa ar bankas kartēm + veikalu lojalitātes kartes + aviokompāniju lojalitātes kartes + viesnīcu lojalitātes kartes + vēlsazinkātur lojalitātes kartes tomēr aizņem sasodīti daudz vietas makā
Vēl arī pašam jāatceras kādas kartes ir, un, kur kas ''pienākas''
Patiesībā dažām arī Latvijas bankām tagad valūtas konvertācijas uzcenojums ir kļuvis nu jau tik liels, ka es pieļauju, ka var būt gadījumi, kad DCC tiešām var būt izdevīgs. Piemēram, Citadelei tas ir 4.3%
Jā, gribēju pieminēt, ka varētu piemeklēt patoloģiskus gadījumus, kad DCC varbūt ir izdevīgāka, bet pirmkārt nav zināms, kāds ir pārdevēja izvēlētais kurss, pie kura vēl pieskaita ~3%, otrkārt tā ir izvēle starp ļoti neizdevīgu un ārkārtīgi neizdevīgu konvertāciju, kaut gan nekas netraucē izvēlēties piemēram Swedbanku, kur kovertācijas komisija ir 2%.
Ja pareizi saprotu, ASV izdotajām kartēm standartā ir uzrādīt konvertāciju un komisiju kā atsevišķus ierakstus internetbankā/izrakstā — konvertē pēc VISA/MC kursa un tad vai nu pieliek dažu procentu uzcenojumu, vai — labākajām kartēm — nē. Cerams, ka arī mums kādreiz parādīsies tāda karte bez konvertācijas komisijas. Līdz tam izdevīgākais ir izmantot LVL/EUR/USD kartes, vai arī skaidru naudu (populārākām valūtām par maiņu sanāk piemaksāt ne vairāk par 1%).
Keflavik minētais par Amex ir taisnība. Arī es zvanīju Citadelei, lai paskaidro, pēc kāda kursa konvertē amex uz latiem. Ja pirkums ir eiro, tad EUR - USD - LVL. Tāds esot amex princips. Visu konvertē finālā caur USD. Vēl nekādi neesmu spējusi no bankas darbiniekie uzzināt kursu pēc kāda konvertē. Pēdējā versija no viņu puses, ka ir pēc USD - LVL oficiālā Latvijas bankas kursa + 3%. Tā kā mistika
Vienmēr visu prasi rakstiski - lielāka iespēja, ka atbildēs profesionālāks cilvēks, kā arī būs iespēja izmantot rakstisko atbildi strīdos ar banku.
Jaunākā tendence ir rakstiskas atbildes vietā atzvanīt. Jau esmu pāris reizes saskāries ar šādu fenomenu. Vienreiz man pat atklāti pateica, ka atbildi nerakstīs, tikai telefoniski paziņos.
Tad uzraksti bankai papīra formā vēstuli/ ierakstītu.
Vai arī uzraksti iesniegumu bankas filiālē.
Vēl labs variants ir izvēlēties tādas bankas, kuras tomēr atbild rakstiski.
Es arī biju uzrakstījis rakstisku iesniegumu filiālē. Diemžēl tādam pakalpojumam kā konta slēgšana ir grūti izvēlēties citu banku.
Patiesībā labs jautājums. Ir iespējas ierakstīt zvanu, bet ,manuprāt, Latvijā tas nav atļauts, ja nēesi par to brīdinājis otru pusi (zvanītāju). Varbūt, kad tev viņi zvana nākamo reizi - ieraksti sarunu un pabrīdini par to?
Nav jau obligāti jāceļ un jāatbild, ja redz, ka zvana no bankas.
Nedaudz offtopic par komentāru rakstīšanas 'etiķeti' — nav nepieciešams citēt komentāru tieši virs savējā, sanāk lieka atkārtošanās… Ja atbild uz kādu agrāk rakstītu repliku, tad tas protam noder, bet secīgos komentāros tikai velk tēmu garumā. Izņemšu lieko. Vēl ir jēga citēt, ja no garāka komentāra atbild uz konkrētu teikumu. Bet tad to vienu arī vajadzētu citēt.
keflavik, cik es saprotu, Latvijā neviens neaizliedz ierakstīt telefona sarunas, ja tās netaisies kaut kur izplatīt. Fizisko personu datu aizsardzības likuma prasības gan laikam jāizpilda, ja grib visu perfekti pēc likuma izdarīt.
Juri, man ir aizdomas, ka ja banka atsakās dot rakstveida atbildi, tad ja necelt zvanu no bankas, nekādu atbildi tā arī nesagaidīsi
3) Liela čupa ar bankas kartēm + veikalu lojalitātes kartes + aviokompāniju lojalitātes kartes + viesnīcu lojalitātes kartes + vēlsazinkātur lojalitātes kartes tomēr aizņem sasodīti daudz vietas makā
Šī ir baigā problēma, nez kā ar to cīnīties. Tā jau maks vīriešu barsetkas izmērā.
Visticamāk, ka 90% no šīm kartēm tiek nevajadzīgi nēsātas līdzi. Piemēram, kam tev viesnīcu lojalitātes kartes? Nekur taču tās fiziski nav vajadzīgas. Vai kam tev Rimi kartiņa ārzemēs?
Tieši tur jau sākas problēma. Rimi, Maxima, Drogas u. tml. kartes, protams, uz ārzemēm līdzi netiek ņemtas. Tad, atgriežoties, kā parasti, izradās, ka pirmo reizi ejot iepirkties, esmu aizmirsis kartes paņemt. Makā nēsāju līdzi tikai biežāk lietotās, pārējās Latvijā lietojamās kartes stāv mašīnā, ārzemēs vajadzīgās - rakstāmgaldā. Protams, kad iemaldos kādā no retāk apmeklētajiem veikaliem, tad izrādās, ka karte ir mašīnā - mašīna - labākajā gadījumā stāvvietā, sliktākajā - mājās. Jā, viesnīcu kartes, tas nu tā, bez tām tiešām var iztikt, bet aviokompāniju gan ir ieteicams vadāt līdzi, ar tām mēdz būt gan atlaides pirkumiem, gan punkti par tiem. Vispār bardaks ar tām kartēm liels.
Drīz jau būs visur NFC lasītāji. Varēsi pielikt mobilo telefonu, atvērt attiecīgo aplikāciju un dabūsi atlaidi, punktus, utt.
Paldies! Iepriekš ar šo nebiju saskārusies! Nekur nejautāja, vai vēlos, lai pārkonvertē vai norēķinos pārdevēja valūtā! Turpmāk jābūt daudz vērīgākai!
Aizrakstīji bankai, pajautāji, lai atceļ maksājumus (jo neviens neprasīja, vai vēlies lietot DCC)?
Juri, aizrakstīju, gaidu, ko teiks!
Vispār bankās web lapā ir info:
Valūtas konvertācijas uzcenojums, ja kartei piesaistītā pamatkonta valūta nav vienāda ne ar darījuma valūtu, ne SEB bankas norēķinu valūtu (Latvijā - Ls, ārvalstīs - EUR) |
2% |
Pēc tā, iespējams, arī sanāk - no latiem uz eiro un tad uz dolāriem, vēl mistiskie 2%, bet rēķinot nekādi nesanāk.
Tāds teksts varētu dot mājienus par dīvainām valūtu konvertācijām, varbūt tiešām banka iebāž vēl tos EUR pa vidu (šādu pavērsienu negaidīju). Skatīsimies, ko atbildēs.