Par vēderu piekrītu. Par tablešu vajadzību - daļēji. Bet par to, ka tur nav odu - tā ir neapzināti noziedzīga sabiedrības maldināšana. Mumbajā odi IR: http://www.all-about-india.com/Malaria-In-Mumbai.html 

http://gulfnews.com/news/world/india/malaria-is-mumbai-s-big-menace-1.661785

Tā visticamāk notiks, bet teikšu godīgi, viedoklim nav nozīmes, kad runa par faktiem. Ieliksi lūdzu kādas saites uz pētījumiem par šo 50 gramu efektu? Es labprāt palasītu, kāds mehānisms varētu būt pamatā tādam pārsteidzošam rezultātam.

vienreiz Indijas ziemeļdaļā dzērām tabletes - man nekas, bet vīram bija pajocīgi ar pašsajūtu. Mūsu vietējais indiesu gids teica, ka nav vajadzības dzert (tas bija ziemā). Taču bijām arī Indijas dienvidos, un tur nu galīgi nevajag. mēs arī nelietojām, un viss nija ok. bet tas bija arī ziemā. ja brauksi lietus sezonā, tad, iespeējams, vajag. tieši Indijas dienvidi (Kerala) ir tā vieta, kur malārijas risks ir ļoti, ļoti zems. Labāk profilaksei ir dzert vietējo rumu val mūsu balzāmu!

es dzirdēju baumas (uzsvars uz baumas), ka mūsu speciālisti vairs neiesaka lietot profilaksei tabletes, bet iesaka kaut kādu krēmu. Kas par to ir dzirdēts?

Lai izvairītos no subjektīvisma, paskatieties un secinājumus izdariet paši:

http://www.cdc.gov/malaria/travelers/country_table/i.html

Tad nebūtu arī slikti izdarīt gandrīz neiespējamo jeb padomāt ar galvu! Tiem dažiem kas to tomēr var izdarīt, jāņem vērā, ka katrā pasaules malā ir izplatīts savs plazmodiju veids. Katras no zālēm, gan tās kas ķipa profilaksei, gan tās ko lieto ārstēšanai savas funkcijas pilda tikai savam plazmodiju veidam! Tas tiem, kas īpaši neiedziļinoties vienkārši pērk pretmalārijas tabletes, tā kā daļā gadījumu lietderīgāk  to naudu tomēr būtu nodzert, vismaz kaut kāda jēga.

Pie tam tā kā malārija pie mums te Latvijā ir tik pat bieža pārdība kā iesnas, tad loģiski mūsu ārsti viņā orentējās kā savā rakstāmgaldā. Tāpāt visiem ir skaidrs, ka visi tajos baltajos halātiņos perfekti orentējās katra pasaules nostūra plazmodiju veidos un to ārstēšanas niansēs. Viņi arī vienmēr perfekti pārzin katras mūsu apmeklējamās valsts ģeogrāfiju, kurš ta no viņiem piemēram perfekti nezin Argentīnas vai Indijas provinces, tas tak kā abece. Tāpēc tikai rūpēs par to, lai mūs nenokāstu kāds vietējais melnā kontineta ārsts, viņi nekad neieteiks aiziet pie amata brāļa valstī uz kurieni dodamies, jo viņš jau noteikti nav gudrāks un savas valsts plazmodiju veidos diez vai orentējās labāk. Pie tam pēc tā ārzemju ārsta honorāra mums var rasties iespaids, ka savējiem mēs pārmaksājam, a tas jau var graut mūsu valsts ekonomiku.  

Tāpat pastāv iespēja, ka tālais svešzemju šamans, Jūs nesapratīs un ieteiks nevis atbalstīt nabadzīgos zāļu ražotājus, un sākt atvaļinājumu ar kaitīgas un stipras ķīmijas lietošanu vienkāršai un parasti galīgi nevajadzīgai  profilaksei, bet gan ieteiks nopirkt aptiekā malārijas testu. Neviens it kā neiekoda, bet gribās tomēr zināt, ja nu kas - tad taisām testu, viens asins piliens un vai nu varam nodzert zāļu naudu vai nopirkt tiešām vajadzīgas zāles ārstēšanai. Tests nosaka tikai vienu, pašu bīstamāko malārijas veidu - falciparum, bet nu pret pārējiem pat it kā profilakse nav ieteicama, jo tie tāpat ļoti labi padodas ārstēšanai.

Ak jā, ceru, ka visi ir informēti, ka, ja Jūs indējaties, citiem vārdiem dzerat pretmalārijas zāles profilaksei, tur uz iepakojuma ir rakstīts, ka ražotājs negarantē, ka Jūs tomēr nesaslimsiet, un tas vispār atbilst īstenībai. To cik viņas patiesībā ir efektīvas traucē noskaidrot tas, ka viņu lietotājiem reti kad gadās vispār par to pārliecināties. 

Brīdinājums: domāt pašiem vai klausīt ārstu, tā ir katra paša izvēle. Lai gan daži filozofi uzskata, ka stulbums atņem izvēles iespēju, bet tas gan nesaskan ar oficiālajiem dokumentiem. 

vecīt, bet kādēļ tik kategoriski. es, piem., āzijas braucienam arī nopirku malaronu, jo ārsts ieteica. arī izrunājām to, ka reģions, uz kuru braucu, nav tas bīstamākais, bet katram gadījumam paņemt var. profilaksei dzert nevajag, ja sakodīs un būs simptomi, var dzert emergency (nākamā rīta) režīmā. tā es izvadāju un atvedu atpakaļ. un nevienu brīdi nenožēloju - tie, šķiet, 80 eur sirdsmieram ir mazāk par dm koncerta biļeti šeit vīnē.

ak, jā, vēl viens piemērs no tā paša brauciena. braucot uz tīģertempli iepazināmies ar ļoti jauku angļu pāri. sieva ir medmāsa, kas savulaik kādu laiku bija dzīvojusi indijā, kur vietējā ūdens dēļ viņai bija ļoti nopietnas veselības problēmas - neesot tālu līdz miršanai bijis. kopš tā laika trešās pasaules valstīs viņa krāna ūdeni nedzer, saldējumus neēd, ledu dzērienos neizmanto utt. es tā nedaru, taču ļoti labi viņu saprotu: sirdsmiers viņai ir nepārprotami svarīgāks par dažām mārciņām un neērtību, jo tāpat viss ceļojums būtu sabojāts, ja viņa katru mīļu brīdi gaidītu kārtējo caurejas lēkmi.

stāsts bija liriskai atkāpei...

un par vietējo zāļu kvalitāti: ir bijis pietiekami daudz gadījumu, kad trešās pasaules tirgos izplatītās zāles izrādījušās labākajā gadījumā viltotas, sliktākajā - bīstamas veselībai. es tomēr vairāk uzticos austrijas aptiekai, kura ir pakļauta visiem ec normatīviem.

Ceru, ka ārsts arī neaizmirsa pateikt, kas būs, ja dabūsi vienu malārijas veidu, bet dzersi zāles pret citu.

Pie tam, ja nu sanāks norauties to zarazu vai vismaz radīsies aizdomas, tad grūti iedomāties variantu - neapmeklēt pēc iespējas ātrāk vietējos ārstus, kas uzreiz uztaisīs analīzes un iedos jau stabili nepieciešamas un efektīgas zāles. Cita opera, ja plānots kādu laiku uzturēties džungļos kur ārstu tuvumā nav, bet nu diez vai tas skar ļoti plašu cilvēku loku. Jautājums jau pacēlās dodoties uz Goa nevis džungļu ekspedīcijā. 

khm, varbūt tavs komentārs bija par ko citu, es sapratu, ka tas ir turpinājums par to pašu malaronu.

Cien. Monster! Domāju, Jūs apbēdinās ziņa, ka medicīnā laiki, kad ārstēšanu nozīmēja atkarībā no domāšanas procesa rezultātiem, ir aizgājuši pagātnē. Tagad zāles ieteicams nozīmēt tikai vadoties no faktiem. Jo to uzkrāts daudz, daudz kur, to apstrāde un pārbaude kļuvusi vienkāršāka. 
Dažādos reģionos ieteikto zāļu dažādība malārijas gadījumā nenozīmē, ka pret katru plazmodiju sugu der tikai viens medikaments. Patiesībā, plazmodija sugai  profilakses un ārstēšanas izvēlē ir daudz mazāka nozīme kā tam, vai konkrētais izraisītājštamms ir rezistents pret kādu pret malārijas līdzekli. 

Bet lai paliek teorija, tā diegan labi aprakstīta Jūsu citētajā publikācijā. Es šo rakstu tādēļ, ka noteikti nepiekrītu idejai nesākt profilaksi pirms izbraukšanas, bet konsultēties ar vietējiem ārstiem. Iemesli:

1. Lai arī vairumam Latvijas infektologu nav praktiskas pieredzes malārijas ārstēšanā, tomēr viņi vadās no rekomendācijām, kas izstrādātas ceļotājiem no Eiropas. Apsvērumi, kas ņemami vērā, iesakot profilaksi pietiekami turīgam baltajam cilvēkam, kas dodas uz kādu malārijas skartu reģionu dažas nedēļas paceļot, noteikti atšķiras no apsvērumiem attiecībā uz nabadzīgu, bieži citu parazītu nomocītu indusu vai afrikāni, kas tur dzīvo visu mūžu.

2. Vairums profilaktisko medikamentu, lai būtu efekts, jāsāk lietot nedēļu vai divas pirms ierašanās riska zonā - tīri laika ziņā konsultācija pie šamaņa jau būs nokavēta. 

3. Malārijas ārstēšanai lietotie medikamenti nav no tiem nekaitīgākajiem veselībai, bet, vadoties no tās pašas www.cdc.gov informācijas, malārijas hiperdiagnostika (viltus diagnostika) Āfrikā ir nopietna problēma. Tātad patāv risks, ka vietējais jūs pilnīgi veselu, ņems un nozāļos.

4. Nav nekāda pamata domāt, ka vietējie ārsti ir gudrāki, vai nesavtīgāki par Eiropas ārstiem. Naudiņa tos uzbudina. Es pat būtu pārsteigts, ja viņi nesāktu ar dārgākās (bet ne labākās) ārstēšanas piedāvājumu. Par šo man ir ko pastāstīt no savas pieredzes

Mans secinājums - malārijas profilakse ir kā apdrošināšana. Pamatā izmesta nauda. Bet, ja iestājas apdrošināšanas gadījums, diezgan svarīgi, kāda polise jums ir. Un neviens visā pasaulē nevar pateikt iepriekš, vai gadījums iestāsies, vai nē. Tāpēc rūpīgi jāizvērtē riski pašam, jāapsver un jālieto visi līdzekļi lai izvairītos no inficēta oda kodiena, bet, ja tas šķiet pietiekami ticams, tad jālieto ceļotājiem ieteiktā profilakse, nevis vietējo mediķu padomi. Btw - viņu zināšanas jau arī nenāk no tautas dzīvesziņas, bet gan no oficiāliem pētījumiem. Tepat Rīgā arī prāvi bariņi tumšādiano brāļu mācās par eskulapiem. 

Tātad principā sanāk, ka ārsti pat nemokās ar domašānu sakot ko un kāpēc jādzer, vienkārši izpilda vadošos norādījumus, tas ir ieteikumus. Loģiski ka tā, savādāk par pašiniciatīvu var ar norauties no juristu brālības pārstāvjiem. Braukt uz Āfrikas ekvatoriālā areāla valstīm - pats to nedaru un citiem neiteiktu, nu un tos ko tur nozāļo paši to godīgi nopelnijuši. Tomēr Āzijā un Latīņamerikā ar to visu ir savādāka bilde.

Uz vietējo slimnīcu vai vismaz pie vietējā ārsta jeb šamaņa - tas latviešu ārstu izpratnē, jādodas ārstēties, nevis pēc apdrošināšanas, tas ir profilakses. Tiešām kāds domā, ka piemēram Āzijā, vietējie un baltie kas tur vazājas gadiem visu laiku dzer Eiropā ieteikto profilaksi?  Atkārtoju - domāt pašam vai darīt kā saka cilvēki baltos halātos, katra paša izvēle.    

Protams, nedzer. Bet starp mums un viņiem ir būtiska atšķirība.

Mēs. Dodamies turp uz dažām nedēļām. Zāļu izmaksas ir maza daļa kopējā ceļojuma budžetā. Iespēja, ka šajā laikā medikamenta blaknes mums nodarīs būtisku kaitējumu, ir maza. Mums nav vērā ņemamas praktiskas pieredzes izsargāties no odu kodumiem. Pēc atgriešanās no ceļojuma mēs gribam aizmirst par malārijas eksistenci pasaulē, nevis katra drudža gadījumā meklēt šauru un maz pieredzējušu speciālistu un meklēt asinīs tos, ko vairums laborantu redzējuši tikai mācību grāmatās.

Viņi. Nevēlas tērēt ievērojamas summas medikamentiem, kuri, vairākus gadus no vietas lietojot, gandrīz garantēti radīs veselības problēmas paši. Visi GP (General Practicioners, jeb ģimenes ārsti) viņu dzīves vietā pietiekami labi orientējas malārijas dif. diagnostikā. Jebkuras laboratorijas jaunākais mikroskopā lūrētājs pazīst plazmodiju gan no priekšas, gan profilā. Viņi ir labi informēti par vietām un laikiem, kur pastāv lielāki riski, tāpēc tur nelien.

Un nevajag ironizēt par statistikas pārākumu pār loģisku spriešanu medicīnā. Tā nav tikai juristu uzspiesta lieta. Vienkārši, loģiskai spriešanai mums ir totāli par maz zināšanu. Bet fakti pastāv neatkarīgi no mūsu zināšanām. Ne velti visa malārijas ķīmijprofilakses attīstība ir saistīta ar kariem, kad malārijas skartā apvidū atradās lielas organizētas cilvēku masas. Hinīna profilaktisku lietošanu britu kuģa ārsts Džeimss Linds ieteica jau 1768. gadā, bet viņa spriedumus un novērojumus uz maza kuģīša neviens neņēma vērā. Kad 1854. gadā skots Viljams Baikijs baroja ar hinīnu 118 dienu ilgu lielu ekspedīciju Āfrikā un nenomira neviens cilvēks, tikai tad profilakse kļuva atzīta (faktu, nevis domāšanas rezultātā). 
1. pasaules karā vācu karavīri masveidā cieta no malārijas, jo hinīns nāca no Javas un bija holandiešu monopols. Tikai pateicoties tam, valdība pastimulēja ķīmiķus un tie radīja pirmos sintētiskos pretmalārijas preparātus.

2. pasaules karā iespringt nācās amerikāņiem, jo Javu okupēja Japāna. Un atkal tika radīti jauni, efektīvi preparāti. Pateicoties masveida statistikai, nevis domāšanai.
Vjetnamas karā amerikāņus sāka nogalināt pret esošajiem preparātiem rezistents plazmodijs. Un tikai tam mēs varam pateikties par valdības sponsorēto meflokīna radīšanu. 

Malārijas proflakse nav farmācijas bizness. Diemžēl galveno potenciālo pircēju maciņš ir tik plāns, ka zāļu kompānijas šo medikamentu izstrādei neatvēl ne pensa. Jebkurš jauns nervu nomierinātājs, grumbu izlīdzinātājs, vei erekcijas uzlabotājs ir nesalīdzināmi ienesīgāks. 

"Malārijas proflakse nav farmācijas bizness. Jebkurš jauns nervu nomierinātājs, grumbu izlīdzinātājs, vei erekcijas uzlabotājs ir nesalīdzināmi ienesīgāks."

Tas, ka citi medikamenti ir ienesīgāki vēl nenozīmē, ka malārijas profilakse nav bizness. Farmācijas biznesā jau pasen ētikas normas ir pabīdītas malā naudas interesēm (par to var strīdēties) un arī  ārstu loma šajā biznesā ir neviennozīmīga (tas nav tikai malārijas sakarā). Kompetents un godīgs ārsts ir tiešām liela (aizvien retāka) vērtība! Atvainojos par offtopic.

Taisniba kaut kur pa vidu. Nesen bija petijums, ka mes 50% no izdevumiem zalem izlietojam nelietderigi. Tatad arsti parspile ar recepsu izrakstisanu, izraksta dargakas zales. Pasam ir nacies sastapties ar situaciju, ka arsts manam zidainim izraksta zales, kas vinam kaiteja, jo arstam nebija pieredzes attieciga gadijuma pat vina sirma vecuma. Bet man pasam bija gadu ilga un darga terapija, kas kaiteja veselibai, bet rezultatu nedeva. Kad saku, rekomendacijas bija lietot zales, kas solija 85% efektivitati. Kad pabeidzu terapiju, petijumi jau pieradija, ka efektivitate ir tikai 13%, un tagad rekomende citas vel dargakas zales. Ticiba rekomendacijam zud pec sadiem gadijumiem. Atvainojos par rakstisanu bez garumzimem.

Zāļu/slimības vēsture atspulguļo mums attīstību, nevis dod atbildi uz jautājumu vajag lietot šogad braucot ceļojumā to ķīmiju profilaksei vai nē. Tajos norādījumos pēc kā vadās ārsti iesakot profilaksi ir padaudz valstu kur gadu desmitiem nav bijis neviena malārijas gadījuma, citās vēl aiziet ģeogrāfijas nianses, kurās parasti neviens īpaši neiedziļinās, nesāksi taču katra pacienta/ceļotāja dēļ pētīt viņa celojuma maršuta karti, ārsts tak nav nekāds ģeogrāfs. Pie tam pat oponents K beigās atzina, ka vietējie mediķi to herņu pazīst un orentējas viņā daudz labāk par mūsu platuma grādu ārstiem, kas vispār ir pilnīgi pašsaprotami.

Galvenā problēma jau ir tajā, ka tās profilakses zāles ir ļoti, ļoti smaga ķīmija, inde bez garantijas. Pēc mana subjektīvā viedokļa, kas pamatojas tikai uz personisko pieredzi - daudz lielākas problēmas rada šīs profilakses zāles nevis pati malārija.  

Malārijas odi kož tikai dienakts tumšajā pusē, un tikai atrodoties tropiskā mežā kodumi iespējami arī dienas laikā. Malārijas ods ir piesiets pie stāvoša ūdens un savā dzīvē nenolido vairāk par 8 km! Tas nozīmē, ka sausās vietās, kā arī pie jūrām/okeāniem un kalnos malārijas odu nav.  Un ja nu gadīsies, tad vietējie mediķi ļoti ātri noteiks štampu un iedos zāles. Un tagad - Jūs varat iedomāties, ka neiesiet pie ārsta vai nedzersiet kīmiju ārstēšanai tikai tāpēc, ka esat lietojuši profilakses ķīmiju??? 

Par malāriju un tās profilaksi domāju šogad pirms devos uz Šrilanku. Kad izlasīju Latvijā pieejamo informāciju par to, kāda vakcinācija nepieciešama, mati cēlās stāvus- sākot no visiem hepatītiem un takumsērgām, līdz pat Japānas encefalītam, dzeltenajam drudzim un malārijai. Apzvanīju arī vairākus potēšanas kabinetus un izrunājos ar savu ģimenes ārsti. Visi kā viens kā dzejolīti skaitīja to pašu informāciju, kas atrodama internetā par rekomendācijām. It kā jau var saprast, jo no kurienes gan viņiem iegūt kādu citu info, paši tak tur uz vietas neatrodas. Aptaujāju arī tūrisma aģentūru par to, ko viņi iesaka- jāsaka, šis viedoklis bija visvairāk praksē balstīts. Vienu brīdi apsvēru domu kā te jau izteicās, nopirkt paciņu un vienkārši ņemt līdzi sirdsmieram Beigās izlēmām ne pret ko nepotēties, arī par malārijas tabletēm nospriedām, kā ņemt līdzi un sākt dzert, ja nu kaut kas jau ir noticis, tāpat ir par vēlu, jo jādzer ir pirms ceļojuma, visu ceļojuma laiku un vēl mēnesi, ja nemaldos, pēc tam. Kopā mums sanāktu ~ 2 mēneši.

Bet pats labākais - kad ieradāmies Šrilankas lidostā, visapkārt uzraksti "Welcome to malaria free zone" un ja jūs ieceļojat no valstīm, kurās ir malārija, lūdzu, dodieties tur un tur

Piekrītu, ka katram pašam ar galvu jādomā, ko darīt - viens potēsies pret visu un sirdsmieram dzers visu pēc kārtas, cits nedarīs neko. Galvenais, lai pēc tam pašam nav pārmetumi sev, ka paklausīja kādu citu, nevis pats sevi.

nu, vismaz man ārsts attiecībā uz vienu konkrētu medikamentu - malarone - teica, ka pastāv divi lietošanas scenāriji, kas abi ir absolūti pareizi un vienlīdz efektīvi: 1) dzert profilaktiski pirms brauciena vai 2) dzert pēc koduma, kad ir pamatotas aizdomas par malāriju, avārijas režīmā. vienīgā atšķirība - devas koncentrācija. pirmajā gadījumā, šķiet, bija viena tablete dienā, bet otrā - četras. tādēļ es īsti nesaprotu jūsu argumentus: negribas komplikācijas - nedzer profilaktiski, kur problēma. bet apgalvot, ka zāles nedrīkst lietot vispār, ir ļoti dīvaini. arī vietējie ārsti (pieņemot viņu labdabību un uzticamību) izrakstīs tādas pašas zāles ar tādām pašām blaknēm. tad kādēļ lai eiropieši nepirktu tās šeit, kur jebkurš licencēts pārdevējs tirgo tikai medikamentus, kas ir atbilstoši visām ec sertifikācijas prasībām - lai potenciāli ietaupītu 60eur (kas visnotaļ var arī nerealizēties)?

p.s. un diskusija par cenas pamatotību eiropā ir pavisam cita runa, protams, būtu labāk, ja malarons maksātu 35 eur centus, taču tā nav.

Juriss aprakstītais sākums ir ļoti līdzīgs manai pieredzei. Ārsts ieteica sapotēties pret dzelteno drudzi (iekšā laižot visus, bet varot netikt no valsts laukā, ja ir apmeklējis šīs slimības skartos reģionus) un malārijas tabletes ņemt līdzi, ja nu kas notiek. Taču ieteica nopirkt visādu pūšamo drazu, kreklus, kuriem grūti izkost cauri, utmldz pasīvo aizsardzību (tā gan nelīdzēja un zinu, ka iekoda vismaz 3 odi )
Tā kā man nav nekādas pieredzes ar viltotajiem medikamentiem ārpus civilizācijas, tad nesaprotu jēgu maksāt 3x dārgāk par tādām pašām zālēm Eiropā. Un pirkt tās uz vietas brīdī, kad viss ir slikti (ieskaitot daktera apmeklējumu)

Pie kam, ja pareizi atceros statistiku, tad pagājušajā gadā ārpus Latvijas ar malāriju saslimuši esot 4 cilvēki.. Briesmīgi daudz tas tomēr nav

Kad atgriezos no ceļojuma un gribēju nodot asinis infektoloģijas centrā, lai pārbaudīties vai neesmu inficējies, man atbildēja ka asins analīzēs to neredzēs līdz tam brīdim kamēr tas saucamais plazmodijs nebūs attīstījies. Secinājums - pirms sākas veselības problēmas nav iespējams pateikt vai esi jau inficēts un savlaicīgi rikoties. Nekādus malaronus dzēris nebiju, atlika sēdēt mājās un gaidīt pirmās pazīmes...

Maz ticams, ka pagājušajā gadā ar malāriju ārpus LV saslimuši vien 4 cilvēki VISĀ PASAULĒ. Drīzāk tie 4 būs LV iedzīvotāji, kuri saslimuši ārzemēs. Pa retam jau kāds ar malāriju arī nomirst tepat  Latvijā. Ja salīdzina ar insulta un sirds slimību skarto mirušo skaitu, tad, protams, nekāds lielais cipars nesanāks. Mums jau arī nav precīzas statistikas par malārijas skarto reģionu apmeklētājiem, tādēļ cipars "4" ir diezgan mazinformatīvs.

nu, mans ārsts tieši tā arī teica: ja parādās simptomi (ja pareizi atceros, līdzīgi drudzim, bet varbūt muldu) un ir aizdomas, ka tas varētu būt odu koduma rezultātā, dzer malaronu avārijas režīmā. ja vienkārši sakož odi, bet nekādu seku nav - zāles, protams, nedzer.

http://data.euro.who.int/cisid - 2010. gadā 5; 2011. 4; 2012. 3 slimnieki Latvijā. Mirušais Latvijā šobrīd pēdējais 2003.gadā, Igaunijā 2012.g. Ņemot vērā slimnieku daudzumu, mirstība vērā ņemama.

Pasaulē (uz fikso atradu 2010. gada datus): gadā 216 miljoni saslimušo; 655 000 no malārijas mirušo, no tiem 86% bērni. Bez bērniem, lielākā nāves riska grupa - grūtnieces.

Bet, izskatās, ka ceļakāja tomēr tuvojas konsensam - profilakses lietošana un izvēle ir katra paša lēmums, balstoties uz rūpīgi ievāktu informāciju.

Vai pēc ārkārtīgi skumjā stāsta par spēcīga, vesela vīrieša Aivara Brīzes pēkšņo nāvi no gripas, pieaugs pret gripu vakcinējušos skaits? Diez vai būtiski. Es tādēļ nevakcinēšos. Bet konkrēti viņš - ja būtu šogad vakcinējies, kas zina ...

Ņemot vērā apmēram cilvēku skaitu kas braukā apkārt pa pasauli, tai skaitā uz vietām ar malārijas risku, mirstība drīzāk ir maza. Pie tam 2012. gadā vismaz viens no mirušajiem, bija kaut kur Āfrikā, pareizajā reģionā strādājis. Tā kā 1/3 no statistikas datiem stabili neatiecas uz ceļotājiem.

Savukārt zinu vairākus cilvēkus kam ir smagas aizdomas, pierādīt jau nav iespējams, ka viņu samērā nopietnās veselības problēmas ir pretmalārijas profilakses zāļu lietošanas sekas. Nevar jau izslēgt, ka sagadīšanās, bet tāpat vien jau tomēr nekas nenotiek. 

BNS/AP

Vairākās Dienvidaustrumāzijas valstīs izplatās pret medikamentiem rezistenta malārija, apdraudot globālos sasniegumus šīs slimības apkarošanā, pirmdien brīdināja ASV Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra eksperti.

Ar malāriju katru gadu mirst vairāk nekā 600 tūkstoši cilvēku. Lai gan šī malārijas odu pārnēsātā slimība prasa visvairāk upuru Āfrikā, tagad visnopietnākie draudi tās ārstēšanai ir radušies valstīs pie Mekongas upes.

Malārijas izraisītāju plazmodiju rezistence pret ārstēšanā izmantoto medikamentu artemisinīnu pirmoreiz tika konstatēta 2003.gadā pie Taizemes-Kambodžas robežas. Tagad tā ir konstatēta arī Vjetnamā, Mjanmā un Ķīnas dienvidrietumos, un ir aizdomas, ka šāda rezistenta malārija sastopama arī Dienvidamerikas valstīs Gajanā un Surinamā.

Stratēģisko un starptautisko pētījumu centrs uzskata, ka tas var nozīmēt draudošu veselības katastrofu, jo tuvākajā laikā nav gaidāms alternatīvs medikaments malārijas ārstēšanai.

Problēma jau ir tā, ka LV ir maza pieredze ar malārijas ārstēšanu un Infektoloģijā tikai pasaka, ka ir jāgaida: būsi vai nebūsi inficēta.

Esot izstrādāta vakcīna. Darbojas gan tikai 26 - 36 procentu gadījumā.

http://m.tvnet.lv/article/557366

Un pēc 3 gadiem no efekta vairs ne smakas. Turklāt tur, kur ir lielāka malārijas intensitāte, vakcīna darbojas sliktāk.

Bet, jebkurā gadījumā, vezums ir izkustējies un iespēja izstrādāt vakcīnu nerādās bezcerīga. Paldies Bilam G. par viņa naudu. Zāļu kompānijas vienas pašas šādus pētījumus neatļautos.

Es iegadajos Deet paris nedelas atpakal Latvija vakcinacijas centra uz bruninieku ielas pie terbatas ielas...cena nebija tik maza,bet labi tas ka atbaida erces,odus ari malarijas..redzes ka darbisies uz vietas arzemes ari var nopirkt kad beidzas un ja paliek pari ne kad traks var ari Lv izlietot. Varot ari lietot citronelas un neatceros ka vel sajaukumu mazak kimiski, bet biezak jauzklaj..bija iespeja izveleties cik ilga iedarbiba lai butu..ik pec cik stundam jauzklaj.