Līdz šim visi mani ceļojumi ir bijuši spontāni. Lielākais mans ceļojumu iedvesmotājs ir ir google earth netīšām ieraudzīta bilde vai pēkšņš prāta aptumsums nezināmu iemeslu dēļ. Augstāk minēto iemeslu dēļ esmu pabijis (bišķiņ pazīmēšos) makronēzijā, makču pikču un daudz kur citur, galvenokārt tālajos braucienos. Šoreiz "širmis'' man par izbrīnu ir krits uz Bulgāriju – laikam dēļ zemapziņā sēdošā vīna un termālajiem basēniem alās. Tēmu iesāku lai uzinātu citu ceļotāju (tūristu viedoklis dzirdēt negribu) iedvesmu avotu ceļojumam. Kas ir tas kas jums liek doties uz Taizemi, Brazīliju, Ameriku utt.
Man liels iedvesmotājs ir iedzertais alus vakarā Vēl ne reizi nēsmu vīlies. (vienreiz gan nopirku nepareizu biļeti)
Pa alu piekrītu. Pāris gadus atpakāļ tā vairāķ iedzēris alu aizkrita širmis (drošvien zemadziņa) un nopirku biļets uz Gruziju. Beigās ceļojums sanāca super.
Man gribas aizbraukt praktiski visur (es gan atturos no kriminālākajām DAmerikas zemēm, jo nav manā raksturā atdot maciņu mīļā miera labad, tad nu labāk neizaicinu likteni), līdz ar to, kad parādās laba/izcila cena lidojumam uz kādu vietu, visticamāk tieši turp vēlos. Ja vēl izdodas sakombinēt puslīdz ciešamu dzīvošanu, pērku nost.
It kā ir vietas, kur patiktu/patīk atgriezties (Honkonga, Malaizija, Vācija, Beļģija utt), tomēr vienmēr kaut kas dzen uz vēl neredzēto.
Man "bez alus" galvenais noteicošais faktors ir lieliska cena lidojumam. Pārējo jau var piekārtot. Tāpēc nekad nezinu kur būs nākamais ceļojums. Ka jau Juris minēja ir vietas kur atgriežos. (Hong Konga, Vīne u.c.). Ir arī nerealizēti sapņi. Svētās Helēnas sala (tur stap citu sola drīz pabeikt lidostu un būs vieglāk aizsniedzama), Kokosa salas un citas vietas.
Gribās redzēt visu ko var jo dzīvojam ātri
Es vispar neceļoju lai galamērķī pirktu visadas ekxkursiju paketes un bolītu acis uz vecām mājām, man patīk pašam visur nokļūt tā lai ir piedzīvojums un patīk skatīties kā dzīvo cilvēki. Vissvarīgākais lai ir kautcik silts un visintresantākais apskates objekts ir ēdiens. Satiku piemeram cilvēku kurš 2 nedēļas kāpa kalnos Nepālā tā ka tempretūra viņa īrētajās būdās bija -15 grādi naktī, uzkāpa līdz čuķ zem 6000 metriem. Ceļojumu bodēs tāds ceļojums maksā 1200 doļiki vai eriki viņam izmaksāja 150 eur. Pieņemu ka pilnīgs amatieris kalnos kāpšanā... Ja man būtu laiks un vīza butu nedomājot veicis kaut ko līdzīgu.
Varu aizceļot jebkur šobrīd, bet braukšu ar velo uz Berlīni padzīvoties tur vasaru.
Man patīk braukt uz pilnīgi citu vietu katru reizi, vēlams, pat valsti. Viss sākās ar to, ka reiz vienā no sociālajiem tīkliem apskatījos kādas paziņas fotoalbumu, kura ir bijusi ārkārtīgi daudzās gan eksotiskās, gan mazāk eksotiskās valstīs un tajā brīdī es sapratu - pasaulē ir TIK daudz skaista, ka otru reizi uz to pašu vietu nav vērts! Vienīgais izņēmums ir Ņujorka, kur es labprāt braucu vēl un vēl un godīgi sakot gribas arī otrreiz uz Maldīvu salām. Iespējams, ka atšķiros no vairuma ceļakājiešu, jo es neesmu ar mieru palikt viesnīcās ar minimālu komfortu vai lidot ar n-pārsēšanām, lai ietaupītu 50 Ls un īstenībā esmu arī tāds bailīgais ceļotājs, pret ēdienu izturos skeptiski, jo ir slikta pieredze un viena pati neklaiņoju apkārt. Man laikam mērķis ir tādas bildes, lai aizraujas elpa arī skatoties pēc gada, diviem, trim. Šķiet, tādas pagaidām ir tikai no Maldīvām
P.S. es nekad nepērku nekādus tur suvenīrus vai tamlīdzīgus putekļu krājējus, kad braucu ceļojumos.
Ar ceļošanu ir līdzīgi, kā ar citām atkarībām. Ar katru nākamo ceļojumu piedzīvojumu deva ir jāpalielina.
Ha, ha ha, man laikam būs no visa kā pa nedauz. Bet šobrīd (tā kā vecums ir pāri 40 tad svarīgi ir mīksta gulta), bet izceļoas ir visa pasaule, tas ir visi kontinenti izņemot arktika\s. Bija laiks, kad viesnīcām vispār nepievērsu uzmanību. Tagad zinu, kur lido Ryanair +/- 500 km radiusā, ja ir labs viesnīcas piedāvājums tad dodos ceļojumā. Pēdējais ceļojums Venēcija (hotelis 5* metropole par 80 EUR nakts super) iepriekš (tad kad bija +/-30gadi) uz tādiem nekatītos, jo domātu hostelī var dzīvot lētāk, bet, kā jau teicu vecums noliek visu pa vietām. Piemēram visiem varu ieteikt no savas pieredzes ebay paketi
http://www.ebay.at/itm/Hotel-Palazzo-Bocci-4-6-Tage-Urlaub-Umbrien-/1707...
cena būs +/-200 EUr atmiņas vienas no labākajām, bet kā jau es teicu – dzīvošana kļuva svarīga pāri 40 gadiem. Šobrīd tiešām ir otrādi. Kur atrodu labāku dzīvošanas variantu, tur arī lidojam.
Un vēl - varbūt tāpēc, ka bija ceļojums apkārt zemeslodei, vairs nev svarīgi aizlidot pēc iepējas tālāk. Likās, ka vispār vairs negribēsies lidot!
Cilvēks visu laiku atrodas ceļā.... No... līdz... Jāpadara šo ceļu skaistāku! Ja ne skaistāku, tad vismaz savādāku/dažādāku. To sapratīs tikai līdzīgi saslimušie Nianses lai paliek katra ziņā: kas tad kuram patīk: māte, meita vai kleita Vajadzētu izvairīties no lēmuma un sprieduma: es biju tur, man patika tas.... Tas nebūt nenozīmē, ka visiem ir jāpatīk tur un tam... Katrs ir individualitāte un to vajadzētu respektēt un no tā aizgūt (nozagt?) sev vēlamo.
Lai veicas ceļojumos!!!
Man, galvenais, ir regulāra izbraukšana no Rīgas, no dzīvokļa - kaut līdz EE vai LT, bet ar manis izvēlētiem līdzbraucējiem Lielu daļu galamērķu sastāda viena ģimenes drauga koncertprogrammu izvēle, nakamais faktors - neatsakāma cena Ir bijis arī alus faktors - vīrs ar draugu nolēma svētdienas vakarā (pēc daļēji kopā pavadītas nedēļas nogales ) ieskriet Stockman + Finnair akcijā, tādā veidā nokļuvām Japānā Nu un pēdējos gadus - atrakcijas bērniem (un man )
..es esmu no tiem, kas grib visur un katru reizi cenšas kaut kur citur! Man lielākais izaicinājums ir pierunāt/ pārliecināt vīru Viņš jau arī grib un viņam patīk, bet viņu kaitina, kad sāku par nākamo ceļojumu runāt jau tad, ka vēl iepriekšējā neesam aizbraukuši...
Noteicošie faktori - laba lidojuma cena, vieta, par kuru esmu kaut ko dzirdējusi un ir bijusi vēlme aizbrukt, svarīgi ir arī tas, kad notiek braukšana - diez vai spētu sagrupēties ceļojumam, kas ir ātrāk kā pēc 3-4 nedēļām (darba dēļ) vai vēlāk kā pēc 6 mēnešiem (kas zina, kas būs pēc 6 mēnešiem!!??)...
Kur es gribētu tuvākajā laikā? - Austrālija, Jaunzēlande, Filipīnas, Indonēzija, Maldivas, Peru, Costa Rica, laikam jau arī Gruzija, Horvātija un pa Vidusjūras valstīm gribētu pavandīties
Piekrītu par vīru! Man tas pats! Viņš parasti ir tas, kas ir apdomīgs, rēķina vai nav par dārgu un negrib braukt uz siltajām zemēm
Dullā Daukas faktors!
Izvēli ietekmē:
Nauda (kas labi, jo ja visu var atļauties, tad iet mazumā piedzīvojumi), čakara apmērs vīzas iegūšanā, galamērķa īpatnības (pēdējos gados novērota vilkme arī uz visādām čuhņām). Patīk ceļot vienam - tad varu būt spontāns un darīt lietas pa savam. Tāpat kā 321, vēlos redzēt kā dzīvo cilvēki. Nu, jā - arī daba, kalni, visādi grauzti un diktatoru pieminekļi... Šad un tad izbaudu mērenu šaubīgumu - stopēšana, nakšņošana gulēšanai neparedzētās vietās, utml. Lai gan tiekties pēc komforta ir cilvēka dabā. Piemēram, atrast tikpat lētu, bet ērtāku hosteli. Arī pats ekstrēmākais klaidonis mēdz iekārtot mīkstāku un siltāku migu.
Mans nākamais ceļojums galvā sākas jau pirms iepriekšējais ir noticis
Galvenais un noteicošais faktors - lētas lidojuma biļetes. Kaut gan neesam ar mieru "parakstīties" uz nīkšanu n-tās stundas lidostā vai pat nakšņošanu tur.
Kāpēc ceļojam? Nu, sēž iekšā tāds dzinulītis – dīdītājs, kurš liek katru dienu pačekot dažādas lapas, akcijas, ieteikumus. Un tad tik atliek salikt izdevumus pretī ienākumiem un sakārtot darba lietas.
Taizeme ir mūsu mīlestība – tur atgriežamies vēl un vēl. Bet tā, protams, skatāmies uz kartes neredzētas un neapceļotas vietas, jo, kā jau te tika atzīmēts – dzīve ir īsa... Un man ir paveicies ar vīru , jo tas patiešām ir svarīgi doties ceļojumā ar līdzīgi domājošu!
Pēc Pekinas aprīlī arī plānojam ceļojumu uz Gruziju – nezinu gan, vai sanāks šogad, bet ja nu kāds redz labu piedāvājumu – padalieties!
Jāsaka, ka mūsu ceļošana ir ļoti līdzīga tai, par ko raksta Peciņa. Un arī bez saplānota vismaz viena ceļojuma uz priekšu nevaru eksistēt. Nekas neiedvesmo spontāniem pirkumiem tik labi kā labas avio cenas (thanks goes to Ceļakāja ) Bet - domas laikam tiešām materializējas, jo ne vienu reizi vien ir bijusi situācija, kad iedomājos par kādu galamērķi un visi apstākļi izkārtojas tieši tā, lai pēc neilga laika tur nokļūtu.
Es arī piederu pie tiem, kuriem gribas aizbraukt gandrīz visur dažreiz jūtos, kā tāds suns, kuram pasaka, ka ies arā, un šis jau sēž pie durvīm un luncina asti aiz prieka. galvenais pat nav, kur, bet fakts vispār, ka kaut kur ir jābrauc.
Vēl, man patīk aizbraukt un man vēl vairāk patīk atgriezties. Un man baigi patīk lidostu atlidošanas zonas- tajās var saprast, ka, citējot filmu Love actually: "Love, actualy, is all around us!"
Un vēl esmu novērojusi, ka, ceļojot pa Eiropu, gribas tā nu vairāk vai mazāk pa glauno, nu ja ne glauno, tad zolīdo- ar ērtu viesnīcu, labu lidojumu savienojumu utt., bet ārpus Eiropas esmu gatava gulēt ūķos pa 1$, ēst ēdienu ielas "lavočkās", gulēt lidostās un kaulēties
dikti piekrītu, tikai nauda nāk lēni Mani sapņi ņemas pa Taizemi un pārējo Dienvidaustrumāziju, lētās biļetes parāda virzienu
Un vēl... ir žēl, ka tik forša lieta rada nenormāli daudz CO2 izmešu.
Pats arī pāris reižu gadā grēkoju.
Eiropa lēti aizbraukt bet dārgi nakšņot
Eksotiskās valstis dārgi aizbraukt bet lēti dzīvot
Es arī esmu no tiem kas būtu ar mieru braukt praktiski jebkur pieņemot ka tur gluzi virsū nešauj. Pagaidām gan ir iznācis koncentreties uz Eiropu un ASV (sešus gadus tur nodzīvoju), bet nu man līdz pensijai vēl ļoti tālu - gan jau sanāks ari kur tālāk. Spontānie pirkumi gan nav mans stils - es vispirms izdomāju kur es ļoti gribētu nokļūt un tad skatos vai tas ir finansiāli ok.
Kā jau vairums es arī meklēju lētākās avio biļetes, bet tomēr savienotos reisus ar Rayanair es nelidoju un lidostās nenakšņoju. Nekāds ipašs luksuss mani neinteresē, bet ērtibas gan tāpēc trīs zvaigžnu viesnīca ir mana visparastākā apmešanās vieta ja vien pasākuma mērķis nav tieši palikt teltī jeb kalnu būdiņā. Uz vienu un to pašu vietu bez īpaši laba iemesla braukt izvairos. Eksotiski ēdieni man ipaši neinteresē un pludmales vēl mazāk - daudz svarigāk ir kalni, neskarta daba un vēstures pieminekļi. Ļoti labprāt ceļoju ar auto pa kalnainu apvidu. Šogad plānā Stambula (neticami, bet es vēl neesmu tur bijis!), Neapole un Gruzija/Armenija.
Veiksmīgus ceļojumus visiem!
Manu ceļojuma galamērķu izvēli parasti ietekmē divi faktori - izdevīgi avoi piedāvājumi vai kāda vieta, kas vnk iekrīt sirdī. Kad parādās izdevīgas aviobiļetes, parasti pirmais, ko skatos, ir potenciālie laika apstākļi piedāvātajā periodā (vai nav traki mīnusi, vētras, lietavas vai kādu citu dabas stihiju periods) un vidējā cena par naktsmītni. Super komforts nav vajadzīgs, galvenā prasība ir jumts virs galvas un tīrība (kaut gan viesnīcas istabiņa ir dalīta arī ar 7cm gariem prusakiem!). Visai daudz cenšos izmantot couchsurfing un viesu mājas, jo patīk redzēt ne tikai tūristu vietas, bet arī izjust, kā tad dzīvo un domā vietējie cilvēki. Varbūt tieši tāpēc vairāk mīlu vietas, kur tūrisms vēl nav īpaši attīstījies, jo tur cilvēki parasti ir sirsnīgāki un atvērtāki un ar labi jūtamiem stiķiem un niķiem!
sunfuns - (ne)savienotie reisi ar Ryanair nav nekas slikts vai apkaunojošs, īpaši, ja jāpaceļo pa Eiropu. Daudzās vietā nemaz citādāk nevar nokļūt, tikai vēlams biļetes pirkt ne pārāk laicīgi, la samazinātu izmaiņu riskus. Nesen pats biju Madridē ar četrām dažādām Ryanair biļetēm, kopējā cena visam maršrutam zem 100 Ls. Starp citu, Madridē Ryanair izmanto ''lielo'' lidostu un to pašu termināli, ko ''klasiskās'' aviokompānijas, un pasažierus pat izlaiž / iesēdina caur piesūcekni. Lai savienotos ar starpkontinentālo lidojumu es arī Ryanair kā maršruta pirmo / pēdējo daļu drīzāk neizmantotu tā vienkāršā iemesla dēļ, ka gandrīz vienmēr jāmaina lidostas.
Uhhh, tikko atgriezāmies no Kubas (pilnīgi spontāns, pāris h pieņemts lēmums, pateicoties Ceļakājas info par 250 Ls biļetes cenu) un skatos - jums te tāāāda tēma! Lasot absolūti identificējos ar n-tajiem viedokļiem, un tie lika man atviegloti nopūsties - fūūūuu, es neesmu viena pilnīgi ķerta - te tādu ir tik daudzi, kuri arī domā, ka dzīves garums kaut kā jāsamēro ar pasaules lielumu. Nākamās biļetes jau arī iepirktas, bet visa vasara un rudens atvērts piedāvājumiem
p.s. Jā, arī man sāk kļūt no svara gultas matrača kvalitāte... bet tas neatturēs kādu nakti pārlaist arī velns-zina-kur kādā eksotiskā valstī
Bet man cits trakums - sieva, kura čeko onlainā visu … un raud turot rokās biļetes uz kubu par to ka tagad nevar nopirkt tās kas tiek piedāvātas uz Japānu. Esmu no tiem kurus ņem līdzi superenerģiskas sievas, pukojos ja jāatliek visss un jābrauc, ka naudu vajag kaudzēm pat pa lēto drillējot apkārt pa pasauli, bet patīk. Un ļoti patīk atgriezties, Latvijas pavasaris ir desmit reizes labāks par Kubas vasaru, bet lai to izbaudītu ir jāaizbrauc. Vēlmju saraksts ir diezgan garš, bet pagarinās arī tas saraksts uz kurieni vairs negribētu braukt. Skaisti.
orsons21: pirmkārt ar "savienotajiem" reisiem bija domāts vispirms ar Rayanair un tad ar standarta kompāniju (nu Lufthansa kaut vai) kaut kur talāk un otrkārt es nebūt neuzskatu ka ceļot citādi kā to daru es ir slikti jeb apkaunojoši. Es vienkārši izteicu savu viedokli ka bieži vien ātrāk un patīkamāk ir svarīgāk nekā letāk...
Starp citu līdzīgs jautājums - cik regulari jums iznāk celot katru gadu (ne tīri biznesa nolukos)? Ir iespaids ka dazi no mums šeit celo ļoti bieži. Man pašam sanāk apmēram 3-4 reizes gadā (kopā 3-4 nedēlas). Nav tik daudz kā gribētos, bet nu kādam jau civilizācija arī jāstutē
sunsfuns - tas nebija uzbrauciens, es jau arī, ja man jālido, piemēram, ar Lufthansu no Frankfurtes, meklēšu biļetes ar AirBaltic vai to pašu Lufthansu līdz Franfurtei, nevis ''pa lēto'' ar Ryanair uz Hānu, un tad velnsviņzinkā vēl tos ~100km. Žēl, ka Rainis nelido pa taisno uz Madridi, tur viņi izmanto ''lielo'' lidostu, no kuras ir daudzi starpkontinentālie reisi, īpaši jau uz Latīņameriku.
Ir tāda slimība http://en.wikipedia.org/wiki/Dromomania
Es vispār nevaru iedomāties savu dzīvi bez ceļošanas. Tā tiešām ir slimība. Jauni iespaidi, piedzīvojumi, fantastiski cilvēki, citas kultūras, vērtības, dzīves pieredze, daba, ēdiens,pasas bildētas fotogrāfijas un vēl un vēl. Tas paceļ spārnos (žēl tikai, ka ar tiem nevar lidot pa īstam )
Man svarīga ir biļešu cena līdz ceļojuma sākumpunktam kādā no tālajiem reģioniem, tad biļetes ir kabatā. Viesnīcas, vietējie parlidojumi un tādas lietas ir pakārtoti. It īpaši Āzijā. Gan no Kualalumpuras, gan Singapūras, gan Bangkokas, Hongkongas var ērti nokļūt kur vēlos.
Mūsu ar vīru mīlestība ir Azija (Šrilanka, Taizeme, Vjetnama, Malaizija, Indonēzija, Singapūra, Hongkonga). Plānā Filipīnas. Diemžēl veselības dēļ nesanāk daļa valstu, kas interesētu. Ir daudz, kur pabūts, pagaidām laika/naudas faktoru dēļ mazāk braucam tieši uz Eiropu un neesam bijuši ne Turcijas, ne Ēģiptes kūrortos, jo tie šķiet garlaicīgi. Tāds masu tūrisms. Nav mūsu dabā gulēt pludmalēs, bet katram savs.
Vislabākās atmiņas no Jamaikas brauciena, kas bija pirmais patstāvīgais tālais ceļojums, kam par godu arī niks. Arī Dienvidamerika bija satriecoša no Čīles vīna darītavām, Iguazu ūdenskrituma līdz Patagonijai un Uguns zemei, kas ir galējais punkts, no kura dodas kuģi uz Arktiku. Islandes daba vel joprojām liek aizrauties elpai. Un Japana... Un vēl citas valstis, kuru saraksts ar katru gadu papildinās arī pateicoties Ceļakājai. Paldies visiem, visiem, visiem, kas dalas ar info.
Lai satriecoši ceļojumi ar neaizmirstamiem piedzīvojumiem un vislabākajām atmiņām!!!!!!!
Palasīju, Jūsu domas par ceļošanu, un pilnībā piekrītu par "saslimšanu" ar ceļošanu. Mēs ģimenē esam 6. Mēs ar sievu pēc 40 un četri čaļi. Šur tur jau esam aizbraukuši, bet gribas arvien vairāk. Visi meģina krāt, un tad aizlaižam kaut kur. Bet palasot Jūsu ceļojumu piedzīvojumus man rodas jautājums tiem kas ceļo "vairākkārtīgi" – Kad Jūs strādājat? Un kuros pagrabos Jūs izrokat māla podus ar skanošo? Un lai izdodas nākamie ceļojumi.