pats kāpiens ir ārkārtīgi vienkāršs - visu ceļu ir improvizētas kāpnes utt. retinātā gaisa dēļ gan nogurums ir lielāks. pensionāru vecuma kāpēji bija, nevienu bērnu gan neredzēju. ar bērniem varētu būt problēma viņus novaldīt - atrasties drīkst tikai uz takas, visa cita platība ir stingri aizliegta.

Gudrās grāmatās neiesaka bērniem līdz 10 gadu vecumam virs 3000 m rāpties. Viņiem kalnu slimība ātrāk sākas un agrīnos simptomus grūtāk uzķert. Tajā Teides pasākumā jau nekāda pakāpeniskā aklimatizācija nesanāk - ar auto un pacēlāju uzvelk augšā pāris stundās. Teide ir 3718 m v.j.l., tur skābekļa ir tikai 60% no tā, kas jūras līmenī (http://www.altitude.org/air_pressure.php).

Ja kāpj, tad pa laikam jāpajautā, vai nav slikta dūša, vai galvas sāpes. Ja ir, uzreiz uz leju.

nu, pa lielam bērnam tur nekā īpaši interesanta arī nebūs. tādas milzu atšķirības starp platformu un krātera malu nav. tad jau daudz interesantā ir lejā, tur vismaz brīvi var pa klintīm pakāpelēt (kur drīkst). tikai nezinu, cik tas aktuāli mazām meitenēm.

Paldies visiem, lielisks arguments, ka bērniem neiesaka virs 3000 kāpt. To meitai japasaka, varētu nostrādāt. juriss, mazas meitenes jau ar mēdz būt dažādas

Precizejot par beerniem un augstumu piebidiishu, ka augstma probleemas nopietnaakas ir beerniem ir vecumaa ap 13-16 gadiem, kad strauji pieaug kjermenja masa bet "iekshas"
(sirds, plaushas uc.) atpaliek. Jaunaaki parasti augstumu panes vieglaak.

Interesanti, man šādu informāciju neizdevās atrast. Tas ir paša prātojums, vai arī ir pētījumi, kas to pierāda? Varbūt vari norādīt avotu?

Tas, ka jaunāki augstumu panes vieglāk, varētu būt taisnība. Par vecumu līdz 10 gadiem ir statistiski dati (bet vairāk prātojumi), ka šajā vecuma grupā augstuma slimība ir nevis biežāk sastopama, bet grūtāk diagnosticējama, komunikācijas problēmu un atipisku simptomu dēļ (sūdzību savākšana no bērna un to interpretācija ir liela māksla). Tātad ieteikums bērnus nevest augstumā pamatā saistīts ar grūtībām savlaicīgi konstatēt problēmu. Vēl nerunājošus bērnus vispār neiesaka vest augstāk par 2500m, protams, ja vien viņi nav pastāvīgi kalnu iedzīvotāji. 

Kā palielināta riska faktori minētas iedzimtas sirdskaites, plaušu artērijas defekti, vīrusu infekcijas, aukstums, nogurums. Bet arī veselam cilvēkam Teides 3700m uzreiz no jūras līmeņa ir ļoti daudz. Pieņemu, ka vieglas hipoksijas pazīmes ir gandrīz katram, kas tur uzrāpjas. Es biju tur 5 cilv kompānijā - šādas vai tādas izpausmes bija visiem. Priekš kam bērnam tas?

Bet priekš kam jums pieciem tas?

Bijām virsotnē ar 9 gadīgu puiku un 10 gadīgu meteni. Problēmu nevienam nebija. Kāpiens pastāvs, bet bērniem patika. Augšā nāca dūmu grīstes un pēc sēra smird.
Nezinu, bet šķiet, ka tajās 20 min ko kāpsi augšā, 10 min virsotnē, 20 min atpakaļ diez vai var paspēt saslimt ar kalnu slimību.

Nu, mēs, piemēram, arī alu dzeram, dažreiz pat līdz augstuma slimībai līdzīgiem simptomiem. Priekš kam? VVZ. Bet bērnam nedodam, kaut arī viņam varētu patikt. Paaugsies, lai paši čakarē savu veselību.

Lai tik īsā laikā iedzīvotos problēmās, tiešām jābūt ļoti nopietniem riska faktoriem. Tāpēc jau neaizliedz un neatrunā, tikai neiesaka tiem, kuriem problēmu parādīšanos grūtāk pamanīt. Skalā tas būtu pa vidu: (Noteikti vajag - ieteicams - nav ieteicams - ieteicams atturēties - nekādā gadījumā).

Bet tie 99%, kas saka, ka viņiem nekas nav bijis, neapzināti melo. Lai pamanītu vieglas izpausmes (kas nerada problēmas), ir speciāli jāskatās ar trenētu aci. Piemēram, ja dāma ap 25g. neadekvāti ķiķina un fotografējas stulbās pozās, tad hipoksijas diagnozei pietiek zināt augstumu, kā arī to, ka citās vietās tādā pašā kompānijā viņa tā nedara un nav lietojusi neko apreibinošu. Pašai viņai viss šķiet ok. Man, piemēram, parādījās viegla paģiru sajūta, ko teorētiski varētu norakstīt uz alu.

Līdzīgi ir ar jūras slimību. Pieredzējis jūrnieks apgalvo, ka nezina, kas tā tāda, tomēr jebkurā diennakts laikā uzreiz pēc iziešanas jūrā dodas nosnausties pie pirmās iespējas. Kāpēc? Tāpēc, ka tā ir slimības izpausme.

Es kad biju tur augšā, redzēju ka vairāki cilvēki redzot ka apkārt neviena nav, mierīgi devās uz virsotni. Nedomāju ka viņiem bija atļaujas. Man jau bez kāpiena galva griezās.

tāpat augšā nemaz nevar tikt. taka sākas pie būdiņas, kuras vārtus manuāli apsargveidīgi personāži kontrolē. tie arī dokumentus pārbauda un salīdzina ar savu sarakstu. cilvēkus pirms manis bez atļaujām aizraidīja prom.

Man tieši tāda pat pieredze

Jā, mums pagājušā gada aprīlī arī visu manuāli pābaudīja pirms ļāva kāpt Teidē.

Labvakar!

Vai ir kāda opcija tikt līdz krāterim, ja brīvu vietu oficiālajā reģistrēšanās lapā nav?

http://www.celakaja.lv/forumi/jautajumi-par-apskatamo-tenerife?page=2#comment-405576

IneseN, šajā tēmā ir viens variants aprakstīts. Komentārs 61

Mums bija līdzi 4 gadīgs bērns, līdz pašam krāterim nebija plānots kāpt. Kopumā arī pieaugušajiem šis nebija easy pasākums, jo nogurums iestājas ātri, nogājām vienu taku no divām. Bērns uzreiz prasīja papildus ēdienu, jo enerģiju zaudē ļoti ātri. Beigās vēl nogurums samiksējās ar augstumu un bērns vienubrīd zaudēja līdzsvara izjūtu/koordināciju. Jābūt uzmanīgiem, ja iet pa šaurām takām, jo izpausmes var būt dažādas.

Saģērbieties ziemīgi un arī bērnus neatstājiet salmu cepurēs, flīsa jakās. Šādi bērni, izejot no funikuliera, uzreiz atteicās iet tālāk, jo vecākiem nebija prāts bērnus atbilstoši apģērbt.