mūsu ģimenei patīk augstie Tatri, īpaši takas no Slovākijas puses. Takas ir pareizi marķētas (zilā ir tiešām zila, t.i. - atbilstošs grūtības līmenis, kuru nepieciešams ņemt vērā, ejot kalnā ar bērniem).

Zakopanes pusē ir labāka/lētāka sadzīve - dzīvošana, pārtika, pacēlājs. Taču līst šajā Tatru pusē vairāk - un takas marķētas dīvaini. Vienas dienas maršruts, kuru biju plānojusi iet ar bērniem (zaļā un zilā taka), realitātē izrādījās īstena sarkanā (pieauguši cilvēki pat krita panikā - jo bija jārāpjas klintī un jāturas pie dzelzs trosēm). vienā vietā bija gājusi pāri lavīna un takas vietā - pārrāvums uz metriem 20. Labi, ka bērnus biju atstājusi mājās. Un sapratu, ka nevar uzticēties poļu trašu marķējumam:)

 Piekritīšu iepriekšējam komentam! Kāpēc jāVIPo dārgākās zemēs, ja var izbaudīt tuvāk un lētāk. Popradā normāls džumpis akvaparkā paliks atmiņā forever!

 Salīdzināt neko nevajag. Katrā vietā ir savas un neatkārtojamas sajūtas.

 Kā var paļauties uz citu cilvēku pieredzi? Zūd pirmatklājēja šarms un iespaidi.

 Jo nolien tālāk no must see, jo teicamāk!

 Kaut kā tā šodien iedomājos.

par Slovākiju un Popradu - būtu jāpabrīdina, ka tur mazliet krities līmenis - pa pilsētas galveno ielu siroja čigāni (kas nebija vērojams agrāk). Vārds siroja šoreiz ir īsti vietā - jo notiekošais bija ļoti uzkrītošs (nepātraukti rakņājās galvenās ielas atkrituma kastēs, aizdomīgi "uzvedās"etc.). Vispār bija iespaids, ka Slovākijā viss gājis lejup (salīdzinot pēdejos 15 gadus) - kūrorti daži aizauguši/nekopti utmldz. Ļoti žēl - tāda pati sajūta kā staigājot pa Ķemeriem. Bedrīšu kults kā Latvijā. )) Turpat blakus poļiem Zakopane gan plaukst un zied.  Taku un sajūtu ziņā - izvēlētos Slovākiju (ja Austrijas Alpiem gribas līdzīgāku). Bet bērniem patika Zakopane vairāk. ))

 Jau tālajos, senajos gados pilsētelē ar romantisko nosaukumu Vecā Mīlestība (Stara Ļubovna) čigāniem viena roka bija mūsu auto, otra džīnu kabatā! Esam dzīvi un neko neatjēma! Tikvien sardzes puikas mainījām kā pieklājas reglamentā!