Tikko kā Revolut izmēģināju gan Kolumbijā, gan Miami.  Miami Revolut kurss bija neizdevīgāks kā starpbanku, bet izdevīgāks par lielveikalā divos valūtas maiņu kantoros redzēto.

Savukārt Kolumbijā Revolut kurss bija daudz izdevīgāks par lidostā piedāvāto, citās vietās valūtas maiņas kursu neredzējām - to varēja uzzināt tikai pajautājot. Lidostā izņemt naudu no bankomāta bija visneizdevigāk (ņēmām tikai no Bankcolumbia bankomātiem)- izņemot 300000 peso  lidostā no kartes novilka 94 Eur, savukārt pēc pāris stundām izņemot to pašu summu pilsēta, no kartes novilka 88 Eur. 

Aplikācijā var dabūt visus šos kursus, nospiežot podziņu «Exchange» (pašā vidū) un tad uzspiežot augšā uz kursa.

Nu jā, šobrīd 1 EUR ir 14.74 NAD, 1 NAD ir 0.0656 EUR, jeb reversā 1 EUR = 15.24 NAD. Spreds tātad aptuveni 3.3%. Kāds te kaut ko solīja par ''interbank rate''? Swedbank kartēm valūtas maiņas uzcenojums parasti nepārsniedz 2%.

Lidostā bija papildus komisija no bankomāta īpašnieka, jebšu pa šo laiku kurss izmainījās tik dramatiski?

Nu gan argumenti! Un cik tad NAD ir marketa spreds? Kurš teica, ka tas Revolut kurss nav market kurss? Pie tam, ar noteikumu, ka notiek fiziska piegāde, nevis prasta spekulācija??

Laikam tomēr spredu ar Swed uzcenojumu salīdzināt nav korekti, jo tie ir dažādi lielumi. Swedbankai turp-atakaļ uzcenojums būs 4% un pie tam no market rate, kura visdrīzāk ir 14.70 un 15.20 

Kas ir "market rate"? Es ar Revolut solīto "starpbanku kursu" saprotu kursu, par kuru viena banka pārdod un otra nopērk. Pirkšanas un pārdošanas kurss līdz ar to ir vienāds (jo viena banka ir pārdevējs, otra pircējs). Tāpat kā viens ceļakājietis satiktos ar otru un samainītu valūtas.

Es tā saprotu, ka interbank rate bid/ask spread ir zem 0.1%, parasti ap 0.03-0.05%. 

starpbanku kurss ir: bid rate, ask rate, mid market rate, open, close... Kuru viņi izmanto? Loģiskāk būtu pieņemt, ka likvīdajām valūtām kā eur/usd visdrīzāk ir mid market rate, izņemot jau apspriesto "brīvdienu spredu". Savādāk ir visādiem tugrikiem, kurus nopirkt vai pārdot ir problēmas un tās pirkšanas un pārdošanas puses var būtiski atškirties. Un vēl cits apstāklis ir tas vai vajag fizisku naudu vai tikai spekulācijai - spekulācijām (visādi FX darījumi, utt) tugrikus varētu būt nopirkt vai pārdot vienkāršāk, bet ja kādam fiziski jāpārskaita, tad parādīsies būtiskas atšķirības kursos.

Abas bankas gan pērk, gan pārdod, tātad abām var būt dažādi kursi pirkšanai un pārdošanai. Piemēram, ja Tev kontā ir EUR un Tu pērc kaut ko USD valūtā, tad tu pērc USD (EURUSD), bet, ja Tev pēc tam atgriež darījumu kontā USD valūtā, bet tu gribi atpakaļ savus EUR, tad Tu pērc EUR (USDEUR).

Tā kā parasti kursus rāda tikai ar precizitāti līdz diviem vai trīs cipariem aiz komata, tad, noapaļojot jebkuru bid, ask, vai pat ņemot mid, interbank/spot rate spreadu nemaz nevar redzēt (ja tas ir zem 0.1%).

Tieši tā. Un mūsdienās, kad starpbankā tirgojas datori, nevis dzīvi cilvēki, tā starpība ir vispār nekāda. Bet tiklīdz sākas kaut kas eksotisks, tā šī starpība var būtiski pieaugt. Viena no market stratēģijām ir tā, ka tiek meklēti tieši šādi neparasti spredi vai valūtu pāri, kuros ir netipiskas atšķirības un uz to tiek pelnīts. To parasti dators skaitļo...

 Pirms nakts paliek baisi! Džeki, neuzdzeniet Zāģi-7!

 Pašiem galva nešancē, ja jāuzticas tiem visiem sprediem, atvainojos, ..jediem?

 Vienkāršāk ir tā: izpēta kādas valsts valūtas kursu, apzin viņējās bankas un maiņas kantorus un rīkojas kā pareizāk. Ja šie kursi neapmierina, tad to valsti vēsi uzmet.

 Vieglāka dzīve. Nevar jau visu laiku baiļoties no ceļojuma. Kaut kad arī jābauda.

 Ja akurāt jāizrīkojas ar mio 3-5 EUR, tad Ok!

Nu bet kad notiek naudas maiņas darījums starp bankām, tas notiek pēc viena kursa, kurš ir gan pirkšanas, gan pārdošanas, atkarībā no tā, no kuras puses uz to paskatās. To tad es arī uztveru (varbūt maldīgi?) kā pašreizējo starpbanku kursu.

Varam uz to paskatīties kā uz akcijām - ir augstākā cena par kādu kāds ir gatavs nopirkt akcijas, bet pats šo darījumu neinicē, tas ir bid, un ir zemākā cena par kādu kāds ir gatavs pārdot akcijas, bet pats darījumu neinicē, tas ir ask. Ja kāds grib nopirkt akcijas un iniciē darījumu un grib, lai tas izpildās uzreiz, tad viņam ir jāmaksā ask. Tas nekas, ka viņš šajā gadījumā būs pircējs, tā tāpat būs pārdošanas cena. Un otrādi, ja kāds grib pārdot akcijas un nevar gaidīt, kad uzradīsies pircējs, kurš tās nopirks par pārdošanas cenu, tad viņš tās var pārdot tikai par bid cenu, kas ir pirkšanas cena, neskatoties uz to, ka viņš šajā gadījumā ir pārdevējs (tā tāpat būs pirkšanas cena, jo tā ir cena, par kuru kāds ir gatavs kaut ko pirkt tagad un tūlīt).

Tā vismaz es to saprotu Tagad to pagriežam uz valūtu pāriem un tas pats vien sanāk.

Un jāpiebilst, ka tas viss darbojas ja ir likviditāte. Ja notiek regulāri un bieži darījumi. Bet ja tirgus ir nelikvīds, kā piemēram NAD, tad būs pieejams tas, kas ir pieejams. Un tad starpība starp bid un ask (to pašu ko rādīs revolut aplikācijā uz vienu un uz otru pusi) būs liela.

nu, pirmais, ko nepārprotami jāsaka, ka 'starpbanku tirgus valūtu kursi' ir saturiski bezjēdzīgs vārdu savienojums. nav tādu starpbanku kursu. bankas savstarpējos norēķinos valūtu mij tik dažādi, ka šādu vispasaules vidējo kursu pat teorētiski nav iespējams noteikt.

tādēļ pašas bankas reģionāli (un grāmatvediski) bieži atsaucas uz cb kursiem. kas, protams, kļūst bezjēdzīgi pasaules mērogā, jo arī tie ir nesaistīti.

un pat ja kāds šādu bezjēdzīgo 'vidējo kursu' kaut kur uzģenerē, tam nebūs nekāda sakara ar to, kāds tiks lietots reālos darījumos. un tālāk jau shematiski taisnība infestam. ar piebildi, ka ietekmējošie faktori būs ne tikai konkrētās valūtas, bet arī darījuma apjoms, konkrētās darījumpuses, uzraugu prasības utt.

un noteikti nevajadzētu darīt šādi. vienīgais, kam tev kā patērētājam ir nozīme, ir vai revolut tev nodrošina labāku darījumu, nekā cits tev reāli pieejams pakalpojumu sniedzējs. piem., hbl. ja tā ir, izmanto revolutu. ja nav - hbl.

noteikti nevajadzētu paļauties uz to, ka kādreiz izteikts efemers solījums nodrošināt 'labāko kursu' vienmēr atbildīs realitātei.

Paļauties nevajag, vienmēr jāpārbauda, bet, ja nepilda solījumu, tad ir jāprotestē.

protestēt arī drīkst vienmēr, bet diez vai tam būs kāda jēga. ja viņi būtu solījuši nodrošināt ko reālu, piem., vienmēr izdevīgāko, varētu protestēt. bet vienmēr starpbanku viņi arī nodrošina, jo katrs pats var nodefinēt, kas viņam konkrēti būs starpbanku kurss. un neviens nevarēs pierādīt, ka šī definīcija ir nepareiza.

lai vieglāk uztvert, vārdu savirknējuma 'starpbanku valūtu kurss' saturiskā jēga ir tāda pati kā savirknējumiem 'planētas temperatūra' vai 'vidusmēra ķīmiskais elements'. tie visi sastāv no īstiem saturiskiem vārdiem.

Lai gan lielajiem banku speciālistiem droši vien atkal ir taisnība, fakts ir tāds, ka vidusmēra lietotājs tieši tā arī saprot ''interbank rate'' - kā vidējo tirgus kursu bez spreda, vai gandrīz bez spreda.

Vēl jo vairāk, atkāpjoties no sākotnējiem nosacījumiem, Revolut specifiski ir nodefinējis divas valūtas (RUB un THB) kā nelikvīdas, un attiecīgi ar sliktāku kursu. Tas, savukārt, vidusmēra lietotājam liek domāt, ka ar visām pārējām valūtām viss ir kārtībā, tās ir likvīdas, un lietotājam nav jāsatraucas par to, kura valūta populārāka un kurai kurss būs labāks, kurai sliktāks.

Pati par sevi RUB un THB izvēle kā ''nelikvīda'' ir visai dīvaina, ņemot vērā Krievijas lielumu un Taizemes popularitāti kā tūrisma galamērķim. Pasaulē ir desmitiem valstu, kuru valūtas ir mazāk populāras uz kas attiecīgi daudz mazāk piedalās starpvalstu tirdzniecībā.

Ja mēs šodien redzam, ka Revolut ir atkāpies no sava paša galvenā ''selling point'', proti, optimāla valūtas maiņas kursa, tad atliek tikai secināt, ka Revolut uz šo brīdi nav nekas vairāk kā ''just another online card''. Kas turklāt vēl savā mārketinga retorikā operā ar nedefinētiem un klientam nesaprotamiem (vai, precīzāk, vairumam pārprotamiem) terminiem kā ''interbank rate''.

Turklāt dienā, kad man Revolut ''iedeva'' NAD kursu pret eiro attiecīgi 15.37xx, 14.74xx un vēlreiz 14.74xx, maiņas kurs Windhukas lidostā bija aptuveni 15. Lidostas tradicionāli ir sliktākās valūtas maiņas vietas. Viņu FAQ atrodas šāds teikums:

''This spot interbank exchange rate typically beats that of banks and other consumer foreign exchange services by 3-5%.''

Droši vien atslēgas vārds ir ''typically'' - bet vienalga, šāda rīcība jau robežojas ar nepatiesu reklāmu un krāpniecību.

Lidostā naudas izņemšana bija bez komisijas. Ar to kursu gan Kolumbijā, gan ASV vispār bija jocīgi - piemēram, Maiami vienā dienā tika veikti 6 darījumi un katram savs kurss, turklāt, jo lielāka summa, jo neizdevīgāks kurss ( iepirkos vienā outletā ). Kolumbijā izņemot vienu un to pašu summu no bankomāta, 90% gadījumu man vienmēr bija labāks kurss, nekā manam vīram ( un šeit nav runa par centiem, bet gan par pāris euro atšķirību uz nelielu summu). Es, protams, no valūtas maiņas darījumiem neko  daudz nesajēdzu, un varbūt tas viss ir normāli,  bet mani tik un tā nepamata sajūta, ka Revolut mūs čakarē

Nu jau mani arī. Turklāt arī manos gadījumos bija tā, ka tur kur lielāka summa, sliktāks kurss.

Par Kolumbijas peso droši vien varēs atrakstīties, ka reta uz eksotiska valūta, bet tas, ka īsā laikā būtiski mainās ASV dolāra kurss, jau ir pavisam dīvaini.

Kas gan tur dīvains? Kurss ir dinamisks, pat nospiežot refresh 1sek intervālā tas nomainās.

Kāds bija tas Revoluta  Miami kurss? Un kādos datumos? Salīdzināsim ar interbank..

Trakuli, piemērs - 22.novembris ( trīs stundu laikā) -  1 Eur= 1.0629 $; 1Eur = 1.0612$; 1Eur= 1.0623$; 1 Eur=1.0614; 1 Eur=1.0632$; 1Eur= 1.0611$ ( lielākām summām zemāks kurss).

Šajā dienā valūtas kurss svārstījās no 1.06489 līdz pat 1.0592.

Visi darījumi ir kursa svārstību robežās. Ja darījumi tika veikti ap laiku, kad bija lielais kritums un pēc tam uzreiz lielais kāpums, atšķirības var būt ļoti pat lielas. Tava sliktākā un labākā kursa atšķirība ir vien 0.19%. Manuprāt, galīgi nav par ko protestēt un būt aizdomīgam. Atverot Revolut aplikāciju arī var redzēt, kā kurss lēkā pa sekundēm. Orsons21 gadījums ar NAD gan, protams, ir sāpīgāks Cilvēkiem patīk meklēt sakarības (arī summu apjomos), reizēm tās var būt pamatotas, bet reizēm tā var būt paranoja un sazvērestību teoriju veidošana (kas piemīt arī man).

Jā, 0.19% svārstības USD tiešām nav nekas īpašs, es biju domājis, ka arī dolāram bija lielāks cipars. 3-4% svārstības (Lapsiņas gadījumā ar Kolumbijas peso pat >6%) dažu stundu laikā gan nav normāli, ja vien pa to brīdi nenotiek kaut kāds globāls apvērsums.

Infest, jā, Revolut aplikācija kurss lēkā pa sekundēm, bet tā atšķirība ir ļoti, ļoti minimāla. Starpcitu, kāds kurss bija 21.novembrī? Tad man bija darījums par vis lielāko summu un arī kurss bija vissliktākais - 1Eur= 1.0539 $. 

Kolumbijas peso. Piemēram, 7. novembrī trīs stundu laikā nokritās par 5.8%, pēc tam uzrāpās par 6.5% Nekāds globāls apvērsums.

Vari aiziet paskatīties visus vēsturiskos kursus te: http://www.xe.com/currencycharts/?from=EUR&to=USD. Tik zems tajā dienā patiešām nebija, bet neesmu iedziļinājies un pētījis, vai Revolut ņem to kursu, kurā brīdī tiek pierezervēta nauda vai arī to kursu, kad tā tiek reāli noņemta no kartes? Ja ņem kursu brīdī, kad reāli noņem naudu (kas var būt pēc pāris dienām), tad kurss tik tiešām tad arī nokritās. Man liekas, ka vairums banku dara tieši tā.