bet es krāju nagus, lieku vietu neaizņem

Pats kolekcijas aizsākums - alus krūzes, kausi.

Paliktnīši, pārsvarā alum.

Magnētiņi.

Alkohols - ātri zūdošas atmiņas....

Rotas lietas

kādreiz arī vedu visādus niekus (tomēr veselais saprāts un ierobežotā mājvietas teritorija ieviesa korekcijas), bet jau kādu laiku tikai svaigas izjūtas no brauciena + ēdams/dzerams (vīns ja brauc uz vīnzemēm, tēja no GB (LV tēju gandrīz nav iespējams nopirkt) no Francijas mazliet vairāk (tie ir saglabājuši daudz interesantu-garršīgu lietu pretēji globalizācijas pliekanajiem standartiem) kāds simbolisks nieciņš mazajiem ar tās vietas simboliku, kur pabūts. Vēl T-krekliņi vai kas līdzīgs, kas ir izmantojams (novalkājams). Foto, video ir daudz no katra brauciena, bet reāli jau maz tiek vēlāk skatīts...

Pēdējā laikā tiek vestas tikai praktiskas lietas - krūzītes un garšvielas.

Krūzītes, vismaz ir pielietojums tīri praktisks

Nežēlīgi, bet oriģināli

Pašos ceļošanas pirmsākumos vedu tradicionālus sīkumus uz kuriem krājas putekļi. Apnika un likvidējām. Tagad vedam tikai lietas, ko var izmantot ikdienā - dažādi trauki, topā ir koka, kanēļmizas bļodas, karotes. Šobrīd mīļākais suvernīrs ir divi vīrieša dūres lieluma čiekuri, kurus atradām Spānijas mežmalā. Praktiski pielietot nevar, bet kā svētku galda dekors kalpo ļoti labi.

Garšvielas, laba kafija, interesanti saldumi arī parasti ir aktuāli.

ĻOTI nežēlīgi

Un, piekrītu par tējām un vispār ēdamām lietām, tās es vedu pārējiem, nevis simto figūriņu kamīna malai.

Ja vedam,tad ko vērtīgu,bet ne suvenīru krāmus.Tā kā esmu kramu tirgu fans,tad ja ir iespējams cenšos tur nokļūt un protams kaut ko nopirkt par piemiņu,piemēram.no Beļģijas klēpī atvedu ļoti skaistu vecu sienas pulksteni par 45 eur,tagad visi priecājas.

Šo to ēdamu/dzeramu un magnētiņus, jo neko lielāku negribas vest, lai pēc tam nav jādomā, kur to visu likt. Kā arī, protams, fotogrāfijas, kuras laiku pa laikam saņemos sataisīt fotogrāmatās.

Izlasīju ar smaidu...  Arī es jau kādus piecpadsmit gadus no ceļojumiem vedu krūzītes, nupat uzlikām plaiktiņu virtuvē - vairāk kā 50 gabalas sakrājušās!!! 

Es biju iedomājies kaut ko šādu:

Tikko kādā pāris mēnešus vecā sieviešu žurnālā izlasīju rakstiņu ar "diagnozēm" atkarībā no suvenīriem, ko katrs ved no ceļojumiem. Šeit labāk to necitēšu , sapratu, ka pilnīgi normālie neved neko

 Atļaušos oponēt! Sagadījās, ka 2013.atvedās 2 laikrāži. Viens ROLEX!!!!!!!! (no Ķīnas, par Ls7/gb), otrs no Barselonas, dzīves draudzenei bija zudusi laika realitāte un vajadzēja tūlīt! ( līdzīgās naudiņās!). Pēc kādiem 3-4 mēn.sākās laika nobīde un reizēm pat tā neskaitīšana!

 Arī žurnālā salasījos, ka akurāt Vecā Gada vakarā, vajagot atbrīvoties no neejošiem pulksteņiem, tie nesot nelaimi! Tā teica kādā tur konkursā vinnējusi igauņu gaišreģe. 31.dec. noliku abus pulksteņus pie atkritumu konteineriem, nevis izlaidīgi, bet saskatāmi smuki! Ceru, ka cilvēkam, kurš atrada, domas par LV strauji uzlabojās! Uzskatu, ka vedums nebija veltīgs!

 Bet tā arī tējas krūzes. Vieglāk pārskatāmas un izmantojamas par foto.

Vedu tikai konkrētajai vietai raksturīgus pārtikas produktus, dzērienus vai garšvielas. Ja tie atšķias no tiem, kas pie mums nopērkami ar it kā to pašu izcelsmi. Lai var, bildes parādot, draugus uzcienāt. No ģeogrāfiski ekstrēmām vietām nosūtu sev un ģimenei kartiņas aploksnēs ar speciālajiem pasta zīmogiem (tipa, tālākā pasta nodala dienvidos/ziemeļos, etc). 

Kādreiz vācu glāzītes, bet ar tām bija problēma - kā reiz vismīļakās vairāk lietojās un ātrāk saplīsa. Tad jau labāk nav nemaz.

Papīra naudas zīmes. Smuki noformēju tās vienādos rāmīšos- pie sienas jau vesela galerija. 

Vēl cenšos katrā valstī iegādāties tai vietai raksturīgu apģērbu, jo tā var izbaudīt dziļāku kontaktu ar vietējo kultūru. 

Un ledusskapja magnētiņi, kur tad bez tiem!

Mežā taisnu koku arī nav. Mēdz teikt, ka katram cilvēkam ir kādas pāris vainas, mēs vismaz zinām par savējiem Un, nez vai tas sieviešžurnāls ir vienā līmenī ar Lancent vai New England Journal of Medicine, tā ka noteikti tur tiek publicēti daudzi pētījumi iz sērijas "piekarot sarkanas apakšbikses guļamistabā, pierādīts labāks iznākums".

ARD - tāda ekstra sēž zem egles un birdina skujas

Es jau tāpēc arī minēju, ka tas raksts izraisīja smaidu, lielāku par parasto, ko izraisa sieviešu žurnālu raksti no sērijas "uzstādām diagnozi"

Par cik suvenīru atkarība nav, tad kas iepatīkās...krūzes, glāzes, rotas lietas, ēdamas lietas, kāds savdabīgs apģērba gabals, pārsvarā praktiski pielietojami suvenīri aaaaaa... ceļveži, lieli un mazi būs visvairāk sazīmēti, saķēpāti, bet ir

Pārsvarā nekādi specifiski suvenīri netiek meklēti, ja kaut kas iekrīt sirdī, tad tiek paņemts. Visbiežāk tās ir kaut kādas pārtikas lietas (interesantas garšvielas, končas), ikdienā lietojami trauki, kādas īpašas rotas un dažādas dabā atrodamas lietas - gliemežvāki, akmeņi, milzu čiekuri. Šie pēdējie ir vienīgās ceļojumu piemiņas lietas, kas mēdz krāt putekļus, toties kaķis tiem neko nevar padarīt.

no milzu gliemežvākiem un krabju spīlēm atbrīvojos, apnika vairāk iepriecināja krabji katliņā, bet akmentiņus ar laimes caurumiņu vidū vaig vaig pameklēt!

Redz, kaķu slimība ir ne tikai man Bet man visi kā figūriņas, stāv plauktā, tā kā to ir nedaudz virs 50, pagaidām atceros no kurienes katrs ir.

Varu piedāvāt mazliet atšķirīgu variantu - vedu/krāju nozīmītes. Šad tad atslēgu piekariņus. + visus tradicionālos un jau iepriekš minētos priekšmetus - karotes, krūzes, garšvielas, viesnīcu vannas sāļus/eļļas, utt.

Mazliet offtopic, bet...

Tikko atcerējos, ka Dabas muzejā ir iekārtots stūrītis, kur muitā konfiscēti dažādi eksotiski suvenīri, sākot ar krokodilādas kurpēm, degunradža raga uzlējumiem, jaguāra ādām utt.

Reiz Kubā mūs brīdināja nepirkt "melno koralli", jo tas esot aizsargājams un aizliegts izvest. Jā un šur tur pie mums nāca klāt un skaidrā krievu valodā bubibāja zem deguna "čornij koral, čornij koral". Pieņemu, ka iespējams, tas pija parasts korālis iebāzts tintē, nu tā, priekš tūristu apmuļkošanu.

Un runājot par suvenīriem, tad katrā valstī ir tie saucamie feiki vai aizsargājamie. Piemēram Ēģiptē no banānu lapām gatavoti papirusi uz kuriem ar parasto printeri uzdrukāti raksti, bet pārdod kā īstos. Nu, protams, ir arī stila feiki, kā jau minēja iepriekšs zelta rolex pa 7ls Hongkongā!!! Goda lieta tādu nopirkt . Tai pašā ēģiptē vēl var minēt koraļļu izvešanas aizliegumu, kuru, ja neievēro ir 1000$ sods (vismaz bija pirms 3-4.gadiem). Kubā cigāri tīti no banānu lapām, gidds teica, ja tādu sapīpējoties, vēdera problēmas garantētas uz nedēļu. Droši vien šādi pārmetieni ir visur pasaulē, kurus mēs pat nezinām un nespējam apjaust to rafinētību, atvedam mājās un priecājamies. Bet tas tā pozitīvi domāts, jo katra lietiņa jau atgādina tās skaistās emocijas un baudītās izjūtas konkrētajā valstī!!!

Lai forša dieniņa visiem

Mēs parasti vedam ēdamus/dzeramus suvenīrus, kas nu kurā vietā atšķirīgs un gards

Vēl vedu arī magnētiņus, bet tikai no valsts ne pilsētām, ledusskapis man tikai viens

Un no Zsv tirdziņiem vedu karstvīna krūzes, tad tusiņos ļauju draugiem izvēlēties krūzi punša dzeršanai - pēc pilsētas, gada, krāsas vai formas