Cilvēks var būt laimīgs nevis tad, kad ir daudz naudas, bet gan tad, kad tās pietiek, taču laimes sasniegšanā naudai ir tikai neliela nozīme. Svarīgāks manuprāt ir dzīves piepildījums. Mums ir, ko pamācīties no daudz nabadzīgākām tautām, kur cilvēki smaida biežāk. Būsiet ceļojumu laikā taču šo fenomenu ievērojuši? Varbūt tas arī velk mūs uz šādām zemēm? Ja izceļot, tad varbūt labāk uz šādām vietām, jo pārtikušajās valstīs cilvēki manuprāt sprintā pēc naudas ir garīgi degradējušies daudz vairāk? Padomā, Lei Feng, par to.

Skumji, protams, ka Latvijā daudzus piespieda dzīvot uz parāda, tāpēc daudzi spiesti izceļot, lai nebūtu jādomā par to, ko rīt ģimenei likt uz galda. Bet, ja izdzīvot var, un pat iekrāt pāris ceļojumiem gadā, tad dzīties pakaļ vēl lielākai naudai nevajadzētu. Cita lieta, ja mūsu mazais pīļu dīķis kļūst par šauru savas dzīves piepildījuma sasniegšanai.

Par IKP prognozēm - iepriecināt nevaru. Vāciju noteikti nepanāksim. Toties nācija tīrāka gan paliks, salīdzinot ar pārējām ES tautām. Kas ir labāk?

Arī man, protams, daudzi draugi ir emigrējuši. Saka, ka esot atraduši laimi, jo varot atļauties māju un ceļojumus. Bet kur ir teikts, ka to pašu viņi nebūtu panākuši Latvijā, kā daudzi citi mani draugi?

Pag pag, par šo lūdzu sīkāk. Latviešu genofonds tika pamatīgi paplucināts 41. un 49. gada deportācijās, pēc tam maksimāli šķīdināts imigrantu masās no brālīgajām republikām. Vienīgais, kam var piekrist, ka Latvijai nedraud tik masveidīga arābu un melnās rases pārstāvju invāzija, kā Vācijai, toties starta pozīcijas mums ir daudz sliktākas. Vācijā tomēr vācu valodu (pagaidām) saprot visur (izņemot ļoti specifiskas kopienas un organizācijas, ar kurām vidusmēra vācietim sakars ir minimāls). Par Latviju un latviešu valodu to gan nevarētu teikt.

P.S. Mana sieva (otrā) ir krieviete. Saku, lai izvairītos no apsūdzībām galējā nacionālismā un ekstrēmismā. Tomēr tas man netraucē saskatīt, ka Latvijas sabiedrība ir ļoti sašķelta ne tikai etniski, bet arī pēc politiskās pārliecības (par ko lielā mērā jāpateicas kremļa informatīvajam karam, protams).

Bija, protams, domāts, ka pie Vācijas dzīves līmeņa pie mums tiektos krietni vairāk ekonomisko bēgļu. Pagātni un starta pozīcijas izmainīt nevar, tāpēc jādzīvo mierā. Sabiedrības saliedētību eju baudīt svarīgās izlases hokeja spēlēs.

Vai ir pētīts, kas pārsvarā pameta Latviju, bēgot no nabadzības? Sievastēvs 8 gadus nodzīvoja Īrijā, kur bija daudz iebraucēju no Latvijas, kas latviski neprata runāt. Māju īrēja kopā ar daugavpiliešiem. Šis ar sāpošu muguru atgriezās dzimtenē, kā savulaik no Sibīrijas, bet draugi palika baudīt sociālās garantijas. Latvijā viņi neko neesot pazaudējuši.

Svaiga ziņa - mazāk % nepaliekam.

Notika tas, ko prognozēju pirms 7 mēnešiem, kad daudzi padevās masu psihozei pārspīlētu draudu dēļ: http://www.delfi.lv/news/national/politics/latviju-pametusi-gandriz-visi-parvietosanas-programma-atvestie-begli.d?id=47872439 

Problēma tā ir, bet ne mūsējā. Mums jārisina savējās.

Ja interesē plika statistika, tad tā ir pieejama šeit: http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__iedz__migr/?tabl...

Ja Tevi interesē tieši tautības jautājums, tad 2015. gadā valsti pameta 17556 Latvijas pilsoņi/nepilsoņi, bet 10319 latvieši. Ja pieņem, ka visi latvieši ir ar Latvijas pavalstniecību, to īpatsvars emigrantu vidū ir 58.7%, bet kopumā valsts iedzīvotāju ar Latvijas pavalstniecību vidū - 63.4%. Latviešu īpatsvars emigrantu vidū katru gadu būtiski pieaug. Kāpēc - man nav ne jausmas.

Ja interesē dziļāki pētījumi citos griezumos (tajā skaitā par motivāciju, jo nabadzība nebūt nav vienīgā), daži ir apkopoti šajā grāmatā: https://issuu.com/lufsi/docs/fsi_ceribu_diaspora_web

Tas, ka bēgļi ne īpaši vēlēsies palikt Latvijā, jau tāpat bija skaidrs. Lai situācija nākotnē izskatītos tikpat rožaina, jācer, ka, pie siles esošie turpinās zagt tikpat aizrautīgi, nežēlos spēkus savas individuālās bagātības vairošanai, nodrošinās vasts stabilu stagnāciju un nekādā gadījumā nepieļaus strauju ekonomisko attīstību. 

P.S. Pārāk skumji, lai pieliktu smailiju beigās...

Mūsdienu globalizētajā pasaulē izņemot īpaši represīvās valstīs ir tikai divi varianti. Vai nu tu esi nabags un reti kāds pie tevis dzīvot grib pārvākties, jeb tu esi turīgs un potenciālie imigranti stāv rindā. Nav nekāda trešā varianta ilgstoši...  Es laikam balsoju ka pie mums brauc visādi ļautiņi, bet mēs paši turīgi

Starp citu dažas bijušās sociālistiskās valstis jau ir uz robežpunkta starp vienu un otru. Čehijā lasīts ka jau drusku vairāk iebrauc nekā izbrauc. 

Jā, bet kādreiz Rietumeiropai (nemaz jau nerunājot par ASV) bija visai neganta robežkontrole, un tikai retais laimes meklētājs varēja tikt iekšā uz palikšanu. Nez, pēc kāda burvju mājiena visa stingrā kontroles sistēma ir praktiski iznīcināta, iekšā tiek visi, kas grib, un tikai retais izrādās tik nemākulīgs, ka nespēj izdomāt bēgļa statusam atbilstošu savas ierašanās pamatojumu.

Kas tev liek domāt ka agrāk neviens netika iekšā??? Bēgļu straume pēc otrā pasaules kara liek pašreizējiem notikumiem izskatīties pēc tāda bērnu dārza. Arī agrāk Eiropa bija multikulturālā (izņemot reliģiski) un cilvēki pārcēlās no vienas vietas uz otru. Nebija daudz iebraucēju no tālajām zemēm jo tas bija tehniski pārāk sarežģīti, dārgi un plus vēl informācijas trūkums. 

ASV vispār nav vērts pieminēt, tiem tak bija oficiāli atvērtas robežas Eiropiešiem līdz pat pirmajam pasaules karam. 15-20% Zviedru aizbēga uz turieni 19-tā gadsimta beigās, 20-tā sākumā savā valstī laukos valdošās dziļas nabadzības un reliģiskās apspiestības dēļ. Neticami šķiet mūsdienās, bet fakts! Ja ir iedvesma vari palasīt Vilhelma Moberga "Emigranti", tur labi tas viss ir aprakstīts. Tā ka viss plūst un mainās, nebūšu nemaz pārsteigts ja pēc 40 gadiem Latvija arī būs apsolītā zeme. Pamata noteikumi tam jau ir (izglītība, infrastruktūra utt). 

Es nedomāju salīdzināt ar tik seniem laikiem. Nesenajos deviņdesmitajos, un pat vēl šī gadu tūkstoša pašā sākumā visa tā migrācijas padarīšana izskatījās krietni vien savādāk.

Starp citu, es pasaulē esmu nācis 1965. gadā, un, kopš savas agras bērnības ziņās no ārzemēm pārsvarā to vien dzirdu, kā, karš un nemieri Tuvajos austrumos, bads, karš un genocīds vairākās Āfrikas valstīs, neskaitāmi pilsoņi kari, vardarbīgas valdību maiņas un tamlīdzīgas lietas. Līdz ar to pašreizējā situācija galīgi nav nekas jauns. Jauns ir tas, ka tagad visiem bēgļiem, un arī tiem, kas par tādiem tikai izliekas, atļauj iet, kur acis rāda.

90-to gadu sākuma masveida bēgļu plūsmu no bijušās Dienvidslāvijas jau esi aizmirsis? Nebija nemaz tik ļoti sen...

Vai arī kurdu bēgļus tepat LV deviņdesmitajos

 Piedalījos apjomīgā SKDS aptaujā. Milzum daudz jautājumu par aktuālām tēmām. Interesanti, kurš pasūtījis?

 Ir aizdomas, ka resnais gals, lai saprastu, kas tad reāli notiek valstī.