Par elektrisko vai indukcijas plīti
- pieslēdzies vai reģistrējies, lai pievienotu komentārus
Sapratu, ka šeit varjautāt jebko...
Vai gandrīz jebko!
Vai iegādājoties šādas plītis ir vajadzīgs kaut kāds īpašs elektrības pieslēgums? Paldies! Pie mājas pienāk parasts 220V.
Indukcijas plīts būs taupīgāka. Nekas īpašs nav vajadzīgs - 220 V. Ja iepriekš bijusi gāzes plīts, tad vienīgi slodzei būs pieaugums.
Vajadzētu jau nu gan trīs fāzes (380 V). 220 V (un it sevišķi ar 16 A) drošinātāju) būs par īsu, vienkārši "sitīs korķus".
Neesmu redzējis plīti ar 3 fāzu dakšu. Varbūt kaut kur ēdnīcās ir tādas. Vai arī ja ņem palīgā elektriķi, tad var nomainīt un pieslēgt pie trim fāzēm.
Plītis parasti nenāk "ar dakšu". Vismaz jaudīgas ne. Varbūt kādas līdz 2500W. Jaudīgākām bieži ir iespēja pieslēgt dažādos variantos, atkarībā no fāzu skaita un drošinātāju jaudas. Jālasa noskatītās plīts instrukciju. Ja nav 3 fāzu, baisi jaudīgu nav vērts pirkt, tāpat uz pilnu nevarēs darbināt.
Man pašam ir 2 zonu no IKEA. 2800W un 3500W boost. Par veiktspēju esmu sajūsmā. Korķus ārā nesit. 1 fāzes pieslēgums 20A.
Paldies, kolēģi, bet stipri gudrāks nepaliku!
Ņem keramisko ja negribi čakarēties ar elektrības pieslēgumu.
https://www.elektrum.lv/lv/majai/par-mums/jaunumi/plits-virsmu-izveles-celvedis
Es balsoju par indukcijas plīti, tikai jāatceras, ka uz indukcijas plīts nederēs jebkurš katliņš un panna, bet tikai tādi, kas pievelk magnētu. Kaut kādi veci alumīnija trauki nederēs.
Reiz Varšavā palikām dzīvoklī, kur bija indukcijas virsma un pilna atvilktne ar pannām. No visas tās čupas ar plīti sadarbojās tikai katls...
Plīts virsmas indukcijas no keramiskās lietotājam atšķiras ar to, ka viena neuzkarst, bet trauki der tikai ar atzīmi, ka indukcija. Abām der tikai trauki ar perfekti plakaniem dibeniem. Deformētie jāatdod gāziniekiem ))
Ar vadu ir tikai dačām 
Pieslēgums ir apakšā un ar dažādiem variantiem.
Ideāli ir 3 fāzes x 16A un vairāk.
Ja dzīvoklim ir 1 fāze 24A, tad pa lielam viss OK.
Ja 20A, tad visus riņķus darbināt nevarēs.
Ja 16A, tad tikai 2 riņķus varēs.
El. plīts virsmas kopējā jauda 6-8kW.
Te vietā atcerēties elektrotehnikas pamatus un ar Oma likumu saistītajām sakarībām no nobastotajām fizikas stundām
El. plīts virsmas kopējā jauda 6-8kW.
To labāk skatīties katras virsmas specifikācijā.
Tad ņemam atrasto lielumu (piem. 3500 W) un dalam ar 230 V (vai 400 V, ja ir 3 fāzes). Iegūstam 3500 / 230 = 15,2 A. 16 A automātslēdzis turēs, ja neko citu dzīvokī nedarbināsi. Patiesībā automātslēdži tur līdz 1,13 no uzrakstītā skaitļa, tātad 16 A gadījumā * 1,13 = 18,08 A, tā ka nav tik traki, varēsi arī gaismas ieslēgt. Īslaicīgi (mazāk par stundu) tur arī reiz 1,45, tātad 16 A * 1,45 = 23,2 A. 23,2 A * 230 V = 5336 W, tātad pat šādu slodzi 16 A automātslēdzis turēs, tiesa, x minūtes, 0 < x < 60.
Plītij parasti ir vairāki rinķi un cepeškrāsns. Ja lietosi vienlaicīgi vienu vai divus rinķus vai vienu rinķi un cepeškrāsni, tad viss būs štokos. Ja rīkosi kāzas vai bēres un slēgsi visu vienlaicīgi un uz pilnu jaudu, tad sēdēsi tumsā un būs tikai aukstais galds.
El. plīts virsmas kopējā jauda 6-8kW.
To labāk skatīties katras virsmas specifikācijā.
Tad ņemam atrasto lielumu (piem. 3500 W) un dalam ar 230 V (vai 400 V, ja ir 3 fāzes). Iegūstam 3500 / 230 = 15,2 A. 16 A automātslēdzis turēs, ja neko citu dzīvokī nedarbināsi. Patiesībā automātslēdži tur līdz 1,13 no uzrakstītā skaitļa, tātad 16 A gadījumā * 1,13 = 18,08 A, tā ka nav tik traki, varēsi arī gaismas ieslēgt. Īslaicīgi (mazāk par stundu) tur arī reiz 1,45, tātad 16 A * 1,45 = 23,2 A. 23,2 A * 230 V = 5336 W, tātad pat šādu slodzi 16 A automātslēdzis turēs, tiesa, x minūtes, 0 < x < 60.
Derētu piebilst, ka automātiskajiem drošinātājiem(slēdžiem) pie norādītās Amperāžas ir jāvērtē arī burts. piem A16, B16, C16.
Tur katram burtam ir sava darbības līkne- piemēram C pieļauj ilglaicīgāku pārslodzi.
Derētu piebilst, ka automātiskajiem drošinātājiem(slēdžiem) pie norādītās Amperāžas ir jāvērtē arī burts. piem A16, B16, C16.
Tur katram burtam ir sava darbības līkne - piemēram C pieļauj ilglaicīgāku pārslodzi.
Taisnība, bet tam ir nozīme tikai tad, kad pārslodze ir vairākkārtīga (piem. iedarbinot kādu elektromotoru) un automātslēdžiem ir milisekunžu laikā jāizlemj, vai atslēgt, vai tomēr pagaidīt. Plīts gadījumā sākumā nebūs 30-50A pārslodze, savukārt 1,13 un 1,45 parametri (lēnā atslēgšanās minūšu laikā uzsilšanas dēļ) A, B un C slēdžiem ir vienādi (cik nu es zinu).
1. Indukcijas plītei speciāls pieslēgums nav vajadzīgs! Mūdienās nekāda 3 fāzu sadzīves tehnika netiek lietota! 3 fāzes vajag mājai ar lielu strāvas patēriņi, lai sadalītu jaudu vienmērīgāk pa visām fāzēm atsevišķiem objektiem. Piem. no vienas fāzes ņem ūdens sildītājam vai apkurei, otru sadzīvei un 3 virtuvei. Piesleguma jaudu regulē drošinātāji, kuri pie pārslodzes izsledz strāvu. Sadz. tehnikai 3 zaru dakšs 3. zars ir zemējums drošībai.
2. Elektromagnētiskās indukcijas plītvirsmai, atšķirībā no parastās elektriskās, ir nepieciešams tērauda katliņš vai panna lai nostrādātu el-magnetiskā indukcija! Alumīnijs neder!!! Energo efektīva, jo uzkarst tikai katliņa aizņemtā plīts virsma. Lietoju tādu vasarnīcā.
Mūdienās nekāda 3 fāzu sadzīves tehnika netiek lietota! 3 fāzes vajag mājai ar lielu strāvas patēriņi, lai sadalītu jaudu vienmērīgāk pa visām fāzēm atsevišķiem objektiem.
Es nebūtu tik kategorisks, piemēram šai indukcijas plītij: https://media3.bosch-home.com/Documents/9001093672_H.pdf (3. lappuse, ilustrācija nr. 6) skaisti norādīts, ka var slēgt gan vienu fāzi, gan vairākas. Protams, ja ir iespēja pieslēgt vairākas, tādu variantu izmantot ir labāk. Kā jau k iepriekš teca — «jaudīgākām bieži ir iespēja pieslēgt dažādos variantos, atkarībā no fāzu skaita un drošinātāju jaudas».
Tur ir sava loģika, elektromotori un ierīces kā tādas kļūst arvien efektīvākas un to pašu darbu spēj paveikt ar mazāku enerģijas patēriņu, savukārt, ja elektrību izmanto tīri kā enerģijas avotu, tad neko daudz optimizēt nevar, litra ūdens uzsildīšanai līdz 100 °C vajag tik enerģijas, cik vajag — fiziku neapmuļķot. Turklāt, cik saprotu no slēguma bildes, konkrēti šajā plītī netiek izmantoti 400 V starp fāzēm, bet daži riņķi iet uz vienu fāzi, daži uz otru. Apmēram kā Tu aprakstīji, ka katra fāze citām ierīcēm, bet te tas vienā korpusā.
Man offtopika jautājums offtopika tēmā — varbūt kāds zina, kādi Latvijas normatīvi / standarti nosaka kādu strāvu var laist caur kāda šķērsgriezuma vadiem? Konkrēti interesē caur 4 mm2. Pēc maniem aprēķiniem sanāk, ka 24 A vajadzētu iet cauri ar vajadzīgo drošības rezervi, bet kāds ir oficiālais viedoklis?
— varbūt kāds zina, kādi Latvijas normatīvi / standarti nosaka kādu strāvu var laist caur kāda šķērsgriezuma vadiem? Konkrēti interesē caur 4 mm2. Pēc maniem aprēķiniem sanāk, ka 24 A vajadzētu iet cauri ar vajadzīgo drošības rezervi, bet kāds ir oficiālais viedoklis?
Vēl jau arī vada materiāls svarigs. Te ir tabula.
Bet, ja gribi oficiālo standartu, tad te: https://latvenergo.lv/storage/app/uploads/public/5db/5b9/d2b/5db5b9d2bdc19007767052.pdf
Paldies! (Protams, ka biju domājis varu.)
Atvainojos par savu kategorismu. Nebiju iedomājies, ka šodien, kad betonmaisītājam pietiek ar 1 fāzi, sadzīvē 3 fāzu spriegumu (350-415V) lieto virtuvē.
Nu, nu, trīz fāzes ļauj krietni efektīvāk izmantot vada šķērsgriezumu, un nav dzirdēts par plāniem tuvā nākotnē atteikties no tādas sistēmas.
Liela patērētāja pieslēgšana pie visām fāzēm ļauj tās sabalansēt. Ja nemaldos, tad mūsu sadales tīkls nemaz nepiedāvā vairāk par 20A vienas fāzes pieslēgumiem.
Jā, betonmaisītāja asinhrono motoru var darbināt arī ar vienu fāzi (ne tikai mūsdienās, tā vienmēr ir bijis), bet trīsfāžu motors būs efektīvāks, vienkāršāks, tam nevajadzēs palaišanas tinumu ar kondensatoru, kurš veido fāzes nobīdi, un ir ar visai īsu dzīves laiku (reizi pa reizei kādu nomainu).
Tie vienkāršie aprēķini ar Oma likumu īsti nav spēkā maiņstrāvai. Rezultāts būs visai aptuvens, jo neņem vērā reaktīvo strāvu. Nav jēgas koncentrēties uz precīziem aprēķiniem, ja nav zināmi visi lielumi.
Nezinu nevienu kurš rosolu maisītu ar trīsfāzu betonmaisītāju. Jaudīgiem motoriem varbūt ir labs trīsfāzu pieslēgums. Dzīvokļos liekās ļoti labi ka patērētāji tiek sadalīti kādās trīs grupās un netiek visi korķi izsisti vienlaicīgi ar absolūti melnas tumsas iestāšanos.
Liela patērētāja pieslēgšana pie visām fāzēm ļauj tās sabalansēt. Ja nemaldos, tad mūsu sadales tīkls nemaz nepiedāvā vairāk par 20A vienas fāzes pieslēgumiem.
Jā, betonmaisītāja asinhrono motoru var darbināt arī ar vienu fāzi (ne tikai mūsdienās, tā vienmēr ir bijis), bet trīsfāžu motors būs efektīvāks, vienkāršāks, tam nevajadzēs palaišanas tinumu ar kondensatoru, kurš veido fāzes nobīdi, un ir ar visai īsu dzīves laiku (reizi pa reizei kādu nomainu).
Protams, 3 fāzes ir efektīgākas jaudīgam pieslēgumam un elektrības piēgādei līdz patērētājam, bet lietotājam, kas ikdienā darbina sadzīves tehniku pietiek ar 3x20Ax220V =13200W. Savrūpmājas elektriskai apkurei un baseina apsildei tiešām labāk 3 fāzes. Betonēšanai no kaimiņa aizņemos 10gadīgu 220v maisītāju. Pagaidām nekas nav bijis jāmaina.
pietiek ar 3x20Ax220V =13200W. Savrūpmājas elektriskai apkurei un baseina apsildei tiešām labāk 3 fāzes. Betonēšanai no kaimiņa aizņemos 10gadīgu 220v maisītāju. Pagaidām nekas nav bijis jāmaina.
Mūsu (Eiropas) zemsprieguma tīklā starp fāzēm ir ~380V, un starp fāzi un nulli labi pazīstamie ~220V. Gan zvaigznes, gan trijstūra slēgums vienā. Ja fāzes noslogotas vienādi, tad nulles vadā strāva nemaz neplūst, sadales tīklam tas patīk.
Nopietniem patērētājiem ir nākamais līmenis - 6, 10 vai 20kV ar savu pazeminošo transformatoru uz 230/400V.
Betonmaisītāju kaimiņš gan jau nelieto katru dienu. Tad viss būs labi. Man darbā ir vienfāzes motori, kas startējas ik pēc dažām minūtēm. Visiem mainīti kondensatori.
Mūsu (Eiropas) zemsprieguma tīklā starp fāzēm ir ~380V, un starp fāzi un nulli labi pazīstamie ~220V.
Cik esmu mērījis, 230V.
Cik esmu mērījis, 230V.
Ja ir trīs fāzes, tad starp fāzēm rādīs visus 400V.
Tev labs pieslēgums, nav zudumu, viss uztaisīts pareizi. Visur tā nav.
Es tik par šīm trīs fāzēm un elektrību. zb tā ievada aizsardzības aparāta lieluma maksa. kamēr ir viena fāze mājās tikmēr sadales un oik maksājums ir daži eur. tiklīdz vajag vairāk tā uzreiz oik un sadales maksājums kopā >120EUR...
Itkā sadales tīkls vai valsts par savu naudu būtu vilkuši kabeli.
zb tā ievada aizsardzības aparāta lieluma maksa. kamēr ir viena fāze mājās tikmēr sadales un oik maksājums ir daži eur. tiklīdz vajag vairāk tā uzreiz oik un sadales maksājums kopā >120EUR...
Nu nezinu, man mājās trīs fāzes un fiksētais maksājums noteikti nav >120€, drīzāk pārdesmit €.
zb tā ievada aizsardzības aparāta lieluma maksa. kamēr ir viena fāze mājās tikmēr sadales un oik maksājums ir daži eur. tiklīdz vajag vairāk tā uzreiz oik un sadales maksājums kopā >120EUR...
Nu nezinu, man mājās trīs fāzes un fiksētais maksājums noteikti nav >120€, drīzāk pārdesmit €.
Tas ir ja tev maz apmērus vajag. Tur nemaina lietas būtību 20A pa 1 fāzi vai trijām... Es tā aptuveni rakstu, jo elektrību nesaprotu, rēķinus gan.
Tas ir ja tev maz apmērus vajag. Tur nemaina lietas būtību 20A pa 1 fāzi vai trijām... Es tā aptuveni rakstu, jo elektrību nesaprotu, rēķinus gan.
Tad samazini atļauto jaudu, ja tik daudz nevajag. Būs mazāks maksājums, un sadales tīklam nevajadzēs rezervēt priekš tevis jaudu parvadē, transformatoru punktā un apakšstacijā. Tie visi ir reāli ieguldījumi.
Tas ir ja tev maz apmērus vajag. Tur nemaina lietas būtību 20A pa 1 fāzi vai trijām... Es tā aptuveni rakstu, jo elektrību nesaprotu, rēķinus gan.
Tad samazini atļauto jaudu, ja tik daudz nevajag. Būs mazāks maksājums, un sadales tīklam nevajadzēs rezervēt priekš tevis jaudu parvadē, transformatoru punktā un apakšstacijā. Tie visi ir reāli ieguldījumi.
Es tak to visu saprotu, jaudu samazināt nevar. Vienkārši es maksāju par visu ievilkšanu, bet viņi tāpat prasa naudu (un ne to mazāko). Tas pats ar augstprieguma tīklu, viņi ar neko pa savu naudu nedara, ja ES iedod vai privātais apmaksā.