Pasažiera iespēja dabūt kompensāciju un izdevumu atmaksu pēc pašreiz Riharda sniegtās informācijas ir simtprocentīga. Neviens nevar no galvas zināt, pie kuras aviosabiedrības jāgriežas nobrukuša savienojuma gadījumā. Pasažieris gāja pie BT pārstāvjiem un tie teica, ka nekas nepienākas — tātad vainīgi ir viņi. Ja būtu teikuši, lai iet un runā pie Croatia Airlines un pasažieris nebūtu gājis, tad situācija būtu savādāka.

Labprāt izlasītu zahuj komentāru par šo

Taisnība, tomēr vienkāršāk vajadzības gadījumā ir sazināties ar OU, nevis to tagad nedarīt, jo geita aģenti kaut kad senāk par to neesot pateikuši. Vnk tas, ko es saku, ir, ka kaut kādā brīdī tik un tā šai stāstā, visticamākais, parādīsies arī OU, vienalga, vai pasažieri to grib zināt vai negrib. Iesaistīt viņus uzreiz nozīmē arī ātrāk nonākt pie risinājuma, tātad, manuprāt, ir loģiski.

Jtt, nu, ja lidosta nav atbildīga ne par ko, tad jau tā sanāk, es tikai par to...

Jautri, ka pēkšņi šajā gadījumā viņi uzskata, ka ir pasažiera kontrolē, kurā lidostā būs savienojums un cik ilgu laiku tas aizņems. Bet, ja AirBaltic izdomā veikt kādas izmaiņas, tad pārslēdzas uz 'pasažieris ir iegādājies lidojumu no pilsētas A uz B, un aviosabiebiedrība negarantē maršrutu, kādā tas tiks veikts'.

Cik nu ir lasīts, tad vairums aviokompāniju savos noteikumos ir ierakstījušas, ka tās nav atbildīgas par kavēšanos, ja to izraisījušas muitas, robežsardzes, drošības kontroles u.c. oficiālo institūciju darbības. 

Tas gan vairumā gadījumu nav aktuāli Šengenas zonas iekšienē, bet tomēr - sanāk, ja es nepaspēju uz nākamo reisu tāpēc, ka bija pārāk lēna robežkontrole / muita / drošības kontrole, tad tā ir mana problēma, un nevienam mani nekur nav jānogādā? Un plašāk interpretējot, lidostu arī var pieskaitīt ''oficiālajām institūcijām'' par kuru problēmām aviokompānijas neatbild. 

Juri, un arī šai tēmai ir nedaudz tendenciozs virsraksts, un nav uzrakstīts, vai tas ir vai nav labots. Tikpat labi varētu būt nevis - "AirBaltic atsakās palīdzēt", bet "nav zināms, ko par to saka Croatia Airlines".

Tēmas virsraksts ir Jura radīts, sākotnēji šis bija citā tēmā.

Bet atteicās taču palīdzēt, un arī neieteica griezties pie horvātiem, vai tad ne?

Manuprat Horvatiem vienalga kur un cikos vinu sadarbibas partneri talak lidina. Vini savu posmu izpildija laicigi un ko no viniem var prasit? 

Nedomaju ka OU un BT pirms izludosanas zina pie kura slota kura lidostas gala tiem tiks dota vieta. 

 BT pardeva bileti ar sadu isu connection un viniem butu jaietver situacija ka pirma reisa lidmasina var piestat lidostas otra gala un iespejams tada vieta kur noklusana lidz geitam prasa imigration vai security.

Iespejams sajaa reizee sakrita vissliktakais variants

Rihard, bet neatveda jau laicīgi, ja jau pa lidostas durvīm iegāja ar nokavēšanos.  Kamēr pasažieri vēl brauc autobusā uz lidostu, tikmēr tā vēl nav BT atbildība, bet gan tās joprojām ir OU izpildītā reisa beigas. Kas pārdeva biļeti, nav svarīgi, jo, ja MCT to pieļauj, tad pārdot šādu biļeti var jebkurš, bet problēmas jārisina tā reisa izpildītājaviokompānijai, kurš kavējas.

Mēs varam ilgi un dikti spriest, kurš (horvāti, lidosta, AirBaltic…) ir visvainīgākais, bet to lai viņi risina savstarpējās pārrunās, tā nav pasažiera problēma. Pasažieris darīja visu pareizi, nopirka aviosabiedrības piedāvātu savienoto lidojumu, devās no reisa uz nākamo reisu. Kad uz to nepaspēja, vērsās pie aviosabiedrības pēc palīdzības, tā atteica.

Tā kā viņš nonāca Rīgā ar kavēšanos, tad pēc regulas 261/2004 noteikumiem par kompensāciju jāvēršas pie lidojumu izpildošās aviosabiedrības — BT. BT ziņā pēc tam piedzīt naudu no kāda cita, ja uzskata, ka ne viņi vainīgi.

Vispār jau, ja geitu principiāli aizver 20 minūtes pirms izlidošanas, tad nevienā pasaules lidostā nepietiks ar 30 min MCT - pat, ja atlidošanu rēķina no durvju atvēršanas brīža. Aizmugures pasažieri tiek laukā vismaz 5-7 minūtes vēlāk, un, ja vēl autobuss iesaistīts, tad vispār bez variantiem. BT divkārt ir rīkojušies stulbi, pirmkārt, aizverot geitu, lai gan skaidri zināms, ka visi reģistrētie pasažieri nav ieradušies, un jāpagaida vien pāris minūtes, un, otrkārt, atsakoties pasažierus nogādāt galamērķī.

Pēc tam, kad ir jau dabūjusi iztērēto naudu no apdrošinātāja? Par šo vai tad Ceļakājā jau nav bijušas garas diskusijas?

Interesanti, vai tas kaut ko būtu mainījis, ja BT ar OU darbotos codeshare? Varbūt viņi nemaz nezina par tādu iepriekšēju reisu (tas vismaz kaut kā izskaidrotu, kāpēc nepagaidīja tās "pāris minūtes").

Nē (vismaz neatceros), bet ir bijušas līdzīgas, par diviem apdrošinātājiem.

Mārim varētu nepatikt, bet lūk ko Vīnes lidosta atbildēja uz jautājumu, kur autobuss nogādāja un no kura geita BT izlidoja.
Par BT geitu bija zināms, bet nebija zināms, kur autobuss atveda.

The bus brought you to the "International bus arrival in the pier north", from where you had to go through passport control and security check and then further on to your gate C73 to Riga.

Pārprasīju vai tas ir Terminal 3 un no tās vietas līdz C73 ir iespējams aiziet 10min:

Yes, it is located in Terminal 3.

Please understand that we are not able to give time data, because the waiting time at the passport control.(and the baggage claim cannot be calculated).

The walking time exclusive waiting time at the passport control and baggage claim is approximately 15 to 20 minutes.

Thank you for your understanding!

Sanāk ka BT akli skatās uz minimum connection laiku ko VIE lisosta nosaska international to international lidojumiem.

Aviokompānijas pārdod reisus uz codeshare un interline līgumu pamata, tāpēc tas ir abu aviokompāniju “dīls” pārdot biļetes uz šādiem savienojumiem. Austrian piedāvā tādus pašus pat reklamējot 30 minūšu connection laiku savā mājaslapā.

Ko es ar to gribēju pateikt? Aviokompānija nevar izdomāt, ka tagad pārdos visus savienojumus ar 30 minūšu laiku, ja ar to nevienosies ar otru aviokompāniju. Tur par labu/sliktu var spēlēt gan dažādas vienošanās, alianses utt. Tieši tāpēc KLM savienojumu ar Lufthansu, piemēram tādā pašā situācijā, kā šī, laikam būs diezgan grūti dabūt.

BT ne uz ko akli neskatās, BT tieši tāpat kā visas citas aviokompānijas un visas OTAs tirgo reisus, kādus sistēma ļauj tirgot.

Kāpēc lai nepatiktu? Bet kādā sakarā viņi tur min "baggage claim" u.tml. muļķības, kas vispār uz šo visu nekā neattiecas?

Dīvaini, bet kaut kā vienmēr manos gadījumos tieši BT izrāda absolūtu ignoranci - pēdējā reize bija novembrī ar 40 min. savienojuma laiku AMS - sākumā agrajam rīta reisam BT ar nokavēšanos sagatavoja lidmašīnu, tad, protams, jau izlidoja ar kavēšanos, AMS piezemējās puslīdz laikā, bet diemžēl neinformēja par izejas vārtiem nākamajiem lidojumiem, stjuarti sāka apmācīt viens otru utt. Rezultātā BT lidmašīnas durvis tika atvērtas 15 min. pirms nākamās lidmašīnas izlidošanas un, izkāpjot pirmajai no lidmašīnas, redzēju, ka mana nākamā iekāpšana tiek slēgta. Saprotot, kas tas uz galamērķi var būt vienīgais lidojums, uzreiz pieskrēju pie tuvākiem vārtiem ar darbinieku un palūdzu uzzvanīt saviem izejas vārtiem, lai pagaida... paveicās un viņi mani pagaidīja... 

Caur VIE ir labi savienojumi ar ZAG, kurus tā vien ir vēlme izvēlēties un zinu vairākus, kas šo ir izdarījuši un iekrituši. Pat ļoti pieredzejuši. Domaju, ka te arī lielu lomu nospēlē pasu pārbaude, jo, ja pareizi atminos, Horvātija nav Šengenā. BT nevienā no reizēm nav piekāpies un nācies iepirkties uz sava rēķina.

Es piekrītu, ka MCT ir mistika lieta, kuru visi piesauc, bet nav viena atbildīgā, ja iesaistītas vismaz divas dažādas kompānijas, es nezinu vai kompānijas liek tos savienojumus manuali, iespejams to dara, amadeus, piemēram ņemot vērā MCT lidostai un to vai abus lidojumus var savienot pēc noteikumiem. Talak, jau BT no amadeus vai citas biļešu izplatīšanas platformas paņem šo savienojumu, kam nemaz nav šo savienojumu autori. Ketty8 gadījumā, piemēram, esmu redzejis vēl īsākus savienojumus starp LGW-LHR. Aviokompānijas (rezervēšanas sistēmas) it kā piedāvā, bet liek izdarīt gala izvēli pasažierim, nemaz nenojaušot, ka tas neies krastā.

Man ir vēl viens gadījums no citas sērijas, skyscannerī tika atrasts un caur vienu no OTām nopirkts lidojums vienā PNR MSQ-LED-RIX. Atjautības uzdevums - cik tālu pasažieris tika? Taisnība tiem, kuri atbildēja, ka LV pilsonim šāds variants bez RU vīzas nav iespējams, pasažieri aizlidoja līdz LED kur tiem laipni palūdza lidot atpakaļ ar to pašu lidmašīnu ar kuru atlidoja līdz LED un mērot ceļu uz RIX citādāk.

Paldies ceļakājai un tās lietotājiem, ka mēs varam tik daudz mācīties ne vien no savām, bet arī citu pieredzēm.

Tā, nu jau mēs uzzinām, ka pasažieru nenogādāšana galapunktā ir sistēma, vismaz BT un OU izpildījumā! 

Ne velti te nesen satraucās par Insel Air, ko var gribēt, ja Eiropas vidū tādi brīnumi notiek. Te nu bija pāris no miljona!

P.S. Gadījumam at lidojumu caur RU, protams, ar šo nav nekāda sakara, tur 100% acīmredzama pasažiera vaina, turklāt līdz LED viņš pat gribēdams nevarēja tikt, gan jau, ka pieturēja jau Maskavā.

Man, savukārt, šeit gribētos teikt, ka pasažieris nemaz tik ļoti nav vainīgs, jo parasti caur Krieviju tranzitēties var bez vīzas.

Tas, ka Minska ir sasodīts izņēmums un, izlidojot no Minskas, nezin kāpēc ir citādi, pasažierim vispār var arī neienākt prātā, jo taču, izlidojot no jebkuras citas lidostas pasaulē, vīzu nevajadzētu. Tāpēc lidojuma pārdevējiem, manuprāt, to būtu gan kaut kā vairāk jāizceļ un jāatzīmē. Vairāk par tranzitēšanās iespējamībām teorētiski varētu noskaidrot arī LED mājaslapā, bet praktiski nevar noskaidrot neko, jo komiskā kārtā transfēra pasažieru lapas tur vispār nav, lai gan atsauces uz to ir.

Jā, taisnība, es ātrumā sajaucu, un domāju, ka ir iekšējais lidojums no Maskavas uz Pēterburgu - tur loģiski, ka nevar bez vīzas. Par Minsku tiešām drīkst nezināt.

Bet ne par to ir stāsts. Ja ir tā, kā raksta mandm, tad tas ir biedējoši. It īpaši jau mazinformētam un mazpieredzējušam pasažierim. Es pat teiktu - tas ir spļāviens sejā klasisko aviokompāniju savienoto reisu principam.

Tā, sāk izskatīties, ka tā ir hroniska BT ļaunprātība, nevis pāris izņēmuma gadījumi ar Lei Fengu un Rihardu_007.

Es nesaprotu mandm, tie Tavi cilvēki akceptēja to, ka nopērk savienoto lidojumu, un viņus neaizved līdz galam?… Paklausīgi nopirka citas biļetes un nekādu kompensāciju no BT neprasīja?!…

Palūdzu palīdzēt vēl debesīs. Pirms nosēšanās pārsēdināja biznesa klasē un BT darbinieks pie durvīm jau gaidīja, skrējām kopā Lidoju ar Hainan Airlines caur Berlīni  

Abos gadījumos, kas tieši saistīti ar ZAG un VIE tie bija komandējumi un darbiniekiem jau nav lielās teikšanas, parasti tad arī nav neviena, kurš ies un karos, ja aviokompanija pasaka, ka nokavēja tad neko, pērk jaunu un lido nākamajā dienā.

Kompensāciju par atteiktu iekāpšanu vai novēlotu nogādāšanu galamērķī (kas pielīdzināma atteikšanai) — kā nu šādu izdarību BT interpretē — jau saņems pats cilvēks. Vai tiešām viņiem tik augsta stundu likme, ka neatmaksajas izterēt 30 min iesnieguma uzrakstīšana, lai saņemtu 250 EUR? Kaut vai spekulatīvi.

Vestule BT gatava. Ja spirinasies, tad PTAC un talak skatamies ko saka PTAC un iespejams ari tiesa. 

Esmu saskāries ar šādu pašu situāciju un AirBaltic atteikumu kompensēt zaudējumus. Domāju, ka ir pamats sniegt kolektīvo prasību, ja reiz no BT cietušo skaits aug.

Mana situācija (izkopēju no sūdzības, kuru iesniedzu BT): 15.10.2016. lidoju no Horvātijas, Zagrebas (ZAG) uz Latviju caur Austriju Vīni (VIE), izmantojot savienoto reisu. Vīnes lidostā piezemējāmies plkst. 8:56 un no lidmašīnas tikām ārā plkst. 9:03. Reiss no Vīnes uz Rīgu (nodrošināja AirBaltic) bija plānots 9:35. Ieejot lidostas ēkā, mēs devāmies atbilstoši norādēm uz savu geitu C75, kuru noskaidrojām jau Zagrebā veicot check-in internetā. Nekādu norāžu par transferkoridoru pa ceļam nebija. Izrādījās, ka lai tiktu līdz geitam C75, pa ceļam ir jāiziet gan pasu kontrole (izgājām plkst. 9:15), gan atkārtota drošības pārbaude (izgājām 9:25), kā rezultātā pie geita bijām 9:30. Tur esošie pārstāvji atteicās mūs ielaist uz reisu, jo mēs esot par vēlu, kā arī atteicās nodrošināt alternatīvu lidojumu un atteicās izsniegt jebkādu rakstisku apliecinājumu atteikuma iemesliem. Mēs no savas puses devāmies uz geitu pa iespējami īsāko ceļu un nevarējām neiet cauri abām pārbaudēm, līdz ar ko ieradāmies geitā iespējami ātrākajā laikā. Rezultātā mums nācās no savas kabatas pirkt biļetes (katram par vairāk nekā EUR 200) un lidot uz Rīgu caur Varšavu ar LOT.

Varu paspēt pievienoties ar savu parakstu? Arī mani 2016.g.rudenī BT atstāja Vīnes lidostas geitā un vēlāk nekompensēja jaunas biļetes iegādi, lai gan bija fiziski neiespējami paspēt uz Vīne-Rīga reisu ar visām papildus kontrolēm.

Jā, ir pamats apvienot spēkus. Precedents par panākumiem jau ir — Lei Fenga incidents.