Maroka (Feza un Rabata) 2019.gada aprīlī

18 atbildes [Pēdējā ziņa]
Atis
Nav tiešsaistē
Kopš: 20/04/2012
Ziņas: 511
Manīts: pirms 23 ned

2019.gada aprīļa beigās 4 dienas pavadījām Marokā. Plānots bija tikai Fezas un Rabatas apmeklējums - laiski pastaigāt pa pilsētām un izbaudīt siltumu un eksotiku. Ierobežoto dienu skaita dēļ bez traukšanās uz kalniem vai tuksnesi. Jāpiebilst, ka es Marokā esmu bijis arī iepriekš, taču darba darīšanās.

---

Fezā ieradāmies vēlu vakarā un uzreiz pārsteidza modernā, tīrā un ērtā lidosta. Nekādu rindu pie iebraukšanas kontroles, pēc dažām minūtēm jau bijām cauri un ārā. Salīdzinot ar 2017.gadā izbaudīto divu stundu rindu uz pasu kontroli Kasablankā, šis bija necerēti lieliski. Vēl tikai brauciens uz Fezas vecpilsētu dzīvokļa izīrētāja busiņā un gājiens pustumsā pa vecpilsētas ieliņu labirintiem, kur pusnaktī vēl notika aktīva sociālā dzīve.

Mūsu mājoklis bija netālu no pilsētas vārtiem, airbnb atrasta māja, kas esot labi atjaunota. Padārgi, bet ar eksotikas pieskaņu. Ierodoties miteklī, mazliet pat apstulbām no patīkama pārsteiguma – visa tradicionālā divu stāvu māja ar nelielo iekšpagalmu vidū bija noklāta nelielās flīzītes, filigrānos griezumos un koka gleznojumos.

Fezas vecpilsēta jeb medīna ir milzīgs šauru un piemēslotu ieliņu labirints. Katrā spraugā un  caurumā ierīkotajos ūķos dzīvo vai strādā cilvēki, kaut ko turpat arī pārdod. Teorētiski visā Marokas lielākajā medīnā (kādu pusotru kilometru plata un mazliet garāka) ar gandrīz divsimt tūkstošiem iedzīvotāju netiek izmantotas automašīnas, kaut gan dažos stūros tās tomēr bija iespraukušās. Smagākas lietas pārvadā ar rokas ratiem un ēzelīšiem uz muguras, pēdējiem aiz sevis atstājot sūdu čupas, kas organiski iekļaujas visos citos pa ielu plaši izmētātajos atkritumos. Cilvēki visur staigā kājām, gan lielākos baros, gan mazākos, turklāt arī visa pārējā dzīve notiek uz ielas.

Rīta pusē bijām uz dažām stundām jau iepriekš rezervējuši gidu, turklāt ar norunu, ka mūs pilnīgi un nemaz neinteresē iepirkties. Par šādu pakalpojumu samaksājām 400 dirhamu standarta 250 vietā (noruna arī bija, ka nevienā apskates objektā nemaksājām dzeramnaudas vai par paskatīšanos un līdzīgiem neformāliem pakalpojumiem, izņemot oficiālās ieejas maksas). Lai arī mūsu gids Abdula bija ciešams un runāja labā angļu valodā, viņš neviltoti sapīka, kad saprata, ka mūs patiešām neinteresē pirkt pilnīgi neko (pat ne lielisku organisku argāna eļļu vai ārkārtīgi autentiskas šalles), nevēlamies iet iekšā nevienā veikalā vai pusdienot viņa ieteiktajā vietā.

Staigāšana šurpu un turpu pa bezgalīgo ieliņu mudžekli bija interesanta. Milzīgie tirgi, jo īpaši dzīvnieku sadaļas, kur sprostos sabāztās vai aiz kājām saišķos sasietās vistas uz vietas nokauj, visiem ķermeņa šķidrumiem aiztekot pa ielu uz leju. Iespaidīgā ādu miecētava, kur pa šķidrumiem ar baložu mēsliem un krāsvielām mīcās ģērētāji un krāsotāji. Nepārtrauktā kņada visapkārt, kas sākas sešos no rīta un norimstas tikai pēc pusnakts.

Dienas vidū krietni pieēdāmies treknos un saldos marokāņu ēdienus ēnainā kafejnīcā, lielos daudzumos uzdzerot brīnišķīgu svaigi spiestu apelsīnu sulu. Un tad atkal dažus kilometrus ar kājām, šoreiz uz vienu no tuvējiem pakalniem, kas paceļas pāri Fezas medīnas mūriem. Garām piegānītai kapsētai, kur ganījās vientuļš un izbadējies ēzelis un tad augšā uz mūru drupām, no kurām paveras lielisks skats uz visu veco Fezu. Fiziskā aktivitāte bija arī nepieciešama, lai varētu sagatavoties sātīgajām un ārkārtīgi treknajām vietējām vakariņām, kas mums bija sarunātas vakarā mājās.

Nākamajā dienā ar vilcienu braucām uz Marokas galvaspilsētu Rabatu. Šai pilsētai tūristi bieži met līkumu. Esot pārāk moderna un sterila un neesot nekā īpaša, ko redzēt - to esmu lasījis arī tepat Ceļakājā. Manuprāt, Rabata ir laba izvēle, taču par eksotiku var daļēji piekrist - atšķirībā no pārējās Marokas, Rabata ir visai “civilizēta”. Atkritumi uz ielām centrā nemētājas, ielas un ietves ir samērā labā stāvoklī un tīras, mājas sakoptas, visapkārt zaļumi, dārzi, ziedi un koki. Rabatā ir relatīvi daudz pārtikušu iedzīvotāju, šeit ir arī visas galvenās valsts institūcijas un ārvalstu vēstniecības. Jūtama arī mazāka reliģijas klātbūtne – ir maz lakatos ievīstītu sieviešu, bet aicinājumus uz lūgšanām pilsētā dzirdēja pamaz. Centrā ir pat funkcionējoša katoļu katedrāle.

Manuprāt Rabatā ir laba rietumu pasaules ērtību un Marokas eksotika kombinācija. Pilsētā ir gan paliela un pietiekoši autentiski noskrandusi medīna, gan cietoksnis augstāk virs pilsētas, tad vēl romiešu laiku drupas, turklāt ļoti fotogēniska upe un pludmale. Viss relatīvi ērti izstaigājams ar kājām. Salīdzinoši nelielā tūristu skaita dēļ Rabatā nav uzbāzīgi dirhamu prašņātāji, pareizā ceļa rādītāji un mistisku pakalpojumu sniedzēji, bet cenas uzreiz ir vietējo cenas. Taksometros nav jālūdz ieslēgt skaitītājs. Ja brauciens pāri upei zvejnieka laikā maksā 2,5 dirhamus (25 centus), tad zvejnieks vispirms nepiedāvā samaksāt desmit reizes vairāk. Tirgū daudzviet bija pieliktas cenu zīmes un pārdevējus kaulēšanās neinteresēja. Ja nepatīk, var iet citur un neviens pakaļ netaisās skriet. Protams, tam ir zināma ēnas puse, jo “tradicionālie” suvenīri praktiski nav pieejami, viesnīcu izvēle nav liela un angļu valodu saprot maz.

Augstāk - Rabatas medīna, bet zemāk zvejnieki Rabatas ostā, kur gan laivu būvēšana, gan tīklu žāvēšana notiek visu acu priekšā. 

Blakus Rabatai, turpat otrā upes krastā ir Salē - pilsēta, kurā meklēt to eksotiku, kas trūkst Rabatā. Aizbraukt var vienkārši un dažās minūtēs, ar modernu franču Alstom tramvaju – Rabatā ir labs tramvaju tīkls, tā ir viena no retajām pilsētā Āfrikā, kur šāds transporta veids vispār ir pieejams.

Augstāk skats no Salē uz Rabatu, bet apakšā kreisajā pusē dūmakā redzama Salē no rabatas puses.

Salē ir netīra un trokšņaina medīna, kuru apjož milzu mūris - viss kā vajag, taču arī te tūristiem īpašu uzmanību nepiegriež un bērni naudu nediedelē. Vēl pirms dažiem gadiem, par spīti tam, ka Salē no Rabatas fiziski atrodas aptuveni pusotra kilometra attālumā, Salē medīnā tūrisma nebija. Tur uzturēties pat skaitījās mazliet bīstami, ne visi taksometri turp brauca. Tas zināmā mērā saistīts ar vēsturi, jo 17.gs.  šeit berberu pirāti nodibināja neatkarīgu valsti un sekmīgi uzbruka eiropiešu un amerikāņu kuģiem. Savukārt 20.gs. Salē bija galvenais Marokas kreisi un islāmiski noskaņotu nacionālistu centrs, kas nereti radīja ievērojamus konfliktus ar karali un valdību. Arī mūsdienās Salē medīnā tūristu ir pamaz, nakšņošanai pieejamas ir tikai dažas riādas un vienā no tām apmetāmies arī mēs. Pretēji morāli pagrimušajai Rabatai turpat otrā upes krastā, mēs ļoti labi, skaidri un skaļi dzirdējām visus aicinājumus uz lūgšanām. Obligāto pamošanos piecos no rīta atsvēra tas, ka netālās mošejas aicinātājam uz lūgšanām bija patīkams un labi nostādīts balss tembrs.

Nevar nepieminēt arī impozanto riādas saimnieci, tā ap gadiem sešdesmit. Viņa nesaprata angļu valodu, nesaprata kā apieties ar elektroniskajām ierīcēm un necieta nekādus iebildumus; tai pašā laikā bija sirsnīga un jauka. Pie brokastu galda visi sēdējā tieši tur, kur viņa parādīja (“...tēvam jāsēž šeit, sieva pie labās rokas, abas meitas otrā pusē..”) un kopumā darīja visu tā, kā lika saimniece.

Saulriets no vietējās mošejas pagalma.

Salē apjumtās tirgus ielas, pietiekoši nesen atjaunotas (ļoti agri no rīta, kad tirgotāju vēl nav, pārējā laikā ir visas durvis līdz galam vaļā un pūlis visapkārt).

Rabatā un Salē devāmies eksotikas meklējumos medīnā, kā arī lielos apjomos dzērām pārsaldināto marokāņu tēju. Vēl apmeklēšanas vērts bija lielu mūru iežogotais Cheallah komplekss - tur saglabājušās feniķiešu un romiešu laiku drupas, kuras ieskauj blīvs un ēnains dārzs, bet starp visām mošeju un romiešu pirts drupām dzīvo vairāki desmitu balto stārķu ģimenes, kas visus pavada ar skaļu klabināšanu.

Rabatā ir arī modernās mākslas muzejs, kurā mūsu atbraukšanas brīdī bija Parīzes Orsī muzeja ekspozīcija. Diezgan daudz impresionistu darbu – Monē, Sezāns un citu autoru darbi, taču ja Latvijā pie šādas izstādes stāvētu rindas, tad te visu vērojām klusumā un mierā, kamēr daudzie miljonus eiro vērtās mākslas apsargi, ērti iekārtojušies savos krēslos, klusināti krāca. Turklāt ieeja ar dzelzceļa biļetēm muzejā ir par velti, un tajā bez franču impresionisma bija vesels lērums gan baudāmas, gan nebaudāmas Marokas un Āfrikas modernās mākslas.

Zemāk - karaļu mauzolejs Rabatā, kuru sargā milzīgi godasargu daudzumi, gan zirgos, gan uz kājām.

Pēc ilgajām pastaigām, ceturtās dienas vakarā atlika vien nogurdinošs lidojums uz Stanstedu (arī Rabatā lidosta ir maza, taču ar ātru pasu kontroli) un dažas dienas Londonā, kas pēc Marokas radīja zināmu šoku.

Praktiskā informācija:

Turp lidojām RIX-CRL-FEZ, atpakaļ RBA-STN-RIX, viss Ryanair. Pērkot aptuveni četrus mēnešus iepriekš, dažas biļetes billotas, viena 10kg reģistrētā bagāža uz diviem. Kopā ap 110 EUR uz cilvēku.

Šajā laikā kurss aptuveni bija 10 MAD (marokas dirhami) = 1 EUR

Fezā īrējām māju (Airbnb), bet Salē palikām riādā (booking.com), ap 500 MAD diennaktī uz diviem. Šāda cena ir virs vidējās, bet mums bija vēlme dzīvot labi atjaunotās/uzturētās vēsturiskajās ēkās. Viduvēja viesnīca maksātu 100-400 MAD, privātie dzīvokļi var būt lētāki.

Vilciens Feza-Rabata 1. klasē ap 11 EUR, ap 160km. Brauc reizi stundā, biļetes gan stacijā, gan internetā. Stacijā ieradāmies tikai 10 minūtes pirms vilciena atiešanas un paspējām vēl automātā biļetes nopirkt. Vilciens tīrs, ērts, ātrs, precīzs – noteikti pārspēja daudzās Rietumeiropas valstīs izmantotu. Pašlaik Marokā tiek intensīvi būvētas franču TGV ātrvilcienu trases, daļa no kurām jau atklāta.

Orientējošās cenas:

Ieeja muzejos – 20-70 MAD. Salīdzinot ar situāciju vēl 2018.gadā, kad daudzviet ieeja bija vien 10-20 MAD, cenas ievērojami augušas. Tās ir ārzemju tūristu cenas, vietējiem aizvien zemās ir spēkā.

Ēdiens 25-70 DHS, dzēriens (bezalkoholisks) 5-15 MAD. Tas vidējās rietumnieku apmeklētās vietās, kur nav kliedzošu pārtikas higiēnas normu pārkāpumu.

Labā restorānā (manuprāt, vietējo izpratnē labs restorāns pasniedz spāņu, itāļu un franču ēdienus) ēdiena cena ir ap 50-200 MAD, vīns 50-150 MAD glāzē. Ja dārgākajos restorānos Rabatā alkohols nav problēma, tad daudzviet citur Marokā to var būt grūtāk iegādāties. Manuprāt, ne vietējais vīns, ne alus to zemās kvalitātes dēļ nav pirkšanas vērti.

Uz ielas un lētākās ieskrietuvēs varēja labi paēst arī par 10-30 MAD. Šajā braucienā, kad ar vēdera problēmām nevēlējos riskēt, neēdu ielu ēdienus. Tomēr Google Maps var atrast labas tūristu atsauksmes arī par pēc pirmā skata ne visai pievilcīgām ēstuvēm.

Orange tīkla SIM karte ar 5GB datiem, 120 MAD.

Pirms ceļojuma internetā labāk noskaidrot aktuālās cenas visiem pakalpojumiem, Tripadvisor šādu padomu netrūkst. Praktiski visur, kur vien iesaistīti tūristi (pārvadājumi, gidu pakalpojumi, apskates objekti), ir nodrošināta izkārtne ar oficiālajiem tarifiem, diemžēl, ne vienmēr salasāma vai labi ieraugāmā vietā. Kā man ieteica kolēģis, kurš Marokā strādā – problēmu gadījumā ar taksometriem vajag palūgt piebraukt pie vietējā policista. Tas efektīvi atrisina visas problēmas, jo policija parasti ir tūristu pusē - vietējā vara aktīvi un represīvi strādā pie pozitīva valsts tēla.

Franču valoda noteikti atvieglo dzīvi (piemēram, restorānos ēdienkarte var būt tikai franču un arābu valodās), lai arī tūristu biežāk apmeklētās vietās saprot un runā angliski.

Populārākās vietās jārēķinās ar bērnu un jauniešu uzbāzību un pieprasījumiem iedot naudu ne par ko, vai izteikti nevajadzīgiem pakalpojumiem. Tādas ir jau ļoti senas vietējās tradīcijas, taču tajās pašās tūristu vietās netrūkst normālu un atsaucīgu cilvēku, kas ceļu ļoti labi parādīs un palīdzēs ar jebko citu arī par velti.

Reta bija tā vieta, kur varēja izmantot maksājumu karti (bankomātu gan netrūka). Nopirkt vilciena biļetes internetā ar ārzemju maksājumu kartēm nebija iespējams, bet stacijā biļešu automātos maksājumu karšu spraugas bija aizlīmētas ar līmlenti.

Pēc tam kad pārsniedzu Revolut bezmaksas naudas izņemšanas limitu, maksājām ar eiro, kurus ņem pretī ļoti labprāt, un tā kā kurss šajās dienās labi sakrita ar 1:10, tad aprēķini bija vienkārši. Eiro krājumus biju paņēmis līdzi tikai 5 EUR banknotēs, lai nerodas atlikuma izdošanas problēmas.

andrian
Lietotāja andrian attēls
Nav tiešsaistē
Kopš: 02/02/2010
Ziņas: 732
Manīts: pirms 13 ned

Labs! Bet es nekādi nevaru sanemties tikt līdz Marokai, lai gan maršruta varianti, pat vairāki, ir sazīmēti..

zdeneks
Nav tiešsaistē
Kopš: 02/04/2018
Ziņas: 332
Manīts: pirms 8 st

Labs.... Februārī paredzēts apmeklēt Maroku. Kādas elektrības rozetes šiem ir? Vai eiropas vai  angļu tipa?

Atis
Nav tiešsaistē
Kopš: 20/04/2012
Ziņas: 511
Manīts: pirms 23 ned

zdeneks rakstīja:

Labs.... Februārī paredzēts apmeklēt Maroku. Kādas elektrības rozetes šiem ir? Vai eiropas vai  angļu tipa?

Eiropas

Janochka
Nav tiešsaistē
Kopš: 18/10/2011
Ziņas: 835
Manīts: pirms 3 d

Paldies par foršu aprakstu!

Nixija
Nav tiešsaistē
Kopš: 05/08/2011
Ziņas: 143
Manīts: pirms 3 ned

Jā, no manis arī- paldies par foršu aprakstu. skatāmies Marokas virzienā.

Sofija

epolitic
Lietotāja epolitic attēls
Nav tiešsaistē
Kopš: 14/03/2013
Ziņas: 80
Manīts: pirms 8 ned

Mēs bijām līdzīgā ceļojumā, bet pieķērām klāt vēl dienas izbraucienu uz Ciedru mežiem un makaku apskati. Sabiedriskais no pilsētas autoostas (ļoti šaubīgs un bijām vienīgie ārzemnieki) izmaksāja apmēram 3-4eur, tūre būtu bijusi vismaz 50-100eur.
Fezā gan nebija ko darīt vairāk par 2 dienām, kā arī dzīvojot vecpilsētā tevi mēģinās apčakarēt un aizvest neceļos. Google maps Fezā nestrādā pareizi, kā arī uz vakariem tiek slēgtas vairakas ielas.
Ja gribat iepirkties, darāt to pa dienu, jo vakaros visiem suvenīriem cenas ir x10. Piemēram par Marokas šalli vairāk par 5Eur nekur nesamaksājām. Visur iepērkoties zemāko cenu dabūjām kad pateicām ka neko tomēr nepirksim un ejot prom piedāvāja cenu dalīts ar 2. 
Rabātā iespējams arī turpat centra pludmalē pasērfot, bija ideāls treneris (pus dzīvi dzīvojis Skandināvijā), ja nepieciešams varu atrast kontaktus. 

jtt
Nav tiešsaistē
Kopš: 15/11/2014
Ziņas: 4443
Manīts: pirms 9 st

Neko jaunāku par Maroku neatradu, tad nu uzbāzīšos šepat. Vēl šomēnes nopirkušās nedārgas biļetes uz RAK. Daži jautājumi par praktiskām lietām:

1) Kur labāk ņemt vietējās naudiņas (lidostas bankomāts ar Revolut vai cits variants) un kādos nominālos labāk norēķināties? Vai arī čaukstoši EUR būtu kur lietojami?

2) Kas ar publiskajām tualetēm - izplatība (īpaši jau medinās), maksa/bezmaksa utml.? Vai, kā bieži izmantoju Eiropā - tuvākā cafe, nopērku espresso un pie reizes apmeklēju WC.

3) Aprakstos dominē, pirkām svaigi spiestas sulas. Interesē izmērs (100 g, glāze, puslitrs utt.) un kā tiek pasniegtas (plastmasas glāzīte, ietecināt savā pudelē utt.).

4) Pārvietošanās pa Marakešu - petit taxi, autobusi (biļetes?)? Vajadzēs vismaz uz/no autoostu (CTM), gan jau vēl kaut kur.

Ielidoju pavēlu, jau tumsā. Naktsmāju vēl nav, bukings labākās vietas piedāvā dziļi medīnā, kā tur labāk/izdevīgāk nokļūt? Vai meklēt tomēr ārpusē kādu moderno ibisu utml.?

Nodoties dārgam roumingam neplānoju, ielādēšu offline kartes telefonā (pieredze savulaik NYC ļoti pozitīva), GPS gan medīnās pazūdot. Kā tur ar wifi, tai skaitā viesnīcās? Tas ar domu, ņemt līdzi laptopu vai nē.

Būšu vien pilnas 3 dienas, maršruts vēl top.

reinis.berzins
Lietotāja reinis.berzins attēls
Nav tiešsaistē
Kopš: 03/07/2013
Ziņas: 291
Manīts: pirms 3 st

jtt rakstīja:
Neko jaunāku par Maroku neatradu, tad nu uzbāzīšos šepat. Vēl šomēnes nopirkušās nedārgas biļetes uz RAK. Daži jautājumi par praktiskām lietām:

Es tur biju 2009. gadā, bet ceru, ka kāds pastāstīs arī kaut ko nesenāku.

jtt rakstīja:
1) Kur labāk ņemt vietējās naudiņas (lidostas bankomāts ar Revolut vai cits variants) un kādos nominālos labāk norēķināties? Vai arī čaukstoši EUR būtu kur lietojami?

Marokā Revolut karti vēl neesmu izmēģinājis, bet vados pēc šī saraksta: https://www.dropbox.com/s/ajifjmncdazhzm6/Revolut_FreeATM.xlsx?dl=0 Ārpus Marokas dirhamus nav iespējams samainīt. Tos pat esot aizliegts izvest no valsts.

jtt rakstīja:
2) Kas ar publiskajām tualetēm - izplatība (īpaši jau medinās), maksa/bezmaksa utml.? Vai, kā bieži izmantoju Eiropā - tuvākā cafe, nopērku espresso un pie reizes apmeklēju WC.

Vīrieši un bērni diezgan atklāti visu dara uz ielas. Sievietes to nedara vispār. Sveicināties un ēst tikai ar labo roku, jo kreisā roka tiek izmantota papīra vietā. Var atrast maksas tualetes, kur visu laiku tek ūdens, pildās bļoda ar ūdeni, kas arī izmantojama papīra vietā.

jtt rakstīja:
3) Aprakstos dominē, pirkām svaigi spiestas sulas. Interesē izmērs (100 g, glāze, puslitrs utt.) un kā tiek pasniegtas (plastmasas glāzīte, ietecināt savā pudelē utt.).

Vienīgais ko varu pateikt - labāk dot precīzu naudu, citādi atlikumu neizdos. Un gandrīz par visu jākaulējas. It kā par maizi gan neesot pieņemts kaulēties.

jtt rakstīja:
4) Pārvietošanās pa Marakešu - petit taxi, autobusi (biļetes?)? Vajadzēs vismaz uz/no autoostu (CTM), gan jau vēl kaut kur.

No lidostas uz pilsētu veda nedārgs autobuss (toreiz ~2 lati). Ārpus pilsētas uz citām lielām pilsētām arī ved autobusi, bet uz tuvējiem ciematiem tipiskākais transportlīdzeklis bija Mercedes sedani, kuros dažkārt pamanījās saspiesties pat 8 pieaugušie (ieskaitot šoferi, kurš daļēji sēdēja klēpī vienam no tiem). Uzradīsies visādi starpnieki, kas gribēs tev pārdot biļeti caur sevi par vairākas reizes dārgākām summām. Bet es gāju pa taisno pie šofera un nosaucu standarta cenu. Starpnieki gan par to bija ļoti sašutuši, nolādēja manu māti, viens pat solījās nogalināt, bet vēlāk atvainojās. Interesanti, ka arī autoostās uz peroniem dežurē starpnieki, kas uzvedas kā krāpnieki, bet tomēr beigās izrādījās īsti. Un šoferis mani sūtīja pie šiem starpniekiem. Daži gan no manis iekasēja dubultu samaksu, bet es viņus nosūdzēju (un izskatījās, ka viņam par to brieda nepatikšanas).

jtt rakstīja:
Ielidoju pavēlu, jau tumsā. Naktsmāju vēl nav, bukings labākās vietas piedāvā dziļi medīnā, kā tur labāk/izdevīgāk nokļūt? Vai meklēt tomēr ārpusē kādu moderno ibisu utml.?

Blakus Medīnai atrodas autoosta. Bet pati Medīna ir ar tik šaurām ieliņām, ka normāli tiek cauri var tikai ar kājām.

jtt rakstīja:
Būšu vien pilnas 3 dienas, maršruts vēl top.

Var mēģināt aizbraukt uz Imlil ciemu Atlasa kalnu piekājē. Bet var nepalaimēties ar miglu, ka vispār neko nevar redzēt. Līdz noteiktam augstumam var izvairīties no sniega, bet augstāk tas jau ir ļoti dziļš un var būt pat lavīnas. Līdz Jbel Toubkal virsotnei gan diez vai sanāks tik īsā laikā uzkāpt, turklāt vēl ziemā.

Ja staigā pa nomaļākām vietām, tad jāuzmanās no suņu bariem (Marokā mani neviens nesakoda, bet citās valstīs ir gan saplēsuši gan bikses, gan ādu). Daži izskatās, ka saistīti ar beduīniem, kas ziemās apmetas arī pilsētu nomalēs. Bet daži suņi klaiņo paši savā nodabā un pārtiek no atkritumiem (katru pilsētu un ciemu ieskauj atkritumu josta). Suņi ir lieli, bet pārsvarā baidās no cilvēkiem.

Savukārt cilvēki nelikās bīstami. Jā, tūrisma vietās viņi ir gatavi izslaukt no Tevis pēdējo centu, melo, blefo, diedelē (pat pārtiku), bet tālāk no tūrisma vietām - pat tīri draudzīgi. Saziņai noder franču valoda, it īpaši ar jauniem cilvēkiem. Marokāņu arābu dialekts ir ļoti atšķirīgs no pārējiem (viņi Tevi sapratīs, bet Tu viņus diez  vai, vismaz man bija problēmas). Turklāt daudziem dzimtā valoda ir berberu, nevis arābu.

jtt
Nav tiešsaistē
Kopš: 15/11/2014
Ziņas: 4443
Manīts: pirms 9 st

Paldies Reini. Gaidu vēl kādu pieredzi/informāciju.

Pavirsis
Lietotāja Pavirsis attēls
Nav tiešsaistē
Kopš: 15/08/2011
Ziņas: 658
Manīts: pirms 5 st

Piedāvājumā ir suvenīri. Es gan te neaģitēju likt uzsvaru uz materiālām lietām (labāk jau pieredzēt, izjust, atcerēties), bet, nu, - vari iečekot, vai vēl joprojām tiek tirgoti videi draudzīgie gleznu/fotogrāfiju rāmji (u.c.lietas), kas uzmeistarotas no vecām mašīnu un motociklu riepām. Lokācija bija ieliņas Rue Riad Zitoun el Kdim dienvidu galā pirms mazā apļa. Marakeša.

Umka
Nav tiešsaistē
Kopš: 24/03/2011
Ziņas: 30
Manīts: pirms 2 ned

Biju 2020. gada vasarā. Naudu mainījām tur pat lidostā uzreiz visu, lai pēc tam nav jāmeklē kur to darīt. Lielākās naudas zīmes samainījām uz mazajām pērkot ūdeni veikalos, jo tirgū atlikumu tiešām neviens nedod, pie tam, to cenu taču kaulē, kāds tur vēl atlikums...Kaut gan ir arī "pieklājīgās" bodes, kur atlikumu deva, bet tur bija konstanta cena bez kaulēšanās. Tā kā mērķis bija Atlasa kalni, tad rēķinājāmies, ka karte varētu tur neiet vai nederēt, visur maksājām skaidrā.

Vakaros vispār laikam bija elektrības taupīšanas režīms. Elektrība "lēkāja" arī Marakešas viesnīcā, nemaz nerunājot par kalnu ciematiem, tur lielai daļai bija akumulatori. Tāpēc arī telefonus lādējām visur, kur varēja tikt pie elektrības. 

Svaigi spiestās sulas visur pasniedza plastmasas glāzēs, kā viena porcija par konkrētu cenu, savu pudeli neiedomājos iedot, jo tur vienmēr bija dzeramais ūdens līdzi. Tāpat arī piparmētru tēju, tikai no stikla glāzes. 

Tualetes papīrs reti kur bija, izņemot protams, pilsētas viesnīcu. Toties visās tualetēs bija ūdens krāns un spainis, tā kā, ja šādu opciju neizmanto, ņem papīra rulli visur līdzi. 

Liela daļa runāja franciski, it sevišķi pilsētā, ārpus.. kā kurš. Visur strādā vīrieši, vecie vairāk franciski, berberu vai arābu, jaunie arī angliski. Mēs pieklājības frāzes teicām arābu valodā. Tirgū kaulējāmies angliski. 

Pa Marakešas vecpilsētu un tirgu tikai ar google maps, apmaldījāmies un bez kartes ārā netiktu..)))

 

 

 

 

jtt
Nav tiešsaistē
Kopš: 15/11/2014
Ziņas: 4443
Manīts: pirms 9 st

Paldies Umka, šis jau man vērtīgi.

Meklējot informāciju atradu, ka pilsētas autobusu sabiedriskais transports atrodams http://alsa.ma. Pirmā iepazīšanās ar lapu un karti rosināja tikai pozitīvas domas. Šie autobusi ne tikai Marakešā, bet arī citur lielākajās pilsētās.

Lei Fengs
Lietotāja Lei Fengs attēls
Nav tiešsaistē
Kopš: 26/07/2013
Ziņas: 9504
Manīts: pirms 9 st

Jtt! Priecē tas, ka esi drusku satraucies, ceļojot pāri Gibraltāra šaurumam! Nu, ja! Tomēr cita kultūra. Nav nekāda Panevežys! 

Gaidīsim strukturālu atskaiti par paveikto! Man īsti nav skaidrs, cik viņiem mandarīnu ražas gadā.

Reiz februārī varēja staigāt T krekliņā, reiz martā siltajās apakšbiksēs:) un ar lietussargu!

 

 

Umka
Nav tiešsaistē
Kopš: 24/03/2011
Ziņas: 30
Manīts: pirms 2 ned

Par sabiedrisko gan neko nezinu, jo mums galamērķis bija kalni, tāpēc bija savs vietējais gids ar transportu. Pa Marakešu pirmās dienas un pēdējās gājām visur ar kājām. No viesnīcas vecpilsēta bija stundas gājienā, gājām gan turp, gan atpakaļ, kaut arī vasaras svelmē, bet bija to vērts, daudz ko pa ceļam apskatījām. 

Vēl man līdzi bija visvienkāršākā poverbanka, to arī vienmēr pielādēju pilnu, lai vismaz sakari pavisam droši. 

Pietika ar Bites vismazāko tarifu, kuru pat visu neiztērēju, jo Marakešas viesnīcā izmantoju wifi, tad pa vidu, kur vispār ķēra sakari, fiksi mobilos datus un pēdējās divas dienas atkal viesnīcas wifi. 

Tirgū svaigi spiestās sulas varēja dzert droši, vismaz mums ar vēderiem viss bija labi. Ļoti garšīgas! Vēl tur tirgū uz ielas bērni un sievietes tirgoja tādus apaļus kokosriekstu cepumiņus, arī ļoti garšīgi. 

Bzh
Nav tiešsaistē
Kopš: 03/12/2012
Ziņas: 1723
Manīts: pirms 7 st

Biju Marokā 22.gada oktobrī un elektrības problēmas nenovēroju nevienā vietā. Skaidra nauda/karte dalījās 50/50 (tirgos 100% skaidrā, vislabākā kaulēšanās, ja saki, ka ir tikai tik, cik ir Grin), tādēļ ar revolut izņēmu 200eur (pasta/brūns bankomāts vienīgais bija bez komisijas), visās lielākajās pilsētās bija bankas ar līdzīgiem kursiem. Tas attiecās arī uz benzīntankiem - jo tālāk no lielas pilsētas, jo lielāka iespējamība, ka varēs maksāt tikai skaidrā Smile

Marakešā paliku 1 nakti (plānoto 2 vietā, jo šķita, ka tur nav nekā ko darīt - tirgus vakarā un pils no rīta). Paliku IBISā pie stacijas. Ap 40min kājām līdz galvenajai mošejai/lielajam tirgus laukumam.

Internetu man pārdeva lidostā (ja nemaldos, 10Gb par 10usd Smile) - Kasablankā.

Pārvietojos ar īres mašīnu, tādēļ par autobusiem nezinu. Bet taksi no laukuma līdz viesnīcai prasīja apmērm 3x vairāk, nekā es gribēju maksāt Smile

Šis viedoklis ir mans un attiecas uz mani, pat, ja reizēm tas ir uzrakstīts vispārējā formā :)

jtt
Nav tiešsaistē
Kopš: 15/11/2014
Ziņas: 4443
Manīts: pirms 9 st

Es esmu staigātājs, bet ne jau fanātisks, 1 h no vienas vietas uz citu man stipri par daudz, bet vienkārši pārvietojoties boloties apkārt arī 4+ h normāli. Tāpēc sabiedriskais transports vienmēr interesē.

Paldies Bzh par svaigāko informāciju, meklēšu brūnus bankomātus Wink

Ja viesnīca apmaksāta, cik naudu vajag? Šopings un suņuvīri nav plānos. Ar 100 EUR ekvivalentu cash pietiks?

Hotelis man iekšā medīnā, bet ne dziļi, autobusa pietura turpat netālu Smile

Plāns veidojas 1 diena uz Essaouira (te viss skaidrs, ar CTM autobusu, vien nav saprotams, pirkt biļeti tagad vai cerēt, ka uz vietas nebūs pārpildīts), 1 diena uz ūdenskritumiem (šeit gan vēl nekādas skaidrības nav), 1 diena Marakeša.

robijs2
Nav tiešsaistē
Kopš: 23/03/2016
Ziņas: 228
Manīts: pirms 6 st

jtt rakstīja:

Es esmu staigātājs, bet ne jau fanātisks, 1 h no vienas vietas uz citu man stipri par daudz, bet vienkārši pārvietojoties boloties apkārt arī 4+ h normāli. Tāpēc sabiedriskais transports vienmēr interesē.

Paldies Bzh par svaigāko informāciju, meklēšu brūnus bankomātus Wink

Ja viesnīca apmaksāta, cik naudu vajag? Šopings un suņuvīri nav plānos. Ar 100 EUR ekvivalentu cash pietiks?

Hotelis man iekšā medīnā, bet ne dziļi, autobusa pietura turpat netālu Smile

Plāns veidojas 1 diena uz Essaouira (te viss skaidrs, ar CTM autobusu, vien nav saprotams, pirkt biļeti tagad vai cerēt, ka uz vietas nebūs pārpildīts), 1 diena uz ūdenskritumiem (šeit gan vēl nekādas skaidrības nav), 1 diena Marakeša.

Biju Novembrī Marrakeša- Essaouira - Agadir - Marrakeša. Cash noteikti vajadzīgs, ņēmu ārā bez komisijas Bzh pieminētajos bankomātos (atrodas arī RAK lidostā). Īrēju mašīnu, tāpēc par sab transportu nevarēšu komentēt.

2021:RIX, TFS

2022:RIX, TBS, ATH

 

 

jtt
Nav tiešsaistē
Kopš: 15/11/2014
Ziņas: 4443
Manīts: pirms 9 st

No jau izpētītā - Marakešā ir vismaz 3 autoostas - viena netālu no stacijas priekš CTM autobusiem, otra blakus stacijai priekš Supratours busiem, trešā pie medīnas - Bab Doukkala, no kurienes izskatās, kustās dajebkas, kam riteņi.