Labdien!
Mani interesē cik droši ir ceļot uz Maroku vienai ar bērnu 11 gadus vecu. Esmu dzirdējusi, ka labāk šo galamērķi neizvēlēties. Un ka šajā valstī esot tik traki attieksme pret sievietēm, ka kafejnīcās pat neesot sieviešu tualetes.
Un ja kompānija izaug līdz vairākām sievietēm ar vairākiem bērniem, tad tā laikam priekš viņiem ir katastrofa un ceļojums var izvērsties ļoti bīstami?
Es par tām WC... vai Latvijā visās cafe ir sieviešu un vīriešu WC?
Bet tad tā tiek norādīta kā vnk wc, nevis viena pati wc ar skaidru uzrakstu ka VĪRIEŠU
Mana jautājuma būtība jau patiesībā bija pavisam cita, nevis pliki interese vai man būs kur čurāt.... es atvainojos protams
Maroka ir civilizētā Āfrika, attiecīgi nav jāuztver kā došanos uz mūžamežiem.
Neesmu sieviete un neesmu ceļojis ar bērnu, bet, man liekas, Maroka ir ok valsts ceļošanai. Marokā ir arī modernas cafe kā Rīgā un marokānietes nestaigā tikai parandžās.
Uzraksti savu iecereto celojumu, bus vieglak kaut ko ieteikt. Esmu sieviete, biju 2x, ir nianses, bet nekas tads, lai nebrauktu nemaz.
Esmu bijis tikai vienreiz, bet austrumpusē (Uždā & Nadorā), kur tūristu nav pārāk daudz. Biju aizlaidis kopā ar kādu draudzeni - 1,80m slaidu blondīni, kurai turklāt līdzi bija tikai tērpi ar pamatīgu izgriezumu. Ne mazāko problēmu!
Marokā nav pieņemts, ka vietējās sievietes iet kafejnīcā, tāpēc arī tur nav sieviešu tualešu; vismaz tur ne, kur nav tūristu. Ne ķelneri, ne citi apmeklētāji (vīrieši, protams) ne ar vaibstu neizrādīja, ka kaut kas nebūtu kārtībā. Staigājām arī pa medinām (vecpilsētām ar ieliņu labirintu) un tirgu, bijām iegriezušies arī pāris dievnamos & kapsētā (tur gan bērniņiem bija lieli brīnumi; ar pirkstu gan neviens nerādīja). Reizēm pašķīrāmies, bet neatminos, ka draudzenei būtu bijuši kādi sarežģījumi. Sastapām arī divas ļoti jaunas (ap 25) holandiešu dāmas, kas ceļoja bez vīriešu sabiedrības.
Domāju, ka Alehandro Injaritu filma BĀBELE lielā mērā radījusi greizu priekšstatu par Maroku.
The general rule is to follow the lead from local women. Locals will assume that Moroccan women venturing into nightclubs or bars alone are prostitutes in search of clientèle but foreign women entering such places will be not be so considered but will be thought of as approachable. Be careful about being drugged, especially as a solo traveler.
Man pagaidām nav īpaša plāna. Skatos ka ir lētas biļetes uz Agadir un tad domāju, vai ir vērts riskēt vai nē.
Man patīk, ja uz vietas var nesēdēt, tāpēc droši vien vēlēšos pārvietoties. Labprāt uzklausītu, no kā man būtu jāuzmanās.
Apceļojām Maroku oktobrī. Ja saprātīgi tiek cienītas vietējās tradīcijas (t.i. sievietes nevelk īsus šortus un tank topu), tad problēmām nevajadzētu būt. Par ceļošanu ar bērniem grūti teikt, bet nedomāju, ka tas automātiski nozīmē kādus papildus uzmanības apliecinājumus no vietējiem.
Nedaudz atkāpjoties no jautājuma, neieteiktu braukt uz Agadiru. Marakeša un Essaouira būs daudz autentiskāki galamērķi!
Par drošību Marokā kāds berbers teica, ka blakus Alžīrā ir republika un nav kārtības un drošības. Marokai ir karalis, kas gādā par valsti. Maroku atšķirībā no Ēģiptes un citām Z Āfrikas zemēm, nekad nav iekarojuši arābi. Šeit viduslaikos apmetās Spānijas vajātie musulmaņi un jūdi. Pusgadsimta franču pārvalde arī atstājusi savu zīmogu. Es teiktu, ka Maroka ir tūristiem draudzīga zeme. Kad apmaldīsies kādā medīnā katrs vietējais izvedīs ārā. Dažās ēstuvēs pēc tualetes kāds bērns pasniegs dvieli. Blakus galdiņš dzeramnaudai. Tādiem gadījumiem mājās biju savācis pildspalvas. Noderēja arī fotografējot vietējos sīčus. Var izlīdzēties ar konfektēm, bet rakstāmajam paliekošāka vērtība. Bērni neubago, bet piepelnās. Tā kādā ielas ēstuvītē mums pietrūka sēžamo. Saimnieks kaut ko uzsauc ielas puikām, kuri laikam no savām mājām atnes krēslus. Par to viņiem saimnieks pasniedz ēdamo.
Tas par arābiem jau nu gan nav taisnība. Berberi tur ir saglabājušies vēl, bet arābu valoda un kultūra tāpat ir dominējošā.
Biju Marokā ar 3 sievietēm. Bez problēmām. Protams, ģerbšanās stilam jābūt viņu kultūras tradīcijas cienošam. Vismaz saziņā ar policijas patruļām (tādas tur pa pilno uz ceļiem) bija pat priekšrocība, ja sieviete pie stūres - vai nu bija mazāk jautājumi vai mazliet pakoķetēja un miers. Protams, ļoti skatījās lai visi (arī aizmugurē) ir piesprādzējušies un izmantoja katru iespēju dirhamus noplēst. Tāpat arī ja sieviete stingri kādam vietējam ko atcirta, tad pieņēma to. Bet nu primāri visas darīšanas vietējie, protams, gribēja ar mani kārtot
Par ietiekumiem - nu kādu vienu lielu pilsētu (Fez, Marakeša) var izstaigāt, apmeklēt medinu, ādas pārstrādes kooperatīvus, bet ar to ātri būs gana. Var pabraukāt pa Atlasa kalniem, apmeklēt aizas un citus dabas objektus. Var apskatīt lielāko kaķu tualeti pasaulē (tas ir Sahāras tuksnesi) un noteikti ieteiktu atpūtu okeāna krastā, piemēram Mirleft - maz cilvēki un jūties kā privātajā pludmalē, plus ja ir vēlme par draudzīgām cenām var apgūt arī sērfošanu. Ceļojumu atskaišu sadaļā plašāks ieskats kā man gāja pirmo reizi Marokā.
Biju Marokā kopā ar diviem vīriešiem. Pašai bija 25 gadi, puišiem līdzīgi. Pie marokāņu uzmanības ir jāpierod, kā arī jāiemācās ar to tikt galā. Ievēroju, ka sievietes tomēr tur pārsvarā pārvietojas pa divām vai vairāk, vai arī kopā ar bērnu. Tāpēc domāju, ka kopā ar bērnu pat varētu būt drošāk, jo tādā veidā dod signālu, ka esi māte, nevis meitene precību gados un varētu būt ieinteresēta viņu precību piedāvājumiem (es tādus saņēmu vairākus). Pārvietošanās vienai bija diezgan apgrūtinoša, jo pavadoņi pieteicās ik uz soļa (kaut arī neesmu gara blondīne un ģērbos atbilstoši viņu kultūrai - biksēs un pāri gara tunika). Neguvu patīkamu pieredzi Fez medinā, kur pilnībā zaudēju orientēšanos un nācās paļauties uz pavadoņu palīdzību. Viss beidzās laimīgi. No vienas eiropiešu meitenes, kura Marokā strādāja apmēram gadu, uzzināju, ka līdz ar tumsas iestāšanos sievietei atrasties vienai uz ielas ir bīstami, klubos un bāros labāk sievietei vienai neiet. Franču valoda var būt ļoti noderīga, lai atšūtu uzmācīgus vietējos. Savukārt dienā, lielajās pilsētās (Rabātā, Marakešā, Kasablankā, Fez), tūrisma objektos un viesnīcās jutos pilnīgi brīvi un droši.
Kaut ka parak labi te apraksta Maroku, tur ir gan krapnieki, gan uzmacas, par vardarbibu nezinu pats nepiedzivoju.
Man bija diena Casablankā, viss bija OK, izņemot vienu bomzīti, kurš mums uzmetās par gidu - atrauties no viņa bija pilnīgi neiespējami! Šim līdzi spainītis ar dīvainas krāsas viru, kurai pa virsu uzlikta jaka, kura ik pa brīdim tika izņemta, nopurināta un uzvilkta mugurā Pilsētas sākumā arī gidi - taksisti bija ārkārtīgi uzstājīgi, visu laiku vērsās pie garākā veča mūsu kompānijā, līdz tas izstāsta, ka viņš nedrīkst neko izlemt, es esmu galvenā! Kolīdz šie sadzirdēja, ka es skaļi un skaidri nosaku Nē, tad atstājās, saprata, ka mēs esam no kaut kurienes, kur nav viss kā pie viņiem pieņemts
Draudzene no kuģa nokāpa stundu vēlāk un izvēlējās citu maršrutu, drīz piespiedu kārtā nogāja pazemes tualetē (piespieda bērni ne vietējie ), tur redzētais viņu ekskursiju ātri pabeidza - aizcilpoja atpakaļ uz kuģi un paziņoja, ka Āfrika viņas mūžam būšot pietiekamā daudzumā
Miskaste nenormāla, bet, ja neskatās uz zemi, ir OK!
Biju Marokā ar 3 sievietēm.
Biju Marokā kopā ar diviem vīriešiem.
Labie! Pirmais variants labs, droši vien pilnībā atbilst vietējām paražām. Otro gan marokāņiem laikam grūtāk saprast !
sasmējos ne pa jokam!
Esmu bijis tikai vienreiz, bet austrumpusē (Uždā & Nadorā), kur tūristu nav pārāk daudz. Biju aizlaidis kopā ar kādu draudzeni - 1,80m slaidu blondīni, kurai turklāt līdzi bija tikai tērpi ar pamatīgu izgriezumu. Ne mazāko problēmu!
Marokā nav pieņemts, ka vietējās sievietes iet kafejnīcā, tāpēc arī tur nav sieviešu tualešu; vismaz tur ne, kur nav tūristu. Ne ķelneri, ne citi apmeklētāji (vīrieši, protams) ne ar vaibstu neizrādīja, ka kaut kas nebūtu kārtībā. Staigājām arī pa medinām (vecpilsētām ar ieliņu labirintu) un tirgu, bijām iegriezušies arī pāris dievnamos & kapsētā (tur gan bērniņiem bija lieli brīnumi; ar pirkstu gan neviens nerādīja). Reizēm pašķīrāmies, bet neatminos, ka draudzenei būtu bijuši kādi sarežģījumi. Sastapām arī divas ļoti jaunas (ap 25) holandiešu dāmas, kas ceļoja bez vīriešu sabiedrības.
Domāju, ka Alehandro Injaritu filma BĀBELE lielā mērā radījusi greizu priekšstatu par Maroku.
Sveiks, vari, lūdzu, kaut ko pastāstīt, ko redzēt Nadorā, brauksim uz turieni maijā, nevaru internetā neko daudz atrast, ko tur apskatīt. Kā ar veikaliem, cenām, noderēs jebkura informācija.