Es brīžiem nesapratu vai tie streiki ir civilizētu valstu problēmu vai tomēr nē. 

Kā pieļauj tik regulārus streikus vienā no vadošajām pasaules lidsabiedrībām. 

Nu un kā nepieļaut? visu laiku celt algas un piekrist citām prasībām pēc pirmā pieprasījuma?

Lufthansa vienkārši ieņēmusi nostāju, ka neko nediskutē - gribat streikot, lūdzu - atceļam visus reisus.

Kā nepieļaut - man nav atbildes. Tas ir retorisks jautājums no manis - vai civilizēti ir pieļaut tādus streikus un jaukt plānus milijoniem cilvēku vai civilizēti ir nolikt darbiniekus pie vietas un nečakerēt pārējo pasauli. 

Darbinieki nav vergi, ko 'nolikt pie vietas'.

Un klienti ir, ka tiem var kāpt uz galvas?

Nevaig tik skarbi uzreiz

Vismaz es darbinieku tiesības cīnīties par viņuprāt adekvātu atalgojumu vērtēju augstāk par savām tiesībām kaut kur nokļūt laikā (un jā, streiki man ir pāris reizes sagādājuši neērtības). Man liekas, ka lielākā daļa civilizētas pasaules piekrīt.

Protams, ir problēma, ka LH nākas konkurēt ar piemēram Persijas līča aviosabiedrībām, kur darbiniekiem ir daudz mazāk tiesību un iespēju ietemēt darba līguma nosacījumus. Es nezinu, kāds ir risinājums. Bet katrā ziņā risinājums nav atcelt visu progresu, ko strādājošie panākuši kopš laikiem, kad varēja pirmās streikotāju rindas apšaut un atlikušos sadzīt atpakaļ rūpnīcā.

Kāpēc tad ir izgudrots jēdziens ''darba tirgus''? Ja nepatīk, cik maksā, vai citi noteikumi - ej un pārdod savu darbaspēku citā vietā! Protams, nevienam jau nevar aizliegt iesniegt esošajam darba devējam ierosinājumus un uzlabojumus, bet ja tie netiek ņemti vērā - lūdzu, durvis ir vaļā. 

Turklāt, manuprāt ir galīgi neloģiski, ja streiks tiek uzskatīts par ārkārtas apstākli, lai nemaksātu kompensācijas - it īpaši, ja streiko pašas aviokompānijas darbinieki. Tas ir aviokompānijas vadības tiešais pienākums - vienoties ar darbiniekiem par savstarpēji pieņemamu atalgojumu un novērst streiku izcelšanos pēc būtības. Ja neņem vērā ''oficiālo'' noformējumu, tad pēc būtības jau streiks nav nekas cits kā neattaisnota neierašanās darbā, par ko pienākas atlaišana. 

Es nezinu, kādēļ Tu ignorē darba tirgus ārkārtīgo asimetriskumu. Ir tūkstoši un varbūt pat miljoni cilvēku, kas Eiropā strādā aviosabiedrībās. Ir daži desmiti aviosabiedrību. Ja tās būtu tūkstošos vai miljonos, tad varētu tā runāt. Bet asimetriskuma dēļ darbiniekiem vajag papildus sviras, lai situācija būtu taisnīga.

Ja tiesības streikot ir nostiprinātas likumā (nezinu, vai Vācijā ir), tad tā visa nav taisnība, likums stāv pāri jebkuram darba līgumam.

Streiks kā reiz ir vistiešākā veidā brīvā tirgus izpausme. Tie, kas negrib strādāt par zemu atalgojumu, nestrādā. Aviokompānija vai nu cieš zaudējumus dēļ viņu nestrādāšanas, vai sameklē tādus, kas gatavi strādāt par mazākām naudām, vai tomēr piekrīt maksāt viņiem vairāk. Viss noregulējās pret naudas izteiksmi.

Beidzieti. Streiks jau sen ir kļuvis par ieroci, vēl jo vairāk ja to organizē arodbiedrības. Darba devējam no sākuma izgriež rokas ar masveida aiziešanu, kas var novest pie momentāna bankrota, vai piedāvā izdzīvot ar mazākiem zaudējumiem paceļot algas, ieviešot atpūtas istabas, samazinot darba stundas, palielinot atpūtu utt.. Vistīrākā šantāža visās tās izpausmēs. Mūdienu darba tiesības ir aizgājušas tādā bardakā, ka darbs ar cilvēkiem/darbiniekiem ir visnepateicīgākais darbs, par cik visi tagad perfekti zin savas tiesības, bet ja pats nezin, tad kaimiņu Janka pačukstēs, eu vecīt dari tā tā un tā, Tev neviens neko nevarēs izdarīt, tikai visā šajā jezgā cilvēki ir aizmirsuši par pienākumiem un ne tikai pret savu darba devēju, bet arī pret klientiem un pārējiem saistītajiem cilvēkiem. Savā darbā ne reizi vien par to esmu pārliecinājies.

Varam jau gudri runāt, ka tiesības ir, bet kad saskaries ar to, dabon zaudēt naudu, stundām nīkt lidostā tad vairs neliekas, ka tas ir civilizēti. Un viss ko tev saka ir streiks un plāta rokas. 

Un streiks manuprāt ir galējs līdzeklis pie kā ķerties. Šeit, neesmu īpaši sekojis gan līdzi, no malas liekas, ka tas ir izteikti regulāri! Tā nevar čakarēt cilvēkus! 

Secinājums -- Latvijā ļoti tālu līdz galējai situācijai , jo neviens nestreiko. Vai arī nečakarē...

Kaut kā neesmu pieredzējis, ka viena cilvēka veikti streiki būtu efektīvi, līdz ar to loģiski, ka tos organizē plašāka lokā, tajā skaitā arodbiedrības. 

Man grūti Tev just līdzi un teikt, ka tas ir ļoti, ļoti slikti…

Šodien saskāros ar negaidītu situāciju (neattiecas personīgi uz mani), ka darba devējs darba ņēmējam nosaka kurā bankā jābūt bankas kontam algas saņemšanai. Es saprastu, ja uzņēmums tev apmaksā to algas kontu, tad gan viņš var norādīt, ka naudu skaitīs tikai uz turieni, bet citādi es neredzu iemeslu šādai situācijai...

Man tā arī bija Ja daudz cilvēku tad var panākt kautko. Viņi negrib maksāt komisiju par skaitīšanu uz citu banku un otrs no grāmatvedības vieglāk ir taisīt vienu sarakstu ar darbiniekiem un iesniegt bankai. Tie bija toreiz argumenti no viņu puses. Par laimi piekāpās vadība un streikot nebija jāiet. 

Risinājums, vismaz avionozarē, varētu būt vienkāršs - streiku nedrīkst uzskatīt par ārkārtas apstākli, kā dēļ var nepildīt saistības un nemaksāt kompensācijas. Ja streiko aviokompānijas darbinieki, tad tā maksā pažieriem kompensācijas, ja saistītie dienesti - tad tāpat maksā aviokompānija un pēc tam regresa kārtībā piedzen. Attiecīgie darba devēji, protams, pēc tam ietur zaudējumus no streikotājiem. Vienkārši un, manuprāt, loģiski.

Es vēl saprastu, ja streiks tiešām būtu ārkārtas līdzeklis, bet civilizētajā (un izvirtušajā) Rietumu pasaulē tas jau kļuvis par normu jebkuru problēmu risināšanai. Paskataieties, cik streiko Latvijā, un cik, teiksim, Grieķijā vai Spānijā. Un kādi darba apstākļi ir vieniem, un kādi otriem? Vismaz uz Latvijas darbaspēka ekspluatācijas fona man streikojošos Lufthansas pilotus galīgi nav žēl. 

starp citu, nav teikts, ka aviokompānijas darbinieku streiks ir "extraordinary circumstance".

http://ec.europa.eu/transport/themes/passengers/air/doc/neb/questions_an...

Jebkuras šaubas aviokompānijas automātiski tulko sev par labu, diemžēl...

Es ar to visu gribēju pateikt, ka cilvēki izmantojot gan streikus, gan darba likumā lielos robus, rezultātā panāk to, kas pēc visām loģikas un veselā saprāta pazīmēm viņiem nepienāktos. Visi visu laiku cītīgi cenšas aizsargāt darbinieku no darba devēja patvaļas, bet veicot šādus manevrus atsevišķos jautājumos ir stipri pārspīlēta rīcība, kā rezultātā esmu pārliecināts, ka drīz pienāks laiki, kad būs jāsargā darba devējs no darbinieka patvaļas. Daudzās jomās demokrātij pilnībā ir izslēdzama, kā piemēram armijā, bet arī civilajā jomā ir atsevišķas sfēras, kurās demokrātija var nodarīt tik lielu skādi, ka pēc tam gadu desmitiem varēsim strēbt karstu un tikai dēļ tā, ka vienam vai veselam baram bija tiesības.

Bet šo tematu labāk atliekam uz piektdienu, savādāk pēdējā laikā mums jau trešdienās aiziet smagās tēmas Zinot Jura nostāju, mēs te laikam varētu labu kašķi sameklēt

Domāju, ka piekritīsi — mēs nekašķējamies, mēs argumentēti diskutējam.

Protams. Vārds kašķis bija domāts labā formātā

Par cik darbojos abās pusēs, streiki ir absurds, jo reāli nedarbojas!

Streiks ir visai iedarbīga metode, tomēr šeit streiks skar trīs - puses darbiniekus, darba devēju un ļoti daudz pasažieru. Protams strīds vai darba alga pieaugs pr 2.6 vai 2.9% (cipari nosacīti) ir svarīgāks par pārsimts tūkstošu pasažieru (kas arī ir cilvēki ar savām vajadzībām) izjauktiem plāniem utt.  

Šim argumentam parasti ir vienkāršs pretarguments - ja viena puse saka, ka tā atšķirība starp (nosacīti) 2.6% vai 2.9% ir nebūtiska, lai tā to arī sedz

un tūkstoši pasažieru nīkst lidostās...

Baigi nīkt jau nu nevajadzētu, šaubos ka Lufthansa nepilda savas saistības pēc regulas visus pabarot un izmitināt vai arī nogādāt galamērķī, ja ir ar ko. Protams, neērtības tik un tā kolosālas, bet tomēr dienām lidostā jādzīvo nav

Nuja, šo jāatstāj piektdienai. Es tikai varu pateikt, ka par visiem 100% piekrītu Jurim.

Cilvēciski saprotu streikojošos, bet tas, kas nekad nav bijis darba devējs, visbiežāk māk tikai pieprasīt. Nezinu par Lufthansas finansiālajiem rādītājiem, bet, ja uzņēmums strādā ar peļņu, tad darbiniekam ir pamats uzskatīt, ka tā iegūta uz viņa mazās algas rēķina. Pie mums man diemžēl nācies saskarties tikai ar neargumentētām darbinieku prasībām un iedomām, ka kaut kas vienkārši pienākas. Bet ir arī citādi piemēri - es apbrīnoju Swedbankas darbiniekus, kas pie labiem uzņēmuma peļņas rādītājiem spēj sadzīvot ar stabilo, bet manuprāt neadekvāto atalgojumu. Streiku nav. Offtopic

Kaut-kā man neiet kopā jēdzieni maza alga un Lufthansas piloti.

Tad darba ņēmējam jābūt ar sabalansētu un objektīvu viedokli, izvērtējot savas un darba devēja intereses, savukārt darba devējs var aizstāvēt tikai savas? Praksē tā tas nestrādā (vismaz lielos uzņēmumos), katrs aizstāv savas, un nebūtu prātīgi gaidīt ko citu.

Neviens arī nesaka, ka viņiem ir zemas algas…