Barselona jau nu reiz ir tik tūristiska vieta, ka negribas ticēt, ka neko ēdamu neatradīsi. Nu, varbūt gluži nakts vidū arī ne, bet, ja ielido baigi vēlu, var taču notiesāt pāris līdzpaņemtās maizītes un likties uz auss.

Cita bilde gan būtu Spānijas vidienē / rietumos / ziemeļrietumos, it īpaši mazākās pilsētēlēs. 

Dari kā mēs.  Mēs visu paiku divām nedēļām ņemam līdzi no mājām Un nekādu problēmu.

Agrāk Spānijā patika iet us FresCo ēstuvēm, tur varēja pats kombinēt uzturu. Tāds all-you-can-eat variants, tikai gaļas piedāvājums švaks. Nezinu gan kas tur tagad notiek.

Jautrīši. Kāda paika no mājām pie tagadējiem bagāžas noteikumiem, man fototehniku jau problemātiski līdzi paņemt, ŗukzaciņā vairs tik vieta tīriem sieriņiem paliek.

Viesnīcā būšu ap 20-21, tieši laiks ne īpaši vēlām vakariņām (man ikdienas darba ritms dod vakariņas parasti ap 22).

Ceru uz tālākiem ieteikumiem, vairāk interesē kopējā situācija, ne konkrētas vietas. Internets tikai apstiprina manu iespaidu par dīvainajiem spāņu (ne)ēšanas ieradumiem.

Kad pirms gadiem desmit Barselonā dzīvoju, atceros, ka vietējie ātrāk par 9 vakariņas nesāka un ēda līdz vismaz 11 ziemā, bet vasarā stabilai pusnaktij. Tā gan nebija pamatīga ēdienreize, bet arī ne tā, ka tikai sīkumus. Parasti gan vakariņas bija vairāk sociāls pasākums, nevis lietišķa ēšana, līdz ar to fast-food variants - atnāc viens pats, ātri paēd un gatavs, nebija nevienam aktuāls. Mājās jā, kad pats ātri paēd, bet ja iet ārā, tad reizē arī ilgstoši pasēdēt un papļāpāt. Vakaros gan esmu ēdis tikai kafejnīcās un bāros, kur daudzas "uzkodas" ir visai apjomīgas, kvalitatīvas un sātīgas un beigās vienmēr esmu bijis pamatīgi pieēdies. 

Ir mazie diennakts veikaliņi. Ja čipsi un alkohols derēs, tad badā nebūsi. Ja vajag karbonādi, tad ietin starp zeķēm.

Nu, esmu bijis Barselonā divreiz, un nevienu no tām nepalika tāds iespaids, ka vakaros nebūtu, kur paēst...

Paldies, es jau arī iepriekš neēdis nepaliku, bet normāla situācija man galīgi nelikās (pamatā vietējās lielāka izmēra uzkodas un bundžalus). Brokastis viesnīcā, diena intensīvos pārskrējienos bez apstāšanās, attiecīgi vakarā beidzot var padomāt par kuņģa piestumšanu, bet nekā. Bet gribētos, piemēram, lielu šķīvi ar kādiem jūras mošķiem un vīnu un ne Michelin atzīmētā vietā.

Nu jāizvēlas ne spāņu virtuves vietas. Vīnu gan var dabūt jebkurā ēstuvē.. bundžu alu neredzēju nekur. 

viena vieta, ko varu ieteikt: https://www.tripadvisor.com/Restaurant_Review-g187497-d12413457-Reviews-...

baigi lēti nav, bet priekš Barselonas normāli. Toties garšīgi un interesanti.

Piemēram, apskaties rajonā Carrer de Blai - tā ir gājēju iela ar daudziem restorāniem, kur dzīve notiek ļoti ilgi. Mēs ēdām gan tapas bāros, gan paelju, ir arī restorāni, pārsvarā demokrātiskās vietas. Ne Pret-a-mangier, bet arī ne Michelin. Apskatījos, ka vismaz līdz 12iem naktī visi ir vaļā.

Ja jau vairāk interesē kopējā situācija, ne konkrētas vietas, tad arī vari palikt neēdis. 

Barselonā noteikti var paēst vēlu, pēc pusnakts gan nav nācies, bet 21 - 23 ir normālais vakariņu laiks, vismaz uz Ramblas un tuvajā centrā ir pilns ar ēstuvēm, pat lielveikalos El corte Ingles un Carrefour, arī Merkadona var nopirkt siltas un garšīgas vakariņas līdzņemšanai, veikalus gan laikam 21 - 22 ver ciet.

Ārprāc! Kāda pārtika līdzi uz Spāniju??!?!!? Nenormāli cilvēki!

Es saprastu, ja tiktu teikts, ka Spānijā starp 16-19 nevar paēst, bet vakarā..  Barselonā jau nu gan var atrast visos laikos ko paēst. Līdz kādiem 1 vai 2 naktī Barcelonetta strādā daudzi krodziņi. Tāpat daudz visādu iestādījumu ir El Born. 

Jā, visa pārtika līdzi un nedomāju, ka tas būtu kaut kas nenormāls. Galvenais iemesls -jebkurš pārtikas meklējums ceļojuma laikā ir bezjēdzīga šī dārgā ceļošanas laika izniekošana. Bet ceļojot uz Norvēģiju ir vēl otrs iemesls - pārtikas cena.  Ceļojot ar kemperi var piestūķēt 160 litrīgo ledusskapi ar savu paiku un braukt. Savas zaptes burciņas no pagraba un savi gurķīši no dārza. Protams, tas neizslēdz iespēju dažreiz nobaudīt arī kaut ko no vietējās eksotikas. Kaut vai šāds iemesls - mūsu, Latvijas saldējums kaut kur tālajās ārzemēs garšo nesalīdzināmi labāk par viņu sintētiskajiem brīnumiem. Un Tērvetes alus Spānijā - kas var būt labāks? 

Daļēji piekrītu par cenu, bet noteikti ne laika izniekošanu. Pārtikas iegāde un uzņemšana ir lietas, ar ko iedzīvotāji ikdienā nodarbojas vienmēr un visur. Respektīvi, tur var vērot viņu paradumus, viņu dzīvi.

Sēdēt savā būdā savas ģimenes lokā un grauzt gurķīšus no sava dārza - kāda vella pēc tad vispār to būdu pārvietot? Ieliec logu vietā labu televizoru un palaid National geographic.
Kulinārā pieredze un iepirkšanās ir neatņemama ceļojuma sastāvdaļa. Vienu reizi paprasot "kaut ko eksotisku", to nevar iegūt.
Tērvetes alus Spānijai ir par smagu. Viennozīmīgi labāk Sangrija un Heress. Plus vēl kāds ducis tīri lokālu kokteiļu, kurus nekad nepagaršosi, ja būsi pielējies ar miezīti.

Es esmu gadu gaitā (kopš atvērās robežas) pa Eiropu pabraukājis ne maz, pēdējos pāris gadus pat intensīvi, bet Spānija (izņemot Tenerifi) šogad notika pirmoreiz un pilnīga neizpratne, kas notiek. Ar vēlu (19:00-23:00) ēšanu gan uz vietas, gan takeaway, gan pārtikas bode nav līdz šim nekur bijušas jebkādas problēmas, ne UK, ne Vācijā, ne Itālijā, ne Francijā, ne tikko Čehijā. Paskatos pa logu vai uz ielas, kāds aizpildījums un ar ko cilvēki nodarbojas (ēd) un, ja liekas OK, speros iekšā. Spānijā ēšanu nekur neredzēju, visi kaut ko dzer (vīns, martini, alus) un pļāpā savā starpā, neko vairāk. Un man nav orientiera, ko darīt. Arī spāņu virtuves nepārzināšana (kā sauc ēdienus un no kā tie gatavoti) ir nopietns šķērslis.

Nu tad daži vietējie.

Pulpo de Gallega - Octopus Galician style - astoņkājis eļļā ar papriku

Gambas al ajillo - garneles ķiploku eļļā

Paella (tulkot laikam nevajag). Dažādi veidi.

Barselonā ir paeljas paveids - Fiduela (rīsu vietā makaroni)

Saldajā Crema Catalana (franči to pārsauca par Creme Brule).

Ja vajag kafiju, tad uz vienkāršu "cafe" iedos espresso, ja vajag lielo, tad jājautā "amerikano".

Mariskos - jūras produkti, pesce - zivs; bakalao - menca; sardine - ...

Paldies. Paelju zināju, bet dabā gandrīz neizdevās ieraudzīt.

Normālu kafiju drīz jau arī Rīgā vairs nevarēs dabūt, visur tikai espresso (mikrotasīte stipras kafijas) vai americano (šmurgūdens). Vien labi, ka katrā valstī savas īpatnības (Prāgā espresso nozīmēja vien to pašu veco labo kafiju normālā miniizmērā).

Ja pietiek laika šeit rakstīt savādus ieteikumus, ka jāņem līdzi vecmāmiņas gurķu burka uz ārzemēm, tad jau vajadzētu atrast 10 minūtes, lai iegūglētu katras valsts tradicionālos vai populāros ēdienus. Tie ir arī katrā ceļvedī atrodami.

Kaut kāds ļoti dīvains komentārs! Savādi būtu kaut kas cits - izbraukt uz ārzemēm ar tukšu ledusskapi un meklēt ēstuvi katrā apstāšanās vietā  Tādu dīvainību nespēju pat iedomāties!  :)  Varbūt andis īsti nav sapratis, par ko šeit bija runa?

Njā, priekš manis tas būtu apmēram tas pats, kas - davai, aizejam paskatīties kādu filmu kino, bet, lai gan uz ekrānu skatīšos, uz austiņām pa filmas laiku uzlikšu pats savu mūziku no mājām, ko paklausīties. Ceļošana bez vietējo ēdienu baudīšanas man ir kaut kas vispār neiedomājams

Tikai viedoklis.

P.S. Kāpēc to ledusskapi nevar ik pa laikam papildināt ar produktiem no vietējā veikala - nu tad vismaz tā, ja ne citādi iepazīstot citas valsts virtuvi?

Vadoties pēc K loģikas sanāk, ja kādam no tiem, kas ģimenes lokā ceļo ar lidmašīnas būdu uz to pašu Spāniju, tiklīdz iegribas vietējo čehu aliņu, tā lidmašīna nolaižas Prāgā, pēc tam nogaršot vāciešu desiņas nolaižas Vācijā un pēc tam nolaižas Francijā, ja kādam iegribas uzkost kādu varžu kājiņu. Jūs, taču, lidmašīnā baro ar to paiku, kas paņemta no mājām, ieskaitot tos pašus Latvijas gurķīšus. Vienīgā starpība ar tiem, kas ceļo ar kemperi, Jūs ātrāk nokļūstat no punkta A uz B un mazāku skaitu Latvijas gurķīšu paspējat apēst.

Nē, tomēr ir vēl viena atšķirība. Ja tas kungs, kas šeit minēja, ka Barselonā nevarēja atrast kur paēst, būtu tur ar savu kemperi, viņš vienkārši atvērtu savu ledusskapi.

Njā, nebiju pat iedomājusies, ka ir jēga stiept līdzi veselu ledusskapi ar ēdienu, lai kā arī ceļotu Man ceļojums saistās ar izjūtām, krāsām, skaņām, garšām utt. un, ja godīgi, nepatīk vietas, kur ir tūristiem domāti ēdieni -protams, ja vien vietējie ēdieni ir puslīdz baudāmi vidusmēra kuņģim... Pirmais teikums vietējiem ceļojumos ir: gribu nobaudīt ko tradicionālu, tikai šai vietai raksturīgu...  man ceļošana ar pilnu ledusskapi, diemžēl, saistās ar ko līdzīgu bezalkoholiskajam alum jeb ko citu neīstu ...ak jā, un pavisam noteikti uz Franciju nebraukšu, lai baudītu čehu alu - šim mērķim es tomēr ceļotu uz Čehiju...  

andis saprata ļoti labi, tikai sajauca JJJ un jtt , jo viens ved gurķus taupības dēļ, otrs nepazīst spāņu virtuvi.

Gribēju tikai teikt, ka spāņu virtuvi var iepazīt palasot informāciju un pagaršojot

Jūs vēl aizmirsāt par solāriju. Mani mācīja ka ceļošanas vietā ir prātīgāk doties uz solāriju.

Izcili, ņemt līdzi paiku ceļojot ar ledusskapi, ko tādu vēl nebiju iedomājies. Viena lieta, protams, ir dārgās valstis, bet arī tur parasti man ir bijušas kādas uzkodas pirmajai dienai. Cik nu tas vaļa steiks Islandē maksā, tik maksā... ko padarīs. Dzīvojam taču tikai vienreiz.

Mieru tikai mieru, katram ir savas tiesības uz viedokli un nevajag to uzspiest citiem kā vienīgo taisnību uz pasaules.

Es saprotu, ka pārtikas iepirkšana lokālajos veikalos ir būtiska dārgā laika tērēšana, jo ceļā no Rīgas līdz Spānijai ir jāiztērē vismaz 40+stundas un tikpat vēl atpakaļ atpakaļ ceļā. Varbūt tāpēc cilvēkiem, kas lido ar avio, ir vairāk laiks izpētīt lokālo dzīvi un mierīgi iedzert gardu malku ar vīnu vai alu.

Jā, man nav tik daudz laika, lai ceļotu ar kemperi. Man arī neskauž, ka citi tā ceļo, nopietni!

Vot, netrāpīji! Ja atved vali no Norvēģijas un sagatavo pēc Rītiņa receptes, var dzīvot vairākas reizes. Man tagad saldētavā vairāki kg stāv, par iegādes cenu 6,60€/kg - lētāk kā liellops centrāltirgū. Uz Ziemassvētkiem tiks celts galdā. Pagājušo reizi bija kā Rītiņam, ar sīpolu marmelādi. Šoreiz būs ar Polinēzijas vaniļas / Latvijas ķiršu mērci. Tādu opusu ārpus mājas nesacerēsi

Sēdēt lidmašīnā savas ģimenes lokā un grauzt Latvijas pārtiku, kuru Jums pienes stjuarte no lidmašīnas ledusskapja - nesaprotu, kāda vella pēc Tu K kaut kur lido?  Latvijas pārtiku Tu vari ēst arī mājās.

Lidmašīnā jau var arī neēst vispār, bet, kad aizlidoju uz Barselonu, es gribu ēst vietējo paelju, nevis no Latvijas līdzpaķertus cīsiņus. Katram savi ceļošanas paradumi.