Dīvaini, ka Tev policija atsūtija rēķinu. Man UK uzreiz piestādīja rēķinu autonomas kantoris ar pamatojumu, ka esmu pārkāpis, vienīgi par cik šie bija nolaiduši pūdeli un nebija paņēmuši manu kredītkartes Nr. izdevās ar viņiem pakaulēties un samazināt to uz pusi, savādāk būtu novilkuši un miers. Es tiešām esmu pārsteigts, ka pats Hertz Tev nav novilcis naudu.

Par 1 km, gan ir abidna, lai gan brauci noteikti reāli arī uz tiem 117 km/h.

Nīderlandē pārkāpti ceļu satiksmes noteikumi, Vācijā īrēta mašīna. Atnāca pēc 8 mēnešiem no holandiešiem, lai nomaksā sodu, Avis nekādu pakalpojuma maksu par to neņēma.

Vācijā par ātruma pārkāpšanu arī atnākušas kvītis, bet Herz neņēma naudu, par datu pārsūtīšanu.

Madeirā salīmēja papīrīšus par auto novietošanu maksas stāvvietā, nezināšanas dēļ, netālu bija arī par velti. Summa bija paliela. Nododot auto nobloķēju kredītkarti, un viss atrisināts.

Andorā daži papīrīši par neatļautu stāvēšanu un foto par ātrumu, īre Spānijā no Herz. Neko neprasīja un nenovilka no kartes

 2014.g.pavasaris, Spānija. Vienam čomam ātruma pārsniegšana (atsūtīja uz šejieni!), otram nepareiza stāvēšana. Mašīnas 2gb, samaksa tika veikta ar vienu karti, kurai pēc 1 mēn beidzās termiņš. Ja autoīres kantoris mums pieskaitīja visādus figļus-migļus jau sākumā, tad uzskatām, ka sodi ir nomaksāti vēl pat neuzsākot braukšanu!

Nu, Šveicē arī Sixt tikai paņēma pakalpojuma maksu - 2x30 CHF, rēķini pēc tam pienāk no policijas. Neviens prātīgs cilvēks jau tos nemaksā. Tur jūnijā arī divas (vismaz) reizes uzrāvos nedēļas laikā. Pirmos 30 frankus novilka pēc pāris nedēļām, otros - novembrī, gandrīz 6 mēnešu pēc notikuma. 

Man arī kaut kāda autonoma (ka tik ne hertz?)sensenos laikos šito triku mēģināja. Es pat bez skaidrošanās ar viņiem (vai arī bez-atbildes skaidrošanās, nudien neatceros) uzcepu prasību swebankai, lai pārbauda darījumu, jo es to apstrīdu - neesmu veikusi (protams, kaut kāds soda depešs no Itālijas pienāca). Pāris nedēļas un autonomas atvilktā nauda bija man atpakaļ kontā

Hmm, tas gan ir dīvaini. Autonomu noteikumos parasti ir atrunāts, ka tās šādos gadījumos var noņemt attiecīgu summu no klienta kartes, un slēdzot līgumu klients tam it kā piekrīt. Tā kā, manuprāt, chargeback īsti nav pamata. Protams, ja viņi principiāli neatbild, tad jau var mēģināt, ja arī bankai neatbildēs saprātīgā laikā, tad varbūt ko var dabūt atpakaļ. Bet pretējā gadījumā var uzrauties uz maksu par nepamatotu pretenziju.

Ar autonoma+sods ir bijusi pieredze tikai Igaunijā, Sixt laikam noņēma 20EUR un pēc laika saņēmu fotoradara paziņojumu Latvijā no EE policijas. Pagaidām maksājis neesmu. Kā ir ar pārkāpumiem Eiropā ar LV reģistrētu auto? Esmu dzirdējis nostāstus par saņemtiem sodiem uz LV no citām valstīm. Spānijā mani noteikti ir sabildējuši ļoti daudz fotoradari, nesen uzzināju, ka Šveicē ātruma pārkāpums ir ļoti nopietni. Es to nezinādams izbraucu cauri Šveicei ~180km/h. Sazin kur vēl esmu bildēts pēdējā gada laikā.

Varbūt, ka tā, bet tie, kas ir draugos ar matemātiku un nenoteiktību teoriju, zinās, ka mēraparāta kļūda ir relatīvs, nevis absolūts jēdziens, un to izsaka ar zināmu varbūtību. Ja nemaldos, tad Latvijā šī varbūtība (nosacīti pieņemtā) ir 95% (kādreiz sensenos laikos strādāju laboratorijā, un kā reizi sāka ieviest šos standartus ar nenoteiktībām un varbūtībām, tāpēc šo to miglaini atceros).

Ja tā, tad pie pārsnieguma par 1 km/h pēc kļūdas korekcijas pastāv apmēram 5% varbūtība, ka esmu sodīts nepamatoti.

Starp citu, ceļotājiem der zināt, ka ES visām publiskā lietošanā izmantotām mērierīcēm (īpaši tām, pēc kuru lietošanas iestājas finasiālas sekas) jābūt verificētām. Par to der atcerēties, kad aviokompānija kārtējo reizi saka, ka jūsu bagāža vai rokas bagāža ir par smagu. Domāju, ka daudzos gadījumos darbinieks nevarēs uzrādīt verifikācijas dokumentus, īpaši jau mazjiem portatīvajiem svariem ko šad tad mēdz izmantot pasažieru šantāžai pie geita.

Ir pieredze ar uzliktu sodu Igaunijā LV reģistrētam auto. Laicīgi nesamaksāju, kam vēlāk sekoja parādu piedzinēju vēstule, be nu jau sodam pieplusojās arī viņu pakalpojuma summa

Izskatās korekti - bija 117, 6 (5%) norakstīja uz pielaidi un rezultātā palika 111, bet drīkstēja braukt tikai uz 110. Tāda matemātika.

Parādu piedzinēju vai tiesu izpildītāju? Ja pirmo, kādi apsvērumi lika samaksāt, īpaši par "pakalpojumu"? Ja otro, kāds bija piedziņas pamatojums (LV, EE tiesas lēmums, policijas vēstule)?

Pirmais variants. Samaksāt par "pakalpojumu" lika nevēlēšanās nodot lietu tiesai, kas tika minēts kā nākamais solis, un atsauksme uz savstarpēju līgumu par parādu piedziņu. Tagad vairs nepateikšu starp kurām institūcijām, bet toreiz pārbaudīju un tas atbilda patiesībai.

Es gan saņemot šādu parādu piedzinēju vēstuli par Igaunijas sodu + viņu "pakalpojumiem", aizsūtīju viņus vienu māju tālāk, kur laikam viņi arī aizgāja, jo nav atgriezušies.

Man analoģiski bija ar UK uzlikto sodu un parādu piedzinējiem. Pēc kādas trešās vai ceturtās vēstules atšujās uz neatgriešanos.

Un starp citu, līdzīgi notiek ar tepat pašmāju EuroPark plāksteriem.

Europark piedzinēji (Lindorfs) man arī ir trejas draudu vēstules sūtījuši par Rimi stāvvietā neieliktu laika taloniņu. Ar nepacietību gaidīju solīto pavēsti uz tiesu, jo, kaut arī neesmu jurists, tēma interesanta. Prasība pamatojas uz līgumu, kas atrodas pie iebrauktuves stāvvietā un no braucēja puses tiekot akceptēts ar pabraukšanu tam garām. Gribējās zināt, kā viņi pierādīs, ka SIA "Mašīnas īpašnieks" ir pilnvarojis Mašīnas Lietotāju šo līgumu noslēgt. Vai arī to, ka līgums, ko fiziska persona bez jebkāda pilnvarojuma noslēgusi juridiskas personas vārdā,  firmai rada kādas saistības. Tomēr paliku gribot. Izčibēja ar visiem draudiem.

Protams, administratīvie sodi ir cita opera. 

Uz tiesu jau neviens nesauks, bet tu kā parādi nemaksātājs skaitisies viņu datu bāzē. Ja kāds interesēsies par tavu finansu stāvokli (piemēram, līdizngs, banka, kaut kāda pakalpojuma sniedzējs vai pat nālamais darba devējs, utmll..) viņi saņems informāciju, ko tu esi pārkāpis un cik tu esi par to parādā. Tad var izdarīt secinājumus par tevi kā cilvēku un paši sev uzdot jautājumus. Piemērem, ja jau tu izvairies no soda nomaksas, tad tu varbūt esi nedisciplinēts, haotisks cilvēks, kas  kavēs rēķinu apamaksu?  Jāpadomā vai ir vērts saistīties ar šādu cilvēku. Apmēram pēc šāda principa darbojas šis parādu piedzīšanas bizness. Tu vari neko nedarīt, bet pēc 10 gadiem, tu joprojām būsi cilvēks, kas nemaksā parādus un šāds sīkums var ietekmet kāda cita lēmumu, kas skar tevi pašu. Pagaidā, mēs vēl īsti nesaprotam reputācijas nozīmi un neizjūtam ko nozīmē būt šādā parādnieku datu bāzē, bet rietumos šāds it kā sīkums var ietekmēt pat tavu bērnu dzīvi.

Vinzini - iepriecināji. Parādi, kur var atrast Europark pieprasītos, bet nenomaksātos 'sodus' kādā publiski (kaut vai par maksu) pieejamā datu bāzē! Un es nekavēšos iesūdzēt DB turētāju tiesā par neslavas celšanu. Jo parāda esamība ir Europark pašu izdomājums, nevis fakts.

Nu un ja Lindorfs sniedz informāciju par nemaksātājiem kādiem galvu medniekiem privāti, tad par to tikai priecāšos. Jo būtu lepns strādāt pie darba devēja, kurš neņem darbā lošus, kuri atdod naudu tāpat vien, tikai tāpēc, ka kāds piedraudējis.

Un btw, runājot par reputāciju ceļošanas sakarā. Ja paēdu pusdienas Melnajā kaķī, kredītkartes izrakstā parādās vārdi "spēļu zāle" . Vismaz Igaunijā ir bijuši skandāli, kad tāda iemesla dēļ atteikti kredīti. Savukārt, ja Brazīlijā aizej uz termām (meitu māju), rēķina pārskatā ir godīgs ieraksts: komunālie pakalpojumi.

Tā tik vēl trūka, lai kādas privātfirmas saraksts ar cilvēkiem, kuriem firmasprāt būtu jāiemaksā šiem nauda, bet viņi to nedara (jo ir citās domās), ietekmētu kāda reputāciju. Pats esmu saskāries ar pilnīgi nepamatotām prasībām no parādu piedzinēju puses (prasīja naudu par pirkumiem, kas nekad nav notikuši, ar konkrēto pārdevēju vispār nekad nav bijuši darījumi, un joprojām nav skaidrs, kur tie dabūja personas datus). Tā ka jebkurš saprātīgs cilvēks tādiem parādnieku sarakstiem piešķir precīzi 0 vērtību. Un ja nepiešķir, tas nav iemesls mums atbalstīt puslikumīgu šantāžu.

To paskaidro līzinga firmām un bankām un citām finsnu iestādēm ar kurām šīs firmas sadarbojas un kuras respektē šos sarakstus un kuras ir galvenās to lietotājas. Finansu iestādēs ir savi formālie kritēriji un nevienu neinteresē kāpēc tu neesi samaksājis 30 Eur. Tu esi parādā un tāpēc tev formāli var atteikt.

Un protams, visur pastāv cilvēciskās kļūdas faktors un šī firmas to arī saprot. Ja sazināsies ar šiem paradu piedzinājiem un pacenstiīsies  nokārtot šīs lietas (iet runa par papīriem nevis obligātu samaksu) tad arī nebūsi šajos sarakstos.Ja ignorēsi, arī pēc 10 gadiem būsi kā parādu nemaksātājs kuram nedrīks dot līzngā neko vairāk par gludeklī. Tā ir vienkārši risku izvērtēšana balstoties uz statistiku.

Tas ir tāpat kā ar ātrumu pārkāpumu fotogrāfijām. Ja ir nofotografēta cita mašina, bet sods ir uzlikts tev, tad nignorējot šo faktu neiziesi tehnisko apskati.

Noteikumos, kuriem piekrīt, pērkot biļeti, nav rakstīts kaut kas apmēram tāds, ka aviokompānija jebkurā brīdī var atteikt iekāpšanu pēc saviem ieskatiem? Ja ir, tad pārāk karstasinīgam savu tiesību mētātājam var gadīties, ka paliek neaizlidojis. Nēnu, var jau, protams, pēc tam pa tiesām pierādīt savu taisnību, bet vai tas ir tā vērts.

Nu, atteikt jau viņi, protams, var (kaut vai tādos gadījumos kā overbukings), bet pēc Eiropas regulas par to ir jāmaksā visai sālītas kompensācijas.