Es arī uz ielas lietoju rašas variantu, kā man ērtāko un fiksāko priekš atšūšanās. Tikai novērojumi atšķiras - parasti bija draudzīga attieksme un stāsti par krievu draugiem vai kāda drauga piedzīvojumiem Krievijā. Bija arī pavāji mēģinājumi runāt krieviski. Varbūt mums dzimuma/vecuma atšķirība un tas ir iemesls atšķirīgiem novērojumiem?

Es gan nespētu paziņot, ka esmu no Krievijas, pat ja tas man būtu izdevīgi.

Es latviešu valodā atbildu, ka esmu no Latvijas un citā valodā nerunāju

Ja saka, ka no Latvijas, ir trīs varianti:

1. Nav ne jausmas, kur tas ir;
2. Ā, tas jau kaut kur Krievijā (pie Krievijas, bijušajā PSRS) - tad jau laikam runājat krieviski?
3. Ak, Lithuania, jā, kaut kur ir dzirdēts...

Visos gadījumos draud ieslīgšana neauglīgā un bezjēdzīgā diskusijā.

Viss atkarīgs no tā, ar kādiem cilvēkiem runājam. Ja jautājums tikai iegansts naudas izspiešanas uzsākšanai, tad vienkārši neatbildu vai saku «Next question». Ja runājam ar saprātīgiem cilvēkiem, tad visādi ir gadījies — atbild latviski, jo izrādās ārzemju latviete; Filadelfijas bojātās bagāžas iegrāmatotāja pilnīgi pārvērtās, uzzinot, ka mēs no Latvijas — apbēra mūs ar jauniem čemodāniem, vecos nevajadzēja atdot, papīrus pati aizpildīšot — izrādās viņai kaimiņi karalaika emigranti no Latvijas; Aļaskā daži cilvēki varbūt nezināja, kur tas tieši ir, bet izrādīja neviltotu interesi, un tas izvērtās par saturīgu diskusiju par ģeogrāfiju un politiku. Tā ka nevajag būt pesimistam, pasaule ir pilna pārsteigumu.

Mēs Indija uzbāzīgajiem gidiem teicām, lai taisa ekskursijas krievu valodā. Atšuvās. Atbildējām speciāli lauzītā angļu valodā vai vienu vārdu krieviski - Rossija. Tad atšuvās relatīvi ātri. Ar citām metodēm salīdzinoši bezjēdzīgi, viņi bija gatavi 15 min stāvēt blakus, kamēr mēs kaut ko bildējām un nepārtraukti vervelēt par savu ekskursiju. Vienreiz vienam reāli uzbļaujot angliski lai tak beidzot liek mums mieru tad gan "ok, sorry, sorry, don't be angry!". Normālās vietās protams arī neslēpjam, ka esam no Latvijas.

90-tajos Helsinku metro kāds smagi paģirains soms lūdza 20 markas. Pēc mana "Sorry , I am from Latvia", viņš rādīja tik līdzjūtīgu seju, ka varēju domāt ka viņš gatavs man atdot pēdējo kreklu.

Jurim droši vien šo tēmu vajadzētu pārsaukt vai atdalīt.

Patīk Jura optimisms, bet piekrītu orsons21, realitāte ir tāda, kāda tā ir.  Gribētos, protams, biežāk satikt tādus cilvēkus, kuri, izdzirdot Latvijas vārdu, kļūtu laipnāki, sirsnīgāki, atvērtāki ...

Man nācies piedzīvot aizkustinošas situācijas, kad 90-to gadu sākumā, spēlējot uz ielām Vācijā, tantuki, uzzinot, ka esam no Latvijas, ar asarām sejā izber visu maciņa saturu. Tas gan bija 90-to sākums, žēl, ka mums nesanāca to saglabāt.

Nesen lasīju vienā krievu forumā, kur cilvēks jautā vietējam ka viņš tik nekļūdīgi atpazīst viņu uz ielas un uzrunā krieviski. Par savu ģērbšānās stilu un uzvedību viņš ir pārliecināts, ka tie nenodod. Atbilde bija, ka ļoti vienkārši - krievi parasti uz ievadošajiem jautājumiem neatbild vispār vai uzreiz saka, ka neko nevajag. Eiropieši esot pieklājīgāki un tā nedarot.

ja jums gadās, ka arī jūs pārāk bieži sāk uzrunāt, kā "ei drug", varbūt vajag pasekot savai attieksmei pret cilvēkiem.

Orsons21, kā jau minēju, tad es atbildu latviešu valodā, tāpēc visbiežāk viņi nemaz nesaprot, ko es saku. Un kā var ieslīgt neauglīgā un bezjēdzīgā diskusijā, ja es "nesaprotu" ko viņi saka, jo runāju tikai latviešu valodā?

Visbiežāk ir diezgan labi redzams jautātāja mērķis. Ja šķiet, ka viņam tas patiešām varētu interesēt, atbildu taisnību. Tai pašā Kubā esmu dabūjis reakciju: O. Porziņģis. Austrālijā taksists ir izrādījis dziļas zināšanas par Latvijas vēsturi, Vanuatu kāda latviski nerunājoša kundze vispār izrādījās pati no Purvciema, u.t.t. Bet, ja redzams, ka jautājums domāts tikai sarunas uzsākšanai, man patīk paeksperimentēt ar atbilžu variantiem. Šo to papildus var uzzināt. Piemēram, Kubā bija ļoti interesanti novērtēt attieksmi pret krieviem. Nez kāpēc Vecrīgā arī mani bieži ieskata par ārzemnieku. Un tad jautrības dēļ var meiteņu piedāvātājiem patēlot igauni. Kas tur slikts?

Arī es piederu pie tiem, kam mute nevērsies kādam teikt, ka esmu no Krievijas... 

Mēs uz "scam" apdedzinājāmies, jo tā bija pirmā diena. Pēc tam jau pārejās pieradām pie tā "where you from" un sapratām no kurienes vējš pušs un sākām eksperimentēt ar atbildēm - "Nowhere" nederēja, jo tad bija "OO, Norway, very cold", "Latvia" nederēja, jo tad izvērtās neauglīgā saruna. "Russia" arī, jo Krievi laikam šos vairs nebiedē. Vislabāk strādāja "Saturn" un "Thank you".

Bet no otras puses, pēdējā dienā, kad izrakstījāmies no "casa" un kad īpašniece pasauca kaimiņu, lai patulko angliski, no viņa saņemot liktenīgo jautājumu "where you from" uz atbildi "Latvia" viņš tā apstulba, ka sākām jau "Lettonia, Lettland..." bet viņš mūs pārtrauca ar "Mani sauc Edgars". Tā kā jāmāk tikai nolasīt vai interese ir patiesa, vai tas ir tikai triks, lai ievilktu kādā apčakarā.

Kaspars, bet nav jau to ievadošo jautājumu, uzreiz jau ir "ei drug"

Savukārt par to Vecrīgu, es tur dzīvoju un sanāk ar kājām līdz Galerijai Centrs iet, pa ceļam regulāri piedāvā ekskursijas

Man nesen Romā, kaut visur centos izskatīties kā tūrists, regulāri griezās kā pie vietējā, gan ārzemnieki, gan paši itāļi-neromieši. Iemeslu tā arī neizpratu. Protams, uz visādiem spīguļu tirgoņiem un "gidiem" tas neattiecas.

Ēģiptes kūrortos, kur piesienas burtiski uz katra soļa, es parasti saku, ka esmu no Sauda Arābijas. Daži joka pēc sāk runāt arābiski, bet parasti atsienas visai ātri.

Citur neslikti palīdz atbilde ''no Ķīnas''. Vairums apstulbst un sāk pārcilāt galvā savas antropoloģijas zināšanas, es tikmēr turpinu savu ceļu.

Variants ar Zimbabvi arī nav slikts - lai gan valsts nav īpaši liela, to parasti zin daudz labāk, nekā Latviju.

Nu vispār Zimbabve ir 6x lielāka par Latviju, tikai GDP ir līdzīgs.

Man gan bija liels pārsteigums, ka Zimbabvietis, kura servisā laboju auto, bija labi informēts, kur atrodas Latvija.

Itālijā esmu lombardiete, citā Eiropā-min-šveiciete, dāniete....

Es runāju krievu valodā, tāpēc saku-esmu no Latvijas, kad pārjautā, kam es krieviski-paskaidroju, ka mums ir lieliska divvalodu valsts, nu kā Šveice, tāpēc es runāju ij krievu, ij latviešu, ij itāliešu, ij vācu valodās. Latvijas prestižs strauji ceļas

No Džibuti. Viena garāka ceļojuma laikā ar draudzeni apnika skaidrot, kur tā Latvija atrodas, un visādiem cilvēkiem, par kuriem skaidrs, ka tāpat tālāk neiepazīsimies, sākām stāstīt visādas pasakas, galvenais bija saņemties nesmieties... Citā ceļojumā ceļabiedram apnika tirgoņi un viņš viņiem sāka teikt, ka esam no Izraēlas (sevišķi pēc garākas kaulēšanās), tas gan tāds ļoti negaumīgs joks.

Esmu ievērojis, ka daži latvieši jūtas tā kā neērti, atbildot, ka ir no Latvijas, bet jautātājs nezina, kur tas ir. Ja vispār kādam jājūtas neērti, tad manuprāt otram, kurš nesaprot atbildi uz savu jautājumu.

Vienmēr atbildu, ka no Latvijas, kura atrodas pie Baltijas jūras pretī Zviedrijai. Uz jautājumu, vai tas ir blakus Krievijai, atbildu - "diemžēl, jā" Man pat bija doma uztaisīt D-kreklu ar uzdrukātu Eiropas karti un atzīmētu Latviju. Tiesa, kaut kā šis plāns ir pazaudējies labo plānu noliktavā

Tiesa, vienīgie, kas tiešām interesējās, kur tas ir (nevis sarunas uzturēšanai) - bija japāņi. Viņi pat atvēra savus līdzi paņemtos atlantus, lai kartē apskatītos, kur ir Latvija

He he, cik forša tēma!

Arī es savos ceļojumos esmu teicis, ka esmu no Latvijas. Taču, piemēram Āfrikā ar anglisko variantu cauri negāja, visi raustīja plecus, taču tur derēja variants Lativia, un tad dažs labs pat varēja diezgan precīzi pateikt, kur tas atrodās (jā, Āfrikā!!!). Lielākajā daļā ceļojumu gan skaidroju, ka tas ir Ziemeļeiropā un tuvumā mums atrodas Somija un Zviedrija. Tad jau viss aptuveni ir skaidrs.

Par Krievijas "kārti" īsti domājis neesmu, lai gan arī man ir bijušas reizes, kad visi uzbāzīgie tirgoņi līdz vienai vietai, tad cenšos asprātīgi kaut kā, vai ar humoru, vienreiz bija šāda situācija:

"Hey, brother, do you need a ride?"

- Nope, thanks!

"Where are you going? To the Taj Mahal?

- Yes!

"And how will you get there?"

- With my own foot, they are intended for walking!

Čalis dīvaini noskatījās un aizrullēja ar savu Tuk-tuku tālāk.

Sarunu biedrs tādos gadījumos parasti uzskata, ka man būtu viņš jāizglīto ģeogrāfijā, kas, savukārt, var būt visai apgrūtinoši, jo nav zināms skolēna iepriekšējās sagatavotības līmenis. Uz jautājumu ''where is it?'' parasti nederēs atbilde ''between Estonia and Lithuania'', jo tā iedzīs sarunas biedru vēl lielākā purvā. Arī atsauces uz Baltijas jūru var izrādīties neproduktīvas, it īpaši ārpus Eiropas. Variants ''somewhere near Russia'' būs vissaprotamākais, bet savukārt man nepieņemamākais, jo, lai gan neapšaubāmi ir patiess, atkal noved pie secinājuma ''ā, bijušā PSRS, jūs tak tur visi tad krieviski runājat''. 

Protams, atbildes ar Ķīnu uz Zimbabvi ir domātas uzmācīgiem ielu tirgoņiem; cilvēkiem ar patiesu interesi kaut kā jau arī mēģinu situāciju apgaismot.

Varbūt pārpratu joku, tad atvainojos. Bet, ja ir tā, kā sapratu, tad kam vajadzīga kremļa dezinformācija, ja paši kaut ko tādu braukājam apkārt un sludinam pasaulē…

Lai arī kā tas varētu nepatikt, diemžēl de facto tieši tā arī ir. Bet laikam tālāk attīstīt tēmu nevajadzētu, jo nonāksim pie pārāk jūtīgām politiskām lietām.

Pēdējā Irānas ceļojumā 2 nedēļu laikā 78x atbildēju no kurienes esmu. Protams, bija simtiem vēl jautātāju, tā vnk garām ejot, kur pat necentos saklausīt/atbildēt. 

Nogurdinoši, bet nereti noderīgi, jo tā tiek uzsākta saruna. Pats pēdējais jautātājs Teherānā, saņēmis atbildi, teica, ka ir kādu laiku dzīvojis Jūrmalā, bijis bizness, sāka saukt visas ielas un vietas Rīgā. 

Nīderlandē vairs nejutos kā tūrists, jo neviens nepajautāja no kurienes esmu

Tērēt laiku vārdu apmaiņa ar naudas izspiedējiem diez vai ir pieklājīga cilvēka pienākums. Varbūt tā ir pat laipnāk pret viņiem, parādīt, kur nav cerību uz peļņu, lai var uzreiz pievērsties citiem, ienesīgākiem "draugiem".

Es pat teiktu, ka vēlēšanās izpatikt krāpniekiem ir gļēvulības, ne pieklājības pazīme.

Patiešām interesanta tēma. Horvātijā mūs ar vīru uzskatīja par vāciešiem vai itāļiem, bet pārsvarā tomēr mēģina par krieviem uzskatīt. Emirātos arī pirmā uzruna krieviski, ja uz to nereaģē, tad vāciski. Vienmēr skaidrojam, ka esam no Latvijas un ka tas ir netālu no Somijas un Zviedrijas

Malaizijā viesnīcā bārmenim, kad viņš uz savu jautājumu saņemot atbildi teica, ka nezina, kur ir Latvija, vīrs palūdza, lai padod no bāra Stolichnaya pudeli, pagrieza tās aizmuguri un parādīja uzrakstu, ka tā ražota Latvijā.

Ar faktu, ka esmu no Latvijas, lepojos Ja kāds nezina, kur Latvija ir, tad tā ir viņa problēma... Reiz čalim no Āfrikas izskaidroju, ka Latvijā ir Eiropā un viss... vēl ir gadījies čalis ar Hārvardas grādu, kas uzskatīja, ka Latvija ir Stambulas daļa Man bija jautri viņam skaidrot, kur Stambulā kas atrodas un kā pārvietoties, bet pēc tam pavērot viņa reakciju, kad informēju, ka Latvija ir pāris tūkstošu km attālumā no Stambulas...

Ak jā, pazīstu čali no Īrijas, kurš uzskata, ka Norvēģija ir sala, jo norvēģi iegūst naftu pat necentos viū pārliecināt par ko citu - lai paliek nezinot

Pirms pāris gadiem Ēģiptes kūrortā gājām gar tirdzniecības bodītēm un pie vienas piestājām. Īsti neatceros vai es ko teicu latviešu valodā, bet tirgonis man pateica, ka esmu no Latvijas. Es samulsu, jo nebija nevienas pazīmes apģērbā vai aksesuāros, lai tā padomātu. Jautāju, kā viņš to zin - atbildēja, ka pēc sejas