Kinabatangan upes valdzinājums Sabah, Malaizijas Borneo (ar divgadīgu bērnu)

11 atbildes [Pēdējā ziņa]
Sandzza
Nav tiešsaistē
Kopš: 28/04/2016
Ziņas: 2
Manīts: pirms 21 ned

 

Lai netiktu ielikts valsts melnajā sarakstā, vietās kā Indonēzija un Malaizija, par sliktu eļļas palmu plantācijām runāt skaļi nevajag. Jo, redz, abšaubīt politiku nedrīkst. Un tad man nāk prātā tie koki, kas miljoniem gadu dzinuši savas saknes, kuras mūsu nākamā paaudze vairs neskatīs. Tie orangutāni, kuru teritorijām sarūkot, tiek iedzīti pēdējos mūža mežu nostūros, vai tiek izglābti no nāves un adaptēti svētnīcās/dziedētavās/glābtuvēs.

Mazākie lāči pasaulē, ko sauc par saules lāčiem, mežos reti sasto pat pētnieki. Izglābti no restorānu galdiem, dzīvojamo istabu stūros mazos būrīšos, sacirsti gabalos priekš laimes suvenīriem.

image

Arī tie nespēj izdzīvot tūkstošiem hektāru noklātās palmu plantācijās. Jo tas ir izdevīgi, jo tas ienes lielu naudu, jo tu taču gribi, lai tavi cepumi būtu lēti. Tie pēdējie pundurziloņi, kas nočipēti un palaisti lietusmeža aizsargātajā teritorijā.

Ir tik viegli, paļauties, ka būs kāds trakais, kurš veltīs savu dzīvi, lai viņus glābtu. Nosargātu. Pieradinātu atpakaļ pie mežonīgā un palaistu brīvē. Ja vien būs vēl kurp palaist. Tādas svētnīcas pastāv Sepilok. Orangutāni un saules lāči tiek baroti, jo savādāk nevar. Jo paši nemāk atrast. Stāsts katram savs nāk kopā ar vārdu. Bet mirklī, kad aiz tūristu bara pleca tev atļauts klusiņām vērot kā viņi mielojas, nevar saprast, kurš kuram te zoodārzs. Dārgo fotokameru klikšķi jaucas ar mīņāšanos, nepacietību un gluži kā tūrisma objekta atzīmēšanu. Man negribas šeit palikt. Te smird pēc mākslīgas naudas un mīlestību alkstošiem orangutāniem.

imageTāpēc mēs dodamies vērot. Ielīst 3 dienas lietusmežā Kinabatangan upes krastā un palūkoties. Nometne nekurienes vidū. Motorlaivas stundas brauciena attālumā no ciemata ar piecām mājām. Un te nu viņi ir. Oranžie. Cilvēku ģenētiskie brāļi. Ligzdu taisītāji. Brīvi. Neieslodzīti. Mēs priecīgi nopūšamies. Tas viss pēc desmit minūtēm, kopš laivā sēdošā angliete ieteicās, ka pilnai laimei viņai gribētos redzēt orangutānus.

Vietējo gidu aprūpētas koka būdiņas savieno pusotru metru augsts dēļu ceļs, kas balstās uz baļķiem.

imageMatracis. Moskītu tīkls. Ne durvju, ne logu. Konteineros saliekam pārtiku un zāles, lai žurkas somas nesaēd. Esot sasmaržojušas pat zemeņu prezervatīvu. Supermini skudras gan aizlien arī aiz vāka.

imageKad pēc sešiem iestājas melna nakts, es ieslēdzu piereslukturi un mēroju simts metru attālo taku uz tualeti. Jāiet ir lēnām un labāk sanaglotajiem dēļiem pa vidu, lai neielūztu un neuzkristu uz dziļajām koka saknēm tur lejā. Spainis komplektā ar kausiņu nav nekāds jaunums pēc pusgada brīvprātīgo darbā. Bet brūnmelnais ūdens, kas nāk no upes, liek saņemties divreiz pirms ilgi kārotās dušas. Hugo ūdens ir un paliek ūdens. Laistīties, mazgāties, rotaļāties. Un visur tik daudz spēļu biedru. Pieaugušo. Spēlē ģitāru un mēs līgojoties dziedam.

imageVisapkārt mirdz smaragdzaļas acis, visos koku galos un lapu nostūros. Tie zirnekļi. Atspīd luktura gaismā. No zaļā nav ko bīties. Kad atspīd spilgti sarkanais, zini, ka esi sastapies ar ko lielāku. Skorpioni ātri nobīstas un ieskrien atpakaļ kokos. Visskaļākais šajā vārošā nakts mūzikas katlā esot geko, tā man saka. Agros rītos un pusdienslaikos mēs esam melno vāveru ieskautos zaros un makaku negantajās spēlēs. Brienam pa taku atpazīt indīgos un ārstnieciskos. Parazītiskos un sargājošos. Simtiem proboscis mērkaķu baru vadošās ainiņas koku zaros nebeidz pārsteigt.

 

image

image

image

Bet naktīs mēs dodamies vērot. Džungļu dunu pārtrauc vien mūsu motorlaiva ar prožektoru, meklējot ūdensčuskas, krokodīlu sarkanās acis, aizmigušos putnēnus un brīnumskaistās pūces, gardegunmērkaķu merkaķus, kas guļ pašos koku zaru galos, cūkastes makakus, sudraba mērkaķus, garāsatses kakakus un metru gadus sikspārņus.

image

image

image

Naktīs mēs dodamies ieklausīties. Ierausuši Hugo ergosomā, savilkuši gumijniekus, ar lukturiem mēs ieklausāmies dzēlējskudru skaļajā kliedzienā, ko izdveš upuri ar parastajām kurpēm, džungļu vistas naktsdusā, lēnā loris tiešām lēnajā stumbra dejā. Tas mežs ir tik skaļš. Tas mežs ir tik dzīvs. Elpojošs. Dziedējošs. Nepieradināts. Nepielabināms.

image

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

andrian
Lietotāja andrian attēls
Nav tiešsaistē
Kopš: 02/02/2010
Ziņas: 489
Manīts: pirms 10 st

Izskatās pēc Oncle Tan būdiņām

Turpinājums būs?

Juris
Nav tiešsaistē
Kopš: 29/10/2008
Ziņas: 12717
Manīts: pirms 5 st
Kur: RIX

Poētisks izteiksmes veids nav nekas šausmīgs un cik patētiski izteikties ir katra paša ziņā (manu izturības robežu gan nedaudz pārsniedz), bet es nevaru izšķirties, vai šis teksts satur pietiekoši (citiem noderīgas) informācijas, lai varēt tikt uzskatīts par ceļojuma aprakstu. Ko citi saka? Es atvainojos, bet man rodas iespaids, ka samesti daži teikumi un dažas bildes, lai mēs dotos skatīties blogu.

Māris
Nav tiešsaistē
Kopš: 08/04/2009
Ziņas: 1774
Manīts: pirms 6 st

Es gan teiktu, ka stils ir pašausmīgs. Ja neesi dzejnieks, labāk necensties dzejot. Vai nu tad vismaz nestāvi uz vietas - attīsties, pilnveidojies, mainies uz augšu utt. Grin

ievisija
Nav tiešsaistē
Kopš: 10/03/2013
Ziņas: 424
Manīts: pirms 10 st

Katram savs rakstības stils un tā galīgi uzreiz nokritizēt varbūt nevajag, bet man prasās pēc ievada un nobeiguma, citādi tiešām šķiet no konteksta izrauti. Ceļojuma apraksts jau tas ir (pareizāk būtu teikt- ieskats ceļojuma aprakstā), tikai cita stila kā šajā forumā ierasts. Par bloga reklāmu piekrītu.

2016:RIX, IST, DXB 2015:RIX, MXP, FRA, AGP, TXL, YYZ, MIA, CUN, ZRH
2014:RIX, AMS, KUL, LGK, DXB, ARN, TLL, IST, JFK, WAW, VIE, BTS, PRG, HEL, BMA, MMX, CPH, TXL, OTP, FRA, LHR, MIA, FLL, PHL, OSL, AUH
http://my.flightmemory.com/ievisija

Sandzza
Nav tiešsaistē
Kopš: 28/04/2016
Ziņas: 2
Manīts: pirms 21 ned

Ir ir tas Uncle Tan`s wildlife camp...

bepino
Nav tiešsaistē
Kopš: 30/01/2013
Ziņas: 129
Manīts: pirms 11 st

Ņemot vērā to, ka arī draugos pie ceļojumu aprakstiem ir ieliktas pāris nesakarīgas rindkopas un links uz mājas lapu, domāju, ka liela jēga no šīs informācijas nav.

Erkils
Lietotāja Erkils attēls
Nav tiešsaistē
Kopš: 31/07/2009
Ziņas: 529
Manīts: pirms 1 d
Kur: LV

Protests pret palmu ellu,kas tiesam ir neveseliga un par brivibu zveriem - ta es to saprotu .

Māris
Nav tiešsaistē
Kopš: 08/04/2009
Ziņas: 1774
Manīts: pirms 6 st

Nu, es savā būtībā, piemēram, esmu pat ļoti zaļš (Greenpeace imho vispār ir viena no pasaules atbalstāmākajām organizācijām un cilvēka neizbojātu biotopu/liegumu/rezervātu imho Latvijā vienkārši principā nevar būt par daudz). Ja runā par ceļojuma aprakstiem, tad arī - tikai un vienīgi atbalstu no meinstrīma atšķirīgāku/interesantāku/poētiskāku stilu (kaut vai Lei Fengu tepat Ceļakājā) un ne vienmēr esmu sajūsmā par Ceļakājas sausajām atskaitēm. Bet šeit vnk cilvēks raksta stilā, kādā viņš rakstīt neprot, un sanāk samāksloti un bezjēdzīgi. Dzēlējskudru skaļajā kliedzienā - wtf, kas tur vispār domāts?! Vai tad dzēlējskudras kliedz vai tomēr viņu upuri? Grin

Aiva
Nav tiešsaistē
Kopš: 15/11/2009
Ziņas: 74
Manīts: pirms 17 st

Upuri kliedz, mēs arī tādus kliedzienus dzirdējām. Mēs gan onkuļa Tana eksotiku negribējām, palikām citā vietā un bijām apmierināti ar dušu un WC noslēgtā būdiņā, odi vismaz pa nakti netraucēja. Dēļu taciņas bija stabilas. Ūdens dušai arī no upes, un vismaz attīrīts. Ne pundurziloņus ne orangutanus pie Kinagbatang neredzējām, tikai vietējo taisītus virvju ceļus pāri upei, lai orangutani varētu pārvietoties no viena krasta uz otru. Toties redzējām daudzās vietās palmu plantācijas jau pie pašas upes.  

Ar divgadnieku gan tur nedotos, pārāk karsti un nogurdinoši. 

jurciks66
Nav tiešsaistē
Kopš: 30/01/2014
Ziņas: 37
Manīts: pirms 1 d

Baigais savārstījums, radās sajūta, ka norauts sākums un beigas. Es pat nesapratu, kur autors bijis.

andrian
Lietotāja andrian attēls
Nav tiešsaistē
Kopš: 02/02/2010
Ziņas: 489
Manīts: pirms 10 st

Aiva rakstīja:

Upuri kliedz, mēs arī tādus kliedzienus dzirdējām. Mēs gan onkuļa Tana eksotiku negribējām, palikām citā vietā un bijām apmierināti ar dušu un WC noslēgtā būdiņā, odi vismaz pa nakti netraucēja. Dēļu taciņas bija stabilas. Ūdens dušai arī no upes, un vismaz attīrīts. Ne pundurziloņus ne orangutanus pie Kinagbatang neredzējām, tikai vietējo taisītus virvju ceļus pāri upei, lai orangutani varētu pārvietoties no viena krasta uz otru. Toties redzējām daudzās vietās palmu plantācijas jau pie pašas upes.  

Ar divgadnieku gan tur nedotos, pārāk karsti un nogurdinoši. 

Onkulis jau kādu laiku aizsaulē, nometni vada(slikti) bērni un mazbērni. Ēdienu gatavo ar lietus ūdeni, jāmazgājas upē vai no mucām ar to pašu upes ūdeni. Moskītu tīkls virs katra matrača, tā ka odi netraucē. Ēst jāiet laicīgi, citādi mazmazbērni visu nokops Smile

Uz dēļu taciņām sildās varāni.

Orangutanu redzēju, krokodīlus vairākus, čūska, no manis bēgot, pa ceļam nomedīja gekonu, ļoti gaudz putnu un pērtiķu. Pluss tāds, ka tur apkārt nav plantācijas, bet otreizējie džungļi.