Neesmu gan bijis Kenijā ne tagad, ne senāk. Bet nāk prātā, ka vienīgais latvietis, par kuru esmu dzirdējis, kurš miris no malārijas, to saķēra tieši Kenijā. Es pēc šāda apraksta noteikti dzertu malaronu. Man nekādu blakņu nebija no tā - divos ceļojumos sanāca dzert. Un, protams, visstiprāko pretodu līdzekli (kādreiz vismaz Gandrā bija ar DEET).

PS Man liekas, ka malarons ir diezgan nekaitīgas zāles, visi tie šausmu stāsti ir par tām citām. Ja nemaldos.

Es riska zonās pūtu vakaros pretinsektu līdzekli ar 50% deet un skatījos, lai visās naktsmītnes ir tīkli un kondicionieris. Neticu, ka Nairobi var noķert malāriju vai arī, ja var, tad risks ir nenormāli zems - es arī viss kaut ko internetā salasījos, bet reāli nav viss tik traki. Ja brauc lietus sezonā, tad vari dzert tabletes. Es biju oktobrī, nevienu odu neredzēju.

Nairobi jau droši vien nevar, bet tur arī īsti nav ko darīt, un mēs plānojam būt pie pludmales Malindi un, domājams Tsavo East. Plānots martā, skolas brīvlaikā, kad it kā ir vēl nosacīti sausās sezonas beigas.

Bet nu vienalga, tas, ko šobrīd var atrast internetā ir vieni vienīgi šausmu stāsti par to, kā ar katru gadu kļūst sliktāk un klimata pārmaiņu dēļ malārijas odu apsēstās teritorijas palielinās. 

Es tikko (6. novembrī-11. decembrī) biju pārsvarā Tanzānijā, bet mazlietiņ (nelegāli) arī pierobežas Kenijas ciemos. Moskīti bija tikai lielākajā pilsētā Daresalāmā pie jūras (mazā mežiņā ar ezeriņu) un zemākā savannā, kas bija pielijusi (odi parādījās tikai, kad iebridu garajā zālē, lai uzsietu guļamtīklu, bet tad gan tūkstošiem, kas nedeva man mieru visu nakti). Dīvainā kārtā moskīti tikpat kā nebija Pugu mežā netālu no Daresalāmas, kas arī bija pamatīgi pielijis lielām peļķēm. Moskītu tikpat kā nebija arī 1500-2300 metru augstumā Kilimandžāro nogāzēs, kur temperatūra bija kā vēsā Latvijas vasarā un kur lija gandrīz nepārtraukti. Es pat pārstāju izmantot moskītu tīkliņu.

Te ir svaigākā (2020.g.) malārijas karte, kādu atradu: https://data.malariaatlas.org/maps?layers=Malaria:202206_Global_Pf_Incidence_Rate&extent=2008284.3832931586,-932290.6781134806,5522643.826389145,607896.2769795579

Kenijā situācija ir pat mazlietiņ labāka nekā Tanzānijā, bet krietni labāka nekā citās kaimiņvalstīs.

Janvāris-Februāris Kenijā skaitās sausā sezona.

Pa dienu moskīti pārsvarā vispār nebūs sastopami, ja nu vienīgi ēnainās vietās ar stāvošu ūdeni. Baltijā un Skandināvijā moskītu ir daudz vairāk (tikai labi, ka mūsdienās tie vairs nepārnēsā malāriju, pirms 100 gadiem gan diemžēl tie pārnēsāja arī pie mums).

Vislabākie pretodu līdzekļi satur DEET (bet tas saēd sintētiskos apģērbus, izņemot neilonu/poliamīdu) un Pikardīnu (dārgāks, bet nesaēd sintētiskos apģērbus). Permetrīns ir lētāks, nekaitīgs sintētiskajiem apģērbiem, bet laikam arī mazāk efektīvs. Tas pamazām sairst ultravioletu staru ietekmē (DEET un Pikardīns gan nesairst), toties spēj izturēt daudzus mazgāšanas ciklus, ja apģērbi izmērcēti šajā insekticīdā.

Es nelietoju nekādas pretmalārijas zāles, jo gandrīz visu ceļojuma laiku atrados augstumā, kur malārijas nav. Mani gan kārtīgi sakoda 2 naktis ceļojuma sākumā un beigās, bet malāriju aizvien vēl neesmu dabūjis. Vasarā man pret Laima slimību bija 20 dienas jālieto doksiciklīns, kas ir populāra antibiotika, bet ir ieteikta kā viena no pretmalārijas profilakses zālēm. Nejutu pilnīgi nekādas blaknes par spīti intensīvai treniņu un sacensību slodzei, kaut arī dakteri brīdināja, ka blaknes ir ļoti iespējamas.

Man zināmais gadījums, kad Latvijas skolotājs pēc atgriešanās (laikam tieši no Kenijas) nomira no malārijas, it kā bijis tādēļ, ka savlaicīgi netika diagnosticēts, ka tā ir tieši malārija. Esmu dzirdējis arī citus gadījumus, kad tūristi atgriežas ar tropiskajiem parazītiem, paši jau diagnosticējuši īsto vaininieku, bet Latvijas ārsts šo informāciju ignorē un cenšas atrast vainu pēc savas šaurās pieredzes. Beigās viens šāds tūrists pats pasūtīja zāles internetā un izārstējās pats bez ārsta palīdzības.

Ja Turkish ir samainījis kādu no reisiem par vismaz 16 minūtēm un ja vēl neesi apstiprinājis jaunos laikus, tad jau Tu vēl varētu paspēt pat atcelt. Samainīt laikam ļaus tikai izlidošanas lidostas (Tallina-Nairobi pret Rīga-Nairobi un Nairobi-Tallina pret Kigali-Tallina). Bet šajā jautājumā Tev pašam ir lielāka pieredze.

Parādi ģimenei plānotās viesnīcas (cik tur būs komfortabli), tad gan jau piekritīs braukt. Ja būs enerģija un drosme - tad varēs doties ielās un dabā. Ja nebūs - tad varēs laiskoties viesnīcā.

Visbriesmīgākais būs vietējo iedzīvotāju uzmākšanās, lai kaut ko pārdotu, naudas diedelēšana, katrs gribēs, lai Tu viņu personīgi pasveicini, kas viss apniks jau pirmajā dienā.

Atcelt biļetes droši vien varu (ir 40 minūšu izmaiņas, kas joprojām nav apstiprinātas), bet gribas taču kaut kur aizlidot.

BT cenas brīvlaikos ir šausmīgas.

Tad jau vislabāk būtu lidot vienam pašam, atstājot ģimeni drošajā Latvijā. Pats izceļosies, būsi pasauli redzējis un atpūties no visiem.

Pašam jau man gana bieži sanāk lidināties bez ģimenes. Šī bija tā reize, kad plānojās visiem kopā.

Cik atceros, kaut kad senāk jau te rakstīju. Iespējams ceļakājas pirms sākumos tepat izlasīju, ka pirms tam nav jēgas indēties. Uz vietas Āfrikā iepirkām coartem. Pēc atgriešanās nodevām analīzes uz asinsparazītiem. Jā būtu atrasti, tad zāles jau būtu

Tabletes dzēru tikai pirmajā ceļojumā uz tropiem. Tagad vairāk pievēršu uzmanību iedarbīgiem pretodu līdzekļiem (labāk pirkt uz vietas tos niknākos) un reizēm līdzi paņemu moskītu tīklu (pārdodas ceļotāju veikalos), kurā var kārtīgi sapūst šo līdzekli. Ja gultai nav moskītu tīkla, lieku savējo. Kad Beninā pirms dažiem gadiem pa nakti pirms izlidošanas tomēr moskīti pamatīgi sakoda, palūdzu savam čomam sapirkt man aptiekā zāles, kuras viņi lieto, kad sasirgst ar malāriju. Man ir radies stereotips, ka vietējie tik ļoti par malāriju neiespringst, jo prot tikt ar to galā, kamēr mūsu LIC vienkārši nav pieredzējuši un var kādu savas neziņas dēļ aizlaist viņsaulē.

Benina vispār ir pirmajā vietā Āfrikā (un pasaulē arī, protams) malārijas gadījumu ziņā.

Bet cik nu prot tikt galā, arī strīdīgs jautājums, mirstība tomēr ir diezgan liela, var jau būt, ka galvenokārt mirst pavisam nabadzīgie slāņi, kam pat pārtikai naudas nav, kur nu vēl zālēm un ārstam. 

Kāpēc nav jēgas? Ja attiecīgajā vietā ir augsts malārijas risks, tad inficēšanās un pārslimošana ir daudzkārt lielāka "indēšanās" nekā iespējamās pretmalārijas profilakses zāļu blaknes (un ir zāles, t.sk. maigais Malarone, kas nogalina parazītus jau aknu stadijā).

Ja asinīs būtu atrasts plazmodijs, tad tas būtu jau izgājis gan aknu stadiju, gan sācis inficēt sarkanos asinsķermenīšus, bet, ja vēl nav bijuši simptomi, tad kuru katru brīdi visi inficētie asinsķermenīši vienlaikus sprāgs, izlaižot asinīs savairojušos daudz lielāku plazmodiju armiju, kas cilvēkam izpaužas kā briesmīgs drudzis.

Ļoti pareizs solis - ja ražotājs jau nav apstrādājis tīklu ar insekticīdu, tad to izdarīt pašam. Veikalos var nopirkt arī it kā "moskītu tīklus", kam ir pārāk lielas "acis" un bez jelkādas apstrādes ar insekticīdiem. Es tādu tīklu izmantoju Kubā (kur gan par laimi nav malārijas, bet ir dažas citas moskītu pārnēsātas slimības), bet daļa moskītu izspraucās cauri un sakoda tā, ka nekāda gulēšana nesanāca. Insekticīdi nodrošina to, ka saskarē ar moskītu, moskīta nervu sistēma iet bojā, un moskīts nepaspēj izspraukties cauri tīklam un iet bojā ātrāk.

Vairumam Subsahāras afrikāņu ir gēna mutācija, kas aizsargā pret malāriju. Eiropiešiem tāda nav, kaut arī pie mums līdz pat 50. gadiem varēja saķert malāriju (purva drudzi). Iespējams, afrikāņi labi pārzina vietējo situāciju un ikdienā nelien netālajā purvā, kamēr tūristiem tas viss nav līdz galam zināms, līdz ar to bažas un uztraukums ir tikai normāla parādība, kamēr kāds vietējais viņus neapgaismo. Un arī afrikāņiem tomēr vajadzētu sākt uztraukties un meklēt risinājumus, kā novērst 247 miljonu saslimšanas gadījumu un vairāk nekā pusmiljonu nāvju ik gadu.

Hmm, paldies par informāciju! Nezināju, ka āfrikāņiem ir šāda aizsardzība. ChatGPT arī apgalvo, ka 

Certain populations in Africa have developed genetic traits that provide some protection against malaria. One of the most well-known examples is the sickle cell trait, which can confer some resistance to malaria when inherited from one parent. Other genetic variations, like those affecting hemoglobin or red blood cells, also play a role in offering protection against the disease in certain regions where malaria is prevalent.

Laba ziņa!

https://www.independent.co.uk/news/kenya-ap-rhinos-africa-south-africa-b2496583.html

.

Nemaz nezināju, ka šos masīvos sprinterus sauc par rhinosiem.

Bet tie malu mednieki baigie seski. Acīs mirdz dolāru paciņas un konservbuņdžas. Mežoņi.

Šķiet, ka no LAT arī viens dižgars plātījās dzeltenajā presē, ka no slēpņa, ar vietējā aborigena sarūpētu vieglu medījumu, palicis itin sausām a/biksēm.

 Sapirkos DEET saturošos līdzekļus (SIA Kvadro ražoto MAGA super un BROS sp.z.o.o. ražoto BROS. Gadrā visi izpirkti, bet ir Depo un Cenuklubā.),  bet tagad sāku domāt... Vai uzliesmojošus aerosolus vispār lidmašīnā var ienest (rokas/nododamajā bāgāžā)??? Kādam ir pieredze ar šo līdzekļu pārvadāšanu lidmašīnā?

Par aerosoliem ofic nezinu, it kā laikam nedrīkst nododamajā, bet parasti lieku tajā, pagaidām nav izķeksēti. Jo no pieredzes pat parasto (ne aerosola) deet pūšamo 40 ml rokas bagāžā neļāva vest, jo esot "ierocim pielīdzināms objekts".

Vismaz Kenijā jebkurā supermārketā ir plašs dažādu mošķu nīdēšanas līdzekļu klāsts. Citā valstī vai vietā, kas tālu no civilizācijas, protams, varētu būt savādāk.

Piemēram, ASV aizliedz vest gan salonā, gan reģistrējamā bagāžā tieši gaisā izsmidzināmos kukaiņu atbaidītājus, atļauj tikai uz ādas smērējamos. Tikmēr Eiropas Savienībā jebkādi aerosoli ir vienā grupā ar šķidrumiem (rokas bagāžā līdz 100 ml katrs aerosols). Ja uz aerosola ir ikona "viegli uzliesmojošs", tad gan var atņemt, jo tādi skaitās aizliegti.

Ja lidostā drošības kontrole iebilst, izej laukā no lidostas un izpūt visu aerosolu savā teltī, guļammaisā, moskītu tīklā, drēbēs (labāk ne tajās, kuras tev tobrīd mugurā, kaut gan daža laba dāma smaržo vēl intensīvāk par odu atbaidītājiem). Es gan to izdarīju jau mājās un neriskēju ar lidostas drošībnieku labvēlību. Un es lietoju permetrīnu, kas nekaitē sintētikai. DEET sabojā sintētiku, izņemot neilonu jeb poliamīdu, bet kokvilnai, vilnai tas nekaitē. Sintētikai saudzīgs bez permetrīna esot pikardīns. Esmu lasījis, ka DEET un pikardīns ir spēcīgāki atbaidītāji un arī noturīgāki saulē, bet permetrīna aizsardzība pazūd pēc 6 nedēļām brīvā dabā vai 6 mazgāšanas reizēm (nezinu, cik daudz ilgāk turas DEET un pikardīns). Permetrīns ir lētāks, piemēram, šis līdzeklis, tāpēc to plašāk izmanto inventāra apstrādei. Tomēr permetrīna aizsardzība nebija 100%-īga. Kad iebridu purvainas savannas mitrajā zālē un tur iesēju guļamtīklu (hamoku), pacēlās miljoniem moskītu un tāpat mani sakoda un turpināja dzelt arī pa nakti cauri guļamtīkla apakšas materiālam (neilonam). Citi ceļotāji gan apzvēr, ka pēc permetrīna apstrādes neviens moskīts vairs neesot iedzēlis cauri guļamtīklam. Bet tajā brīdī bija pagājušas jau 5 nedēļas kopš permetrīna apstrādes ar gandrīz nepārtrauktām lietus gāzēm un neskaitāmām pārbristām, pārpeldētām upītēm, kas varēja visu permetrīnu sen izskalot ārā no inventāra.

Un galapunktā (Kenijā) tad varēsi nopirkt aerosolu regulārai sevis apsmidzināšanai. Es tādos īstos veikalos tā arī netiku un nezinu, vai ielu pārdevēji arī tirgo insekticīdus. Atceros, ka meklēju moskītu atbaidītājus Malaizijā un Indonēzijā (pat civilizētos veikalos), bet pārsvarā nebija nekādi, atradu tikai tādu insekticīdu, kas jāliek ar elektrību darbināmā aparātā. Ja kāds iesaka, tad lai labāk nosauc konkrētu veikalu, kur var nopirkt moskītu atbaidītājpūšamos.

Kenijā - Naivas supermārketu tīkls. Bet lielajās pilsētās ir arī starptautiski zināmais Carrefour, kur arī noteikti vajadzētu būt.

Ir pieredze, un tā ir bēdīga - konfiscēja manus krutos pretodu līdzekļus jau RIX. Bet iemesls bija uz flakona logo, ka viegli uzliesmojošs līdzeklis.