Ko galīgi nevaru ieteikt - Latvijā (laikam kaut kur Ieriķu pusē) ražotā kafija Nillson (vai kaut kā tā līdzīgi). Garšoja pēc kaķu mīzalām. Par visām citām gaumes jautājums, bet nav bijušas tādas kas nevienam negaršo.

Es pieļauju, ka aparāta iestatījumi ir kaut kādi manai gaumei pilnīgi neatbilstoši.

Interesanti, kā AirAsia palīdzēs tas, ka mājās pērku tās pupiņas, kam rimi ir akcija (Dalmar, Lavazza, dažādos selection by rimi, u.c.), jo es to atšķirību nespēju īsti saprast/izbaudīt - visas garšo ļoti līdzīgi?

IMHO Kafijai vislabākā cenas/kvalitātes attiecība ir Zviedrijā pirktai Löfbergs un kofemarket.eu Lavazza.

Tā viš i, ja pērc praktiski vienu un to pašu, tikai ar dažādiem nosaukumiem. Taču nopirkt dažādu nemaz nav tik vienkārši, man pa retam kaut kas izdodas, bet joprojām vēl meklējumos. LV ir daudz grauzdētavu, šobrīd pie vienas esmu apstājies, bet arī tur ne katru reizi vienas un tās pašas pupiņas būs vienādas. Pērku nedaudz apmēram 2x mēnesī, iespējams, ka jāpērk biežāk (lai būtu pašas svaigākās) un attiecīgi mazāk. Paralēli cenšos atvest no auslandes, ja tur izdodas atrast kafijas veikalu (ir aizdomas, ka vajadzētu pirkt Nero tīkla kafūžos (tur pārdod pupiņas), jo kafija tur manai garšai liekas patīkama, pagaidām vēl neesmu pārbaudījis).

Igaunijā pirkām Lofbergu. Tur lētāk nekā LAT. Oi, kā Karlstadē pie ražotnes smaržo! Auto logi ciet, bet salons pilns ar neredzamiem smaržu garaiņiem.

Pērku Šīs, cik ir ekperimentēts mūsu mājās pie sirds iet vislabāk, viņiem akcijas par šo cenu reguāli reizi mēnesi vai divos, pasūtu uzreiz vairākas pakas. https://www.kafo.lv/prece/melitta-bacio-doro-espresso-kafijas-pupinas-1kg/

piekritīšu Edzus tās nillson pupiņas ir reti pretīgas, tāpat esmu vīlies ar Paulig espresso pupiņām.

Kilograms par 13 eiro? Kaut kas nav kārtībā.

13eur/kg = dārgi vai lēti ?

Manā ieskatā lēti, priekš labas kafijas ar visam mūsu akcīzēm par lētu.

Jau vairākus gadus esam iecienījuši BIO kafiju COFFEE FOR FUTURE no EZA - https://shop.eza.cc/artikel.php?artnr=90332

Man dzīvē vienīgo reālo atšķirību starp kafijas pupiņām ir sanācis izbaudīt Bali, kur kafijkrūmi aug uz katra stūra, tāpēc gadījās arī kafija no pupiņām, kas bija tiešām nesen kā no krūma plūktas un svaigi grauzdētas. Un jā, TAD garšo savādāk nekā gadu nostāvējušas veikala plauktā. (Jā, jā, zinu to teoriju, ka pupiņām vajagot nostāvēties,  bet imho tā ir tukša muldēšana, kas rodas no tā, ka tādas svaigas pupiņas nemaz nav tik viegli dabūjamas.)

Tādu teoriju gan nekad nebiju dzirdējis. Tieši otrādi.

Nu, man ar liekas, ka otrādi!

Par to, ka plūc no krūma un taisa dzērienu gan te sastopu pirmoreiz, bet, mūžu dzīvo, mūžu mācies. It kā nepieciešams novāktas pupiņas kādu laiku fermentēt un tikai tad laist uz grauzdēšanu vai nu kas ar tām tālāk paredzēts (viss tas process nedaudz garāks un tur daudz nianšu).

Vislabākā, manuprāt, ir Illy kafija, tikai tā cena...

Nākošais ir Lavazza, arī laba  un cena daudz zemāka.

Par Illy kaut ko tādu arī izlasīju (un nopirku testam) - vēl neesmu ievērtējis. Par Lavazza - arī man to atkal citi saka, ka patīkot (neesmu ievērtējis).

Taisos nopirkt pagaidām šo - Dallmayr Crema d'Oro, jo garšo viņu šķīstošā kafija. Pupiņas nav mēģināts.

Lavazza ir daudz un dažāda, ir gadījusies ne visai (gan ne tāda kūdra kā paulig).

Dallmayr malto savulaik bieži vedu no Berlīnes, nebija slikta, bet arī sajūsmas nebija.

Kaut kā dzīvē bija sanācis, ka pāris agadus bija iespēja garšot ļoti daudz kafijas. Arī vienu un to pašu kafiju, kas pagatavota dažados veidos- espreso aparātā, Filtra krūzē, aplieta krūzītē utt utjp.

Bija arī ciemiņi, kas tika iesaistīt šajā procesā, iepriekš paprasot , kura kafija vislabāk garšo. Un pēc pagaršošanas, dažs labs sava merilda vietā izvēlējās noliegto Jacobs un arī savstarpēji otrādi. tas par zīmola ietekmi uz mums.

Kaut kā varētu ilgi par to rakstīt- gan par grauzdēšanas ilgumu, pakāpi- temperatūras līknēm, ūdens daudzumu procesa beigās, īstās proporcijas meklējumiem dažadu škirņu pupiņām- bet te jau ceļotāju forums. 

Tagad parasti no ceļojumiem vienmēr cenšos atvest kādu kafijas kilogramu- neatsakos arī no lētajām- jo katra kafijas paka ir savā ziņā unikāla.

Agrāk zemāku cenu varēja iegūt - izmantojot Robustas škirnes kafijas- kas savukārt satur vairāk kofeīna- un tieši to jau parasti vēlamies saņemt

Nu, tas viss jā, bet jautājums, kas laika ziņā notiek pēc grauzdēšanas, līdz produkts nonāk līdz patērētāja kafijas krūzei. Tas ir melnais caurums, kas var vilkties nezināmu laiku, arī gadus 5. Bet fermentēšana ir stundās izsakāms process (no 36 stundām).

Un jā, Indonēzijā notiek citādi - Coffee production - Wikipedia

Es tik zinu to, ka tur pirmoreiz dzīvē pamanīju, ka ir vietas, kur kafija garšo citādi, kaut kā svaigāk un man tas patīk.

Mājās maļu kafijas pupiņas ar rokas dzirnaviņām un apleju V60 filtrā.

Šai metodei Latvijā garšīgākās pupiņas ir no Kalves un Rocket Bean Roastery grauzdētavām. Cena protams krietni augstāka nekā ārzemju izstrādājumiem veikalos. 250 g maksā 10-18 eur. Bet šādi gatavojot kafiju var reāli just atšķirību un pat izbaudīt garšu notis.

Ārpus mājām protams bieži sanāk arī aparātu kafiju lietot. Bet rezultāts tiešām pārsvarā visur vienāds ar nelielām variācijām. 

Katrā valstī savas kafijas tradīcijas, poļiem patīk manā izpratnē pārgrauzdēta.

Tagad gan visur internacionālisms, pamatā visos šīsvasaras ceļojumos esmu dažādās valstīs ņēmis espresso un nekad neesmu vīlies (interesanti, ka izmērs ir atšķirīgs, Parīzē tas piņģerots likās lielāks). Arī viesnīcu brokastīs no automāta taisu krūzīti ar espresso. Šur un tur pat americano ir dzerams (stārbukā, piemēram), kaut normāli tas ir čurūdens, ne kafija. Pēc sajūtām manis jau pieminētajā Nero kafija ir garšīgāka (man tā liekas) nekā Costa u.c. ķēdēs.

"But the French proudly took the honors as the darkest roast of all"

Prakstiski Francijā un ASV jvar būt pārgrauzdētas. Var būt poļiem arī patīk franču kafija. Bet man gan pārdedzinātā poļu vēl nekad nav gadījusies.

Atļaušos oponēt- vieglāk ir uzglabāt zaļas pupiņas maisos- (lai gan vajag glabāšanas apstāklus ievērot), nekā grauzdētu glabāt bunkuros - vai iepildīt maisos , lai tikai glabātu.

Ja glabā bunkurā- tad praktiski pupiņas pašas nodrošina aizsargvidi- svaigi grauzdētas tās izdala CO2, kas savukār nodrošina, ka gaiss netiek tām klāt un nevar notikt oksidācijas procesi..

Iefasētām mazajos iepakojumos, realizācijas laiku jau parasti gadu liek- līdz ar to 5 gadi- manprāt pilnīgi nereāls termiņš.

Cik atceros no ķīmijas, CO₂ kā reiz ir oksidācijas gala rezultāts. Jeb pupās ir kādi krājumi no dzīves laika ieslēpti?

Vēl ir tāda dīvaina fiška kafijas automātiem (dažiem, ieskaitot arī manam) - ka poga "uztaisi 2 tasītes kafijas jeb dubulto 1 krūzē" stipruma ziņā nepavisam nav tas pats, kas "uztaisi 1 tasīti" nospiežot 2 reizes. Spiežot 2x vienai tasei sanāk stipruma ziņā spēcīgāka (tāda, kādai jābūt).

Netaisīšu antireklāmu (atšķirībā no Luminor bankas antireklāmas no manas puses, kuru joprojām uzturu ) firmai no kuras automāta/pupiņām atteicāmies. Tagad darbā izmantojam xxxxxxxxxxxx,  lai nu paliek, bet darbinieki saka, ka esot baigā šķirba uz labo pusi. 

Vai mums te ir arī tik izsmalcināti ļaudis, kas niekojas ar Civetkaķa produkciju?

https://www.db.lv/zinas/dargako-pasaules-kafiju-taisa-no-fekalijam-212072

Iesaku atsvaidzināt ķīmijas zināšanas, kas saistītas ar pārtikas produktu uzglabāšanu. Piemēram iepakošanu aizsargatmosfērā.

Par kafiju- ir interesanti, ka pēc grauzdēšanas pupas izdala CO2.  Un pie tam intensīvi- ja uzreiz iepako, un iepakojumu neaprīko ar vārstu, tad iepakojums "uzpūšas" un teorētiski var pat pārsprāgt. CO2 neko sliktu produktam nenodara, tieši otrādi- palīdz ierobežot skābekļa piekļuvi, kas pēc tā ko man mācija ķīmijas nodarbībās, ir galvenais oksidācijas vaininieks.

Redzot apaļas kafijas pakas veikalā nevajag tās uztvert kā saboijājušās- tieši otrādi- tās ir pasargātas no citu vielu ietekmes. 

Jā, šovakar ievēroju Stockmann, ka dažu pupiņu šķirņu iepakojumi ir uzpūtušies, agrāk nebiju tādas pat ievērojis. Izrādās tas ir efekts, nevis defekts. Labi, ka pateici!

Ok, tēma par CO₂ tiešām izrādās interesanta. Dikti sagribējās zināt, no kurienes tad tā gāze uzrodas. Ne jau no iepakošanas aizsargatmosfērā. Padalīšos, ko salasīju. Izrādās, grauzdēšanas laikā norit Maijāra reakcija, kuras rezultātā radusies ogļskābā gāze tik vienkārši uzreiz no pupas ārā netiek. Turklāt maksimums ir pa vidu - ja pupu sagrauzdē stipri, tā kļūst poraināka un ātrāk atgāzējas. CO₂ ir tik daudz, ka tās saturam ir nozīme kafijas garšā - ja joprojām ir daudz, sīkie gāzes burbulīši traucē ekstrakcijas procesam un arī ūdens piesātinās ar ogļskābi. Ja par maz - garša kļūst pliekana. Tāpēc pavisam svaigi grauzdēta kafija nebūt nav labākā. Bet vakuumpakā turēta - vispār štrunc. Ja jautājums ieinteresē, traki daudz rakstu par "coffee beans degasing". 

Gala slēdziens apmēram šāds: 
Degassing espresso coffeeyou ideally want to leave it for four to six days before brewing for espresso, even longer if possible. In experimenting with degassing, we found that optimum flavour is anywhere between 10-14 days.