Jautājums praktiski neatbildams, jo pārāk nekonkrēts. Kas tā "riska grupa" - zīdainis ar astmu, resns hipertoniķis, vecs epileptiķis, histēriska, menopauzē ieejoša dāma, iedzimtas sirdskaites īpašnieks, ....? Katrā ziņā pirmā palīdzība lidmašīnā neko daudz neatšķirsies no palīdzības uz zemes vai kuģī. Vislabāk, ja pats riska nesējs pirms lidojuma konsultēsies ar savu ārstu un paņems nepieciešamās drapes līdzi.

Domāju, skābekli iedot Ryanair stjuarti prot. Iespējams, pārzina arī procedūru, kā pieprasīt konsultāciju no zemes. Bet varbūt labāk ņemt līdzi ārstu? Vai izmantot katastrofu medicīnas centra pakalpojumus: http://www.nmpd.gov.lv/nmpd/maksas_pakalpojumi/?page=0&doc=792

Kāda starpība, slims, vesels. Man paziņai pilnīgi veselai sievietei spēka gados, reizēm lidmašīnā paliek pavisam nelāgi griežas galva un sajūta ka ģībs, bet ir atradusi veidu, kas palīdz tādās situācijās. Ja nav ko abildēt, labāk paklusēt, nekā bārstīties nekam nederīgām asprātībām.

Domāju ka jebkuram cilvēkam var palikt slikti lidojot.  Pašām arī ir bijis, un esmu ticis tam pāri.  Ir daudz un dažādas situācijas. Ja cilvēks ir hroniski slims, tad būtu vēlam lai ārsts lido līdzi.

Nu kādēļ tik saasināta reakcija!? Lai tev sniegtu noderīgu atbildi, cilvēks, šķiet, pamatoti vēlējās iegūt papildinformāciju.

Domāju,ka pilnīgi veseliem cilvēkiem lidmašīnā galva negriežas un ģīboņi nenāk. Ir taču kāds iemesls kādēļ tu viņus iekļauj "riska grupā". Un palīdzība varētu atšķirties atkarībā no problēmas iemesla.

Peciņa, lūdzu neesi tik kategoriska, k visticamāk ir ārsts un nemēģināja jokot, bet gan minēja dažus reālus variantus, kādi cilvēki varētu būt riska grupā. Jā, veseliem cilvēkiem slikti lidmašīnā nepaliek. Varbūt kļūdos, bet rodas iespaids, ka nevēlies atklāt, kas īsti par vainu. Neviens jau nespiež, bet loģiski taču, ka, nezinot apstākļus, neko reāli nevar ieteikt. Tas ir kā aiziet pie ārsta un uz jautājumu «Kur sāp?» atbildēt «Neteikšu!».

Vienreiz lidojot palika slikti, izrādās salonā bija problēmas ar spiedienu, kā rezultātā tur kaut kas ar gaisu nebija lāga, neatceros. Kāds lidojot to pat nepamana, kādam paliek štruntīgi. Aizgāju pie stjuartes,  iedeva kaut kādas ripas un teica lai nepametu savu vietu

Man vienmēr ir licies, ka ja reāli būs slikti neviens uz borta nepalīdzēs. Ja reāli ir slikti tad varētu tikt  veikta ārkārtas nosēšanās. Bet citā gadījumā gaidi kamēr nosēdīsimies un tad arī skatīsies ko darīt.

Pirmo palīdzību veic stjuarti / stjuartes, ja kas nopietnāks, jautā, vai starp pasažieriem nav ārsts. Tālajos reisos ar daudz pasažieriem tāda iespēja ir augsta.

Neiet runa par mirstamām vainām, par repatriāciju un tamlīdzīgām lietām atbildīgi apdrošinātāji. Normāls jautājums šeit cilvēkiem, kuri lidojuši neskaitāmas reizes un kādam arī kādreiz gadījies nokļūt tādā situācijā. Jums un Jūsu paziņām tā nav bijis, tātad Jums  par šo nav viedokļa, pieredzes. Kā jau minēju, man ir paziņa, kura ir pilnīgi vesels cilvēks, bet nestabils vestibulārais aparāts, neesmu mediķis, bet nedomāju, ka tā ir slimība. Viņai, piemēram, ļoti palīdz, ka var kaut pusguļus apgulties un kādu laiku pagulēt, bet tas iespējams tikai, ja blakus brīvas vietas.

k  Ja tas par katastrofu medicīnas centru bija vairāk joks, tad gaužām neveiksmīgs.

peciņa, tu pati esi gaužām dīvaina būtne. cilvēki tev patiesi cenšas palīdzēt. katastrofu medicīnas centrs bija jēdzīgākais ieteikums, ko tev varēja sniegt. ja atbilstošu mediķu lidmašīnā nebūs, tikai ārkārtīgi pieredzējuši speciālisti varēs tev līdzēt attālināti. attiecīgi cilvēks ieteica latvijas speciālistus. pilnīgi loģisks ieteikums, laikam pat vienīgais, kas tev piemērots.

Pecinai - nav īsti skaidrs, ko tu gribi. K ieteikumi ir pat ļoti saprātīgi. Ja tu nezini, vai cilvēkam tevis pieminētais elpas trūkums ir no bronhu spazmām, sirds mazspējas vai veģetatīvās distonijas, tad vienīgais prātīgais ieteikums ir pašai nedarīt NEKO, tik izsaukt stjuartu. Vēl trakāk ar situāciju ''kad strauji paaugstinās asinsspiediens''. Interesanti, kā to var noteikt? Sēdēsi blakus ar tonometru rokās? Varbūt blakussēdētājam, kurš bālā ģīmī kampj gaisu, asinsspiediens kritiski zems?

Ja tev patiešām ir vēlme palīdzēt, tad vienīgais, ko tu vari darīt lietas labā, apjautāt savu ''riska grupu'' pirms lidojuma, nu piemēram, ja tajā ir gados veci cilvēki ar hroniskām slimībām, vai ir līdzi nepieciešamās zāles, nekautrēties lūgt parādīt, jo veci cilvēki mēdz būt aizmāršīgi, pajautāt, vai ir validols, sirds pilieni utt..

Piedod, ka tik skarbi, bet pajautā jebkuram mediķim, katram būs stāsts par ar labiem nodomiem apveltītu līdzcilvēku ''apārstētiem'' pacientiem.

Ir ļoti ērti pajautāt vai starp pasažieriem nav ārsta un tad visu atbildību uzgrūst viņam. Bet mūsdienās ārsts nav šamanis. Un ar aprīkojumu, kas atrodas rokas bagāžā, nevarēs līdzēt neko daudz vairāk, kā jebkurš šoferu kursus pabeidzis pasažieris.  Noteikti mazāk, kā stjuarts. Pēc pieredzes konkrētos gadījumos varu pat teikt, ka ārsts, kurš ekstrēmā situācijā iebrauc ne savas specialitātes lauciņā, bieži vien ir  kaitīgs, salīdzinot ar konkrētajai videi apmācītu ne-ārstu, kurš darbojas stingri pēc instrukcijas. Tāpēc cilvēkam, kurš ietilpst riska grupā, tomēr būtu svarīgi savus riskus apzināt, skaidri noformulēt, uzrakstīt uz papīra vairākās valodās (t.sk. angļu un apmeklējamās zemes), kā arī paņemt līdzi vajadzīgās zāles. Ja veselai sievietei tieši lidmašīnā mēdz nākt ģībonis, tad vēl ir jautājumi - vai tas notiek zemē, gaisā kratoties, paceļoties, nosēžoties. Varētu būt ausu vainas, bet, iespējams, arī psiholoģiskas problēmas.

Tātad jāsāk ar laba LORa apmeklējumu, kas noskaidros reiboņu cēloņus. Ja problēmas psiholoģiskas, ar nomierinošiem līdzekļiem ļoti jāuzmanās - mazās devās tie var noņemt bremzes histēriskām izpausmēm un padarīt situāciju sliktāku. 

Kas attiecas uz katastrofu medicīnas centru, tad sākotnējais jautājuma formulējums bija tik plašs, ka pieļāva ari šīs iestādes pakalpojumu nepieciešamību

Aprokam cirvi, paldies par ieteikumiem.

Man prieks, ka varam nonākt līdz saprātīgam sarunai.

Ja zināms, ka lidmašīnā paliek tik slikti, ka vajag palīdzību no malas, labāk jau nelidot vispār. Man nav īsti skaidra motivācija mocīties un nervozēt par to kā būs un kas būs, pa Eiropu tomēr ir tīri labi iespējams ceļot arī pa zemi, vajag tik mazliet vairāk paplānot. Un par Katastrofu medicīnas centru, īpaši nepalīdzēs arī viņi, ja plānots lidot ar parasto reisu, neņemot līdzi ārstu. Man tuva radiniece ir lidojusi samērā sliktā stāvoklī, principā piedāvā tikai vienu iespēju - par samaksu nodrošināt ātros lidostā, sagaidot jau pie trapa ar riteņkrēslu un aizvedot vajadzības gadījumā pa taisno uz slimnīcu. Tas arī tapa izmantots. Protams, par daudz vairāk naudas var noalgot arī ārstu vai medicīnisko čārteri. Bet nav īsti opciju uzturēt tiešo līniju lidmašīna-zeme un visu laiku turēt roku uz pulsa, sazinoties ar ārstu uz zemes, tas ceļošanas risks jāuzņemas uz sevi. Esmu lasījis minējumus, ka katru gadu lidmašīnās gaisā visā pasaulē mirst vairāki simti cilvēku, iespējams, pat vairāk, nekā aiziet bojā lidmašīnu katastrofās - precīza statistika gan nav pieejama, jo to neviens neapkopo. Droši vien, lai neatbaidītu klientus.

Uz zemes mirstības līmenis ir ap 10 uz 1000 cilvēku gadā (LV daudz augstāks). Ja pieņem, ka "gaisā" pastāvīgi atrodas ap 1/2 mio cilvēku, tad daži simti nāves gadījumu tāds nieks vien ir.

Situāciju var risināt piemērojoties augsti stāvošu amatpersonu grafikam:

http://www.ventasbalss.lv/news/read/13672

Jārauj stopkrāns un kā apstājas jākāpj ārā

Varbūt kādam palīdz - man savulaik braucot sabiedriskajā transportā mēdza palikt slikti (ausīs vates sajūta, pazūd redze), ģimenes ārsts izrakstīja Kinedryl, 20 min pirms paredzamās braukšanas jāiedzer 1 tablete un ir ok. Tāpat arī uz sevis ir provēts uz kuģa, ja piemetas jūras slimība, personālam bija kaut kādas tabletes, no tām gan zvērīgi nāca miegs, tā, ka ekskursijas beigās knapi aizklumburēju līdz viesnīcas numuram un tur aizmigu uz vēl 5 h, bet vismaz uz kuģa esot slikti vairs nebija. Līdz ar to, zinot tieši kā konkrēti slikti paliek, ja ir iz sērijas "slikta dūša", "reibst galva" utml, noteikti var ar ģimenes ārstu iepriekš parunāt un kaut ko rezervei paņemt līdzi. Mēdz teikt, ka, ja zāles ir līdzi, tad neslimo, psiholoģiskais moments

Jebkurā gadījumā varu pateikt, ka tādas kaites atklāšana (tiešā vai netiešā veidā) stjuartiem pirms lidojuma, kura pat tīri teorētiski varētu novest pie nepieciešamības veikt ārkārtas nolaišanos, bez ārsta zīmes, kura ļauj lidot, novedīs pie attiecīgo pasažieru izsēdināšanas. Es redzēju, kā izsēdināja sievieti, kura pateica, ka viņai ir alerģija uz riekstiem un prasīja, vai viņiem nav hipoalerģēns ēdiens. Neskatoties uz to, ka viņai līdzi bija nepieciešamās zāles un viņa argumentēja, ka var neko visu lidojumu vispār neēst, tik dzert ūdeni, tik un tā KLM viņu izlika.

Arī kad es lidoju ar savu tēvu, kuram palika slikti dēļ slimības, un nācās līdz lidmašīnai tikt ar ratiņkrēslu, lidmašīna stundu kavējās uz zemes, kāmēr stjuartes konsultējās ar ārstiem, lemjot vai viņš var lidot, vai nē.

Tātad, ja ir kādas acīmredzamākas kaites - pavisam noteikti jāsaņem ārsta atļauja lidojumam.

Tā "ārsta zīme" (ja nav runa par konkrētu jautājumu) izskatās pēc  atbildības stumdīšanas, bez īpašas jēgas. Ārsts nevar garantēt, ka cilvēkam lidojuma laikā nepaliks slikti. Patiesībā, viņš pat nevar garantēt, ka cilvēks vispār dzīvs atgriezīsies no lidojuma. Varbūt viņam vistas spārniņš rīklē iestrēgs. Vienīgais, ko tāda abstrakta ārsta zīme apliecina, ka cilvēks ir konsultējies ar ārstu par kaut ko. Un tā kā tas ir formāli - nu izdrukā pats to zīmi ar izdomāta ārsta atribūtiem. Galu galā - alerģija uz riekstiem cilvēku var nobeigt arī tālsatiksmes autobusā. Bet tur ārsta zīmi neprasa.

Padomju laikos dienēju aviobāzē, kā reiz ārsta amatā. Tur bija ļoti vienkārši (un domāju, tik pat vienkārši ir arī šobrīd, attiecībā uz aviācijas profesionāļiem): garš "čeklists", kurā šauri speciālisti saliek ķeksīšus un cipariņus, kā arī skaidrs algoritms, pēc kura pasaka, lidosi, vai nelidosi. Līdzīgi kā šoferu komisijā. Katram lidotājam, kurš vispār pielaists lidojumiem, uz pirmslidojuma apskati līdzi "tehniskā pase", kur viņa pieļaujamās robežas ierakstītas. Iekļaujas - lido, neiekļaujas - nelido. 

Pēc kā varētu vadīties Latvijas Republikā praktizējošs ģimenes ārsts, izsniedzot šādu zīmi? Ir kāds normatīvs akts vai vadlīnijas? Kādam ir zināms, pēc kādām pazīmēm cilvēkam atļauj vai neatļauj lidot? Medicīnas institūtā nemāca, kādiem īpašiem riskiem cilvēks ir pakļauts modernā lidmašīnā. Ja nu vienīgi par trombozes risku, ilgstoši sēžot šaurā krēslā. Kā to novērtēt? Un ko lai ārsts raksta šādā zīmē slēdzienā? "Atļauju lidot"? Atļaut var tikai tas, kam ir pilnvaras arī aizliegt. Vai rakstīt patiesību "Rēķinot saskaņā ar manā rīcībā esošo informāciju un zināšanām, pilsoņa X nāves risks lidojuma laikā ir aptuveni 0,026%" Tas būtu pārāk liels trieciens stjuarta smadzenēm

IMHO, pilnīgs fufelis. Pieaudzis cilvēks pats atbild  par sevi un par savu veselību rūpējas neatkarīgi no lidošanas.

P.S. Uzrakstīju šito un bik parakos internetā. Nu labi, ir ieteikumi valstu mērogā, piemēram: http://www.caa.co.uk/docs/2497/Fitness%20To%20Fly%20-%20May%202012.pdf (neesmu dzirdējis, ka LR tāds dokuments būtu)

vai atsevišķas aviokompānijas mērogā, piemēram: http://www.jetstar.com/au/en/planning-and-booking/in-flight-health

Pēdējais ir tieši tas, kas vajadzīgs - paņem formu un palūdz dakterim aizpildīt saskaņā ar klāt pielikto skaidrojumu, bez neatbildamiem un stulbiem jautājumiem, tipa: "vai es varu nomirt". Un ārstam arī skaidrs, ko tieši no viņa grib. 

k, tu pārporti zīmes jēgu. Tā nav domāta tam lai kāds uzņēmās atbildību par pasažiera dzīvi. Tā ir domāta tam, lai aviokompānijām būtu jāveic pēc iespējas mazāk ārkārtas nosēšanās. Tās negrib pieņemt bortā pasažieri, dēļ kura vajadzēs izjaukt visu reisu.

Tad kā reiz ir vajadzīga formāla skaidrība. Aviosabiedrība (vai vislabāk visas kopā) nodefinē, kādus pasažierus viņas atsakās vest, kādus ved ar īpašiem nosacījumiem. Un, rezervējot biļeti, šādu formu pabāž pasažierim aizpildīt (vai apstiprināt, ka nekas no tā uz viņu neattiecas). Ja ir jautājumi, uz kuriem pasažieris pats nevar atbildēt - tad iet pēc atbildes pie ārsta. Nevis pēc zīmes "Pilsonis x drīkst lidot".

Redz, quantas tāda forma ir. Varbūt te varētu savilkt kopā saites uz ciu aviokompāniju formām, ja tādas eksistē?

Te ir IATA vadlīnijas. Aprakstīts praktiski viss, no lidmašīnas aptieciņas lidz līķu uzglabāšanai. Tajā pašā laikā: "Every airline should have a medical clearance procedure; however, local laws vary and procedures must be adapted accordingly. " Kur ir Air Baltic un Ryanair pocedūras lasāmas?

Kā katra lidsabiedrība definē priekš sevis šādas procedūras, to es gan nevaru pateikt. Varu tikai pateikt, ka esmu divreiz redzējis, kā KLM stjuartes ir prasījušas, vai ir ārsta atļauja lidot. Manuprāt, tas ir samērā loģiski - lidsabiedrībai nevis vērtēt pašai katra pacienta stāvokli, bet gan šo jautājumu deleģēt ārstam. Nedomāju arī, ka kādam Latvijas ārstam jautājums par šādas zīmes izdošanu varētu būt baigais pārsteigums, bet prasījis neesmu, tā kā varbūt kļūdos

Par tiem pilnīgi veselajiem - nu es sevi uzskatu par diezgan veselīgu, man ir arī diezgan paliela lidojumu pieredze ar dažādām aviokompānijām, lidojuma laikā problēmu nav. BET, praktiski 90% gadījumu, kad AirBaltic maršrutā Barselona - Rīga uzsāk nolaišanos Rīgā, man sāk džinkstēt ausis, reibt galva un kaklā sakāpj uz augšu. Warrum so?

Man ar kaut kā likās, ka vairums runā tādā pārākuma uzbrūkošā tonī. Jebkuram taču var notikt jebkas, pat pašam veselīgākajam var no rīta brokastīs pie salātiem būt klāt veca majonēze

Visprātīgākais patiešām no sākuma ir konsultēties ar ģimenes ārstu un vest līdzi izrakstītos medikamentus.

Li Mei, sabaidīji par Barselonu, man tur pēc mēneša jālido, turp-atpakaļ )

Nu, esmu lidojis ar BT no Barselonas uz Rīgu, nekas savādāks kā citreiz

Nepatīkamās sajūtas, kas saistītas ar spiediena maiņu, ir vairāk izteiktas pie nolaišanās pēc garākiem lidojumiem. Ja nu Rīga-Barselona ir viens no tālākajiem ceļojumiem, kādā esi devusies, tad viss varētu būt loģiski.