Izskatās, ka dažiem ir interese par Kataru. Sanācis tur pabūt jau diezgan sen – 2008.gadā, un tagad droši vien daudz kas ir mainījies, tomēr nedaudz ielieku info un bildes.

Katara ir ļoti maziņa valstiņa, platības ziņā apmēram 1/5 no Latvijas. Faktiski tur ir tikai viena liela pilsēta Doha un daži nelieli miesti, kur nav īsti ko darīt un skatīt. Daļa valsts teritorijas (kur notiek gāzes ieguve un varbūt vēl kādas citas darbības) vispār ir slēgta - braukājot apkārt, dažviet mēs tikām laipni palūgti griezties atpakaļ. Piebildīšu, ka Kataras īpašumā skaitās trešās lielākās zināmās dabas gāzes rezerves pasaulē, vairāk esot tikai Krievijai un Irānai.

Doha kaut kādā ziņā varētu būt uzskatāma par Dubaijas mazo māsu – tur tāpat būvējas arvien jauni debesskrāpji, mākslīgi uzbērta sala Kataras pērle. Gar piekrasti ved promenāde, tā saucamā Dohas Corniche.

Pie īpašākām būvēm pieskaitāmas Emīra pils, Islāma kultūras centrs, Islāma Mākslas muzejs:

Tas, ar ko Doha droši vien atšķiras no pārējām reģiona valstīm – tur ir daudz daudz sporta būves. Nu un vēl daudz tirdzniecības centri, kā jau visās lielajās pilsētās. Kā īpašākais jāmin Villagio (laikam špikots no Venetian Makao un Lavegasā) – interjers ir izveidots kā Venēcija, ar kanālu, kur var pavizināties gondolā. Tomēr izskatās kaut kā ērmīgi, kad šajā uzburtajā Venēcijā slīd melnās un baltās drānās tērptie vietējie.

Noteikti vērts iegriezties tirgū, visdzīvīgākais tas ir ceturtdienas vakarā (atvainojos, ja esmu kaut ko sajaukusi ar tām musulmaņu brīvdienām) – tad tur muzicē beduīni un mazajās ēstuvītes mudž no apmeklētājiem.

Turīgākajiem arābiem acīmredzot prestiža lieta ir nevien laba auto, bet arī kamieļu esamība īpašumā, kuri tiek arī trenēti dalībai sacensībās. Iebraucām paskatītites kamieļu hipodromu terniņu laikā, pie reizes uzmetām aci klātesošajai apbūvei. Līdztekus kamieļiem, kas tur tiek uzturēti un trenēti, turpat mīt arī liela to kopēju/treneru “armija”.  Man palika iespaids, ka dzīvniekiem dzīves apstākļu ziņā komforta līmenis ir augstāks nekā to kopējiem, ja neskaita pletnes sitienus, ko dzīvnieki saņem.  Teikšu, ka man redzētais likās skarbi un mūsu kultūrai nepieņemami – gan dzīvnieku dzīšana, gan cilvēki, gan apstākļi.

Braukājoties pa mazāk apdzīvotām vietām un forgrafējot pa labi un pakreisi, iekritām acīs vienam draudzīgi noskaņotam arābam, kurš ierosināja apskatīt viņa pārvaldīto māju no iekšpuses. Izrādāmais objekts gan vēl nebija pabeigts, bet jau tuvu finišam. Čalis mūs vadāja pa māju un bija ārkārtīgi lepns par dažādiem interjera elementiem. Būdami pieklājīgi ļaudis, tikai smaidījām, apstiprinoši mājām un centāmies pateikt kādu komplimentu :-) Bildēs var ievērtēt atsevišķus mājas interjera elementus, un par gaumi jau nestrīdas, vai ne?!

No dabas Katarā ir baudāmas/skatāmas trīs lietas: tuksnesis, Persijas jūra un tā saucāmā Iekšzemes jūra (Inland Sea), kas atrodas pie robežas ar Saūda Arābiju. No zaļumiem šajā zemē ir vien mangroves šur tur piekrastē un mākslīgi pie dzīvības turētas palmas. Oāzes nemanījām (ja nu vienīgi ir kādas, iemūrētas arābiem tipiskajos cietokšņos).

Tuksnesis kā jau tuksnesis – vietām smukāks, ar kāpām, kur pašļūkāt, bet vietām tāds pavisam nepievilcīgs – šķembains, vairāk līdzinās lielam būvlaukumam. Šur tur tuksnesī manāms pa kādam arābam un kamielim. 

Jūra man patika labāk,  - forša mīksta smiltiņa, bet tuvāk ūdenim viscaur sīki rožaini gliemežvāki. Mēs aizbraucām uz diezgan nomaļu vietu, cilvēku tur nebija, bet gar piekrasti rindojās vairākas teltis. Nezinu, vai tās vietējiem tādas vasarnīcas vai kā

Iekšzemes jūra savukārt ir paliela sālsūdens ūdenstilpne, faktiski tas ir iekšzemē dziļi iespiedies jūras līcis. Paši uz savu roku turp mēs nevarējām doties, bija jāīrē džips ar šoferi. Šī bija tāda ekskursija, kādas ir tipiskas AAE tūrisma aktivitāšu piedāvājumā, te tikai mums bija vēl viena ekstrēma piedeva – negaidīta smilšu vētra. Sākumā tas likās foršs piedzīvojums līdz brīdim, kad radās apjausma, ka šoferis ir tā kā drusku sabijies un atzinās, ka smilšu vētras dēļ ir apmaldījies. Bet galu galā viss beidzās labi. Tik vien kā Inland Sea lāgā apskatīt un izbaudīt nesanāca, tāpēc arī jēdzīgas bildes nav. Bet toties skat, kā ir tad, kad tuksnesis ar debesīm sajaucies:

Un te vēl viena tipiska bilde no Kataras lielceļiem.

Noslēgumā gribētu pateikt, ka Katara ir salīdzinoši maza/noslēgta/tuksnešaina un krietni neinteresantāka valsts nekā tai kaimiņos esošās AAE un Omāna. Ja tiešām ļoti gribas uz Kataru, iesaku sakomplektēt to ar vēl kādu valsti.