Praktiskais apraksts par ceļojumu Indijā.
Maršruts: Deli-Varanari-Jaipur-Agra-Deli
Laiks: 14.09.-24.09.
Lidojumi: RIX-Delhi ar Turkish airlines (500EUR) rezervējot 2 mēnešus pirms lidošanas. Sanāca ļoti labs savienojums - starp reisiem 1,5h, ielidošana agri no rīta Delhi bija ieguvums, jo varējām paspēt tajā pašā dienā nokļūt Varanasi.
Grafiks:
13.09. izlidošana no RIX
14.09. ielidojam agri no rīta Deli, pēc 5h pārlidojums ar Varanari apm. 40LVL
15.09 Varanasi - apskatījām pilsētu - tempļus, upes malu, vakarā Gangas ceremonija
16.09. Varanasi - dienas izbrauciens uz ūdenskritumu (90km no Varanasi) nosaukumu nevaru atrast, internetā atrodamie bildē izskatās savādāk
17.09. pārlidojums uz Jaipur apm. 50LVL
18.09. Jaipur pilsētas apskate
19.09. pārbrauciens uz Agra (bija vilcienu biļetes zemā klasē, braucām tomēr ar taxi)
20.09.Agra pilsētas apskate
21.09. Agra nothingdoings pārsvarā
22.09. pārbrauciens uz Deli ar vilcienu (2 TIER AC klase)
23.09. Deli.
24.09. 6os no rīta izlidošana uz RIX
Varanasi.
Lietus sezona nebija beigusies - lija katru dienu, ar nelieliem pārtraukumiem. Lietus drēbes lietot samērā bezjēdzīgi - tad var palikt slapšs no iekšpuses nosvīstot, jo ir vismaz +30 grādi un vairāk. Nekas cits neatliek, kā samierināties ar samirkšanu, kā to dara vietējie. Pasākumu var atvieglot sintētiskas, plānas drēbes, kas nepaliek smagas un ātri žūst. Pārvietojos sandalēs, līdzbraucējas crocs gumijas sandalēs. Varanasi uz ielām reti kur ir asfalts, pārvietošanās kā pa kūti vai fermas pagalmu - dubļi ar dzīvnieku mēsliem un cilvēku atkritumiem un plus vēl diezgan liels „trafics”: riteņbraucēji, velorikšas, tuk-tuki, auto un, protams, GOVIS, kas nereti izdomā apgulties ielas vidū un atgremot celofāna maisiņus . Satiksmi tas brīnumainā kārtā nekavē, visi apbrauc apkārt kā pašsaprotamai lietai. Vakarā jāmazgā kājas un apavi. Līdzbraucējas salielīja crocs kā ērtus un universālus apavus, kas kā radīti Indijai.
Sakarā ar lietus sezonu, Gangas ūdens līmenis apm. 3-5m augstāks par normālo, ūdens duļķaini brūns un vērojama ļoti spēcīga straume, visas štelles pārceltas augstāk. Arī kremēšana nenotiek uz terases/trepēm, bet uz kādas ēkas jumta/terases. Attiecīgi virs ūdens ir tikai trepes līdz terasēm/platformām, cilvēkiem mazāk vietas, lielāka drūzma pasākuma laikā. Mēs vakara pasākumu vērojām no laivām, kas piesietas ūdenī. Pilsētas apskatei lietainā laikā pietikaar vienu dienu. Saulainā laikā varbūt būtu gribējies vairāk laika pavadīt Gangas krastā un vecpilsētā.
Otro dienu izbraucām ārpus Varanasi apskatīt ūdenskritumu- apm. 90km 3h vienā virzienā, bet tas bija tā vērts, pēc pilsētas burzmas. Pa ceļam apskatījām Indijas rīsu laukus. Samērā eksotisks skats: zaļš rīsu lauks, kura vidū strādā spilgtas krāsas sari tērpta indiete, kas neaizmirst piekārtot savu tērpu virs galvas.
Mūsu lielākais atradums - taksists Šiva, kas izvizināja abas dienas (viņa cena 120 rūpijas stundā), mēs devām 500-1000 par dienu. Labi runā angliski, rūpējas par savu klientu drošību un labklājību. Palīdzēja kaulēties ar pārdevējiem (paklāju pirkām 2 dienas, kamēr viņš ar pārdevēju kaulēja cenu). Pirka mums augļus, jo vietējiem ir vietējo cenas. Ja kādam vajag - meklējiet viņu pie Ramada/Clark viesnīcas, viņu pazīstot visi tuktuk un taksi braucēji. Vienam pavaicāju - teica, ka pazīstot. Taksists Šiva - var sarunāt savākšanu no lidostas/dz. stacijas mob.tālr. 0-9197-93-839578. Labākais pavadonis, kāds jebkad bijis ceļojot. Auto Hindustan Ambassador ar AC.
No lidostas uz centru braucām ar fixed price taksi - apm. 500rp. Dzīvojām Ramada viesnīcā. Ēdām Brown Bread Bakery Varanasi - salīdzinoši dārgi, vairāk priekš tūristiem, multinacionāla virtuve, var nogaršot picas, makaronus utml. Burger King (ne jau visiem zināmais) - veģetārais restorāns, diviem paēst apm. 300rp.
Varanasi bija lētākā no pilsētām, kuras apceļojām. Gan suvenīri, gan ēšana, gan transports- viss bija lētāks. Jāpiezīmē, ka arī netīrākā, ko pastiprināja lietus/dubļi. Pārējās pilsētās bija sauss un uz ielām asfalts- netīrība vairs netraucēja.
Varanasi saķēru vēdera problēmas, laikam no pirktajiem saldumiem ciematā par ceļam no Varanasi uz ūdenskritumu, Latvijas farmācija absolūti bezspēcīga. Jaipur lidostā ieraudzīju medpunktu - samērīja man tur bioloģiskos parametrus, iedeva pulverus un tabletes (tai skaitā antibiotikas) nākošās dienas pēcpusdienā biju atguvies. Naudu par medicīnas pakalpojumiem neņēma, jo medicīna tu ir bezmaksas
Pārlidojums uz Jaipur ar jet airways caur Deli. apm 50LVL
Jaipur.
Dzīvojām Shahpura House Hotel - ģimenes viesnīca, grezna indiešu ēka, normāls restorāns, baseins un SPA. Pilsētu apskatījām vienas dienas laikā, noīrējām viesnīcas taxi par apm. 800rp uz 6stundām, kaut ko dabūjām piemaksāt, jo pārtērējām laiku. Uz ielas noteikti būtu lētāks, taxi, bet jāmeklē, kas normāli runās angliski. Taxists nopietni pieķēries pie gida lomas, nelaida mūs no auto, kamēr neizstāstīja savu sakāmo. Izmēģinājām gājienu ziloņa mugurā. Pilsētas apskates pietika ar atvēlēto dienu, ir arī samērā nogurdinoši, jo pa dienas vidu karsts - virs +30.
Ēdām viesnīcas restorānā.
Pārbrauciens uz Agra. Bija iepirktas biļetes uz vilcienu, zemā klasē bez AC (sleeper class 140rp/cilv.). Sarunājām viesnīcā taksometru par 1550rp. Kopā ceļā pavadījām 6h, pa ceļam apskatījām Uttar Pradesh - sanāca apvienot patīkamo ar lietderīgo.
Agra.
Dzīvojām Radisson - dikti laba, jauna viesnīca ar smuku baseinu. Pa ceļam uz Agru taksists mūs saveda ar Agras taksistu, kas mūs uzņēmās izvizināt pa Agru (1 diena 750rp - Taj apskate agri no rīta, pauze viesnīcā, no pusdienlaika pārējo objektu apskate). Taksists viens no sliktākajiem kāds bijis - glumais tipiņš, vadāja pa veikaliem ar lielām cenām. Lielākais ko sanāca nokaulēt - 9 reizes lētāk no 1. cenas. Nepatīkams tipiņš visādā ziņā.
Vietējie ieteica Taj Mahal apskatīt agri no rīta - saullēktā, tad tas esot skaistāks. Tā arī darījām - tam bija arī praktisks labums, ieradāmies 20 min. pirms saullēkta, kas tajā dienā bija 6.11., vārtus ver vaļā tieši tad. Nebija tik karsts, nebija lielas rindas un iekšā bija ievērojami mazāk cilvēku. Kad pēcpusdienā skatījām Taju no otra upes krasta - tas bija pilns ar apmeklētājiem kā skudru pūznī.
Otro dienu pavadījām slinkojot pie baseina un nedarot neko.
Pābrauciens uz Deli. Ar vilcienu 2 TIER SLEEPER AC 625rp/cilv.
Vispār pēc iepriekšējo pilsētu apmeklēšanas, Delhi vairs īsti nav ko redzēt - Red fort vairs neliekas nekas īpašs, brīvdienās pie tempļiem ļoti lielas rindas - vietējie iet parunāties ar saviem dieviņiem. Pirmajā 1/2 dienā apskatījām Red fort un Old Delhi. Otrajā dienā Lotus temple, India gate, bet Akshardham temple vairs nepietika spēka izstāvēt rindas uz mantu nodošanu - paskatījāmies par gabalu. Par taksi samaksājām 750rp par 4h.
Vilcienu biļetes.
Nepietika man iemaņu nopirkt pašam pa lēto biļetes ne www.cleartrip.com, ne www.irctc.co.in , ne www.makemytrip.com. Tika izmēģinātas visādas k-kartes un visādi varianti - nesanāca un viss... Biļetes pasūtīju FTB Latvija, viņi paņēma sev 20LVL komisiju par katru posmu - kopā 40LVL, ņemot vērā, ka biļetes maksā apmēram 36LVL mums visiem, tad vēl 44LVL paņēma viņu partneris Indijā, jo kopā samaksāju 120LVL. Ja ceļojums nav plānots dikti ekonomisks, tad par biļetēm laikam īsti nav jēgas stresot - var pamēģināt nopirkt uz vietas, ja nav tad var braukt ar taksti - ērti un nav nemaz tik dārgi.
Malārija.
Nolēmām nelietot tabletes. Rīgā nopirkām kaut kādu pret insektu pūšamo - mazliet palietojām to. Taksists Šiva teica, ka ar malāriju neesot stresa - ja saķer, tad iedzer pāris tabletes un ir vesels. Malārija esot pilsētās, kur ir netīrs/stāvošs ūdens. Laikam jau viņam taisnība, citādi tur visi bezpajumtnieki būtu beigti no malārijas, bet viņu tur ir ļoti daudz.
Ūdens.
Lai cik jauks ūdens neizskatītos viesnīcas krānā, laikam jau labāk darīt kā mēs darījām - zobu tīrīšanai izmantojām pudeļu ūdeni. Iemesls tam - regulāri elektrības padeves traucējumi viesnīcā - nav elektrības, ūdens netiek attīrīts, bet aizvien var plūst pa caurulēm. Kurš ūdens konkrētā brīdī tek ārā pa krānu- nav zināms. Pērkot ūdeni jāskatās korķis - lai tas būtu jauns. Nomaļākā apskates vietā sanāca nopirkt pudeli, kas izskatījās uzpildīta vēlreiz - pat kaut kāda plēvīte uztīta bija, lai izskatās, kā jauns.
Dažādas lietas.
Braucot uz Maroku, ņēmām līdzi konfektes, ko iedot nabadzīgiem bērniņiem. Laikam jau musulmaņu lepnums vai kas cits, bet tā īsti nesajutām brīdi un iespēju, kad varētu pacienāt kādu ar saldumiem. Uz Indiju neņēmām līdzi, bet tieši te bija iespēja to darīt. Ja brauc uz nomaļākām vietām, gan jau vērtība būtu kādai pildspalvai utml. Nomaļākās vietās ir milzīga interese par baltajiem cilvēkiem - viss ciems sanāk apskatīt, drosmīgākie arī patausta, pieskaras - esot ticējums, ka tas viņiem laimi nesot. Īstu jautrību sagāda fotografēšanās un pēc tam nofotografētas bildes atrādīšana fotoaparāta.
Forsh apraksts, paldies. Tik par Deli gan negribetos ticet.
Man ar patika apraksts. Paldies arī par cenām. Jo citādi no citiem apraxtiem neko nevar saprast.
Par to "malāriju" kas ir kur "stāvošs ūdens" laikam ir domāta "denge" ko arī pārnēsā moskīti.
Nebūšu strīdēties - neko no tā nesprotu. kad Šiva piedāvāja braukt uz pāķiem/džungļiem skatīties ūdenskritumu, man pirmais jautājums bija par malāriju
Šis teica, ka džungļos tās nav, jo tur neesot stāvoša ūdens un kur tiem odiem/slimībām vairoties. Jāuztraucas esot pilsētā. Kaut kādi mošķi jau mūs pakoda pilsētās, bet esam veseli
Par Deli mēdz teikt, ka pirmā lieta, ko izdara, nokļustot Deli, ir izbrauc no tās ārā