Šorīt man arī policijā bija jānosauc summa, kādu vēlos piedzīt no ietupinātajiem zagļiem par morālo kaitējumu. Abi ar inspektoru šo gadījumu ar Gjensidige pieminējām, un uz tā fona pat neērti prasīt vairāk kā 150 EUR par lietu, kas salīdzinājumā ar cilvēku nonāvēšanu tāds sīkums vien ir.

Jāboikotē Gjenisdige?

Jā, diezgan nožēlojami. Cilvēka dzīvību GJENSIDIGE pielīdzina ceļojuma laikā noklīdušai bagāžai, par kuru vismaz SWEDBANK izmaksā līdz 150 EUR/max atbilstoši iesniegtajiem čekiem pat tad, ja noklīdusī bagāža pēc brauciena tiek atgādāta atpakaļ. 

Man tīri tā no juridiskā viedokļa, vai apdrošinātājs drīkst maksāt cik lielu summu vēlas, vai viņam juridiski jāizmaksā tik, cik paredz likumi/līgumi?

Interesanti, vai tad Latvijā vispār kaut kādos likumos ir noteikta cilvēka dzīvības vērtība (izņemot tos, uz kuriem atsaucas Gjensidige)?

Precedentu vajadzētu būt pārpārēm, katru dienu autoavārijās iet bojā vismaz viens cilvēks, biežāk jau vairāki. Dažreiz to skaitā ir pats vairnīgais, bet galvenokārt jau cieš nevainīgi cilvēki. Formāli visiem ir OCTAs, pat ja nav, ir jumta kantoris, kam jāmaksā apdrošinātāju vietā. Jautājums - cik tad šo bojāgājušo tuvinieki saņem, ja saņem vispār kaut ko? Skaidrs, ka apdrošinātājs nemaksās vairāk, kā noteikts likumdošanā; arī pats vainīgais tikai ārkārtīgi retos gadījumos kaut ko samaksās pēc savas iniciatīvas (..tāpēc jau ir apdrošināšana..). Kā tad tur īsti ir?

nevar izmaksāt mazāk, bet lielāku, kā privātai sabiedrībai neviens neliedz, pat sūnuciemā un bez veciem MK noteikumiem ir arī veselais saprāts un samērīguma princips. Cilvēki, ko UK saka, ka UK šādos gadījumos summa esot ap 200000 gbp.

Noteikti boikotēt! Vienkārši nevajag pat izskatīt Gjenisdige kā variantu!

Vispār jau konkrētajā lietā kompensācija jāpiedzen no Rīgas Satiksmes, nevis jāpieņem kapeikas no apdrošinātāja. Jo, cik saprotu, apdrošināta bija RS atbildība, nevis citušo dzīvības. Tas, cik tieši Gjensedige kompensēs RS, jau vairs nav kompensācijas saņēmēju problēma. Kompensāciju no apdrošinātāja pa tiešo varētu prasīt tikai, ja RS būtu maksāt nespējīgs. Neesmu jurists, bet domāju, ka tā tam būtu jābūt. Šinī gadījumā RS cenšas izvairīties no lielākas atbildības, vienkārši pārvirzot pārmijas.

k - Tev gluži nav taisnība, tāpēc jau tika ieviesta un, varētu teikt, uzspiesta visiem OCTA, lai negadījuma izraisītāju atbrīvotu no jebkādas materiālās atbildības (izņemot kriminālatbildību, protams). 

Vispār jau ārzemēs tiešām ir pieņemts, ka, ja, piemēram, nogāžas lidmašīna, tad aviokompānija samaksā pasažieru tuviniekiem kaut ko papildus tam , ko izmaksā apdrošināšana, bet tas jau vairāk tāds nosacīts labas gribas žests (jebšu drīzāk PR kampaņa - no kuras puses skatās).

orsons21 - man šķiet, ka Tev gluži nav taisnība Atbildētāja problēmu mazināšanās ir sekas, nevis mērķis, kādēļ ieviesta OCTA.

Manuprāt, OCTA (Obligāto apdrošināšanu) ieviesa tādēl, lai radītu iespēju cietušajam saņemt kompensāciju gadījumā, ja vainīgais negrib un/vai nevar to segt. Bet tas, ka apdrošinātā summa ir par mazu, nekādi neatbrīvo no civiltiesiskās atbildības transporta līdzekļa īpašnieku. Atbildība taču ir viņam, nevis apdrošinātājam. Un arī apdrošināsanas līgums ir starp transporta līdzekļa īpašnieku un apdrošinātāju, nevis starp cietušo un apdrošinātāju.

Nemaz nerunājot par cilvēcīgo pusi, arī viņu formālais pamatojums manuprāt ir aplams. Ja Satversmes tiesa ir atcēlusi noteikumus uz kuriem viņi atsaucās no to pieņemšanas brīža, tad ar tiem nevar argumentēt it neko.

Manuprāt, ka te kaut kas nav tā. Ja ir bojāgājušie, tad noteikti ir ierosināta krimināllieta un tās ietvaros procesa virzītājs (izmeklētājs) nosūta prasību par valsts kompensācijas izmaksu cietušajam (šajā gadījumā vīrietim, kam ir bojā gājusi sieva un meita) Ir likums par valsts kompensāciju cietušajiem, kas nosaka, ka vienam noziedzīgā nodarījumā cietušajam izmaksājamās valsts kompensācijas maksimālais apmērs ir Latvijas Republikā noteiktās piecas minimālās mēneša darba algas. Izmaksājamās valsts kompensācijas apmēru aprēķina, ņemot vērā minimālās mēneša darba algas apmēru, kāds noteikts brīdī, kad persona atzīta par cietušo. 

Tiesības uz valsts kompensāciju ir, ja tīša noziedzīga nodarījuma rezultātā:

1) iestājusies personas nāve;

2) cietušajam nodarīti smagi vai vidēja smaguma miesas bojājumi;

utt.

Tas par LR likumdošanu, bet tiesa var piespriest, atkarībā no nodarītā kaitējumā un cietušā prasījuma, vēl klāt lielāku summu. Bet valsts samaksāto kompensāciju piedzen no vainīgā (notiesātā). 

Nevajag jaukt kriminālatbildību ar civiltiesisko. Pat ja nav noticis nekāds noziedzīgs nodarījums, paaugstinātas bīstamības avota (transporta līdzekļa) īpašnieks ir atbildīgs par zaudējumiem, kas ar šo transporta līdzekli nodarīti. Īpašniekam (viņa apdrošinātājam) zaudējumi jāsedz un kompensācijas jāizmaksā pat tad, ja negadījuma iemesls ir dabas spēki vai dievišķa iejaukšanās.

Konkrētajā gadijumā esmu gandrīz pārliecināts, ka krimināli sodīts neviens netiks.

K - vēlreiz paskaidroju - OCTA atbrīvo negadījuma izraisītāju no materiālās atbildības pret trešo pušu civilprasībām PILNĪBĀ (bet tikai līdz apdrošināšanas maksimālajiem limitiem; tādi arī eksistē, bet ne par to šoreiz ir runa). Savādāk jau šim apdrošināšanas veidam nebūtu nekādas jēgas. Pilnīgi noteikti nav tā, ka OCTA iejaucas tikai tad, kad vainīgais negrib / nevar maksāt. 

Līdz ar to diskusijas objets var būt tikai tas, kādi likumi un normatīvie akti vispār mūsu valstī nosaka cilvēka dzīvības vērtību. Precedentiem jābūt daudziem, jo līķi mums ir bezmaz ik uz stūra.

trolejbus brauc uz sarkano, nonāvē māti ar bērnu un netiks krimināli sodīts vadītājs/a? Tas būtu jau par traku pat sūnu ciemā (pie mums mazos tiesā un naski tiesā, atbildības nav tikai lielajiem un bagātajiem).

k - man šķiet, ka Tev gluži nav taisnība OCTA ir ieviesta tieši tamdēļ, lai cietušajiem nebūtu jāmēģina saņemt kompensāciju no vainīgās personas, šajā procesā vēl pie viena noskaidrojot, vai vainīgā persona var/grib kompensēt radušos zaudējumus. OCTA gadījumā, cietusī puse vēršas pie vainīgās puses apdrošinātāja un apdrošinātājs sedz radušos zaudējumus (konkrētajā gadījumā, protams ir jautājums par noteikto un izmaksāto zaudējumu apmēru). Savukārt vai apdrošinātājs vēršas pie vainīgās (apdrošinātās) personas ar regresa prasību vai nē, cietušajam ir pilnīgi vienalga.

kāpēc esi tik pārliecināts? šobrīd ir neapstrīdami pierādījumi procesa virzītājam, ka trolejbusa vadītāja brauca pie degoša sarkanā. Divi līķi. Ja pierādīs, ka palika slikti, tad varbūt nedabūs reālu termiņu, bet nosacītu sodu un sodāmību kā tādu domāju, ka var prognozēt uz 95%.

Pirms neilga laika, LV zemniekiem maksāja ap 150eur (laikam pat drusku vairāk) kompensāciju par katru beigtu cūka, kas mirusi vai nokauta cūku mēra dēļ! Iespējams, ka šajā valstī kaut kas ir jāmaina... un runa nav par cūkām.

Par pieaugušu cūku kompensācija zemniekiem bija 450EUR, tātad 3x vairāk kā par cilvēku. Par sivēnu 50,- , tātad 3x mazāk, kā par bērnu, tad nu Gjensidige aprēķiniem ir izvēlējusies vidējo. Nelietoju nevienu, kas sākas ar B, arī Ergo. Pagaidām izvēlos Swed.

Ko jūs visi lamājat to Gjensidigi, konkrētajā gadījumā, protams, nezinu, cik viss ir atbilstoši likumdošanai, bet gan jau, ka viņu juristi nav muļķi un zina, ko dara. Tāpēc jālamā ir valdība, kas to pieļauj.

Apdrošinātājiem līķi, sasistas mašīnas, nodegušas mājas, salauztas dzīves, bēdas un asaras ir ikdiena. Skaidrs, ka ir tādi, kas žmiedzas vairāk, un, kas mazāk, bet pamatā viss tomēr tiek rēķināts atbilstoši polisē rakstītajam un likumdošanai. Ļoti retos gadījumos, kas skaļi izskanējuši presē un saistīti ar cilvēku bojāeju, varbūt arī kādreiz kāds kaut ko piemet kompensācijā no lieka, bet tad tā drīzāk ir PR kampaņa, un tas nekādā gadījumā nav jāuzskata par normu. Līdzīgi, kā jau iepriekš rakstīju, mēdz rīkoties paši vainīgie (juridiskas personas). Viss pārējais ir tikai bizness, nekas vairāk, un neviens jau neies škaidīties ar naudu, ja to var nedarīt. Turklāt cilvēks vai nodaļa, kas aprēķināja atlīdzību, jau nemaz nevar uz savu galvu sarēķināt kaut ko vairāk, to var (teorētiski) izdarīt tikai visaugstākā priekšniecība. 

Cita lieta, ja attiecīgā aprēķinu metodika patiešām neatbilst likumdošanai (par ko man uz šo brīdi īstas skaidrības nav) - bet tad nevajadzētu būt sarežģīti trūkstošo summu piedzīt caur tiesu (un ticamāk, ka lieta līdz tiesai nemaz nenonāktu, un apdrošinātājs samaksās tāpat).

P.S. Cita starpā, kad Gjensidige vēl bija Parex / Citadele apdrošinātājs, viņi man pāris reizes par diennakti aizkavētu bagāžu izmaksāja, ja nemaldos 480 USD (toreiz kredītkaršu apdrošināšanas summa bija minēta dolāros). Tāpat vien, bez čekiem, bez reāliem pirkumiem, bez bagāžas bojājumiem vai zudumiem. Kaut kas jau laikam īsti pareizi šajā valstī nav.

Neredzu, kāds šim sakars ar likumdošanu un valdību. Likumdošanas norma, uz kuru viņi atsaucās, ir atcelta ar Satversmes tiesas spriedumu, tā kā izskatās, ka tajā pusē kļūda ir izlabota (protams, trūkst informācijas, lai par to spriest viennozīmīgi). Šīs ir privāta apdrošinātāja lēmums pamatojoties uz "mums tā ir izdevīgāk", nevis uz likumdošanu.

Es jau nesaku, ka Gjensidige ir baigi labie. Bet, kā jau jebkurš bizness, viņi vienkārši cenšas samazināt izdevumus un palielināt ieņēmumus.

Pat, ja likumdošnas norma, uz ko viņi atsaucas, ir atcelta ar Satversmes tiesas spriedumu, vai kādam ir zināma cita norma, uz ko atsaukties un pēc kuras veikt kompensāciju aprēķinus? Ja nē, tad visa apspriešana ir emocionāla liekvārdība. Es joprojām ceru, ka mēs dzīvojam tiesiskā valstī, un, ja apdrošinātāja lēmums ir nepamatots, tad ja ne citādi, tad ar tiesas lēmumu, tas samaksās adekvātu summu. Tikai es baidos, ka tas diemžēl varētu izrādīties pamatots - gan jau arī Gjensidige juristi nav ņemti no pirmā kursa studentiem.

Tā gluži nav, ka zaudējumu atlīdzināšanu pa tiešo no apdrošinātāja varētu prasīt tikai gadījumā, ja RS būtu maksātnespējīga. OCTA ir domāta tam, lai cietušais pa tiešo varētu vērsties pie apdrošinātāja, kurš ir apdrošinājis tā transportlīdzekļa, ar kuru ir nodarīti zaudējumi ceļu satiksmes negadījumā, īpašnieka civiltiesisko atbildību. OCTA pagaidām ir vienīgais civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas veids Latvijā, uz kā pamata cietusī persona var pa tiešo vērsties pie apdrošinātāja. Citos civiltiesiskās apdrošināšanas veidos cietušajam ir jāvēršas pie personas, kura tai ir nodarījusi zaudējumus, un tad šī vainīgā persona, ja ir apdrošinājusi savu atbildību, vēršas pie apdrošinātāja ar lūgumu atlīdzināt viņas radītos zaudējumus.

Varu piekrist Edzus paskaidrojumam par OCTA būtību. Ievērojot, ka transportlīdzeklis ir paaugstinātas bīstamības avots un ka ielas un ceļi ir pilni ar tiem, ir bijis nepieciešams speciāls regulējums cietušo aizsardzībai, jo ceļu satiksmes negadījumu notiek nepārtraukti. Atbilstoši OCTA likumam (pieejams šeit: http://likumi.lv/doc.php?id=87547) OCTA apdrošināšanas primārais mērķis ir aizsargāt ceļu satiksmes negadījumos cietušo trešo personu intereses. Cietušo personu aizsardzība būtu apgrūtināta, ja par katru ceļu satiksmes negadījumā radīto zaudējumu viņiem nāktos pašiem vērsties pie atbildīgajām personām, kuras visdrīzākais atsacītos atlīdzināt zaudējumus, līdz ar ko nāktos vēl vērsties tiesā un noskaidrot, kādā apmērā katra no pusēm ir bijusi atbildīga par notikušo utt.

Savukārt līdz ar obligāto apdrošināšanu (OCTA) apdrošinātājam tiek samaksāta prēmija par atbildības apdrošināšanu, un zaudējumu gadījumā tam ir uzlikts pienākums izvērtēt ceļu satiksmes negadījumā iesaistīto personu atbildības pakāpes un izmaksāt atlīdzību, ja pat tā ir lielāka nekā saņemtā prēmija par atbildības apdrošināšanu. Tā kā apdrošinātājam ir lielāki darba resursi negadījumu izvērtēšanai un viņu bizness ir balstīts uz risku apdrošināšanu, proti, nepārtauktām atlīdzību izmaksāšanām, tad tiek prezumēts, ka cietušajam ir vieglāk saņemt zaudējumu atlīdzību no apdrošinātāja nekā no privātpersonas.

Par tām apdrošinātāja regresa prasībām pret vainīgo personu varu piebilst, ka ar OCTA likumu (41.pants) ir stingri noteikti gadījumi, kuros drīkst vērsties ar regresa prasību pret vainīgo. Tie ir, piemēram, ja vadītājs ir bijis alkoholisko dzērienu, narkotisko vielu iespaidā vai ja transportlīdzeklis ir vadīts bez attiecīgās kategorijas tiesībām, vai ja ir vadītājs ir pametis notikumu vietu.

Nu, lūk, parādījies arī apdrošinātāja skaidrojums par šo gadījumu. It kā jau loģiski, spriediet paši:

http://www.delfi.lv/bizness/bankas_un_finanses/300-eiro-par-divam-dzivib...

tikai viena nianse - nav gluži tā, ka viņi atsaucas uz normatīvo aktu, kas bija spēkā apdrošināšanas līguma noslēgšanas laikā - satversmes tiesa tos noteikumus atcēla no to spēkā stāšanās brīža, attiecīgi  formāli viņi nebija spēkā arī līguma slēgšanas brīdī. Tieši par šo aspektu tad arī būs galvenais strīds tiesvedības laikā.

Šajā sakarā jautājums vietējiem juridisko jautājumu speciem - kā tur ir ar to atcelšanu no pieņemšanas/spēkā stāšanās dienas, ja starplaikā starp pieņemšanu un tiesas spriedumu (var būt arī daži gadi) ir notikuši daži desmiti/simti/tūkstoši/utt. civiltiesisku darījumu, kas balstīti uz atceltā lēmuma/noteikumu/likuma pamata?

Cita starpā tai rakstā ir minēts, ka, piemēram, Vācijā vai Dānijā  morālā atlīdzība šādos gadījumos ir nulle. Ciniski, bet apdrošinātājam (vai smaga negadījuma vaininiekam, ja apdrošināšanas nav vispār vai tai ir tiesības uz regresa prasību) ir daudz izdevīgāk, ja cietušais ir uz vietas beigts, nekā tiek smagi savainots un prasa ilgstošu un dārgu ārstēšanu. 

Protams, bēru izdevumi vai, piemēram, apgādnieka zaudējuma kompensācijas ir citi izmaksu punkti, un var sasniegt krietni lielākus apjomus, īpaši pēdējais. Bet nu jaunā sieviete un meitiņa jau nevienu neapgādāja, drīzāk pašas bija apgādājamās. Tad nu arī sanāk tikai bēru izdevumi + morālā kompensācija.

Es neticu šim apgalvojumam par Dāniju un Vāciju, un domāju, ka tas ir melīgs. Vācu vai dāņu valodas neprotu, tā kā neko daudz atrast nevaru, vienīgais ko atrodu ir šāds teikums:

http://www.congreso.es/docu/docum/ddocum/dosieres/sleg/legislatura_10/sp...

Varbūt ja kāds tās valodas prot, var atrast kaut ko precīzāku.

Godīgi sakot, neesmu iedziļinājies šai gadījumā, bet es domāju, ka pareizi būtu, ja morālo kompensāciju varētu piedzīt no Rīgas Satiksmes. Tam, ko tālāk dara viņi (cik no tās atgūst vai neatgūst no apdrošinātāja), nevajadzētu būt cietušo problēmai. 

Tieši tā! RS, slēdzot līgumu ar apdrošinātāju, pieprasīja lētāko polises variantu, nevis ar cilvēka cienīgu morālo kompensāciju. Gjensidige tādu piedāvāja. RD vadošā partija saeimā varēs plēst kreklu uz krūtīm un bļaut, ka valdība nav laicīgi mainījusi morālas kompensācijas minimālo likmi un Straujumai ir jāatkāpjās. Piebalsos visa pārējā opozīcija un zaļie cilvēciņi Ventspilī veidos jaunu MK modeli. Līdzīgi kā Maxima gadījumā...

Domāju ja, slēdzot līgumu ar RS, būtu iespējams apdrošināt dārgāk, Gjensidige labprāt to darītu. Tas taču ir tīrs peļņas jautājums privātkompānijai.