Augustā bijām Fēru salās. Ielikšu nedaudz informācijas, varbūt kādam noder.

Lidojām Kauņa – Kopenhāgena – Vagara – Kopenhāgena – Rīga, lidmašīnas biļetes ap 220eur/pers.

1.diena. Ielidojam Vagarā, pēc karstās Rīgas un Kopenhāgenas te mūs sagaida +12, lietus un vējš. Lidostas info centrā jautājam, kur var nopirkt prīmusam gāzes balonu, to mums iedod bez maksas, iepriekšējie tūristi prom lidojot atstājuši. Tā mēs arī savējo iesākto balonu prom lidojot atstājam, lai noder nākamajiem. Sēžamies 300.autobusā, pērkam biļetes uzreiz līdz galapunktam Vestmanna (240DKK), lai arī būs jāpārsēžas (www.ssl.fo). Vajadzīgajā pieturā šoferis mūs izsēdina un nākošais autobuss jau sagaida. Vestmanna paliekam kempingā. Visās Fēru salās ļoti labi kempingi ar lielām apsildāmām koplietošanas virtuvēm. Maksā 100DKK vai nu par personu, vai telti, kā kurā kempingā.

2.diena. Laiks vēl joprojām nejauks – lietus smidzina un migla, sākam iet Saksun virzienā. Pa ceļu līdz Frammi a vatni ezeram, tad tam gar R malu atrodam taku (takas te bieži vien nav iemītas un redzamas, bet ir sakrauti akmens krāvumi, kuriem jāseko). Pamazām laiks noskaidrojas, sāk spīdēt saule. Saksunā gar fjorda, kas 1600.g. vētrās aizbērts ar smiltīm, malu aizejam līdz okeānam, te slienam teltis. Šīs bija mūsu vienīgās naktsmājas bez kempinga, jo tas Fērās ir aizliegts. Nekur gan neatradām, kāds sods būtu jāmaksā, laikam aizliegums vairāk pašu drošībai – lai stiprie vēji neiepūš ar visu telti okeānā. Tā kā bija bēgums, vietējie lasīja mīdijas un spaiņiem stiepa mājās. Vakars fantastisks – skaidras debesis un bezvējš!

3.diena. Ejam uz Tjørnuvík. Ļoti skaista taka. Galā mazs ciematiņš ar smilšainu pludmali. Interesanti, kā vietējie bērneļi peldas - hidrotērpos izpeldas un tad salec sildīties milzīgos koka kublos ar uzsildītu ūdeni. Ar pēdējo autobusu braucam uz Eiði. Te kempings bijušajā futbollaukumā. Vakarā kempinga apkopējs ar savu grupu sniedz koncertu – riktīgi forši!

4.diena. Bija doma kāpt Fēru salu augstākajā virsotnē Slættaratindur, bet laiks miglains, vējains un mēs nolemjam braukt uz Gjogv. Te ieraugām pirmos puffinus (latviski laikam pareizi būtu tuklīši) – ļoti smuki putniņi – kā mazi neveikli pingvīniņi baloža lielumā, dzīvo tikai Fēru salās un Islandē. Izejam taku pa Ambadalur ieleju. Saule spīd, ūdens zils, ūdenskritums gāžas okeānā, zāle zaļa, visur ganās aitas, skraida zaķi un visvisādi putni apkārt  – ļoti skaisti!

Tā kā ir sestdiena un autobusi svētdienās kursē tikai starp lielajām pilsētām un lidostu, ar pēdējo autobusu braucam uz galvaspilsētu Tórshavn. Te interesanta vecpilsēta – seni zvejnieku namiņi ar zāles jumtiem. Vakarā braucam uz Sandavágur, kur paliekam Á Giljanes Hostel & Campsite.

5.diena. Ejam uz Bøsdalafossur ūdenskritumu. Internetā redzētajās bildēs gan tas iespaidīgāks. Apejam apkārt Sørvágsvatn ezeram un Sørvágurā kāpjam uz prāmja un braucam uz Mykines salu. Kad plānojām braucienu, bija doma uz vai no Mykines salu lidot ar helikopteru (145DKK) (https://tyrla.atlantic.fo)  - biļetes var nopirkt 7 dienas pirms lidojuma un tās izpērk ļoti ātri. Mēs biļetes bijām nopirkuši, bet izrādījās, ka kaut kāda sistēmas kļūda un mūsu reiss nemaz neeksistē. Naudu atdeva, bet jaunas biļetes nopirkt vairs nepaspējām. Prāmji uz šo salu kursē 2 reizes dienā – uz Mykines salu uz  rīta prāmi biļetes vēlams pirkt internetā, tas parasti pilns, bet uz vakara prāmi biļetes var dabūt uz vietas (atpakaļ no salas braucot, situācija pretēja). Mykines salā ejam skatīties puffinus, kuru te ļoti daudz. Izrādās, ka taka atvērta tikai no pl.11-17, pārējā laikā te atrasties nedrīkst. Esam jau pēc pl.17, citu tūristu vairs nav, nolemjam tālāk neiet, putnus netraucēt. Kamēr fotografējam putnus, tie pamazām salido arvien vairāk un kļūst arvien drošāki. Acīmredzot pa dienu tūristu bari tos aizbiedējuši, nu tie vakarā atgriežas savās aliņās. Uzceļam kempinga pļavā telti, laiks nejauks – migla ar lietu, kempinga virtuves te nav, tāpēc nolemjam iet uz vienīgo ciemata kafejnīcu ēst vakariņas. Paņemam vienīgo tur piedāvāto ēdienu – zivju zupu ar kariju – izcila! Bet nu cenas kafejnīcās milzīgas (piemēram, zupa 125 DKK), tāpēc visas citas ēdienreizes vārījām paši. Gandrīz katrā ciematā Fērās ir publiskas apsildāmas tualetes, Mykines ciematā tajā pat iekšā duša – ja grib siltu ūdeni, jāiemet 20 DKK.

6.diena. Pl.11 prāmis atpakaļ uz Sørvágur, pirms tam paspējam vēlreiz aiziet uz putnu takas sākumu paskatīties uz puffiniem. Laiks kļūst arvien nejaukāks – lietus, vējš, mazais prāmītis pievemts, bet veiksmīgi nokļūstam Sørvágur. Tālāk domājam doties uz Gasadalur ciematu, autobusi tur nekursē, jautājam vietējiem, kur var dabūt taksi, šis piedāvājas mūs aizvest, kad gribam samaksāt, naudu neņem. Labi, ka ir paņēmies līdzi mazais Rīgas melnais balzāmiņš, iedodam to laipnajam šoferītim. Viņš mūs izlaiž pie takas sākuma nedaudz aiz Bøur ciemata. Rāpjamies pāri kalnam pa taku, kas vēl līdz 2004.gadam bija vienīgais ceļš uz Gasadalur, tagad izbūvēts arī tunelis. Nonākam pie Múlafossur ūdenskrituma, kas skaitās viens no skaistākajiem Fērās. Satiekam ļoti interesantu ganu suni, kas nēsā akmentiņu zobos, un grib ar mums spēlēt spēli – noliek kādam pie kājām savu akmentiņu un gaida, lai tas paceļ vai pasper akmeni, un pats skrien pakaļ. Lietus gāž, ieejam vietējā kafejnīcā uzprasīt laika prognozi turpmākajām dienām, jo paredzēts iet uz Slættanes – pavisam izolēts ciemats salas ZA. Pārdevēja ar kaut ko sazvanās un saka, ka nav prātīgi šādos laikapstākļos iet kalnos, ka lietus līs vēl 2 dienas. Neko darīt, ejam atpakaļ, izdomājam braukt ar stopiem, uzreiz arī viens vietējais puisis apstājas un aizvizina mūs līdz kempingam Sandavágurā.

7.diena. Lietus līst jau no paša rīta, izdomājam iziet nelielu taku pa kempinga apkārtni – uz Trøllkonufingur. Daba mežonīga, bet skaista. Fēru salās okeānā drīkst makšķerēt bez maksas, bet visos iekšzemes ūdeņos nepieciešamas speciālas atļaujas. Mūsējie makšķernieki arī izdomāja kaut ko izvilkt, bet akmeņi slideni, vējš stiprs un palikām bez zivtiņas vakariņās.

8.diena. Skaista, saulaina diena, bet mums jābrauc mājās. Izejam pēdējo taku – no kempinga līdz lidostai. Ja ir doma nopirkt kādu Fēru nacionālo alkoholu, tad tas jāpērk lidostas TaxFree veikalā – cenas apmēram 3 reizes zemākas nekā parastajās alkobodēs (tās gan nav nemaz tik viegli atrast, un darba laiki ļoti īsi).

Par naudām – Fēru salās var norēķināties gan ar Fēru kronām, gan Dāņu kronām, kurss abām vienāds. Braucot prom no salām, viņu kronas jāiztērē, jo valūtas maiņas punktos citās valstīs tās neņem pretī.

Kopumā bijām 4 salās no 18. Lai arī Fēru salas skaitās dārgas, mums sanāca pārsteidzoši lēts pasākums – bez lidmašīnas biļetēm ap 150-200 eur/pers. (transporta biļetes, kempingi, kaut kas ēdams).

Kaut kā tā!