He, Rīgā daudzi nekustamā īpašnieki būtu priecīgi par tādu deklarantu. Bet Garkalnē vajag 6 mēn, lai dabūtu NĪN atvieglojumu.
Nez, es pavasaros deklarējos Jūrmalā "uz dullo". Ja neviens nepieteiksies, paskati kādu māju, kuras saimnieks ar lielu ticamību ikdienā nepēta deklarētos, un viss. Ideāli, ja pamestu, bez pastkastes. Dzīvoklī nevar - tur apsaimniekotājs piemetīs rēķinam par atkritumiem.
Ja īpašnieks atklās, nekāds krimināls jau nav. Izdeklarējies un viss.

Bāc, nu vai nav sitami? Es par tiem 6 mēnešiem.

Paldies, k, ļoti noderīga informācija!

Vakar pēcpusdienā ar zināmu piepūli atrisināju līdzīgu problēmu (Rīgā). Neienāca prātā meklēt palīdzību ceļakājā.

Rīgā varu piedāvāt savu wohnungu deklarēšanās vajadzībām Everībodijam ar visiem radiem, draugiem un paziņām. Pat paldies nevajag. Par pasta pārsūtīšanu atsevišķa rakstiska vienošanās. Teiksim. viens alus par sūtījumu. IIN VIDam nomaksāšu tukšajās pudelēs.

Paldies par piedāvājumu! Man bija pretēja vajadzība: neatstāt savu dzīvokli (virtuāli) tukšu Jaungada naktī.

Juri, kāds pamats domāt, ka Pavirsis jautājums saistīts ar NĪN optimizāciju? Nevaru iedomāties, kā savu NĪN var samazināt, deklarējoties svešā īpašumā. Pie tam konkrētā pašvaldībā.

Deklarētās adreses pielietojums mūsu valstī var būt saistīts arī ar citu problēmu radīšanu/risināšanu. Tā ka izdalītās tēmas virsrakstu uzskatu par nepamatoti ierobežojošu sāktajai diskusijai.

Nē, nē, viss pareizi. Varbūt es vienkārši nepārzinu lietas līdz galam. Situācija ir tāda, ka personai pieder tukšs zemes gabals, kurā deklarēties nav iespējams, un par to pašvaldība sarēķina savus brīnumus. Sapratu, ka lai būtu mazāka maksa, īpašniekam vajag būt deklarētam attiecīgajā novadā. Lūdzu palabojiet, ja maldos trijās priedēs!

Veco virsrakstu nepiefiksēju, bet NĪN var samazināt, ja īpašumā ir deklarētas personas. Man gan tas nav aktuāli, bet, ja nemaldos, Rīgā ar deklarētām personām ir zemākā likme - kā par dzīvokli, bet bez deklarētam personām augstāka - kā par saimniecisko darbību. Un tad deklarēšanās tiek skatīta tieši uz jaungada pusnakti. Tāpēc Pavirsis jautāja tieši par to.

Protams, vēl ir arī bērnudārzu rindas, prestižās skolas un citi labumi, kuru dēļ tiek meklēta iespēja piedeklarēties. Bet tur jau meklē tie, kam vajag deklarēties, nevis tie, kas grib deklarēt pie sevis.

Kādreiz deklarējos Jūrmalā pie draugiem caurlaides dēļ, bet ar katru gadu pilsētai prasības aug. Tagad laikam sanāk, ka, lai deklarētos kā īrnieks, dzīvokļa saimniekam jāreģistrē saimnieciskā darbība, un vairs neriskēju. Ja kāds zina labāk, būtu interesanti, ja padalītos.

 Jā, šādas nianses arī mani interesēs! Ir jārūpējas par Savējiem, ne nomenklatūras tauku bumbuļiem:) Piedodiet, nemāku lēnāk!

Dzīvesvietas deklarēšanas likums pamatā ir domāts, lai nodrošinātu valstij iespēju sasniegt iedzīvotājus, t.i. lai tiem būtu valstij zināma pasta adrese. Bet, noteikts arī, ka deklarējoties kādas noteiktas pašvaldības teritorijā, cilvēks automātiski kļūst par šis pašvaldības iedzīvotāju, ar visām izrietošajām tiesībām un pienākumiem. Pašvaldības ir ļoti ieinteresētas, lai tām būtu pēc iespējas vairāk iedzīvotāju, jo to budžetos iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir būtisks ieņēmumu postenis, daudz lielāks par nekustamā īpašuma nodokli.
NĪN lielumu nosaka valsts, regulējot kadastrālās vērtības aprēķināšanas metodiku un pašu nodokļa likmi. Bet, tā kā šis nodoklis pilnībā aiziet pašvaldībai, tai ir dotas tiesības piešķirt šī nodokļa atlaidi pēc saviem ieskatiem. Šķiet, ka Ušakova dome bija pirmā, kam ienāca prātā šo iespēju izmantot, lai nodokļu maksātājus no biezajiem Pierīgas guļamrajoniem dabūt atpakaļ uz Rīgu. Pierīgas pašvaldībām, lai nepaliktu jaņos, nācās reaģēt ar līdzīgu gājienu. Bet metodika, kā šis atvieglojums tiek piešķirts, katrā pašvaldībā ir sava. Tāpēc jālasa domes saistošie noteikumi.

Kā jau Kofe minēja, iemesls deklarēties kādā pašvaldībā var būt arī tās iedzīvotājiem piešķirtie sociālie labumi: bērnudārzs, skola, veco ļaužu pansionāts, stāvvietas, u.c. Man nācies izmantot šos visus iemeslus ;). Dažkārt deklarēto iedzīvotāju skaitu izmanto arī namu apsaimniekotāji, lai noteiktu maksu, piemēram, par atkritumu izvešanu. Bet viņiem ir ļoti grūti legāli tikt pie šīs informācijas.

Deklarēšanās kāda īpašumā nekādi nav saistīta ar īpašnieka saimniecisko darbību. Protams, ja kā deklarēšanās tiesisko pamatu norādīsi īres līgumu, VID var painteresēties, par tā eksistenci un tajā norādītajām summām.  Bet no tiesiskajiem pamatiem ir liela izvēle, kur "vienošanās ar īpašnieku" neprasa nekādu saimniecisko darbību. Re, kur no Latvija.lv:

 Dzīvesvietas deklarēšanas tiesiskais pamats*

• Īpašuma tiesības
• Lietošanas tiesības, kuru iegūšanas pamats ir īres līgums
• Lietošanas tiesības, kuru iegūšanas pamats ir nomas līgums
• Lietošanas tiesības, kuru iegūšanas pamats ir laulības
• Lietošanas tiesības, kuru iegūšanas pamats ir radniecība
• Lietošanas tiesības, kuru iegūšanas pamats ir vienošanās ar īpašnieku
• Lietošanas tiesības, kurām ir cits iegūšanas tiesiskais pamats

Jūrmalā deklarējos katru vasaru. Tagad tas ir ļoti ērti. Jo nav vairs jābrauc uz CSDD pēc caurlaides. Izdari ierakstu latvija.lv un jau pēc dažām ninūtēm, atverot jurmala.lv, vari redzēt, ka tavām mašīnām ir piešķirta bezmaksas caurlaide. Diemžēl, vasara ir jāizlaiž, ja gribas pārdot kādu nekustamo īpašumu, nemaksājot Iedzīvotāju ienākuma nodokli par kapitāla pieaugumu. Jo tur viena no prasībām, lai šis nodoklis netiktu piemērots, ir gads nepārtraukti deklarētam pārdodamajā īpašumā.
Jā, un vēl. Ja negribas neērtības draugiem un sev, saņemot vēstules adresē, kurā reāli nedzīvo, ļoti ērta ir oficiālā elektroniskā adrese. Rekomendēju! Lietošana gan varētu būt draudzīgāka.

P.S. Administratīvā atbildība ir paredzēta par 2 ar deklarēšanos saistītiem pārkāpumiem: nedeklarēšanos vispār un apzināti nepatiesu ziņu norādīšanu. Neņemos 100% apgalvot, bet manuprāt, vienošanās ar īpašnieku neesamība ir praktiski nepierādāma lieta.

Manas pārdomas par deklarēšanos.

Protams  ir forši iegūt labumus, kas paredzēti kādas apdzīvotās vietas pamatiedzīvotājiem.

Atlaides, caurlaide utt.

Bet, kā jau minēts- tam visam pamatā ir Iedzīvotāju Ienākumu Nodoklis, kas, ja izdeklarējās no reālās dzīvesvietas, "aiziet" uz labumu dodošajām pašvaldībām.

Un  tad, kad jālaiž bērns vietējā dārziņā, sūdzamies, ka vietu nepietiek, ka algas audzinātājām mazas, ka brīvpusdienas nepiešķir utt.

Kokam DIVI gali.

gklavs - ir vēl trešais gals, jeb motivācija - atdot savu nodokli tai pašvaldībai, kas to apsaimnieko, nevis izzog. Un pārmetumi nevietā, jo, nodoklis kā reiz tiek maksāts labumu dodošajā pašvaldībā. Par dārziņiem: pašvaldība var nodrošināt savu (bieži vien ļoti sliktu), vai piemaksāt par privāto. Un šim privātajam nebūt nav jābūt maksājošās pašvaldības teritorijā. Piemēram, manam mazdēlam, kad Rīga pārstāja piemaksāt, vietā piešķirot vietu visai draņķīgā iestādījumā, nācās pārdeklarēties uz pierīgu, lai varētu turpināt apmeklēt to pašu privāto dārziņu Rīgā.

Un tas varbūt nav par mūsdienu deklarēšanos, bet es savulaik vasarā strādāju kolhozā Priekulē, nevis kādā tuvākā iespējā, lai saņemtu ne tikai algu, bet arī kolhoza apmaksātas brīvpusdienas Rīgas skolā visa mācību gada garumā. Diezgan līdzīga motivācija un shēma.

Tas ko es daru šobrīd - vienkārši decembrī sarēķinu izdevīgāko variantu sev un ģimenei, bez kādiem sentimentiem, kuram pagastvecim vai mēram no tā labāk. Izlasu, kas mainījies Rīgas noteikumos (mainās katru gadu). Pārbaudu, kurš kur ir piedeklarējies, piekoriģēju, ja vajag, palūdzu kādu paziņu "padzīvot" pie manis. Ja neesmu "piesiets", vasarā kā kārtīgs buržujs pārceļos uz Jūrmalu. Kaut gan deklarēta dzīvesvieta nav vienīgais veids bezmaksas caurlaides iegūšanai. Tikai vienkāršākais.

Retorisks jautājums, kurš gan vairāk iederētos LeiFenga tēmā - kura ir tā pašvaldība, kas apsaimnieko, nevis izzog? Vismaz Rīgā un pierīgā es tādas nezinu

Jā, atdot nodokli Jūrmalas pašvaldībai, tas noteikti ir svarīgāk, kā atdot nodokli tur kur reāli dzīvo. Un tur galīgi šo nodokli neizsaimnieko

Noteikti pārliecināji.

Lai gan arī es kādreiz pārdomāju, vai nevajadzētu piedeklarēties savā lauku īpašumā, lai atbalstītu vietējo pašvaldību, jo cik gan tur to iedzīvotāju ir atlicis (pat atradu - visā novadā 3295).

Bet nekad neesmu domājis piedeklarēties Rīgā, lai varētu izmantot rīdzinieku labumus.

Nu par Pierīgas pašvaldībām gan tā nevarētu teikt. Neviens jau nesaka, ka neko nezog, bet tādu nihilisma, nejēdzības, neprofesionalitātes apvienojumu kā Rīgā, citur neatrast! 

PS: Neko sliktu par Mārupi nevaru teikt!

To NĪN vajadzētu ar likumu noteikt - visās pašvaldībās ne vairāk kā 0,2%, un miers! Lai čaļiem neniez nagi reizināt ar 7,5. Kā vienmēr - zaudētājs ir parastais cilvēks. Tagad ar novadu reformu gan jau būs tā: pieticīgāku novadiņu pievienos alkatīgajam, un spēkā būs alkatīgā novada (piemēram, Siguldas, kur deklarētajam, redz, jābūt pilngadīgam!) noteikumi...