Štrunts par to, visgrūtāk ir būt prom no kaķīša!

Tas ir daudzpusējs jautājums, uz kuru nevar īsti dot viennozīmīgu atbildi. Personīgi es uz tekošo brīdi strādāju kā algots darbinieks startupā ar nelielu % uzņēmuma kapitāldaļu, un manuprāt šādā veidā ir iespējams savienot abu variantu plusus - gan iespēja neuzņemties pilnībā riskus un nestrādāt 24h diennaktī, gan iespēja ietekmēt uzņēmuma attīstību un virzību, un teorētiski arī, ja paveicās, pastāv izredzes izvilkt nelielu jackpotu. Kamēr man saglabāsies iespēja šeit darīt darbu, kas pašam patīk, tikmēr diez vai izskatīšu variantu uzsākt biznesu pašam.

Esmu izvēlējies savu variantu, un tas ir otrais. Dažreiz gan aizdomājos, ka varētu visu pārdot un turpināt bez kreņkiem dzīvot no %. Tad arī ceļošanai būtu vairāk laika

Esmu izgājis caur otro variantu uz pirmo - 2008.g. nogāzos pašā lejā! Biju pat spiests braukt strādāt ārpus LV, lai nopelnītu iztiku ģimenei! Jo izrādījās - kamēr tu esi "džeks" - tev ir "draugi", kad džeks tu neesi - draugu NAV.

Pateicoties morālam ģimenes atbalstam spēju pacelties kājās.   Dēļ sava "kritiena" ļoti daudz ko pārvērtēju savos uzskatos un izpratnē par dzīvi - it sevišķi to, ka tie rada ļoti lielu triecienu un pārbaudījumu ģimenei!  Ja esi viens - tad ir savādāk, bet tākā ir atbildība par citiem - nolēmu vairs neeksperementēt! Pašlaik strādāju algotu darbu!

Protams esam palikuši nedaudz pieticīgāki - bet tas nerada diskomfortu. Ja runā par ceļošanu, tad  retāka tā nav palikusi, jo iepriekš bija daudz jāstrādā un nebīja laika, bet bija nauda, tagad darba mazāk, bet atlikt naudu 1-2 āpus LV ceļojumiem gadā mēs varam. Jebkurā gadījumā es pašlaik jūtos "laimīgāks".

Manuprāt jābūt samērīgai naudas/ miera(laimes) attiecībai! Katram protams šī attiecība ir savādāka.

Man pašam ir līdzīgs modelis kā shustrik, un kaudze naudas nav galvenais mērķis. Drīzāk stabilitāte un spēja plānot savu brīvo laiku. Sanāk, ka šis modelis ar nelielu % daļās ir visveiksmīgākais, ja vien kontrolpaketes īpašnieka attieksme ir kā pret partneri, nevis kā pret parastu darba ņēmēju? 

Ir vēl tāda *less is more* nianse - mazāk naudu tērē un mazāk vajadzēs pelnīt...

Nu jau esmu apguvis abus, līdz 2009.gadam strādāju, kā padotais par neko nevarēju sūdzēties varēju tikai priecāties nauda nāca ļoti laba, kā jau visiem būvniecībā, bet tad 2009. gadā firmai bankrots, paliku aiz durvīm. Kādu pus gadu neko nevarēju atrast, kur strādāt, bet jutu, ka bijušais kleintu loks, ik pa laikam uzzvana un taujā pēc pakalpojumiem. Tā kā līdz 2009.gadam savā lauciņā biju nostrādājis jau no 1995.gada pieredze un zināšanas bija uzkrātas, sācis ar biju no gružčika. 2010. gadā izveidoju kaut ko savu, un sāku ar parasto kupi-prodaj variantu, biju vienojies dabūt preci ar ievērojumu atlaidi, klientu loks ar radās lēnām plašāks, 2011.gadā paņēmu pirmo kredītu dzīvē izveidojot savu ražotni, par laimi uz doto brīdi viss ir apmaksāts, pats vairāk 24/7 nestrādāju, tikai standarta 8h dienā. Godīgi sakot, pašlaik naudai ir cita vērtība, nekā strādājot algotā darbā, jo Tu saproti cik daudz Tu esi cīnijies, lai to iegūtu. Ceļošanas no 2009 līdz 2012.gadam bija panīkusi manī, maksimums 2. reizes gadā un tās tāpat uz Turciju/Ēģipti, lai izvēdinātu galvu no ikdienas. Tagad mēģinu ar ģimeni doties gadā vienā tālākā ceļojumā un pāris īsos ceļojumus gadā. 

Man kaut kā liekas, ka pirmais variants tādā tīrā veidā nepastāv - kaut kā nav man nācies saskarties ar tādiem labi apmaksātiem darbiem, kur piecos tiešām vari aizvērt durvis. Ja fiziski vari, dažreiz tas tā izpumpē, ka durvis galvā neaizver vis, un par to domā vēl krietni pēc tiem pieciem. Vienīgi protams tādā pozīcijā noteikti ir vieglāk, ja kaut kas, pasargdies, notiek. Ir kas aizstāj un viss nenogāžas. Ja pats esi saimnieks, pat ja esi slimnīcā pie sistēmas, var gadities, ka nav, kas aizvieto.

Neietilpstu kategorijā lielāka vai mazāka biznesa īpašnieki un top menedžeri, bet esmu sieva un māte un no šī skatpunkta vienmēr dodu priekšroku RX pirmajam variantam ar stabiltāti un iespēju būt mājās kopā ar ģimeni, nevis pusnaktī iekrītot gultā, bet gan vakariņu laikā pavadot laiku ar atvasi/-ēm. Piekrītu viedoklim, ka ģimenes cilvēkam tomēr jāizskata prioritātes, jo bērnam ir pilnīgi vienalga, vai tēvs pelna algu ar četrām vai piecām nullēm, jo viņam vienkārši trūkst tēva, kuru mājās redz tikai pāris h nedēļā. Neviena naudas summa vai karjeras lēciens ne sievietei, ne vīrietim nav samērojams ar to laiku, ko kvalitatīvi pavadām ar bērniem.

Katram savas prioritātes - citam karjera, citam ģimene. Jebkurā gadījumā kāda pozīcija cietīs, ja viena ņems virsroku.

Patreiz esmu pirmajā sadaļā, bet visas manas šūnas tā vien raujas uz otro. Grūtu pateikt, vai pēc tam negribēsies atpakaļ.

Kur ir darbs par 2000 un var nakt majas piecos?Varbut RIga bet mana dzimta Liepaja ta nav iznemot dazus iznemumus ja grib kaut kur braukt ir jabut darbam un vel biznesam.Ta ka braukt gribas loti,tad jatiek ar visu gala.

Es laikam nepazīstu nevienu uzņēmēju,kuram darbs būtu 24 st.diennaktī,7 dienas nedēļā.Cik atceros,tā bija pirms gadiem 15-20.Varbūt tagad arī tā notiek,ja kāds sāk no nulles ar baigo entuziasmu,bet es tādus nezinu.

Es pēdējo algoto darbu valsts sektorā strādāju apm.20 gadus atpakaļ.Pēc tam tikai savs bizness.Kaut arī ne vienmēr ir gājis spīdoši,galvenais ieguvums ir laiks.Laiks ģimenei,bērnu izvadāšanai pa sporta un mākslas nodarbībām,laiks ceļojumiem,laiks citiem hobijiem.Iespējams,tagad valsts sektorā pelnītu krietni vairāk,bet nevienu brīdi neesmu gribējis atgriezties tur.

tika minēti divi samērā galēji varianti.
1. variants LV ir retums- 2000EUR ir kapitāli jāatstrādā un vismaz kādreiz arī varēja neko nesaņemt no solītā, jo 2000EUR viss oficiāli laikam ir vēl retāk.
2. variants- ir mans variants, bet nedomāju ne par jackpot, ne par zaudēšanu. jā krīzes laikos aizgāju uz pāris intervijām, bija samērā kluss un bezperspektīvs brīdis, bet nesazīmējās nekas labs, tāpēc paliku pie sevis un tagad atkal viss ir kārtībā, tikai ceļošanai mazāk laika

domāju, ka kopsaucēja nebūs- katram ir savs un tas ir forši, ka esam dažādi

RX minētie varianti ir pārāk "tīri" - nav jau nekas īsti balts un melns, vienīgi atkarībā no polaritātes ir vai nu gaišāk pelēks vai arī tumši pelēkāks. Tomēr, attiecīgais jautājums tāpēc nezaudē aktualitāti, sava izvēle tāpat mums visiem jāizdara. Stabila alga arī nemaz nenozīmē to, ka nākošā mēnesī Tevi nevar palūgt, jo siltāka vieta jo vairāk pretendentu uz viņu, tā kā kurš no variantiem ir drošāks, tas vēl ir jautājums. Jebkurā variantā būs savi kalni un savi kritieni.

Personiski atbalstu viedokli, ka RX minēto izvēli mēs izdarām nevis domāšanas rezultātā, bet gan izejot no savas būtības. Strādāt par algu var gandrīz katrs, bet radīt darba vietas - tas jau ir kaut kas cits, tā ir cita dimensija, cita pasaules uztvere. Loģiski, ka dažādu iemeslu dēļ notiek kustība no viena varianta otrā, tomēr jebkurš no variantiem mūs "sačakarē". 

P.S. Katram no mums savs labākais variants, te nav iespējama viena pareizā atbilde visiem.

Vēl ir arī 3. iespēja: honorārs, tā pirmatnējā, romiešu nozīmē. Pieļauju, ka mūsdienu Latvijā daudzi klasisko brīvo profesiju pārstāvji pamatā pārtiek no tā.

Cik esmu runājusies apkārt ar cilvēkiem (DK) te gan pārsvarā +30 strādā algotu darbu, bet tādi top vadītāji paši savas firmas stutē. 50/50 savs un 'piestrādā' valdēs. Bet nu, ar visu to ģimenei laika atliku likām.

Ir tipiņi, kas realizē idejas tīri 2 - 3 gadu darbam un pārdod. Vēlāk strādā algotu darbu līdz atkal idejas.

Nav tik viegli ielikt 2 rāmjos.

arī strādājot algotu darbu,savienojot, var arī nopelnīt 5 reiz vairāk kā kam savs bizness, un nav jāvada ne cilvēki, ne darbavietas vajadzīgas, pats sev noteicējs.