Par Bali pludmalēm - lai cik tas arī nebūtu dīvaini - daudzās vietās pludmales ir tādas, ka ūdenī iekļūt pagrūti izteiktā bēguma un pludmales grunts dēļ - asi akmeņi, koraļļi, nelīdzenumi. sekls ūdens, pa kuru kādu kilometru var tikai bradāt, utt. Tuvu Denpasar īsti labas pludmales tikpat kā neredzēju. Braucot apskates braucienā ievēroju, ka  Jimbaran tuvumā pludmales samērā foršas. Labas pludmales, bet padārgas viesnīcas ir arī Nusa Dua apkārtnē. Mīnuss - patālu no visiem citiem objektiem Bali. Ubud, manuprāt, var apskatīt vienas dienas apskates braucienā, bet nezinu, vai vērts tur nakšņot, jo patālu no jūras. Ubud ir tāda kā vieta relaksācijai, bet ne aktīvai atpūtai. Principā Bali tomēr ir vieta, kur baudīt hindu tempļus, vērot hindu tradīcijas un kultūru, kas tomēr atšķirīgi no kontinentālās Indijas kultūras. Lai cik tas arī nebūtu dīvaini, tā nav pludmaļu paradīze kā daudziem liekas. Daudzie tempļi gan ir iespaidīgi, sakopti, labi saglabājušies un tiek izmantoti ikdienā.

Vienīgā vieta, kur, manuprāt, iesācējs varēja mācīties sērfot bija Balangan Wave Surf School rajonā (atradu google map). Tur bija samērā ok smilšu pludmale ar iesācējam normālie viļņiem. 

Tās tūrisma firmu bildes ar balto smilti un palmām reklamējot Bali ir smieklīgas

Kutā ir plaša lēzena smilšu pludmala ar n-tajām dēļu nomām un instruktoriem. Ūdenī iebrienot nemītīgi jāskatās apkārt lai kāds no daudzajiem iesācējiem neuzbrauktu virsū. Nusa Dua ir ļoti skaistas vienīcas, bet bēgumu un koraļļu dēļ ir problēmas pat ar nopeldēsanos. Ubudā nakšnoju , bet nekādu super iespaidu neatstāja.

Kapec tik istu laiku?

Kā jau minēja, tad Kutā izteikti daudz bija sērfošanas instruktori, dēļu nomas utt. Pilsēta vispār viena vienīga tusiņa vieta.
Ubudā palikām 3 naktis un bija ļoti ok. Viesnīca bija pie pašas ielejas un apakšā rīsu lauki ar krāčainu upi. Tādu skaistumu un mieru nebiju nekur izjutis. Ekskursijās braucām uz vulkānu saullēktā un apskatīt tempļus.

Kā pavēlēsiet!

Balieši ir klusi un neuzbāzīgi, nāksies uzstājīgi prasīt, vai viņi nevēlas piedāvāt kādus pakalpojumus.

Naudas mainītāji bieži mēdz kļūdīties sev par sliktu, jāskaita līdzi, lai viņi sevi neapdala.

Taksometra šoferiem (kuri fanātiski lieto skaitītājus) var pajautāt, vai nezina batika ražotni. Ja ļoti paveiksies, varbūt uz tādu aizvedīs, bet tikai pēc lielas pierunāšanas.

Es īpaši necerētu, bet milzu veiksmes gadījumā var pat sanākt, ka aizved uz kādu sudrabkaļu darbnīcu (būs jāuzstāj). Diez vai piekritīs ko pārdot, bet, ja tomēr, cenas jāpareizina vismaz ar divi, jo viņi pieticīgi pārāk zemu novērtē savu darbu.

Ja bāros un restorānos īsti nerodas skaidrība par cenām, tas nozīmē, ka viņi kautrējas, cik tās zemas, tādēļ slēpj.

Ļoti iedvesmojoši

Bet, ja nopietni, tad es sērfošanas apgūšanai skatītos uz klasiku — Austrāliju. No Singapūras nav vairs tik tālu.

Kādam smagi nav noveicies Bali

 Kur krokodili var atkost 1/2 dēli? Nejokoju. Vienkārši nezinu. Pieskaitam arī haizivis, kuras rāmi ganās līcī. Tik nezinu kurā.

 Kas bīstamāks? LV ērces jeb zobenzobi?

Es no visa pieminētā izvairījos, bet ļoti apgrūtina, cik daudz pūļu jāiegulda, lai to paveiktu. Tas bojā ceļojuma prieku.

Varbūt offtopiks, bet skatoties kartē, man Taizeme liekas krietni tuvāka par Bali. Tīri uz attālumiem skatoties.