Mani intriģē motivācija (arī tvitera sarakstē tāda daudziem bija redzama) tik ļoti rūpēties par to, kas ir ar nulto/pirmo gadu, bet pilnīgi neuztraukties par ērtību tālākajos 2000+.

Neredzu pamatu ISO aizvainojumam, galu galā ISO sertifikācija strādā ar vadlīnijām bezmaz katrā dzīves nozarē, tostarp arī ar kaudzi lietām tūrisma nozarē vai aviācijā. Kaut vai guļammaisa siltuma parametru mērīšanas principus vai noteiktu kvalitātes standartu eleronu remontā.

Šī būtībā ir saruna par “dzimšanas dienas” vai “alus pudeles” piemēriem. Vai pasaku valstībā pirms 2000+ gadiem bija nultais gads kā dzimšanas dienas stāstā vai uzreiz dzīvoja “pirmajā” gadā (dzerot pirmo alus bundžu). Starpība īsti tam nav, bet civilizēti un masām saprotamāks tomēr ir dzimšanas dienas variants - 20. gadu atzīmējām, tātad 20 aizvadīti.

Starp citu, jā, pērnais gads tāds feins padevies.

 Shef, lūdzu lēnāk! Es visu pierakstu! Iedosi ar kuģi pabraukt??? (gaisa??? maziņā?) Baigi viltīga fočene! Pat Meistari kļūdās!

Laikam jau man ir iedzimta alerģija pret neloģismiem, pat, ja tie būtu leģitimizēti nacionālā un pārnacionālā līmenī. 

Padomā loģiski - bērniem jau pirmajā klasītē māca, ka pirmais desmits ir skaitļi no viens līdz desmit (un nevis no nulles līdz deviņi) un attiecīgi visi pārējie desmiti tāpat. Un, kad tāds knēvelis noklausās Levita runu, un nesaprot, ko tas onkulis tur muld - man tak skolā mācīja, ka skaitlis, kas beidzas ar nulli noslēdz desmitu, nevis iesāk!? Un kāpēc tad lielie onkuļi ir izdomājuši, ka tieši gadiem tam būs būt savādāk?

Tie, kas skolā mācījās slikti, vai nemācījās nemaz, tas, protams, ir vienalga, un daudziem patiešām pilnīgi adekvāti liekas tas, ka desmitgadi definē priekšpēdējais cipars, bet tā gluži vienkārši nav taisnība. Bet ISO definīcija man liekas kā tāda piekāpšanās ne visai gudrajam vairākumam. Varbūt arī ērtību labad, atsaucoties uz konkrētu periodu pagātnē - divdesmitie, trīsdesmitie... deviņdesmitie - lai gan šādi rodas zināmas grūtības apsaukt pirmo (nulltie?) un otro (padsmitie?) desmitgadi (pēc ISO definīcijas). 

 Es uz veicīti pēc Cabernet Sauvignon. Vairs netieku līdzi domai! Nemaz nemanīju, kurā brīdī jāmeklē izglītības dokumenti! 

Nu Tu gan!

• Ceru, ka bērniem neko tādu nemāca («šis ir pirmais desmits skaitļu, šis ir otrais, utt» vai «skaitlis ar nulli noslēdz desmitu» — es to uzskatītu par stipri bezjēdzīgu informāciju).
• Pat ja tā būtu, kopš kura laika mums sevi jāierobežo ar to, ko māca pirmajā klasē?
• Naturālie skaitļi sākas ar 1 vai 0, par to katram ir savs viedoklis.
• Varu saderēt, ka neviens bērns neko tādu neteica par Levita runu, tās ir Tavas fantāzijas.
• Varu vēlreiz atkārtot, ka nav tāda 'taisnība' vai 'netaisnība', par desmitgadi saucam to, par ko vienojamies ērtības labad, kaut vai no 6. līdz 5. gadam, tas neko matemātikā nemaina.

Savus argumentus Tu atkārto čakli, bet tā arī nesapratu, kāpēc tos uzskati par spēcīgākiem kā pretargumenti?

Matemātika ir lieliska, jo tur praktiski viss ir definēts. Naturāli skaitļi ir veseli, pozitīvi skaitļi. 0 nav pozitīvs - tātad tas nav naturāls skaitlis

Bet reālā dzīve ir jautrāka - tas pats laiks. Kādēļ, kad dod termiņu, dažas laika mērvienības ieskaita, bet citas - nē? Piemēram, līdz trijiem vai līdz 2019. gadam ir neiekļaujot, bet līdz 14. jūnijam ir to iekļaujot

Nu lūk, Tu pierādīji to, ka Tev ir savs viedoklis, kas ir naturāli skaitļi. Ne velti ir apzīmējumi N un N₀.

http://mathworld.wolfram.com/NaturalNumber.html

Loģiski, ka desmitgadi kā tādu var sākt skaitīt no jebkura brīvi pieņemta punkta, piemēram, varam skatīt desmitgades kopš Otrā pasaules kara beigām (tātad pirmais gads bez kara būtu 1946. un no tā izrietētu visa pārējā atskaites sistēma).

Bet mēs taču neapspriežam desmitgades ar patvaļīgiem atskaites punktiem, mēs apspriežam vienu konkrētu atskaites punktu, ko pieņemts uzskatīt par Kristus dzimšanu. Vai tikai tas,ka no tā brīža pagājuši jau vairāk kā 2000 gadu, nozīmē, ka skolā mācītā matemātika vairs nav spēkā?

 Čaļi! Lūdzu neriskējiet ar manu veselību! Tik daudz izdzert es nespēšu!

 Interesanti? Tad, kad ceļo? Visi kļūst normāli? Māc pamatotas aizdomas!

 Kādreiz mācījos par sporta učuku. Tagad esmu ultralaimīgs, ka tikai brīvprātīgais censonis. Užasņiks, kas darītos!

orson, es taču teicu, ka skolā nekas tāds nav mācīts un pat ja būtu, kāda tam nozīme. Atskaites punktam nav nekāda sakara ar matemātiku, tāpat kā piemēram veidam, kā pierakstam datumu (GGGG-MM-DD, kas starp citu ir ISO standarts, vai MM-DD-GGGG, vai jebkā citādi). Nav runa pat par atskaites punktu, ir runa par to, kā ērtāk un uzskatāmāk uztvert desmitgades. Ja kādam tādēļ rodas mulsums par pirmo/nulto gadu, nu dievs ar viņu. Tāpat desmitgades ir stipri neformāls apzīmējums. Man liekas, ka esi nedaudz ieciklējies un liec arī man atkārtoties.

 Atcerieties, es teicu, ka jāievēl Vecajo Padome! Sanāk kopā deputāti, uzpīpē cigarku pie ugunskura, nolemj! Lēmums nav pārsūdzāms! Viedie nekļūdās! Autoritātes!

Bāāc, es iedomājos, ka te būs daudz labu jaungada vēlējumu, bet, kā izlasīju ierakstu #11, tā viss kļuva skaidrs. Enīvej, man ir viedoklis arī par šo (piekrītu Jurim, nepiekrītu Orsonam), ierakstīšu vēlāk.

Pagaidām visiem laimīgu Jauno gadu un Jauno desmitgadi ar pie reizes, tiem, kas pieņem, ka uz viņiem tas attiecas!

Dators saka ka ir jauna desmitgade jo failus ērti kārtot kā pirmo ierakstot gada pēdējos divus ciparus, tad mēnesi un kā pēdējo datumu.

Juri, es īsti nesaprotu, par ko mēs šoreiz strīdamies. Pirmajā klasītē māca saskaitīšanu un atņemšanu pirmā desmita apjomā. tie ir skaitļi no 1 līdz 10. Vēlāk pievienojas otrais desmits, t.i. skaitļi no 11 līdz 20. Pat, ja netiek īpaši uzsvērts, ka katrs desmits beidzas (nevis sākas) ar apaļu ciparu, tas gluži vienkārši izriet no iepriekšminētās loģikas.

Tas vien, ka šī diskusija ir izraisījusies, uzskatāmi pierāda, ka cilvēkiem ir dažāda izpratne par to, kā vajadzētu skaitīt desmitgades. Kādi 70-80% (pēc manām aplēsēm) uzskata, ka desmitgade būtu jāsāk ar nulles gadu, un pārējie 20-30% - ka ar pirmo gadu. Argumentus par otro variantu es jau minēju, savukārt vairākumam (un ISO) vienīgais arguments ir, ka priekšpēdējais cipars ir vienāds un ''tā ērtāk''.

Protams, ja tas atbilst tautsaimniecības un starptautiskās sadarbības interesēm, mēs varam desmitgadi sākt skaitīt no jebkura brīvi izvēlēta punkta, kaut vai gada vidū. Bet tad tā nebūs desmitgade mūsu (arī arbitrāri pieņemtās) skaitīšanas sistēmas izpratnē. Piemēram, sakot ''atoņdesmitie'' attiecībā uz pagājušo gadsimtu mēs, gluži loģiski, domājam laika periodu no 1980. līdz 1989. gadam. Bet, ja mēs sakām ''divdesmitā gadsimta devītā desmitgade'', tam pēc elementāras loģikas būtu jāapzīmē laika periods no 1981. līdz 1990. gadam (loģikas trenēšanai skatīt piemēru ar alus kasti - neesmu gluži viens te, kas tā domā). Es saprotu, ka pie desmitās alus kastes visiem viss būs sajucis .

Viss ko es gribu pateikt ir tas, ka definējot laika atskaites sistēmas sākumu ar pirmo gadu, mēs nevaram 2000 gadus vēlāk definēt gadsimtus un desmitgades esošās sistēmas ietvaros, kas sākas ar nulles gadu. Uzskats, ka mūsu ēra varēja sākties ar nulles gadu arī ir neauglīgs - gluži tāpat, kā kastē nevar būt nulltā alus pudele, mūsu definētajā atskaites sistēmā nevar būt nulltais gads. 

ISO taču nav definējis, ka viņu pieņemtā dekāžu un gadsimtu skaitīšanas sistēma attiecas tikai uz mūsdienām, vai, teiksim, pēdējo tūkstošgadi. Turklāt es pieņemu, ka 99.99% pasaules iedzīvotāju par tādu ISO standartu neko nezin. Bet, attiecinot šo vairākuma loģiku uz jebkuru periodu mūsu skaitīšanas sistēmā, mēs neizbēgami nonākam pie kāzusa, ka pirmajā desmitgadē bija deviņi gadi, un pirmajā gadsimtā bija 99 gadi. Tas varbūt šodien nav būtiski, bet matemātiski te vienkārši viens pieņēmums (gadus skaita no Kristus dzimšanas, sākot ar pirmo) nonāk pretrunā ar otru pieņēmumu (desmitgades un gadsimtus tās pašas sistēmas ietvaros skaita, sākot ar nulles gadu). 

Orson, kā Tu skaiti termiņus - teiksim, līdz 2021. gadam ir šo gadu iekļaujot vai neiekļaujot? Un kāpēc?!

Orson 21!  Ja savādāk grūti pielec, tad pamēģini laiku atzīmēt uz vienas no koardinātu asīm piem. y ass un ceru ka tad sapratīsi ka lēciens uz 1 ir bezjēdzīgs. Vai arī bērnam nosvinēt gadiņu kad viņš piedzimst.

Kāds tam sakars ar desmitgadēm? Tas drīzāk ir lingvistisks jautājums - ko sevī ietver termins līdz?  Turklāt parasti neviens termiņus līdz gadam nenorāda, norāda līdz datumam, un tad attiecīgais datums ir iekļauts. Tāpēc sliecos domāt, ka arī gads ir iekļauts. Turpretim, ja norāda līdz pulksteņa laikam, tad skaidrs, ka kaut sekundes daļa pāri noteiktajam laikam jau ir ''pēc'', nevis ''līdz''.

Vot šitais ir oriģināli! Var jau uzskatīt ieņemšanu par dzimšanas brīdi (acīmredzot, ISO arī pēc tā ir vadījies Kristus gadījumā, lai gan gluži +1 gads nesanāk) . 

Vispār jau par to, ko iekļaut un ko nē arī nosaka "neoficiāla vienošanās". Ja skaitīšanu sāk no 0, tad neiekļauj (ļoti labi atbilst, piemēram, stundas), savukārt, ja skaita no 1, tad iekļauj - piemēram, mēneši :) 
Gadus, parasti, neiekļauj - tātad to skaitīšanai būtu jāsākas ar 0

Bet vai tad pēc šāda loģikas divdesmitais gadsimts nesāktos 2000 gadā un 21 - 2100-tajā?

Kā Tu pie tā nonāci? Ja devītā desmitgade sākās 1981. gadā, tad pirmā (un gadsimts) - 1901. gadā, un attiecīgi nākamais - 2001. gadā. 

Jā, lasīju, ka ISO arī nosaka, ka gadsimts sākas xx00 gadā, bet nu galu galā ISO ir, šķiet, mazāk kā 100 gadu, bet mūsdienu laika skaitīšanas sistēmai - vairāk kā 2000. 

 Sveiki, čaļi! Nav kādam darbiņš, kur vajag daudz runāt? Mokos nost bezdarbībā! Bez jokiem! 

Doma ir it kā dzīve sākās ar pirmo dzīves gadu kurš ir no piedzimšanas līdz 1 gadiņam. Bet paskatīsimies uz gadsimtiem - pirmais gadsimts ir no 1 gada līdz 100 gadam, jo nultais gadsimts it kā neizklausās labi - vai ne? Bet ko darīt ar tūkstošgadēm? Tad jau sākumā ir jāsaliek bezgalīgi daudz vieninieki un tad jasāk skaitīt.

 Vasarā briest seminārs: 1.diena-dzīvības rašanās. 2.diena-debates. 3.diena-laika skaitīšana. 4.diena-debates. Vakaros dejas un tuvcīņu paraugdemonstrējumi!

Atkal nespēju uztvert loģiku. Kādi vēl vieninieki sākumā? Ja gadsimts ir no pirmā gada līdz 100-jam, tad tūkstošgade - no pirmā līdz tūkstošajam u.t.t. Tas ir tas pats pirmais gads, kad bija pirmais desmitgadei, simtgadei u.t.t. 

Kad runa ir par laiku kā intervālu no līdz, tad ir skaidrs 1 un 1 un 1 un utt. Kad ir jānosauc konkrēts laika brīdis, tad prātīgāk ir sākt no nulles un nevis iepīt kaut kādus vieniniekus. Protams ka nedēļa nesākās ar nullto dienu. Bet nesākās arī ar pirmo sekundi, bet sākās no nulles.

Bērni, mācieties matemātiku(c)

Viens - tas nozīmē, ka viens ir jau pagājis nevis sācies, sācies ir divi. Tāpat ar desmit - beidzies ir 9 un sācies desmit. Kad būs vienpadsmit, tas nozīmēs, ka nākamajā desmitgadē nodzīvots jau gads.

Vai man vienīgajam liekas, ka šie divi apgalvojumi ir krasā pretrunā viens ar otru? Pie viens sācies ir divi, bet pie desmit sācies ir desmit!?