galvenais, la pilots pamostās pirms nosēšanās (to autopilots īsti nepaveiks), bet citādi lidojuma laikā lai guļ (tad toč neko sliktu neizdarīs, kā trakulis piezīmēja)

Bailes lidot, no augstuma... bieži liecina par kādu emocionālu traumu saistībā ar sāpīgu kritienu no augstuma. Ir tāda Emotional Freedom Technique (EFT)/Emocionālās Brīvības Tehnika (EBT). Vajag pameklēt kādu speciālistu vai paskatīties filmas par šo tēmu.

Katrā ziņa es labprāt pagrozītu stūri kamēr piloti guļ

PSKPG? Abas stūres varētu pagrozīt....

Nu PSKPG ceļakājas gļuki....

Bet stūres varētu pagrozīt....

Ļoti daudz % gadījumu (ap 80%) to dzelzs kasti nosēdina autopilots Un, jo sarežģītāki apstākļi, jo lielāka varbūtība, ka to dara automātika.
Cilvēks sēdina tikai tādēļ, lai varētu pagarināt pilota licenci. Daudz nolidotās stundas un pacelšanās/nolaišanās
P.S. Kājas šīm manām atmiņām ir AirBaltic trenažiera instruktors

Tiešām nebiju dzirdējis, ka autopilots sēdina lidmašīnas (pie tam ar pasažieriem un bez ārkārtas gadījuma)! Varbūt tremažiera režīmā tā tas ir, bet reālajā dzīvē... kaut kā liekas, ka tā ir vēl tikai nākotne.

Pie nosacījuma, ja skrējceļš atbilst CAT I vismaz kategorijai, un nav nekādu apstākļus, kas neatļauj sēdināt autopilotam, tad varu teikt ar 80% garantiju, to dara autopilots.

http://en.wikipedia.org/wiki/Instrument_landing_system

Te par tām kategorijām un vēl šo to

Ja saprotiet krieviski, labs video http://www.youtube.com/watch?v=l3HBRJKnMsc

Lai gan arī pašam aerofobija galigi nav un aviācija ir mīļa, noklausījos "mawa" doto linku, informācija ļoti interesanta un patiesa, gribētos, lai cilvēki to saprastu un to saprastu, ka tas ir SALĪDZINOŠI drošākais pārvietošanās veids. 

Drošākais pārvietošanās veids ir tikai viens, bet neteikšu! Vienkārši nevajag iespringt par lietām, kas nedod nekādus rezultātus... Nu lido, staigā, velo, skrituļo, slēpo, utt.  Ikdienā no daudz kā neesam pasargāti! Bet video labs...

Kad zārkā nes uz kapiem, sliktāk jau vairs nebūs

bļins, kurš var vairāk par stundu skatīties.

lidot bail nav. lai garajos lidojumos gulētu, lietoju šmigu, bet veselības ministrija brīdina...

(Pārceļu pie jau iesāktas tēmas, lai var izlasīt arī iepriekšējos ieteikumus — Juris)

Nedēļas nogales lidojums uz Londonu izrādījās diezgan murgains, jo pēc iepriekšējā trakās turbulences lidojuma (ar brīvās krišanas momentiem) ar UIA manai otrai pusītei ir piemetusies nopietna fobija lidot. Nedēļu pirms lidojuma sākās sarunas par to, ka jāpaliek mājās. Pirms izlidošanas lidostā parādījās doma visu pamest un braukt mājās, bet lidojuma laikā asaras, piesarkusi seja un nepārtraukta trīcēšana. Neko tādu nevienam citam pasažierim savos n-tajos lidojumos nebiju manījis, bet te tāda nelaime paša ģimenē. Saprotu, ka bez medicīnas ar šo problēmu galā netikt, bet ar ko jāsāk?

Šobrīd par transkontinentāliem lidojumiem ar ģimeni nav jēgas pat ieminēties. Kaut vai par 1 EUR uz Taizemi - aizmirsti!

Psihoterapija - jo viss ir galvā. Pazīstu vienu džeku, kuram lidošanas dēļ katrs komandējums bija reāls murgs. Ar ģimeni ceļoja tikai ar auto. Nevar sacīt, ka pēc psihoterapijas visi simptomi kā ar roku atņemti, bet sieva zina stāstīt, ka esot krietni labāk. Un tas pēc viena terapijas seansa, jo "būšot jau labi arī tāpat". Nesen ceļoja ar ģimeni uz Āziju. Ja gribi psihoterapeites tel. numuru, dod ziņu!

psihoterapijas kurss ir padārgs prieks!

Es ieteiktu pirms lidojuma iedzert 1 tableti Lexotanil 3 mg (recepšu medikaments) .

2. variants - lidmašīnā ienest un pirms pacelšanās izdzert 50-100,o stiprā alkohola.

3. variants - nerunāt par lidošanu/lidojumiem vismaz gadu,pat nepieminēt lidošanu.No sarunām izslēgt tematus arī par draugu/paziņu ceļošanu ar lidmašīnām.

Un tad pēc tā gada sākt pamazām pieminēt aviāciju un vērot otras pusītes reakciju,varbūt,ka daļa negatīvo emociju būs jau piemirsušās... un tad jau var mēģināt sarunāt kādu īso reisu piem. uz Liepāju)

Easyjet piedāvā baiļu pārvarēšanas kursu kā papildus ekstru par 47 EUR https://www.fearless-flyer.com/ Citiem pārvadātājiem neko tādu neesmu sastapis.

Atsūti lūdzu numuru uz PM. Medikamenti ir plāns B. Alkohols īpaši nepalīdz + smagas sekas.

Būs labi. Kādus pāris mēnešus dod mieru, lai laiks sadziedē lielākās brūces, pēc tam psihoterapija. Pat dažiem ceļojumu blogeriem, kam lidot patīk tik ļoti, ka lidmašīnā burtiski paiet visa dzīve, kādā brīdī ir uznākusi šī fobija, bet galu galā viss labi.

(Lai saprastu, kā viņa jūtas, iedomājies kādu fobiju, kas piemīt tev, pareizini ar desmit, un iedomājies, ka no tevis prasītu, lai tu to, kas tev izsauc fobiju, darītu regulāri tā, it kā viss būtu kārtībā. Tas vnk nav iespējams. Man, piemēram, ir zināma nosliece uz klaustrofobiju, ļoti nepatīk līst pa šaurām alām vai tuneļiem, ja virs galvas nav brīvs gaiss. Ja es kādā tādā brīdī iestrēgtu, iespējams, sekas būtu tādas, ka arī izveidotos nopietnāka fobija.)

Es pats personīgi esmu ļoti daudz lidojis, gan jau, ka vairāki simti lidojumi jau būs, un ja sākumā man šis process dikti patika, tad pēc pāris izkratīšanām palika neomulīgi. Nevar to gluži nosaukt par bailēm, taču pilnīgā mierā lidot arī nevaru!

Vari noskatīties visas "Air Crash Investigation" sērijas - ne tikai interesants dokumentāls seriāls, bet arī uzzināsi simtiem veidu, kā lidmašīnas var aiziet pa pieskari, bet vienlaicīgi arī stiprināsi apziņu, ka aviokatastrofas tāpat vien nenotiek. Ir jābūt vairākām nelaimīgām sakritībām vienlaicīgi, lai kaut kas tāds notiktu. Var paskatīties dažādas prezentācijas youtube - reiz kaut ko tamlīdzīgu noskatījos. Uzsvars bija uz to, ka lidmašīnas ir modelētas tā, lai izturētu 150% no visu laiku spēcīgākajām reģistrētajām turbulencēm. Citiem vārdiem, ja tev liekas, ka lidmašīnu mētā un sirds lec no mutes laukā, tai vienkārši nekas nevar notikt, bet piloti savu darbu dara bez lieka stresa - arī tādus video var atrast youtube. Tie jums nav parasti šoferīši, bet gan īpaši apmācīti speciālisti, turklāt divi!

Galu galā, notiks tas, kam jānotiek. Tikpat labi jebkurš no mums var nepiecelties no rīta, uz ielas uzskriet mašīna, no mājas jumta uzkrist ķieģelis, trāpīties bruņotas bandas ceļā vai citi veidi. Nav jēga sevi nomocīt ar tādām lietām, taču varu šādus cilvēkus saprast.

Iedvesmai var pieminēt, ka aviācijā daudzi baisi negadījumi, tai skaitā upuriem bagātākais, ir notikuši nevis gaisā, bet uz skrejceļa. Tātad, vienkārša cilvēka skatījumā tikpat labi tie varētu būt salīdzināmi ar avārijām uz lielceļa. Tiesa gan, vairums no tiem ir gana seni, un, rīkojoties atbilstoši mūsdienu standartiem, nemaz nevarētu notikt vai būtu bez cilvēku upuriem.

Nez vai tas skaitās gana sen, bet man uzreiz ir atmiņā, ka 3 ziemas atpakaļ notika negadījums uz zemes Vnukovo lidostā. Tiesa gan tas nebija "upuriem bagātākais" negadījums, bet tomēr bojā gāja 4 personas.

Protams, negadījumi joprojām notiek, tāpat kā autobusu un vilcienu avārijas. Bet, racionāli skatoties, neviena transporta nozare nav saņēmusi tik daudz uzlabojumu drošības jomā, kā aviācija. Ja nu vienīgi dzelzceļš pirms gadiem simts.

Bet radījumam bez spārniem bailes no lidošanas nav racionālas, ar šādiem loģiskiem uz statistiku balstītiem spriedumiem to nevarēs izārstēt. Varbūt vienīgi mazināt.

Lasīju netā rekomendācijas krieviski, varbūt noder: ir videokursi "Летаем без страха" un aplikācija "SkyGuru", kas rāda visu detalizētu info par lidojumu, kas palīdz cilvēkiem ar aerofobiju visu "kontrolēt": https://letaem-bez-straha.ru/shop/

Medicina palidz, bet preperati kuri tiesham darbojas gan ir no narkomanu top listes. Es vismaz atteicos lietot.

Man lidojot katru reizi ir bail, ļoti, arī ar panikas lēkmēm, bet.. lidoju. Bailes bija iemesls kamdēļ nelidoju līdz šim pāri okeānam. Psihoterapija palīdzēja daļēji, tam veltot pat vairākus gadus, tā kā tām bailēm jau pamats ir citur (man ar vēlmi kontolēt ), nevis pašā lidmašīnā, bet vismaz saņēmos un lidoju tālāk. Palīdz - grāmata, ko sarakstījis pilots, kas ļāva izprast visus aero procesus tehniski, aviokompānijas ar jaunām lidmašīnām un labu servisu (esmu pat gatava lidot no Helsinkiem vai Varšavas, tikai lai ir Qatar Airways, piemēram, jaunās lidmašīnas ), aprunāšanās ar apkalpi lidmašīnā par kādu sīkumu, vienkārši, lai sajustu viņu mieru, laba mūzika, filmas, nedaudz alkohols, lai ir kāds blakus, kuram var pateikt, ka atkal ir bail vai superīgi ceļabiedri. Nepalīdz - nogurums, neizgulēšanās un narkomānu tipa nomierinošās zāles, tās vispār neko nedod. Man visvairāk tas viss uznāk kad ir turbulence un nolaižoties, īpaši virs noslogotajām lidostām, kad ir sajūta, ka lidmašīna "mokās".  

Tas viss ir galvā, un ja RX otra puse to nerisinās, tas var apaugt ar tādu baiļu slāni, ka pēctam būs vēl un vēl grūtāk. Psihoterapija ir tas, ko vajag, bet nevis psihologu, bet gan ārstu-psihoterapeitu. Kā arī, ja mums būtu tādas atbalsta grupas, kur līdzīgie var izrunāties par šo fobiju, būtu lieliski. Un var pie tām bailēm pierast un lidot! 

Bet jebkurā gadījumā vēl līdz šim čekoju pirms pērku biļetes aviokompāniju flotes, statistiku, servisu uz klāja u.t.t., smieklīgi laikam, bet tas arī ļoti palīdz justies drošāk un izturēt arī 9 h nemitīgas turbulences virs okeāna!

Lai veiksmīgi tikt ar to galā!