Kādi noteikumi ir ieceļošanai Francijā? Man jālido 2. jūlijā. Ja es pareizi sapratu, pilnībā vakcinētajiem liek svētu mieru un testu neprasa?
Travellers from the EU+ area can enter France, without being subject to further testing or isolation requirements, if they present either:
The following EMA approved vaccines are accepted: Pfizer/BioNTech, Moderna, AstraZeneca, Johnson & Johnson (Janssen)
Children under 11 years old are exempted.
šis gan nav oficiālais franču informācijas avots, tāpēc der aizstaigāt arī līdz tam.
Vēl šitādu esot jāaizpilda – https://www.interieur.gouv.fr/Actualites/L-actu-du-Ministere/Certificate...
Jā, ļoti mulsinoši. Vairākās vietās es izlasīju,.ka testu tomēr nevajag pilnībā vakcinētajiem, un še tev:
Airbaltic atsūtīja:
Un no franču lapas:
If you are not vaccinated, you must present the transport company and border control authorities with a negative PCR or antigenic test no more than 72 hours prior to departure (departure of first flight in case of connecting flights). Children aged below eleven years are exempt from testing. You must also present a sworn statement attesting to the absence of symptoms of covid-19 infection and contact with a confirmed case of covid-19.
Izskatās pēc kārtējās naglas vakcīnu zārkā - vakcinēts ir forši, bet tas nenozīmē, ka neesi slims un/vai trafikeris.
Hmm, man izskatās šis teksts ir kaut kādā specifiskā franču birokrātiskajā valodā, ko ne paši mācējuši (gribējuši) korekti pārtulkot angliski, ne guglis prot korekti pārtulkot (tulkojums dažās man zināmajās valodās atšķiras, pie tam vietām būtiski).
Eh, es taču neizlasīju līdz galam airbaltic epastu:
Izņēmumi
•Bērni līdz 11 gadu vecumam.
•Tranzīta pasažieri, ja netiek pamesta lidotas teritorija.
•Personas ar vakcinācijas sertifikātu, kas apliecina, ka kopš pēdējās vakcīnas devas saņemšanas ir pagājušas vismaz 14 dienas
Bet to vietējā covidpass veidlapu no saites gan vajag aizpildīt.
Tur jau nav īsti ko aizpildīt - es tā saprotu, ka ir jāizdrukā šī lapa un jāuzliek paraksts, un ceduļku jānēsā līdzi?
https://www.interieur.gouv.fr/Actualites/L-actu-du-Ministere/Certificate...
Tur jau nav īsti ko aizpildīt - es tā saprotu, ka ir jāizdrukā šī lapa un jāuzliek paraksts, un ceduļku jānēsā līdzi?
https://www.interieur.gouv.fr/Actualites/L-actu-du-Ministere/Certificate...
Jā. Ar parakstu apliecini, ka tas, kas tur sarakstīts, ir patiesība.
Nu viņi paši taču ilgstoši (varbūt joprojām) bez tāda/līdzīga papīriņa uz veikalu blakus mājā nedrīkstēja iet.
Nu viņi paši taču ilgstoši (varbūt joprojām) bez tāda/līdzīga papīriņa uz veikalu blakus mājā nedrīkstēja iet.
Sen neesmu sajutis entuziasmu garākam aprakstam. Ja kādu kaitina absurdas lietas sakarā ar covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumiem Latvijā, tad Francija šajā absurda teātrī mums ir tālu priekšā. Daži vēl uzticīgi pilda prasības, nēsā sejas maskas, kur to prasa, viesnīcā man pēc brokastīm palika uz galda atkritumu kalns, jo katrs ēdiena gabals iefasēts (pat siera šķēle vakuumiepakojumā). Nedod, Dievs, ja kāds kaut kur nonāks tiešā kontaktā ar citu personu! Bija aizliegums atrasties uz ielas no 23:00-06:00 bez īpaša iemesla un papīriem, ko cilvēki pildīja, jo ielas pusnaktī tukšas. Tajā pat laikā lielai daļai cilvēku tas viss jau ir līdz kaklam, un daudzi noteikumus pilda pavirši. Ļoti pavirši rīkojās pat tāds uzņēmums, kā valsts dzelzceļa kompānija. Lai tiktu atpakaļ uz lidostas viesnīcu pirms 23:00, ļoti laicīgi iekāpu Parīzes centrā vilcienā ~plkst 19:30. Pusceļā vilciens apstājās un kaut ko franciski paziņoja. Visi purpinādami kāpa ārā un gāja ārā no stacijas. Ar mani angliski neviens īpaši runāt negribēja, lielākā daļa vienkārši aizgriezās, kad uzbāzos ar saviem jautājumiem, bet kaut kā noskaidroju, ka pašnāvnieki tieši šajā maršrutā nolēmuši sarīkot akciju, metoties zem vilciena ik pēc stundas. Lai akciju apturētu, pēc 2 suicīdiem tika nolemts satiksmi apturēt, un uz galamērķiem tūkstoti cilvēku (ja ne vairāk) izvadāt ar autobusiem. Es tāds ūber sterils noteikumu ievērotājs ar satraumētām gļotādām deguna dobumā no biežās un dārgās testēšanas pēkšņi nonācu autobusa pieturā iespiests aizvien pieaugošā barā, kurā neviens distanci ievērot i nedomāja, jo ieņēmuši zemo startu autobusu triecienieņemšanai. Domāju, ka SNCF tāda nopietna kompānija, gan jau tūlīt atsūtīs komfortablu autobusu kolonnu, lai visu šo baru izvadātu. Ak, es naivais - pagāja vairākas stundas, bet no autobusiem ne miņas. Taksi izsaukt nevarēju, jo kā par nelaimi telefonam nosēdās baterija. Ja arī kāds taksis tuvojās, tos iekarot bija bezcerīgi. Nolēmu netrakot, palikt laicīgi ieņemtā izdevīgā vietā pieturā, un tomēr ielikt savu likteni gādīgā SNCF rokās, kuram agri vai vēlu mani galapunktā taču jānogādā. Pūlis jau nokaitināts pamanīja, ka uz blakus ielas apstājās nevis kaut kāds komfortablais autobuss, bet parastais mazais satiksmes autobusiņš ar šilti, ko es iztulkotu kā "norīkojumā". Šoferis, ieraudzījis pūli, laikam nobijās un nolēma sagaidīt papildspēkus. Daļa pūļa metās autobusa virzienā un vienkārši uzlauza durvis. Salīda iekšā kā ķilavas bundžā un pieprasīja viņus vest mājās. Plāns nepiepildījās, jo tika izsaukta policija. Kā jezga beidzās, neredzēju, jo no viena cilvēka ar SNCF logo, kurš beidzot apžēlojās par vienu angliski runājošo niecību, noskaidroju, ka šajā pieturā autobusu gaida cilvēki, kuriem galamērķis nemaz neesot CDG, bet kāds cits sliežu atzars. Mans autobuss tiekot norīkots no pieturas, kura esot 10 minūšu gājienā! Es neticēju, ka šo pieturu pēc mutiskajām norādēm sliktā angļu valodā atradīšu, bet sev par pārsteigumu es šo pieturu atradu! Un kāds brīnums - tieši tajā laikā pieturā stāvēja mazais satiksmes autobusiņš cilvēku pārblīvēts. Skrēju, ko kājas nes, lai paspētu, bet drošības pēc vēl sievietei ar SNCF logo pajautāju - Charles De Gaulle airport? Viņa tikai bolīja uz manis acis un neko neteica. Ko darīt - iespiedos kā pēdējais un ar trešo piegājienu ķilavu bundžu aizvērt izdevās. Braucam! Karstums nepanesams, es viss pludoju. Drošības pēc vēl apkārt esošajiem pārjautāju to pašu jautājumu, ko tai sievietei, bet no manis visi kā spitālīgā aizgriežas un lūr savos smartfonos. Man vēl nemiers sirdī, un pēc kādām 30min manas uzstājības dēļ beidzot viena meitene franču valodā man pasakidro, ka mēs ne uz kādu lidostu nebraucam. Ok, jau pēc 23:00 esmu nobriedis kāpt ārā pirmajā pieturā un tomēr sadabūt taksi. Skuju - autobusam tieši tagad kaut kāds garais pārbrauciens, un es saprotu, ka ar katru minūti es attālinos no savas ērtās gultas viesnīcā. Te mans pacietības mērs bija pilns. Biju tik dusmīgs, ka autobusa tūlītējai apturēšanai biju gatavs nobļauties Allah Akbar, un notēlot, ka mana kraukšķīgā franču bagete maisiņā ir spridzeklis. Tā vietā skaļā balsī pajautāju, vai te kāds vispār runā angliski? Arī šis jautājums radīja nelielu paniku un beidzot visi atrāvās no saviem smartfoniem. Viens jauns čalīts paša Dieva sūtīts atbildēja, ka runā angliski. Kā varot palīdzēt? Izstāstīju savu bēdu, šis apsolīja, ka galamērķī paņemsim taksi uz viņa māju un šis ar savu mašīnu 20min braucienā mani uz lidostu aizvedīšot. Tā arī izdarīja. Pa ceļam kritizējām parīziešu neviesmīlību, egoismu un absurda teātri ar aizliegumiem, bet beigās es čalīti labi apdāvināju.
Pēc visa šī stāsta visi būs gudri pamācīt, kā bija jārīkojas pieredzējušam ceļotājām, bet nesteidzieties kritizēt, jo vienīgā mana kļūda, ka biju naivs, domājot, ka valsts uzņēmums SNCF ir kaut cik jēdzīga kompānija, un kuru katru brīdi operatīvi rīkosies, nevis pametīs cilvēkus likteņa varā. Ja es būtu zinājis, ka viesnīcā ievelšos krietni pēc pusnakts, būtu gājis vienā virzienā prom no bara, mēģinot noķert kādu random taksi vai vismaz atrast vietu, kur uzlādēt telefonu. Tik bezpalīdzīgā situācijā es nejutos pat nekurienē Beninā, kad nakts vidū starp Natitingou un Parakou mēs ar šoferi palikām uz ceļa ar nokautu dzinēju, kuru stundas laikā ceļa malas meistari izjauca pa daļām un paziņoja, ka tomēr nespēšot palīdzēt. Tuvu pusnaktij mēs trijatā uz moča pa šauru taciņu braucām meklēt naktsmītni rajonā, kur balto nolaupīt un paprasīt izpirkuma maksu būtu tīrais nieks. Taču cilvēku viesmīlība nabadzīgajā Āfrikas valstī ir 1000x lielāka, nekā civilizācijas citadelē Parīzē.
P.S. Vakar fanoju par Šveici.
RX, super, ka padalījies ar savu stāstu!
Mani te tūlīt nolamās par burkšķēšanu, bet pilnīgi normāla situācija priekš Francijas.
RX ūberpacietīgs pilsonis, es Japānā autobusā skaļi bļaustījos jau daudz ātrāk
Labi, ka uzrakstīji, interesanta pieredze.
Francijā transporta sistēma līdzīga Itālijai, valsts uzturēti uzņēmumi, kuri strādā lieliskā padomju stilā. Vairākas reizes ir bijušas problēmas. Gaidi vilcienu, tad stundu it kā autobusu, pēc divām stundām tomēr atbrauc vilciens. Toties stacijā jūra ar darbiniekiem, kuri jautri pavada laiku pļāpājot, neko nevar paskaidrot vai parādīt. Itālijā tādā ziņā labāk, vismaz cenšas izskaidrot, parādīt, francūzim viss pe kājas.
Benina, neskaitot piekrastes pilsētās, noziedzība zema. Pastiprināti interesējos par eksotisko Afriku. Benina un Gana drošākās valstis ceļotājam tajā reģionā. Par cilvēku nolaupīšanu neesmu lasījis. Izņemot Burkina Faso pierobeža. Ja ir kāds vietējais blakus, tad vispār nav ko iespringt. Zelta rokaspulsteņus un jaunus viedtelefonus gan nevajag rādīt. Tie viņiem kā mums miljons koferītī. Nesasniedzams sapnis.
Labi, ka uzrakstīji, interesanta pieredze.
Francijā transporta sistēma līdzīga Itālijai, valsts uzturēti uzņēmumi, kuri strādā lieliskā padomju stilā. Vairākas reizes ir bijušas problēmas. Gaidi vilcienu, tad stundu it kā autobusu, pēc divām stundām tomēr atbrauc vilciens. Toties stacijā jūra ar darbiniekiem, kuri jautri pavada laiku pļāpājot, neko nevar paskaidrot vai parādīt. Itālijā tādā ziņā labāk, vismaz cenšas izskaidrot, parādīt, francūzim viss pe kājas.
Benina, neskaitot piekrastes pilsētās, noziedzība zema. Pastiprināti interesējos par eksotisko Afriku. Benina un Gana drošākās valstis ceļotājam tajā reģionā. Par cilvēku nolaupīšanu neesmu lasījis. Izņemot Burkina Faso pierobeža. Ja ir kāds vietējais blakus, tad vispār nav ko iespringt. Zelta rokaspulsteņus un jaunus viedtelefonus gan nevajag rādīt. Tie viņiem kā mums miljons koferītī. Nesasniedzams sapnis.
Jā, Pendjari nacionālajā parkā 2019.g nogalināja gidu un baltos tūristus aizveda pāri robežai uz Burkinu izpirkuma prasīšanai. To viesnīcu tagad slēguši, bet mani izmitināja citā viesnīcā nacionālajā parkā tālāk no robežas. Sargāja bruņoti carmijnieki sargposteņos. Kādreiz uzrakstīšu pie ceļojumu aprakstiem, kā gāja. Neskatoties uz nelielu avāriju, kad kandrīz nolikām auto augšpēdus, motora nokaušanu, braukšanu visai valstij cauri ar taksi virs 600km pa nakti par nieka 110 EUR, kad visi brauc ar tālajiem, u.c. riskantiem piedzīvojumiem, pārējā pieredze bija ļoti laba. Ar bērniem varbūt nevajadzētu braukt, bet tādiem, kas pa Āfriku jau ir blandījušies, Benina liksies droša un interesanta valsts. Arī kontrastaina. Kad sēdi pie pusdienu galda top viesnīcā, bet aiz žoga pa okeāna pludmali vējš dzenā plastmasas atkritumus, un garām paiet nobarota cūka. Bagātai villai blakus kartona būda. Elektrības kabeļus virs būdām tur koka sprunguļi. Bet pa 3 gadiem, kopš tur biju iepriekš, Cotonou redzēju lielas izmaiņas uz labo pusi. Daudz modernu ēku jaunbūves, kuras būvē starptautiski uzņēmumi. Ja trāpās labas cenas - brauciet! Iedošu labākā gida tālruni, kurš ir arī vietējā repa zvaigzne Repera karjeru gan ir pametis savas garīgās izaugsmes dēļ, bet visi uz ielas pazīst Mr. Raz. Par 3 dienu gida darbu paprasīja no manis tikai 35000 CFA, bet bija pelījis vairāk, tāpēc iedevu 50k un solīju piespēlēt vēl klientus
Toč labs aprakstiņš. Pilnīgi nespēju noticēt, ka tā notiek Francijā. Jāņem vērā.
Par Franciju, nezinu, bet kā man skaidroja kāds itālis, pie viņiem viss kas atkarīgs no reģiona. Ziemeļos viss ir normāli. Gan vilcieni, gan autobusi kursē pēc saraksta. Dienvidos, kā sanāk. Punktuālie vācieši tur jūkot prātā, bet Itālijas vidusdaļā, situācija esot kaut kur pa vidu.
Šorīt aizlidoju uz Parīzi. Rīgā temperatūru neviens nemērīja, toties vairākkārt prasīja pēc vakcinācijas sertifikāta vai PCR testa. Pie iekāpšanas puisi pirms manis neielaida lidmašīnā, jo laikam nebija vēl pagājušas 2 nedēļas pēc 2.vakcīnas, bet PCR testa viņam nebija, bet antivielu tests nebija gana jauns. Tā nu dāma viņu bez ceremonijām aizsūtīja pie info lodziņa, lai maina biļeti uz citu reisu un taisa testu. Starp citu, viņš bija francūzis, lidoja kopā ar draugu. Tas pameta draugu nelaimē un aizlidoja.
Lidmašīnā viena sieviete vienu brīdi sāka regulāri kāsēt līdz lidojuma beigām, bet stjuarti pat galvu nepagrieza. Tā vietā lika visiem aizpildīt kaut kādu emergency kontaktlapu, kur mūs meklēt, ja ir auzas. Francijā visiem viss bija vienalga, vispār nekādas pārbaudes.
.
.
Vai kāds ir bijis Francijā pēdējajā laikā un var pateikt kādas ir prasības iebraukšanai no Latvijas?
Lasu ka neatkarīgi no tā vai esi vakcinēts, ierodoties jāveic tests. Jautājums par testa izmaksām Parīzē ( Bovē)?
Vai kāds ir bijis Francijā pēdējajā laikā un var pateikt kādas ir prasības iebraukšanai no Latvijas?
Lasu ka neatkarīgi no tā vai esi vakcinēts, ierodoties jāveic tests. Jautājums par testa izmaksām Parīzē ( Bovē)?
Jā, man arī interesē personīgā pieredze šajā sakarā. Piektdien bija jāsagaida viesis no Beninas, bet šis tālāk par lidostu netika, jo reisam uz Parīzi ar viņa 2 vakcinācijām neesot pieticis. Esot prasījuši būsteri. Ko tas nozīmē, grūti saprast. Varbūt kopš vakcinācijas pagājuši 6, 7, 8 vai 9 mēneši? Ceļošana mūsdienās sačakarēta līdz tādam līmenim, ka atkrīt apetīte kaut ko plānot tālāk par 1-2 ned.
Vai kāds ir bijis Francijā pēdējajā laikā un var pateikt kādas ir prasības iebraukšanai no Latvijas?
Lasu ka neatkarīgi no tā vai esi vakcinēts, ierodoties jāveic tests. Jautājums par testa izmaksām Parīzē ( Bovē)?
Kur to lasi? Šeit nekas nav teikts par ierašanās testu: https://www.diplomatie.gouv.fr/en/coming-to-france/coming-to-france-your...
Vakcinētajiem, kas ierodas on ES, nav nepieciešams tests pirms izlidošanas, pārējiem ir.
Latvija ir zaļa.
For travellers arriving from a country in the European area (Member State of the European Union, Andorra, Iceland, Liechtenstein, Monaco, Norway, San Marino, the Holy See or Switzerland) a negative PCR or antigen test taken less than 24 hours earlier is required.
All travellers arriving from a green list country must complete a sworn statement certifying that they agree to take a virological or biological screening test for SARS-CoV-2 upon arrival. Children under 12 years of age are exempt from testing. You shall also present a sworn statement certifying the
https://www.interieur.gouv.fr/Actualites/L-actu-du-Ministere/Certificate-of-international-travel
Izskatās, šie vēl prasa, vai ir nauda uzturēties FR.
Man ir lielas aizdomas, ka jālasa franču tekstu, kaut ar tulkotāju. Pie tam, tajā diplomātu lapā ir brīdinājums, ka informācija var nebūt apdeitota,
Vai kāds ir bijis Francijā pēdējajā laikā un var pateikt kādas ir prasības iebraukšanai no Latvijas?
Lasu ka neatkarīgi no tā vai esi vakcinēts, ierodoties jāveic tests. Jautājums par testa izmaksām Parīzē ( Bovē)?
Kur to lasi? Šeit nekas nav teikts par ierašanās testu: https://www.diplomatie.gouv.fr/en/coming-to-france/coming-to-france-your...
Vakcinētajiem, kas ierodas on ES, nav nepieciešams tests pirms izlidošanas, pārējiem ir.
Skatījos WizzAir noteikumos lidojumiem no Viļņas uz Parīzi.
Pie tam, kā parāda te publicētā ceļakājiešu pēdējo mēnešu pieredze - pat visoficiālākajos papīros rakstītajam akli ticēt nevar, dabā var notikt pavisam savādāk.
Izskatās, šie vēl prasa, vai ir nauda uzturēties FR.
Kas starp citu ir pretlikumīgi.
Francija prasa 3 poti, ja pagājuši 9 mēneši pēc 2 potes. Ja nav, tad bez būtiska iemesla ieceļot neļauj.
https://www.dailymail.co.uk/news/article-10470279/France-bans-tourists-no-Covid-booster.html
Interesanti Francija neatcels parsību pēc vakcinācijas? Tiešām būs spēkā arī vasarā?
Tāpat neviens nepārbauda