Šīs diskusijas otrā gadadiena sakrīt ar ziņu, ka Stradiņu Neiroloģijas klīnika ir atzīta par Eiropas Insulta organizācijas (ESO) sertificētu centru. Tam pašam slimniekam iepriekš sanāca ārstēt insultu Turcijā, tāpēc uz viņu graujoši iedarbojās vecās labās padomju slimnieku aprūpes metodes Stradiņu 20.B nodaļā: siešana pie gultas, visu ierīču atņemšana, ierobežojumi iet uz tualeti un dušu. Jocīgi tie Eiropas standarti, kas sakrīt ar mežonīgo padomju aprūpi. Man tas bija jāpasaka, lai gan Stradiņu ārstu darbu kolēģi vispār nekā neapšauba: Stradiņos noteiktā ārstēšana turpinās joprojām (un cik tas ir pareizi?). Varēju iesūtīt atsauksmi Stradiņu mājaslapā, bet vai tad nu viņi nezina, kā tur iet. Šī vairāk ir atskaite diskusijas sakarā tāpat kā ceļojošo bikšu rezumējums.

Nav skaidrs kā viņi to varēja dabūt gatavu. Kaut vai tas, ka Stradiņos viens audiologopēds uz 50 pacientiem, neskatoties uz to, ka pēc insulta tieši pirmās 10 dienas ir vissvarīgākās, ja insults ir skāris runu/valodas saprašanu. Pacients reāli intensīvajā terapijas nodaļā ir no 4-7 dienām pēc insulta, tas ir vērtīgs laiks, kurā nekas netiek darīts, pie tam tagad Covid laikā arī neviens radinieks nevar atnākt un runāt.

Tur nebija divas insulta nodaļas? Man mamma gulēja 16. Bet varbūt ar jaucu. Mamma toreiz tika uz kājām. Samērā veiksmīgi. Protams, insults sekas atstāj, jo bija abās puslodēs trombi