Pa Turciju ar auto
Ja nu kāds tomēr sadomā ar auto pavizināties pa Turciju, varbūt noderēs šis stāsts par mūsu 3000km maršrutu Stambula-Melnās Jūras piekraste, Kappadokia-Vidusjūras piekraste pie Adanas-Stambula. Ideja radās tikai tāpēc, ka bija garās brīvdienas, un nosēdēt Stambulā visu laiku būtu pagrūti. Taču rezultātā šo ceļojumu savā vērtību skalā no visiem līdzīgajiem braucieniem ar auto pa svešām valstīm ievietoju 2. vietā uzreiz pēc Itālijas.
Ierašanās Stambulā ar tiešo reisu. Jo savlaicīgāk pērk, jo lētāk + dažādas akcijas.
No lidostas ar metro nokļūstam centrā, ar Tom Tom palīdzību sameklējam savu viesnīcu, un pirmās dienas veltam Stambulas apskatei. Par Stambulu informācijas ir daudz, tāpēc šo posmu izlaižam. Ja restorāns The Cure pie mošejām vēl ir vaļā, tur iesaku iegriezties. Varbūt vēl dod bezmaksas alu un sulas.
Ceļojums sākas ar nomas auto saņemšanu Taksim rajonā. Rezervēts labi pārbaudītajā www.autoeurope.com, bet atslēgas saņemam Europcar birojā. Uzreiz iesaku no dīlera paņemt maksas ceļu priekšapmaksas karti (mūsu gadījumā KGS), kas būs vajadzīga jau šķērsojot Bosfora tiltu. Es vēl šodien neesmu sapratis, kā tā strādā. Maksāja padsmit liras, bet limitu mēs noteikti pārtērējām. Taču papildus rēķinu ne no viena nesaņēmām, un visām barjerām mierīgi tikām cauri.
Izvēloties mašīnu priekšroku devām ekonomiskajām mašīnām (līdz 5l/100km), jo tik dārgu degvielu reti kurās valstīs ir nācies pirkt. Ja ir problēmas ar braukšanas uzsākšanu kalnā, labāk ņemt automātu. Nu un neaizmirstiet vadītāja apliecību, kā tas mūsu gadījumā gadījās otrajam šoferim. Ja pa Rīgu varat izbraukt, tad Turcijā nepazudīsiet. Silti iesaku paņemt līdzi navigācijas aparātu ar pēdējo Turcijas karti. Nedrošam braucējam noderēs arī pilna apdrošināšana. Šim gaisa gabalam labāk braukt 2 šoferiem uz maiņām.
Melnā jūra. Lai arī cik cītīgi meklējām informāciju par šīs piekrastes labumiem, atrastā informācija bija skopa. Vislabāko priekšstatu saņēmām no Google Earth bildītēm. Tur arī izvēlējāmies nakšņošanas pilsētiņu Kefken, jo zinājām, ka tur jābūt viesnīcai (uz vietas sarunājām 50 USD par dubultnumuriņu). Pa ceļam uz šo pilsētu piestājām Sile un Agva, kuras kā kūrortu izmanto vietējie. Normālas smilšu pludmales, bet, protams, tālu no Vidusjūras kūrortiem.
Tālāk 600km ceļš gar Ankaru uz Kappadokia. Ja laiks atļauj, var, protams, iebraukt arī Ankarā. Taču es gribu atzīmēt citu apskates objektu šī maršruta laikā – sālsezeru http://en.wikipedia.org/wiki/Lake_Tuz
Sāls kā ledus – ciets un balts, un tam pa virsu līdz 10cm ūdens slānis. Ir vērs apskatīt. Šosejas malā vietējie maisiem tirgo tajā ūdenī sālītās pistācijas, mandeļu riekstus u.c. labumus. Mūsu veikalos tik labu kvalitāti nekad nedabūt.
Vakarpusē ierodamies Kapadokijas ciematiņā Uchisar http://www.cappadociaturkey.net/uchisar.htm , kur redzams jau pirmais dabas brīnums – alām izcaurumota klints. Vietējam suvenīru veikala īpašniekam paprasām, kurā alā varam palikt pa nakti, un viņš pavada mūs uz naktsmītni – trīsistabu alu ar 2 guļamistabām (kopā par 4 cilvēkiem 80 EUR). Uzreiz gulēt neejam, jo alu saimnieks, raki sadzēries, mums uzrīko pamatīgu folkloras vakaru. Visi dzied, viens kaut ko strinkšķina, viens ar dakšu sit pa šķīvi, trešais ar 2 karotēm sit pa plaukstu. Vienam amerikāņu pārim šī „viesnīca” tik ļoti iepatikusies, ka viņi atbraukuši jau 3. (!) reizi.
Mostamies uz terases ar fantastisku skatu, un dodamies tālāk apskatīt Goreme nacionālo parku. Tufa slānis, kas radies vulkānu izvirdumu laikā, ir tik mīksts, ka vējš, lietus un cilvēks te ir izveidojuši fantastiskas formas klints veidojumus, kas izcaurumoti ar alām. Ir izveidotas pat pazemes pilsētiņas. Tas viss ir noteikti jāredz, un jāparedz vismaz 1 diena. Tā ir priekšrocība, ka ierodies šeit ar savu auto. Vari palikt pa nakti labiekārtotā alā (mūsējā bez dušas bija vēl arī virtuve), apbraukāt visus objektus un katrā veltīt tieši tik laika, cik patīk. Kāds jau noteikti būs te pabijis ar tūristu autobusu, kas norīkots no Alānijas vai citas pilsētas, bet arī no kūrortiem uz šejieni iesaku doties ar nomātu auto, un būt neatkarīgam no citiem. Par Goreme daudz informācijas tīmeklī, kaut vai te: http://wikitravel.org/en/Goreme
Pēc Goreme sākam savu otru garo braucienu Vidusjūras virzienā. Priekšā nakts un 635 km. Līdz Adanai brauciens vēl ir tīri Ok, ir bānis, bet gar piekrasti vidējais ātrums 50km/h serpentīnu dēļ. Piekraste klinšaina un ik pa brīdim jāapstājas fantastisko skatu dēļ. Pēc garā brauciena izlemjam relaksēties pārbaudītā kūrortpilsētiņā. Pa ceļam ieturamies lieliskā kafejnīcā 30 km pirms Alānijas, kur kafejnīcas saimnieks piedāvā svaigas, no rīta ar harpūnu saķertas zivis, un atļauj nopeldēties privātajā pludmalē mazā līcītī starp klintīm. Vēlāk Alānijā izvēlamies viesnīcu ar tiešo piekļuvi smilšainajai pludmalei un uz vienu dienu pārvēršamies par ierindas tūristiem – gulšņājam pludmalē, peldamies, tērējam naudu suvenīros u.tml.
Atpakaļceļā apskatam kārtējo dabas brīnumu – Pamukkale http://www.pamukkale.net/ . Cik saprotu, minerālu saturs gruntsūdenī te ir tik liels, ka tas kristalizējas peļķu malās, veidojot baseinus. Bet tie, kas te bijuši, zina, ka ilgāk par stundu divām te nav ko darīt. Vēl jo vairāk tāpēc, ka temperatūra uzkāpj līdz +41, un tuvojas smilšu vētra. Tāpēc šo objektu iesaku iekļaut „pa ceļam”, nevis speciāli braukt ar autobusu no kūrortpilsētas.
Sākot ar Alāniju Stambulas virzienā braukšana iet daudz raitāk, tāpēc saprotam, ka uz Stambulu vēl nav vērts braukt, un nolemjam iegriezties vēl kādā Marmora jūras kūrortā, kur pabrokastojam un nopeldamies. Pārējais jau vairs tikai maldīšanās pa Stambulu, kamēr tiekam līdz pareizajai lidostai Eiropas pusē.
Ceļa laikā manīju vieglās mašīnas ar norvēģu, zviedru un franču numuriem, bet satikām arī daudz amerikāņu un japāņu tūristus, tāpēc domāju, ka šo valstu pilsoņi jau sen nebaidās braukāt pa Turciju.
Izmaksas grūti komentēt, jo kāds dos priekšroku spēcīgākam un dārgākam spēkratam, arī nakstsmītņu izvēle cilvēkiem ir dažāda. Var ēst pa lēto, vai staigāt tikai pa restorāniem. Bet sakalkulēt katram ir viegli:
1) Aviobiļete (kādu nu kurš var dabūt)
2) Autonoma – viegli pārbaudāma lieta, ja zini, cik dienām vajag, un, kāds auto modelis.
3) Degviela – pirms kāda laika bija 1,20Ls/litrs. Ja zini degvielas patēriņu un km, izmaksas var sarēķināt. Mums laikam kopā 200 Ls sanāca.
4) Viesnīcas, lai sevi galīgi neapdalītu, ieteiktu rēķināt ap 50 USD diviem par nakti
5) Paēst var salīdzinoši lēti – apmēram Latvijas cenas. Pilsētās dārgāk, laukos lētāk.
Būtu labi, ja pārējie šo sadaļu papildinātu ar informāciju par nacionālajiem parkiem u.c. vietām, kurām laika trūkuma un nezināšanas dēļ pabraucām garām. Varbūt izdosies izveidot ideālo maršrutu.
paldies par ideju. Turciju sev biju paredzējusi pensijas vecumam, bet šis stāsts liek plānu koriģēt. Nebiju iedomājusies par ceļojumu pa Turciju ar auto.
Derēs arī pensijas vecumā-jauka,civilizēta zeme,labi ceļi,vietējie brauc rēķinoties ar pārējiem/bija patīkami braukt pat Stambulā sastrēguma laikā/utt,utt.
Bijām Turcijā 4 pieaugušie aprīļa sākumā12 dienas,10 no tām nomājām auto/autoeurope-no Rīgas/.Izbraucām no Stambulas pa līdzīgu maršr,tikai pretējā virzienā/baidījāmies-ja pietrūks laika-tad gabalu Kapadokija-Ankāra-Stambula būs mazāk žēl nobraukt ātrāk/.Tātad:Stamb-Čanakkale/pa R puses ceļu,lai pārceltos ar prāmi pār Dardaneliem/-Izmira-Denizli-Pamukkale(te viss pēc brīvas izvēles-vēst.piem=daudz.Prakt.=drupas.Vērts redzēt Pergamon akropoli,Efesu.Troja=zirgs...nu,jāliek lietā iztēle.Var speciali neiegriezties.
OluDeniz=skaista Zilā Lagūna.Tālāk- ļoooti patika no klintīm izplūstošā degošā gaze OLIMPA KALNĀ-pie Cirali/http://www.chimerayanartas.com/-naktī.Tik ļoti, ka no rīta aizskrējām vēlreiz! Var uzmest aci arī Saklikentas aizai-tur ir ko darīt vairāk,ja līdz alpīn.inv.
Antālija-bez visa reklamētā=Selalesi ūdenskritums=iespaidīgs.
Kapadokija-viss skaidrs.Ankara-pārnakšņojām,līdz ar to ir iespaids,-kas tas ir-vismaz naktī...-Stambula.
Izmaksas 1CILV:442.83 LVL/Lidojums=139/ Viesnīcas 11 naktis (2 rezervētas)-bija viegli atrast uz vietas,ar brokastīm=122,63 / Degviela (3711km)+maksas ceļi=83.96 /Autonoma (Reno Fluence=91.09
Tātad- uz priekšu!
Par Olimpa kalnu zināju, taču ierobežotā laika dēļ to izlaidām. Tas tiešām varētu būt "must see" šajā maršrutā.
loti interesanti palasit.
man ir tads jautjums. vai ar musu LV vaditaju apliecibu var turcija braukt? un TR police pretenzijas nav?
Cik nu man zināms, tad ar LV vadītāja apliecību var braukt pilnīgi jebkurā pasaules valstī bez problēmām!
Cik nu man zināms, tad ar LV vadītāja apliecību var braukt pilnīgi jebkurā pasaules valstī bez problēmām!
Vienu valsti zinu, kur nevar. Tongā drīkst braukt tikai ar vietējo apliecību 
Esmu vairākkārt braukusi pa Turciju, arī gar Melno jūru un pa dienvidaustrumpusi un, protams, Egejas - Vidusjūras piekrasti gandrīz visā garumā, izbraucot katru nogabalu rūpīgi, apmēram nedēļas laikā. Labprāt pastāstīšu detalizēti, ja kādam ir interese.
Ķīnā arī nedrīkst braukt ar citu valstu vadītāja apliecībām.
Paldies par aprakstu, laba ideja par turciju+auto.
Nu īsti tā diemžēl nav. Ir valstis, kuras pieprasa t.s. International Drivers Permit, kas ir papildus dokuments parastajai vad.apliecībai. Tā ir piemēram Taizemē un arī plaši apspriestajā Venecuelā un gan jau vēl rindā valstu.
Starpcitu arī LV pēc likuma ārzemniekiem pieprasa šo IDP, BET pati saviem iedzīvotājiem to neizsniedz. Es pat nepaslinkoju un zvanīju uz Taizemes vēstniecību Norvēģijā, kur man laipni atbildēja - vienīgais legālais veids ir kārtot tur tiesības 
CSDD plikšķināja acis un visas pārējās instances arī
Tomēr, lai nesatrauktos lieki par šo IDP, parastā dokumentu pārbaudē vismaz Taizemē neprasīja un cik esmu sapratusi no dažādiem forumiem, viņa tiks prasīta tikai, ja piedzīvosiet ceļu satiksmes negadījumu.
mēs īrējām Taizemē auto, un neviens neprasīja neko vairāk par parastajām LV tiesībām
mēs īrējām Taizemē auto, un neviens neprasīja neko vairāk par parastajām LV tiesībām
Tieši tā - mēs arī. Bet tas nenozīmē, ka pēc likuma nevajag.
he, pati pabraukāju Turcijā ar auto
izmēģināju kā ir braukt virs ar 200km/h. šķita, ka neuzķeršos - 2x samaksāju sodu, bet piedzīvojums pozitīvs
Tauta, maija brīvdienās jābrauc uz Turciju!
Tikko kā atgriezāmies no Egejas jūras piekrastes un bijām autā, cik neticami lētas viesnīcas un apartameti.
Cenas 5 cilvēku bariņam (nekas no šitā nebija central location, bet tā kā bijām ar auto, tad tas netraucēja) -
Fethye - 32 Eur par 3-istabu apartamentu Ten Apart Hotel. Bez brokastīm
Marmaris - 10 (!!!) Eur par 3-istabu apartamentu Sun Apart Hotel. Nebija TV, bet visādi citādi - ideāli. Arī šeit iekš 10Eur cenas brokastis 5 cilv nebija iekļautas
Bodrum - 108 Eur 5* all included Royal Arena Hotel & Resort Spa = 4xēdināšana, turku pirtis, saunas, baseini.
Respektīvi, jābrauc šajā laikā. T - ap +30C
Papildus ekstras:
- tā kā AirBaltic pārcēlis lidostu, tad sanāk itin ērti paņemt auto un laist uz dienvidiem. Pa ceļam ir reģions, kurā kalnos ir tās n-tās alas (nevaru atrast vairs nosaukumu), tad vēl uz leju jau iepriekš aprakstītā Pamukkale
- jau minētā Saklikent aiza maija sākumā ir reāli ekstrēma - upē straume tāda (vietām ūdens līdz viduklim), ka Eiropā/ASV cilvēkus aizā nelaistu, bet Turcijā - lūdzu! Tur pat muskuļaini turki piedāvā iet līdzi un balstīt vājākas dāmas. Uz vietas var izīrēt gumijas čībiņas, bet no mūsu kompānijas 2 čības straume aiznesa. Pēc tam iet pa akmeņaino gultni ar pliku kāju... Tā ka labāk ņemt vai nu savus šņorētos/klipšainos apavus vai arī kādu striķi, ar ko to gumijas čību piesiet pie pēdas. Mēs gājām pa aizu kādu 1-1,5h un griezāmies riņķi tad, kad aiza kļuva stipri šaurāka un straume tāda, ka vairs jau nevarējām kājās noturēties tai pretī (atsevišķi personāži arī izpeldējās ne reizi vien). Bet nu iespaidi no tā visa - grandiozi
- netālu "spoku pilsēta" Kayakoy. Uz to nav norādes no centrālā ceļa, jābrauc vipirms uz OluDeniz
- Marmarisa ir tikai "šik i bļesk", kaut gan patiesībā tikai bļesk. Toties itin foršs ir izbrauciens pa Bozburun pussalu (LP ir sīkāks maršruts) - tāda mežonīga, kalnaina nekuriene, kur ceļam pāri ik pa brīdim pārrāpo kāds bruņurupucis. Ir arī otra pussala, kuru neizbraucām - nezinu, cik tā interesanta
- savukārt Bodrum, tieši otrādi - ir gana vizuāli pievilcīga, te arī labs ūdens arheoloģijas muzejs. Bet, savukārt Bodrumas pussala ... nu, nekā tiešām ievērības cienīga tur nebija
- Efesa komentārus neprasa - tā esot pasaulē lielākā un labāk saglabātā antīkā pilsēta. Ārkārtīgi iespaidīgi. Un temperatūra arī bija +/- paciešama. Pilsēta ir 2km centrālā iela, kuru va iet turp-atpakaļ, bet var arī ļauties vietējiem biznesmeņiem, kuri aizved uz otru galu bez maksas (tad nav jāiet turp-atpakaļ), bet 10min ir jāpavada ādas apstrādes rūpnīcas veikalā (cenas un kvalitāte itin labas un grūti pretoties kārdinājumam)
- netālu Sirince - miestiņš kalnos, kur gan smukas, vecas mājas, gan aktīva tirdzniecība (ir vērts aizbraukt)
- zaļa, reāli zaļa un sulīga apkārtne, zied magones u.c. daile. Ceļmalās tirgo vietējos apelsīnus, greifrūtus, žāvētas vīģes
- ēdieni ir nenormāli garšīgi (bet tas jau laikam visās sezonās)
Vienīgais sviests bija ievadīt adreses GPS - tas nu nekādi nebija iespējams. Nezinu, kam viņi lieto tos 5-7-vārdu ielu nosaukumus... Savukārt, Google visu perfekti atrod.
Nu re, un atpakaļ uz Stambulu var aizlidot i no Marmarisas, i Bodrumas, i Izmiras. Uz SAW lido gan Turkish airlines (ap 30Ls), gan Pegasus Airlines (ap 25Eur), gan citi.
Ja ir interese, varu nosūtīt LP elektronisko versiju D reģionam
Turcijā jaunumi! Drīzumā plašākai publikai atvērs vienu no bīstamākajiem kalnu ceļiem D-915 Derebasi Virajlari http://www.trkbrest.by/6884-v-turcii-dlya-turistov-otkroyut-samyy-opasnyy-v-mire-serpantin.html
Iespējams, ka LAT ceļotāji jau ir šķērsojuši? Ar moci, auto, velo?