Kad 2018.gada februārī nolēmām, ka pēc mēneša dosimies divu nedēļu ceļojumā pa ASV nacionāliem parkiem, sāku nenormālā ātrumā lasīt trip stories krieviski, angliski... Latviešu valodā bija krietni novecojuši stāsti, tomēr vienu labu lietu uzzināju tieši no mūsu tautiešiem, bet par visu pēc kārtas... Priecāšos, ja kādam noderēs mūsu pieredze.
Viss sākās ar maršruta sastādīšanu bez absolūtas saprašanas par attālumiem, un cik var aizņemt laika katra parka apskatīšana. Nosūtīju šo bildi draudzenei ar komentāru – šis ir mans dream route:

https://goo.gl/maps/Ufe6yHM32Fo

No sākuma likās, ka tas ir neiespējami – 14 dienas, 4 štati, 7 nacionālie parki/kanjoni, 3 lielpilsētas, bet ņemot vērā to, ka mēs neplānojām pavadīt katrā parkā 3 dienas un ka šis brauciens ir iepazīšanās ar ASV, tad šis maršruts manuprāt bija ideāls priekš mums.
18.03. Rīga-Kopenhāgena-Las Vegasa
Uz ASV atlidojām ar vīru plkst.22:00 un devāmies pie auto nomas kioska. Sakārtojām papīrus, paņēmām klāt palīdzību uz ceļa un arī degvielas variantu “Full to empty” un devāmies ar shuttle uz auto stāvvietu, kur mums parādīja 2 rindas ar automašīnām un teica, ka varam izvēlēties jebkuru no šīm. Tā kā mums bija pasūtīta SUV klases automašīna, tad paņēmām Nissan Rogue, 2018.g., pilnākā komplektācija, ar nobraukumu 4500 jūdzes.

*Autonomas mašīnām nav ļauts likt ķēdes, mums tās arī nenoderēja (kaut arī Yosemite parkā visur bija norādes, ka bez ķēdēm nav ļauts braukt), bet ja būtu liela nepieciešamība, tad mēs vienkārši ignorētu autokompānijas norādījumus, nopirktu Walmartā ķēdes un uzliktu.
*Es ieteiktu ņemt pilnāko apdrošināšanu bez pašriska, lai nav jālauž galva par to, ka pašiem kaut kas vēlāk būs jāsedz.
*Ja ir doma par otro šoferi, par kuru ir jāmaksā atsevišķi, tad jāpatur prātā, ka bezmaksas vienmēr tiek iekļauta sieva/vīrs, tāpēc mums nebija par to jāmaksā. Pie stūres visu laiku bija vīrs, bet es pabraucu tikai nedaudz.
*Kāds bija mums teicis, ka obligāti ir jāpērk maksas ceļu abonements, bet tieši šajos četros štatos tas nebūtu mums vajadzīgs, jo 2 nedēļu laikā braucām tikai par 3 maksas ceļiem, divi no tiem ir maksas tilti San Francisco reģionā un trešais ceļš ir gar okeāna piekrasti – 17 jūdžu garumā.

Ar auto no lidostas līdz Las Vegasas galvenajai ielai Strip ir jābrauc max 10 min. Devāmies uz viesnīcu, kur mūs jau gaidīja mūsu draugi, kuri atlidoja no Londonas ar tiešo reisu 10 stundas iepriekš. Ārā nu jau bija pusnakts, bet gulēt negribējās, jo Latvijā takš 9 no rīta. Gribējās ēst un baudīt Vegasu naktī, ko mēs arī izdarījām. Aizbraucām arī pie slavēnas Welcome to Fabulous Las Vegas zīmes, lai nofotografētos, jo tur nebija neviena cilvēka. Mēģinajām to izdarīt nākamajā dienā, kad bija gaišs, bet ieraudzījām pūli un garu rindu un atteicāmies no šīs idejas. 

19.03. Grand Canyon
Nākamajā dienā devāmies uz helikopteru Papillon lidostu, lai izbaudītu lidojumu virs Grand Canyon. Šis lidojums bija kā dāvana no mums ar draudzeni mūsu vīriem dzimšanas dienās. Devāmies tur ar nelielu uztraukumu, jo kad mēs vēl Latvijā to apmaksājām, pēc dažām dienām uzzinājām, ka ir notikusi aviokatastrofa, un tieši identisks helikopteris ar pilotu un 6 tūristiem nogāzās kanjonā. Spriežot pēc mūsu lidojuma, piloti ir ņēmuši vērā līdzšinējo pieredzi, un lidojums bija ļoti pārdomāts un piesardzīgs. Lidojums ilga 2 stundas ar izkāpšanu kanjonā, pikniku  un šampānieti.

Neaprakstāmaas bija sajūtas, kad mēs lidojām virs kanjona, šķērsojot vienu štatu pēc otra, klausoties austiņās superīgu mūziku un pilota stāstu par kanjonu, un novērojot, ko māte daba ir izdarījusi. Jāatzīmē, ka priekš mums šis lidojums bija laika ekonomija, jo vairs neplānojām braukt uz GC view pointiem. Manām acīm GC kaut kādā mērā likās nedaudz garlaicīgs, 50 shades of brown... bet protams nevarēju nenovērtēt kanjona varenumu.
Vēlāk atgriezāmies Vegasā un devāmies pastaigāties pa galveno ielu, lai izbaudītu atrakcijas, Belagio strūklaku šovu un uzspēlētu kazino!  Veiksmīgi zaudējot pa 10$ devāmies atpakaļ uz viesnīcu, lai ātrāk ietu gulēt, jo nākamajā dienā mūsu ceļojums tikai sākās.

20.03. Zion National Park
Man nedaudz ir jāpaskaidro, ka no šīs dienas līdz 28.03. mums nebija rezervēta laicīgi neviena viesnīca, tāpēc katra diena mums sākās ar to, ka mēs četratā izplānojām, cik daudz stundas gribam pavadīt šodien ceļā, cik ilgi gribam staigāt parkā un kurā pilsētā tuvu nākamajam mērķim mēs paliksim pa nakti. Pateicoties draugiem un viņu labam telefona provaiderim, mums bija bezmaksas mobilais internets un līdz ar to – navigācija.
*Ļoti svarīgs aspekts, jau laicīgi Latvijā nopirkām no citiem latviešiem ASV Nacionālo parku karti. Par to izlasīju kādā citā mūsu forumā. Samaksājām par to 30 EUR un varējām braukt visus parkos (izņemot Antelope canyon) neko nemaksājot. Respektīvi šī karte ļauj iebraukt automašīnai un cilvēkiem, kas tajā atrodas – bezmaksas, visu gadu. Amerikā šī karte maksā 80 USD. Otrā pusē kartei ir vieta 2 parakstiem, tāpēc, ko dara visi tūristi? Nopērkot šo karti ASV un atgriežoties Latvijā, visi to karti tirgo par pusi no cenas. Jo ir otrā vieta parakstam, kur jūs parakstaties un ar savu ID karti jūs arī varat braukt parkos bezmaksas. Mēs sasniedzām bezkaunības nākamo līmeni un nelikām otru parakstu blakus, rādījām karti, neviens nesalīdzināja parakstus un izbraucām visur. Atgriežoties Latvijā, mēs pārdevām šo karti par 30 EUR nākamajiem ceļotājiem.
Tātad Zion! Atbraucām uz lielo stāvvietu un sapratām, ka šeit ir ļoti laba Shuttle sistēma, automašīnu labāk novietot šeit un pārvietoties ar busiņiem, klausoties faktus par šo parku. Ienākot, uzrādījām savu Annual Pass, kā jau katrā parkā – mums iedeva karti ar apskates vietām. Amerikāņi ir ļoti jauki izdomājuši ar šīm kartēm, tajā viņi norādījuši, cik garš ir katrs maršruts un cik slīps ir kalns, lai katrs varētu novērtēt savus spēkus. Mēs galvenokārt izvēlējāmies maršrutus, kuri bija ne garāki par 2km. Vieta ir skaista, ar augstām brūnām klintīm, alām, ar upēm, kas tieši tagad martā ir vareni izpletušās.

Apskatot visus view pointus, devāmies caur parku tālāk līdz Bryce pilsētai. Pa ceļam stājāmies vairākas reizes, jo ceļš ir tikpat skaists kā parki. Pēc katra līkuma gribās spiegt no laimes, ka apkārt ir tik daudz skaistu vietu. Kalnu struktūra un krāsa visu laiku mainās, un rodas sajūta, ka šeit ir pastrādājis talantīgs ainavu arhitekts.
21.03. Bryce Canyon
Tā kā jetlag nedod mums mierīgi gulēt pa naktīm, tad 5 no rīta katru dienu esam augšā un lai vienkārši nevārtītos pa gultu, cenšamies izdomāt, ko mēs varētu jau padarīt. Izmantojam šo izdevību un šoreiz dodamies uz Bryce Canyon, Sunrise Point, lai pavērotu saullēktu virs skaistā orandžā kanjona. Redzam, ka jau ir sapulcējušies vairāki tūristi, kuriem arī nenāk miegs, un viņi ir labi sagatavojušies – ar plediem, kafiju... Bet diemžēl tieši šajā rītā saule uzleca nemanot, jo debesis ir pamatīgā dūmakā, tāpēc braucām atpakaļ uz viesnīcu, lai paēstu, saliktu mantas mašīnā un brauktu atkal uz Bryce kanjonu, bet šoreiz, lai pastaigātos pa maršrutiem. Bryce mani pārsteidza vēl vairāk nekā Zion, jo ir vienkārši prātam neaptverami, kā var izveidoties šīs orandžās skulptūras. Tāda sajūta, ka kāds bērns pludmalē spēlējas ar smiltīm un būvēja pilis. Ejam augšā, lejā pa taciņām, un pēc katra pagrieziena paveras labāki un labāki skati. Vietām vēl palicis sniedziņš, kas šo ainavu padara vēl nereālāku. Pēc garās pastaigas atrodam beņķīti, apsēžamies un skatamies ilgi tālumā. Bet nu ir jādodās tālāk uz Page pilsētu, kur jāpārnakšņo, lai no rīta dotos uz Antelope kanjonu, kurš priekš manis bija Nr.1 no must-see vietām ASV.

22.03. Antelope Canyon & Horseshoe bend
Antelope kanjons atrodas Navajo cilts pārvaldē, līdz ar to šeit nedarbojas parku karte un par ieeju ir jāmaksā 40 USD par cilvēku. Kanjonā tūristi vieni paši nestaigā, bet brauc ar gidu.
Vēl pirms brauciena, kad skatījos youtube video par parkiem, viena meitene ieminējās, ka Antelope kanjonā ir vairākas ieejas – upper, lower un vēl pavisam nesen atklāta – Antelope X, par kuru zin pagaidām neliela daļa no tūristiem, līdz ar to ir iespēja, ka kanjonā mēs nebūsim tik daudz. Antelope X atrodas nedaudz tālāk nekā upper un lower kanjoni. Atbraucām, nolikām auto, un bez iepriekšējā pieraksta tikām pēc 10 min ekskursijā. Maksājot naudu, kāda indiāņu sieviete mums uzdeva slaveno jautājumu – Where are you from, guys? Pasakot, ka no Latvijas, viņa teica, ka nekad nebija dzirdējusi par tādu valsti un palūdza to parādīt kartē. Vienā mirklī sāka birt jautājumi, cik daudz ir iedzīvotāju, utt. Gribās viņai ticēt, ka mēs tieši šajā vietā bijām pirmie no Latvijas. Pēc 10 min iesēdāmies indiāņu norīkotajā džipā kopā ar vēl 2 cilvēkiem un mūsu gidu, kas mūs veda līdz kanjonam apmēram 10 min. Biju priecīga, ka izvēlējāmies tieši šo vietu, jo šeit mūs veda normālā džipā ar aizvērtiem logiem, jo pārējās vietās indiāņi izmanto atvērta tipa mašīnas, kur pa ceļam visu laiku ir jārij putekļi. Atbraucot, gids sāk stāstīt par šo unikālo kanjonu, kurš bildēs pat izskatās vēl labāk, nekā īstenībā. Uzzinam, ka tūristi netiek laisti iekšā vieni paši, jo bija noticis nelaimes gadījums, kad dažās minūtēs kanjons piepildījās ar ūdeni un lielākā daļa tūristu noslīka. Kanjons ir ļoti šaurs, un dienās, kad līst, ekskursijas netiek taisītas. Gidi ir ļoti atsaucīgi, uzreiz palīdz izvēlēties pareizos iestatījumus telefonos un fotoaparātos, lai sanāktu visskaistākās bildes, tāpat arī dažreiz paņem mūsu telefonus un nobildē no pareizā leņķa. Krāsas ir unikālas – dzeltens, sarkans, lillā un rozā... Katrā bildē kanjons izskatās savādāk. Vienā brīdī paliekam vieni paši kanjonā un gids mums ļauj uzkavēties nedaudz ilgāk, lai vēlreiz paskatītos uz šo apburošo kanjonu.

Tālāk dodamies uz slaveno Horseshoe Bend, kura atrodas pavisam netālu no kanjona. Noliekam automašīnu un 5 minūtes ejam ar kājām. Kad nonākam līdz pareizai vietai, uz sekundi elpa apstājas no šī skata... Pat netraucē tūristu pūļi, jo vietas visiem pietiks. Kolorado upe taisa līkumu šajā vietā un atgādina pakavu, skats ir vienreizējs! Un bezmaksas!  Pienākam tuvu malai, uztaisam iespaidīgas bildes un dodamies atpakaļ pie auto.

Starp citu, mums likās, ka tur būvē margas, visticamāk drīz tur nevarēs pieet pie pašas malas, kas principā būtu tikai pareizi, jo vieta ir diezgan bīstama. Tālāk mūs gaida ilgs ceļš atpakaļ līdz Nāves ielejai. Jāpiebilst, ka pat šis garais gabals mūs nebiedēja, jo pats ceļš Amerikā ir “nacionālais parks”, garlaicīgi nebija!
23.03. Death Valley
Pārnakšņojot un paēdot brokastis, jūtamies pilnībā atpūtušies, dodamies apskatīt Nāves ieleju, kura īstenībā nebija mūsu sākotnējā plānā, bet paķērām arī to, neveltot daudz laika tai. Pa ceļam apskatījām vairākus View pointus, izbaudījām vasaras siltumu +27. Daži skati fascinē...

Šodien mums ir jānonāk līdz Sekvoju parka viesnīcai, ko arī daram! Pa ceļam ieraugam nebeidzamus mandarīnu laukus, kā arī sakritušos mandarīnus, un protams, apstājamies un paķeram vienu neglītu mandarīnu no zemes, ko vēlāk apēdam un tas izrādījās ļoti salds!
24.03. Sequoia Park
No rīta atkal velkam siltās drēbes un apavus, jo parkā ir -5 grādi. Aizbraucam līdz parkam, novietojam automašīnu un ejam pa slideniem pakāpieniem lejā līdz sekvojām, lai ieraudzītu visvarenāko koku pasaulē – General Sherman tree. Vēlāk sapratām, ka vajadzēja palikt vienu autostāvvietu zemāk, tad mums nebūtu jāiet tas garais ceļš. 
Stāvot blakus šiem milzoņiem, var sajust viņu varenumu, un tai pat laikā absolūto mieru. Dažiem kokiem ir vairāk kā 2000 gadi, un stāvēs viņi tur vēl un vēl. Sekvojas draudzējas ar uguni, ja notiek ugunsgrēks, tad koku miza nedeg, bet tai pat laikā nodeg visas nokritušās lapas un tas palīdz kokiem vairoties. 

Braucam tālāk uz mazu pilsētu ar skaistu nosaukumu Mariposa (spāņu val.-taurenītis), kur ejam pastaigāties pa smukām mazām ieliņām un pārnakšņojam viesnīcā.

25.03. Yosemite Park
No rīta braucam uz Yosemite parku un jau pa gabalu ieraugot ūdenskritumus, spiedzam no laimes. Baltas klintis, spēcīgie ūdenskritumi, sniegs, stirnas - to visu var sastapt Yosemite parkā. Martā diemžēl ir slēgts slavenais Half Dome, kur mēs labprāt uzkāptu, bet tāpat iespaidi ir lieli. Šī ir tā vieta, kur es labprāt atgrieztos vēl un vēl, bet laikam vasarā, kad ir daudz siltāks, un var uzkāpt visos pointos.

Tālāk izdomājam, ka varētu pamēģināt izbraukt cauri Yosemite parka teritorijai caur augšu, un tā nebija īpaši laba doma, jo visur bija brīdinājumi, ka ir jāliek ķēdes, un ceļš ir diezgan apledojis. Redzam, ka katra otrā automašīna stājas malā un liek ķēdes, bet mums ļoti negribas griezties atpakaļ, un turpinam ceļu, pēc vairākiem kilometriem nopūšamies, ka esam sveiki un veseli, kā arī policija mūs nav apstādinājusi un salamājusi. Aizbraucam uz Oakland pilsētu, kur arī pārnakšņojam.
26.03. San Francisco
No rīta esmu patiesi saviļņota, jo mēs taču dosimies uz skaisto, miglā tīto San Francisco pilsētu! Šeit miglai pat ir dots vārds - Karl the Fog. Karlu nesastopam, ir skaista saulaina diena. Braucam speciāli lielu līkumu caur Ričmondu, lai no otras puses atbrauktu pie slavenā Golden Gate bridge, kur ir ļoti daudz vietu, kur var skaisti nobildēties ar tiltu fonā. Galvā skan viena un tā pati dziesmiņa par San Francisco... If you're going to San Francisco, be sure to wear some flowers in your hair. If you're going to San Francisco, You're gonna meet some gentle people there... Atrodu puķīti, ielieku matos un nobildējos ar to.

Tilts fascinē, jo īpaši, kad saprotu, cik daudz filmās esmu to redzējusi. Un īstenībā šī sajūta pavada mani visu atvaļinājuma laiku. Ir tik interesanti braukt cauri slavenām pilsētām un reāli tagad zināt, kur tās atrodas, un kas tajās ir interesants. Esam auguši, skatoties ASV filmas, un visas tās atmiņas no filmām beidzot paliek krāsainākas. Starp citu, tilts ir tik garš, ka tad, kad to sāk krāsot un krāso to veselu gadu, tilta sākums atkal izbalē, un atkal ir jākrāso, līdz ar to tas ir nebeidzamais process. 
Pilsētā ilgi braukājām pa ielām - augšā, lejā, augšā, lejā... Nobraucam pa Lombard street, ieraugam Alcatraz cietumu, tramvaju...

Pirms noliekam automašīnu, vietējie mūs pabrīdina, ka šeit ir ļoti nedroši atstāt mantas automašīnā, nozags 5 minūtēs, tāpēc paņemam planšetes, naudu un noliekam automašīnu maksas stāvvietā, kur ir sargs. Ejam aplūkot Pier39, kur ir ļoti daudz atrakciju, kā arī šo vietu ir apdzīvojuši roņi. Ļoti žēl, ka nebija laika aizbraukt uz Silicon valley, kur varētu apciemot dažus slavenus ofisus, kā arī gribējām aizbraukt uz Alcatraz, bet bija ļoti laicīgi jārezervē apmeklējums. 
Paēdam, un braucot jau ārā no SF. Sākas visskaistākā mūsu ceļojuma daļa, mēs braucam uz LA gar okeāna piekrasti ar prātam neaptveramu skatu! Okeāns, stāvkrasti, koku alejas, tilti, ērgļi debesīs... Liekas, ka saviem līdzbraucējiem esmu jau apnikusi, bet pēc katra līkuma atkal brēcu - apstājamies šeit, ak Dievs, ak Dievs, cik skaisti...

Šodien mums ir jātiek līdz pilsētai Santa Cruz, ko arī izdaram. Aizbraucam vakariņās un vēlāk dodamies pastaigā gar okeānu. Pieķeram sevi pie domas, ka labprāt te paliktos ilgāk - mierīga, klusa pilsētiņa pie okeāna, kur var atspūsties pēc ilga ceļa.

27.03. Klusā okeāna piekraste

No rīta ignorējam viesnīcas brokastis, kur bija piedāvāti augļi un mafini, un dodamies uz vietējo autentisku kafejnīcu ar vecajiem mūzikas aparātiem un vietējo publiku. Dievinu šādas vietas! Iemetam 25 centus aparātā un baudam brokastis klausoties Beatles, Love me do! Vietējie kā filmās nāk pēc melleņu pīrāga, oficianti nāk ar kafijas kanniņu un pielej kafiju bezmaksas. Brokastu ēdienkarte pārsvarā visur ir līdzīga - hashbrowns jeb kartupeļu pankūkas, olas, dārzeņi, bekons, cīsiņi, un protams, pankūkas ar sīrupiem, putu krējumu, utt...

Tālāk dodamies Santa Barbaras virzienā un vēl pa ceļam joprojām baudam skaistas pilsētas - Monterey, Carmel By The Sea, Big Sur reģiona apkārtni.

28.03. Santa Barbara un Losandželosa

Nonākam beidzot slavenā seriāla pilsētā un gribās dziedāt līdzi slaveno dziesmiņu! Santa Barbara ir viena no krāšņākajām Kalifornijas pilsētām, ar krāšņām spāņu stila arhitektūru un iespaidīgu pludmales krastmalu. Misija "Santa Barbara" tiek saukta par "Misiju karalieni" tās graciozajam skaistumam un gleznainam apvidum. Tā ir pilsētas ikonogrāfiskais orientieris, un tās stils spēcīgi ietekmējis pilsētas arhitektūru. Šī ir vienīgā Kalifornijas misija palikt franciskāņā kopš tās dibināšanas 1786. gadā, un šodien šeit dzīvo franciskāņu friāru kopiena.

Paēdam turpat misijas parkā un braucam līdz mūsu galamērķim - Los Angeles! Tur mums jau laicīgi bija rezervēts dzīvoklis 3 naktīm caur Airbnb. Iepriekš jau bija atsūtīta instrukcija, kā ienākt mājā bez saimnieka palīdzības, kur ir jānovieto automašīna, utt. Dzīvoklis ir ļoti plašs, 2 guļamistabas un viesistaba, liela virtuve un vannas istaba, privāta autostāvvieta, un viss iespējamais, kas var būt vajadzīgs mājās - trauki, kafijas automāts, trauku mašīna, veļas mašīna, utt....

29.03.-31.03

Šajās 3 dienās mums bija plāns nedaudz iepazīt LA, aiziet nelielā šopingā, aizbraukt uz Universal Studios, ieraudzīt Hollywood sign, paskatīties uz LA no Griffith Observatory, aiziet uz Santa Monica un Venice pludmalēm, aiziet uz In & Out Burger, nobildēties pie Lacma laternām un arī paskatīties slavas aleju - tas viss mums arī bija izdevies! LA pilsēta ir ļoti liela, pat nebūtu pareizi to saukt par pilsētu, jo īstenībā LA ir pilsētu kopums, tāpēc jārēķinās ar lieliem attālumiem, kā arī ar lieliem sastrēgumiem.

*Daži padomi, ja apmeklēsiet Universal Studios:
1. pērciet vismaz Express biļeti, tā maksā padārgi-239$ vienam, bet bez rindas var apmeklēt atrakcijas. Rindas ir nenormālas. Jāgaida pat līdz 3 stundām uz katru atrakciju, tas nav tā vērts.
2. pērciet biļeti online, tā ietaupīsiet 10$ un varēsiet ieiet parkā stundu ātrāk nekā pārējie.
3. labākās atrakcijas pēc mūsu domām-Harijs Poters, Water world, Mummy, Simpsoni.
4. paņemiet lietus mētelīšus, tie mums noderēja

5. Orlando šis parks ir grandiozāks un daudz lētāks, ja tur ir būts, tad netērējiet laiku uz LA parku.
6. ja īpaši nepatīk 4-5 un pārējās "D" atrakcijas, tad laikam US nav īsti priekš jums. Kā alternatīvu varu ieteikt Sixflags!

31.martā vēl aizbraucam uz dažiem veikaliem, un dodamies atdot automašīnu, kas aizņem nepilnas 5 minūtes un tālāk shuttle mūs aizved uz lidostu, kura ir tik liela, ka mums bija jāpasaka, ar kurām aviolīnijām mēs lidojam, lai shuttle bus mūs varētu aizvest tieši uz pareizo terminālu. Un vēlāk dodamies mājās caur Stokholmu. Visu ceļu šķirstot bildes, skatoties video un atceroties ar prieku šo ceļojumu. Tagad, kad jau ir pagājuši 4 mēneši, es varu droši teikt, šis ceļojums bija labākais manā dzīvē.

*Kopējie tēriņi – diviem sanāca ap 3000$. Uzskatu, ka šī summa ir ļoti, ļoti maza šim ceļojumam, un tas mums bija izdevies tāpēc, ka viesnīcas un automašīnas tēriņus dalījām uz 4 cilvēkiem, kā arī atradām lētākas avio biļetes.
*Laika apstākļi - mēs jau laicīgi bijām sapratuši, ka laika apstākļi būs dažādi un līdz ar to paņēmām gan ziemas drēbes, gan arī vasaras drēbes. Viss arī noderēja. Jāatzīmē ka saule spīdēja ASV 13 dienas no 14. Un vispār, nevienu sekundi nenožēloju, ka aizbraucām tā saucamā “low season” laikā un ka nebraucām vasarā, kad tūristu skaits sasniedz kritisko atzīmi, kā arī karstums neļauj izbaudīt parkus pilnā apmērā, jo ir vienkārši neiespējami pārvietoties kalnos, kad ārā ir +35.
*Mums nebija neplānotu notikumu, viss noritēja pēc plāna, bet ja arī būtu – ķibele ar auto, parks būtu slēgts, paliktu bez viesnīcas....mēs bez problēmām mainītu plānu un nesatrauktos par to.
*Par ēšanu... Bija skaidrs, ka gribās apmeklēt autentiskas daineru kafejnīcas, kur ir ātra apkalpošana, omletes un melleņu pīrāgs. Mēs atklājām priekš sevis Denny’s tīkla kafejnīcas, kur mēs ēdām katru otro dienu. Liela izvēle, svaiga kafija, lielas porcijas. Dažreiz ēdām arī dārgākos restorānos, iesaku Savoury’s restorānu Mariposa pilsētā un Crow’s Nest restorānu Santa Cruz pilsētā. 
*Dzeramnauda - ASV nekautrējas rakstīt čekos, cik ir vēlamā dzeramnauda, viņi pat izrēķina 2 opcijas - 15% un 20%, lai klientiem nebūtu jādomā. Dzeramnaudas došana ir obligāta, lai kā arī es to negribētu atzīt. Ir dzirdēti gadījumi, ka oficianti skrien pakaļ, ja noliek par maz. Mēs likām vienmēr minimālo iespējamo, dažreiz pat mazāk, neviens neskrēja pakaļ, bet mēs arī nekad negājām uz vienu restorānu 2 reizes.
*Viesnīcas - pārsvarā palikām motel tipa viesnīcās, vai arī 3-4* nelielās viesnīcās, par nakti maksājot no 70 līdz 120$, par 4 cilvēkiem. Brokastis bija iekļautas. Dažās viesnīcās pat bija baseini, pirtis, kazino.
*Nodokļi - jau daudz ir stāstīts par to, bet vēlreiz atgādināšu, ka ASV uz precēm nav norādīts PVN, un katrā štatā tas ir savādāks, tāpēc ir jāatcerās, ka pienākot pie kases, viņi pierēķinās to pie kopējās summas.
*Tualetes - mums tas likās absolūti jocīgi, bet visas kabīnes tualetēs - veikalos, restorānos, uzpildes stacijās - bija ar nelielu šķirbu, pa kuru var redzēt tur esošo cilvēku
*DUS - ir viena interesanta lieta par uzpildes stacijām ASV. Par degvielu var maksāt ar karti, un var skaidrā naudā. Ar karti ir nedaudz dārgāk. Skaidrā naudā vispirms ir jāiemaksā noteikta summa DUS veikalā, tad viņi aktivizē pistoli, bet ja nesanāk ieliet tik daudz, tad jāiet pakaļ atlikumam. Man tas likās ļoti jocīgi, kā pagājušajā gadsimtā.

Šopings - bijām uz vairākiem TJ Maxx veikaliem (outleti), kur ir tādi zīmoli kā Michael Kors, Ralph Lauren, Tommy Hilfiger, utt.. Vislabākā izvēle, manuprāt, bija Fresno pilsētā, kur sapirkos par pavisam nelielu naudu. Turpat arī nopirkām 3 labus koferus - Travel Pro un Samsonite par krietni lētākām cenām. LA pilsētā bijām t/c Macy's un Bloomingdales, kur arī ir ļoti laba izvēle visam kam, un jaunākās kolekcijas.

*Lielpilsētas - no LV, SF un LA man visvairāk patika SF pilsēta, tā ir unikāla ar savu arhitektūru, cilvēkiem... Vegasa ir absolūti mākslīga... Protams, vienreiz tur ir jāaizbrauc, jāpaskatās uz Bellagio strūklakām, gaismas šoviem, jāuzspēlē kazino, bet otro reizi es tur nebrauktu. Ar LA man vispār nesanāca sadraudzēties. Bezgalīgi plakana, nenormāli liela pilsēta ar nenormālu trafiku.