Apskatījos jaunāko pieejamo statistiku par LV banku izdotajām maksājumu kartēm nozares oficiālajā lapā:
https://www.lka.org.lv/wp-content/uploads/2018/03/Maksajumu-karsu-statis...
Tur redzam, ka Swedbank izdevusi 2x vairāk maksājumu kartes nekā tuvākā konkurente SEB. Tātad, pa lielam secinu, ka swedbankai ir 2x vairāk klientu nekā SEB.
Jautājums kas ļaudis tik ļoti pievelk SwedBank ?
Manuprāt gan Swedbank, gan SEB piedāvājums pašreiz ir praktiski vienāds, lasi: viss dārgs.
Tiešām cilvēki LV tik konservatīvi/neko mainīt negriboši, ka pilnīgi pajāt par izmaksām?
Piemēram, mani reāli kaitina kaut kādi debīli/zemi ATM izņemšanas limiti, pēc kuru pārsniegšanas jāmaksā %. Tāpēc neizmantoju ne swedbank, ne SEB.
Parunāju ar darba kolēģi - viņam tas nerūp. ATM izmanto 1-2x mēnesī, momentā izņem visu saņemto darba algu, neskatoties uz to vai ir kādi % vai nav. Kartes neizmanto principā, tikai skaidru naudu. Kā apmaksā rēķinus - tiešām nezinu (neprasīju).
Nesapratu, par ko cepiens.
Esmu arī SEB klients, šobrīd izmaksas mēnesī 1.5 eur. Viena karte un 10 SEPA maksājumi.
Kas te ir dārgs?
Darījumiem ar valūtu protams nav labākā banka, bet Eur norēķiniem der
Esmu Swedbankas klients un izmaksas ir 5.35eur - 1eur kartes mēneša maksa, 4eur par zelta kretīnkarti un 0.35eur par 1 SEPA maksājumu, lai pārskaitītu naudu alum, vīnam un meitenēm uz Citadeli Par pārskaitījumiem Swedbankas ietvaros (principā visi rēķini) - bezmaksas.
Esmu arī Citadeles klients. Līdz aprīlim izmaksas bija 0.00eur (1eur par win-win komplektu, ko sedza naudas atmaksa 0.5% apmērā par pirkumiem ar AmEx), tagad ir 1.20eur kā kartes mēneša maksa
Es tik nesaprotu šī ieraksta jēgu. Par sliktajām bankām delfos ir vairāk iespēju izteikties
P.S. Jā, Swedbanka par lielāko kļuva pēc Danske bankas un Hipotēku un Zemes bankas privātpersonu savākšanas.
Ir jau vēl arī reģionālā politika. Pirms kādiem 10 gadiem SEB priekštece Unibanka aktīvi vēra vaļā klientu apkalpošanas centrus un filiāles reģionos. Piemēram, tepat netālu Tukuma pusē. Swedbank priekštece Hansabanka principā darīja to pašu. Tomēr bankomātu tīkls Swed/Hansa šķiet visos laikos ir bijsi plašāks nekā Uni/SEB.
Pirms gadiem diviem vai trim SEB aizklapēja ciet vienīgo filiāli Tukumā. Tas pats notika vēl virknē pilsētu. Likvidēja vienīgo bankomātu Lapmežciemā. Lai arī Swed, šķiet, ir šo to samazinājuši, tas tomēr, šķiet, vairāk ir skāris Rīgu, kur tāpat bankas ir uz katra stūra, nevis reģionus.
Rezultāts, vairums tukumnieku, Engures, Jaunpils un Tukuma novada iedzīvotāju, kam modernās tehnoloģijas neiespārda, ir pārvākušies no SEB uz Swed. Engures pagasta pārvalde vēl pirms pusgada manai mammai sūtīja apsaimniekošanas rēķinus, kas bija jāapmaksā tikai SEB vai skaidrā vietējā kasē. Cilvēki, kuriem SEB uzlika mīksto, un kas attiecīgi uzlika mīksto SEBam, sāka protestēt, ka par rēķinu apmaksu jāmaksā 36 centi, un rezultātā tagad domei ir rēķins arī Swedbankā.
Neviena cita banka, man šķiet, tik aktīvi kā Swed pa reģioniem neņemas. Ja rēķina pēc naudas līdzekļiem, tad, protams, Rīgā ir viss krējums, bet ja pēc izdoto karšu skaita, tad tas ir proporcionāls iedzīvotāju skaitam, jo kartes jau šodien ir pat bomžiem. Ja rīdzinieki principā var mierīgi iztikt bez Swedbankas, tad mazpilsētā Swed filiāle nereti ir vienīgā, kur tantukiem aiziet izkratīt sirdi. Tā viš i!
Info par 2015.gadu:
Pagājušajā gada beigās «Swedbank» bija 954 095 klienti, tai skaitā 883 207 privātpersonas un 70 888 juridiskas personas. Gada laikā banka audzējusi klientu skaitu - 2014.gada beigās bankai bija 948 044 klienti.
Otrs lielākais klientu skaits no Latvijā strādājošām bankām ir «SEB bankai». 2015.gada beigās «SEB bankai» bija 470 842 klienti. Salīdzinājumā ar 2014.gada beigām bankas klientu skaits samazinājies, 2014.gada beigās «SEB bankai» bija 485 150 klienti.
Trešā pēc klientu skaita lielākā banka Latvijā ir banka «Citadele», kurai 2015.gada beigās bija 278 630 klienti. Salīdzinājumā ar 2014.gada beigām banka «Citadele» pērn audzējusi klientu skaitu par 2%.
P.S. un nav lielas nozīmes te Danske (5000 klientu) un pat LHZB (70000) klientu pārejai uz Swedbank.
P.P.S. Lietoju Swed no 1998., nu salīdzinot SEB liekas riktīgs mēsls visādā ziņā.
Nu tad šķiet, ka orsons21 izskaidrojums laikam būs patiesībai tuvāks.
Patīk ka Swedbankai maksājumi ir par velti. Reizi pa reizei pārvedu 500 eiro no SEB uz Swedbanku un tad maksāju visus sīkos rēķinus. Par karti SEBā - 1.2 eiro. Kādas tad vēl izmaksas? Skaidru naudu ciest nevaru - nepatīk.
Tas tak sen bija iztirzāts. Lielo bandītu-globālistu shodkās tika spriests, kuri Pasaules SenSpēlētāji pārņems attiecīgus reģionus. Zviedriem izkrita bāleliņu kārts. Savākt mazos. Kas arī veiksmīgi tiek īstenots, piedaloties lokālajiem t.s. politiķiem, kuri kādu paķeli akurāti ieslidina kabatā.
Patīk ka Swedbankai maksājumi ir par velti. Reizi pa reizei pārvedu 500 eiro no SEB uz Swedbanku un tad maksāju visus sīkos rēķinus. Par karti SEBā - 1.2 eiro. Kādas tad vēl izmaksas? Skaidru naudu ciest nevaru - nepatīk.
Kad atslēgs Rīgas HES, tad domas mainīsies Tagad varas orgāni gribēs komplicētu atskaiti par 15 štukenziju apgrozījumu gadā. Skumjš cipars
Tas tak sen bija iztirzāts. Lielo bandītu-globālistu shodkās tika spriests, kuri Pasaules SenSpēlētāji pārņems attiecīgus reģionus. Zviedriem izkrita bāleliņu kārts. Savākt mazos. Kas arī veiksmīgi tiek īstenots, piedaloties lokālajiem t.s. politiķiem, kuri kādu paķeli akurāti ieslidina kabatā.
Kāpēc domā ka ja krievi būtu godīgi, tad kāda krievu banka te nespētu darboties politisku iemeslu dēļ? Es vnk principā tādām neuzticos, jo visas ir nobankrotējušas. SEB un Swed darbojās visveiksmīgāk un nekāds lielais tirgus te nemaz nav.
Man labāk patiktu, ja darbotos vietējie un peļņu neaizvestu aiz jūras. Jā, arī visi muhļījās, pat vecais žurnālistu kāvējs.
Nezinu par reģionālo filiāļu skaita ietekmi uz klientiem, kuri gāzes kvītis nes maksāt uz banku, bet Hansabanka bija pirmā, kura ieviesa tiešām lietojamu internetbanku. Salīdzinot ar tā laika Parex, Unibanku tā bija kā diena pret nakti (un ir vēl tagad). Un uzņēmumiem tas bija ļoti būtiski. Līdz ar to arī darbiniekiem tika ieteikta tā pati banka. Deviņdesmitajos gados, kad banku kultūra saka veidoties, tam bija liela nozīme. Tagad, ja arī ir konts citā bankā, Swedbanku nav jēgas slēgt, jo izmaksas nav lielas, bet lielākais bankomātu tīkls ir noderīgs. Un arī tas noteikti bija iemesls lielajai popularitātei.
Nav jau tā, ka neuzticos Swedenei, bet labāk zem jāņogkrūma.
Cik šaizes šiem ir bijušas? Tikai tā, kad kāds palaida pīli un bankomāti pārkarsa?
Nav jau tā, ka neuzticos Swedenei, bet labāk zem jāņogkrūma.
Buratino vai Pinokio - sajucis jau kurš, bet arī tā darīja.
Nav jau tā, ka neuzticos Swedenei, bet labāk zem jāņogkrūma.
Buratino vai Pinokio - sajucis jau kurš, bet arī tā darīja.
Nūū, tur jau galvenais akcionārs bija Runcis Bazilio:) Teicams naudas vairošanas menedžeris. Uvažuha!
Asia? Tu tiešām neesi banku neklātienes students? Ja nē, tad moška metamies laifā? Par kaut kādiem vidēja ranga kliņģeriem gan jau izaugtu?
Neesmu saistīts ar banku sfēru. Vienkārši kādā brīdī sāku sekot līdzi, cik daudz naudas nelietderīgi uzdāvinājumu bankām vienkārši "tāpat" par kaut kādu it kā "pakalpojumu" (piemēram, karšu esamību). Nu un radās visādi jautājumi pašam sev.
Nav jau gluži par neko. Pati naudas uzglabāšana kaut ko maksā, bet stikla burka nemaz nav labākais variants. Gaisā esošais ūdens temperatūras svārstībās kondensējas un pamazām iznīcina papīra banknotes.
Man te tāda nesaistīta ar iepriekšējo komentāru piebilde.
Tā kā jau ~6 gadus izmantoju elegantu telefona aplikāciju, kurā smuki pierakstu pa kategorijām izdevumus/ieņēmumus, tad varu pateikt sekojošo. Izdevumu kategorijā Banku pakalpojumi man ir sekojoši cipari:
2018. - pagaidām 6.14eur
2017 - 17.34eur
2016 - 50.08eur
2015 - 44.84eur
2014 - 25.25eur
2013 - 19.87Ls (28.27eur)
Nu vienīgais, ka šajos ciparos nav iekļautas, piemēram, maksas par valūtas maiņas uzcenojumu vai komisijas maksa par naudas izņemšanu no ATM ārzemēs. Tik smalki nerakstīju. Ja, piemēram, kaut ko pirku ar karti ārzemēs, kurai bija valūtas maiņas uzcenojums no bankas puises, tad pirkumu vienkārši ierakstīju kategorijā Ceļojumi.
Bet es īsti nesaprotu par ko ir šis cepiens. Citos komentāros cilvēki lielās cik kuram ir kartes, citā kuram ar zelta un platīna karti paņemta dārgāka un labāka dzīvības apdrošināšana. Loģiski ka katrs maksā tik cik ir apņēmies maksāt bankai. Varbūt tiešām žēloties varētu kāds hipotekārā kredīta ņēmējs ar saviem maksājumiem par vienīgo mājokli un tad runāt par banku alkatību.
Šajā tēmā nav nekāda īpaša cepiena - vienkārši pajautāju, ar ko lielākā banka cilvēkiem liekas labāka par otru lielāko, jo pašam bija slinkums rakties pa googli un meklēt. Atbildēs tika pateikti iespējamie varianti, kas liekas ticami. Tas arī viss.
Mans viedoklis būtu tāds, swedbank juridiskam un privātpersonām sadeva kredītus, tāpēc cilvēki ir tur piesieti. Firmas pēc tam darbiniekiem izveidoja kontus swedbank, pēc tam par slinku mainīt. Personīgā pieredze ir vairāku simtu darbinieku firmā. Tagad šķiet ka tā vairs nenotiek.
Mani vairāk interesē pēdējo gadu procentuala līkne ar jaunajiem klientiem.
Klienti swedbank ar konservatīvi, neaicina banku iekļauties vienotajos maksājumos, lai viss ātrāk notiktu. Pēdējā reizē swedbank - citadele nauda nāca 89h...
Klienti swedbank ar konservatīvi, neaicina banku iekļauties vienotajos maksājumos, lai viss ātrāk notiktu. Pēdējā reizē swedbank - citadele nauda nāca 89h...
Lai arī Swedbank vēl nelieto zibmaksājumus, tāpat klīrings arī pēc vecās sistēmas notiek ik pēc dažām stundām, tiesa gan tikai darba laikā. 89h ir vai nu force majeure, vai trāpīji uz garajām maija brīvdienām?
Hansabanka vispirms jau deva bezmaksas debetkartes. Lielākais bankomātu tīkls, daudz filiāļu ērti pieejamās vietās, labākā internetbanka, minimāli vai nekādi mēneša maksājumi par kartēm un naudas izņemšanu. Šī banka izrādīja vēlmi iegūt ļoti daudz privāto klientu jau no paša sākuma. Un te nu ir rezultāts. Vidējais Sweda klients (kā es) ir imūns pret citu banku piedāvājumu.
Njā.... Vēl pamatīgi sasirgušais un izkāmējušais Jaunā Viļņa pirmo rindu sēdētājs.
Kas tiem zviedriešiem akcionāros?
Kas tiem zviedriešiem akcionāros?
Zviedru pensionāri
Nez par zibmaksājumu ieviešanu - LV bankas tik kūtri to ievieš tāpēc, ka vēl nav izdomāts ar kādu iemeslu pacelt cenas vai tam kāds objektīvs iemesls?
Izskaidrojiet, lūdzu, kāds, kāpēc vispār vairs vajadzētu atstāt parastos maksājumus, ja reiz ir pieejami "zibmaksājumi"? Izklausās pēc kārtējā evolūcijas soļa šai jomā, tāpēc īsti nesaprotu, kāda jēga šos maksājumus saukt jaunā vārdā par kaut kādiem "zibmaksājumiem", tā vietā, lai procesu vienkārši uztvertu kā apgreidotu maksājumu sistēmu...
Jauns vārds ir jauna rindiņa cenrādī.