Centrālamerika — izvēlēties Kostariku vai Nikaragvu?
Mana sapņu zeme, pirms gadiem pieciem, bija Kostarika. Ir doma, šī gada novembrī to apmeklēt, bet pēc iedziļināšanās ceļojuna plānošanā, sāku domāt par Nikaragvu. Īsti nezinu, ko gribu sagaidīt - vai apstiprinājimu manai sapņu zemei vai Nikaragvai. Lūdzu padalieties ar pieredzi, kas patika vai nepatika katrā no valstīm.
Kostarika būs diezgan dārgāka. Thats all i know.
Paņem nedēļu pie atvaļinājuma klāt un izbaudi abas 
Tā tur daudzi dara..
Pieredzes gan nav, bet plānojis biju, divas nedēļas Kostarikā un vienu Nikaragvā. Pārvietošanās pa vienkāršo ar autobusu no Liberia uz Granada, apskatīt Masaya, tad Ometepe, pēc tam San Juan del Sur.
Uz vietas 14 naktis plānotas - laikam lai apmeklētu abas valstis ir par maz.
Izvēlējos Nikaragvu dēļ autentiskuma un zemākām izmaksām. Neesmu vīlies, bet jārēķinās, ka Nikaragvā tālāk no tūristu spotiem bez spāņu valodas būs pagrūti. Salīdzināt ar Kostariku gan nevaru, bet pieļauju, ka infrastruktūra tur ir daudz labāk attīstīta.
Jānodefinē savas prioritātes, tad arī būs vieglāk izvēlēties.
Tad uz pāris dienām San Juan del Sur, tas tuvu, lai kāds priekšstats par valsti rastos vai vismaz pludmales salīdzināt..
Izvēlētos mazliet Kostariku un lielāko daļu ceļojuma Nikaragvas. Kostarikas trumpis ir daba, lai gan Nikaragva dabas ziņā tieši tas pats. Pluss Nikaragvā viss daudz reiz lētāk.
Lūdzu konkrētāk uz kurieni Nikaragvā?
Kostarika neesmu bijis,bet rudeni trīs nedelas pavadiju Nikaragva.Ir loti labi,leti,un turistu nesacakarets.Ieteiktu Granadu,Leonu un okeanu Las Penitas ar idealam un letam juras veltem.
Man ļoti patika Kostarika, piekrītu rakstītājiem, ka Nikaragva ir līdzīga Kostarikai un tā ir arī lētāka, bet man daudz labāk patika Kostarika
Lūdzu konkrētāk uz kurieni Nikaragvā?
Es biju Nikaragvā - Granadā, Ometepe, Leon, Matagalpa un Las Penitas.
Visvairāk atmiņā ir Ometepe sala (droši vien tādēļ, ka bija iespēja pašam uzkāpt aktīvā vulkānā un tas nebija tik viegli, maksāja 35usd, jo biju viens kāpējs. Diviem cena ir 50usd, kā arī neaizmirstams ceļojums ar chicken bus, kurš noteikti ir jāizbauda, ja esi garāks par rūķi) un Las Penitas, kur varēju dzīvē palaist plaukstas lieluma bruņurupučus - arī 35usd, jo biju viens. Tiesa, Las Penitas ir pagaidām vienīgā vieta pasaulē, kur es esmu spējis atrast caureju.
Diezgan jauks bija nobrauciens ar dēli Leonā no cita aktīvā vulkāna Cerro Negro (24usd par braucienu + iekļauts alus un autobuss uz Las Penitas saulrieta vērošanai) Pati pilsēta spāņu koloniālistu stila. Samērā nolaista
Massay vulkāns arī dienas laikā bija jauki(3usd). Stāsta, ka naktī(10usd) varot redzēt lavu, bet problēmas ar mašīnas atdošanu (tb tie vietējie slaisti no sixt-a nespēja saprātīgā laikā atbraukt pakaļ mašīnai) neļāva šo izbaudīt. Piebraukšana tikai ar mašīnu (resp., vai nu sava, vai tūre no Granadas/Managuas/Massay). Ir vēl viens aktīvais vulkāns pie Leon, kur var redzēt lavu, bet tur bija tūre ar palikšanu pie/uz tā pa nakti. Man vienkārši nesanāca 1,5 brīvas dienas šim piedzīvojumam (ap 70usd vienam) ar visu to, ka bija 2 nedēļas ko klaiņot pa turieni. Sākumā mēģināju piebraukt ar īres mašīnu, bet pēc pirmā kilometra, kur katrus 100m mašīna vēlējās iesēsties, atradu vietu, kur apgriezties un atgriezties uz ceļa. Ja pusdžips, tad, domāju, ka var piebraukt bez jebkādām raizēm
Ļoti interesanti, taču bieži vien mākoņaini ir Mombacho vulkāna mežā. Gāju visgarāko taku par 19usd (ar gidu. Bez gida šito nedrīkstot. Pie vārtiņiem stāv čalis un visus ļoti aizdomīgi vēro. Domāju, ka šos var piekrāpt un aiziet ar "vidējo" taku arī pa garo - bez gida.) ar cerību atrast slinķi, bet tie bija noslēpušies + uzbraukšana kalnā - 20usd(te gan var iet kājām, taču ceļš ir nejēgā stāvs un garš). Pati pastaiga 3h alusvēdera tempā, taču lietusmeža burvību parādīja pilnībā.
Granada - ļoti parasts spāņu kolonistu miests, kāda ir pilna Centrālā Amerika. Bet izvēlējos šo tādēļ, ka Managua esot diezgan kriminogēna + tur neesot pat spāņu arhitektūras. Tas, ko es atceros no Managuas, bija caurums ielā, kurā viegli varēja noslēpt vidēja lieluma traktoru. Labi, ka izdevās laicīgi pamanīt un neiebraukt. Viņiem vispār ielas dikti interesantas - labs un ļoti labs asfalts un pēkšņi caurums mutesbļodas lielumā - gan jau lai pie stūres cilvēki neaizmieg
Plus, ceļojot pa Nikaragvu, ir ļoti lieliska iespēja papļāpāt ar ceļu policiju (man izdevās 
). Cik no aprakstiem lasīju, ja izdomā īrēt mašīnu, tad vismaz vienreiz šis prieks katram ir jāizbauda. Ceļu policisti ir draudzīgi, bet nabadzīgi un cer uz tūristu rēķina šo stāvokli uzlabot. Pārvietojas ar močiem vai žiguļiem, pārsvarā gan slēpjas aiz radariem ēnās.
Tas ir Conception? Es uz ūdenskritumiem San Ramon tēmēju
noteikti
nezināju, piefiksēju!
laikam tomēr izlaidīšu..
arī piefiksēju
). Cik no aprakstiem lasīju, ja izdomā īrēt mašīnu, tad vismaz vienreiz šis prieks katram ir jāizbauda. Ceļu policisti ir draudzīgi, bet nabadzīgi un cer uz tūristu rēķina šo stāvokli uzlabot. Pārvietojas ar močiem vai žiguļiem, pārsvarā gan slēpjas aiz radariem ēnās. Cik lasīju, tad nav traģiski, $5 un brauc tālāk?
Mhm, Conception. 90% laivu brauc uz Moyogalpa un turpat (~1,5km no pilsētas) arī paliku. Piedāvājums bija braukt arī uz otru vulkānu - Maderas, bet tas bija dārgāk, jo tālāk. Conception kāpšana sākās pāris km uz ziemeļiem no Moyogalpa.
Uz ūdenskritumiem es mēģināju braukt ar izīrēto skūteri (25usd dienā), bet pa to zemesceļu (tur kādi 10km jābrauc) nekāda baigi jaukā braukšana nebija un gandrīz uzreiz griezos atpakaļ. Varbūt vajadzēja aizvīlēt līdz galam, bet bija žēl dibena Citi tūristi saka, ka ja ņem moci, tad tas zemesceļš esot braucams (mocis, ja nemaldos, maksāja tāpat ).
Man nebija jāmaksā nemaz. Sākumā sarunājāmies angliski/spāniski - resp., viņš spāniski izstāsta, ko tik visu es esmu pārkāpis (un parāda ar žestiem ) un tad angliski nosauc cenu - 20usd, bet es šim atbildu angliski, ka es nesaprotu savu izdarīto pārkāpumu (un tas nemaz nebija melots). Pēc tam pārgājām spāniski/angliski/latviski un cenu samazināja uz 15usd. Vēl pēc piecām minūtēm šis mani nosauca sliktos vārdos un novēlēja "good road"
Pirms braukšanas es vēl izskatīju Nikaragvas dienvidaustrumu krastu ar kruīza kuģi pa mūžamežu un purvu Bet tur aizietu nedēļa, līdz ar to tas būs nākamajā Nikaragvas/Kostarikas apvienotajā braucienā
Citi tūristi saka, ka ja ņem moci, tad tas zemesceļš esot braucams (mocis, ja nemaldos, maksāja tāpat ).No Moyogalpa kaut kur 1,5st.brauciens ar kvadraciklu un tad vēl km5 kājām, smagi..bet gribas pabūt
Kas tas tāds !?
Nikaragvas ezera dienvidu galā ir tāda San Carlos pilsēta, kur San Juan upe ietek ezerā. ŠĪ upe esot savienota ar Atlantijas okeānu un pa to kursē laiviņas. Ja pareizi sapratu, tad 4-8h līdz el Castilio(tā darot vairums tūristu) un vairākas dienas līdz Graytown (kas ir Atlantijas okeāna krastā un pa šo maršrutu pārsvarā pārvietojas tikai vietējie). Kruīzs, laikam, tas gluži nav, bet domāju, ka brauciens būtu jauks.
Principā tur esot purvi un mūžamežs - resp., labāk neapmaldīties Taču no el Castilio ir iespējamas vairākas apmaldīšanās tūres ar ievešanu un nakšņošanu. Arī makšķerēšana esot iespējama. Kā ir dzīvē, nezinu. Šis būs nākamais tā krasta brauciena piedzīvojums
P.S. Starp citu, ja kāds plāno Nikaragvā izmantot tele2 telefonu un gaida svarīgu zvanu, tad labāk uz Nikaragvu nevajag braukt. Tele2 nav starpoperatoru līguma un tele2 tur nedarbojas. Nemaz nedarbojas Wifi gan bija visās viesnīcās, kurās paliku
Vēl gribētu piebilst, ka pašos Nikaragvas ziemeļos pie Hondurasas robežas ir maģiska vieta - Somoto kanjons