Kādu kursu izmantot valūtas maiņai starp ceļakājiešiem?
Juri, vai Tev neliekas, ka Tu aizstāvi savu viedokli tikai principa pēc, un ar pilnīgi nesaistītām analoģijām?
Es abos gadījumos redzu dziļu un nesaraujamu saistību starp apskatāmajiem objektiem. Mani mulsina, ka vai nu nemāku to nodot vārdos, vai arī domājam tik atšķirīgi, ka Tev manis teiktais neliekas izskaidrojams savādāk kā ar ļaunprātību. 
Ja Tu regulāri pārvietojies ar ātrumiem, kas tuvu c, tad jā, reālā pasaule Tev izskatās pavisam citādi. 
Mums, parastajiem mirstīgajiem, Ņūtona mehānika strādā ar apbrīnojamu precizitāti. Izdalot ceļu līdz Liepājai ar vidējo ātrumu, iegūsi patērēto laiku ar precizitāti līdz daudzdaudziem cipariem aiz komata.
Problēma ir tajā, ka vidējais ātrums nav nemaz tik viegli nomērāms lielums, lai iegūtu patērēto laiku ar precizitāti ar ļoti daudziem cipariem aiz komata Ja godīgi, es nemaz nezinu, kā šādu vidējo ātrumu vispār nomērīt.
Biežāk ir pretēji - ir zināms patērētais laiks ar precizitāti līdz pusei no smalkākās mērierīces iedaļas (tie ir tikai daži cipari aiz komata ) un, zinot attālumu, mēs iegūstam vidējo ātrumu ar ļoti daudzām zīmēm aiz komata
Jā, varēju piemēru minēt tādā virzienā, būtu nepārprotamāk.
Bet abstrakti teorētiskā formula konkrētajam ātruma modelim ir vēl vairāk nepiemērota, nekā vidējais pasaules valūtas kurss Latvijai! Jo tā neņem vērā nevienu ''lokālo svārstību'' tādu kā ceļu remonti, avārijas un citi ierobežojumi.
Kāpēc Tu domā, ka neņem?
Es piedāvāju lietot diferencētus kursus strauji augošā tirgus dalībniekiem. Piem., naktī, lielā vējā, sniegputenī par labu pārdevējam. Tāpat no 24-26.dec. un naktī no 31.dec. uz 1.janv. Savukārt, ja pārdevējs ir vīrietis un pircēja slaida siev.ar žurnāla vāka foto cienīgām aprisēm, tad koeficients neapšaubāmi ir peldošs pircējas virzienā. Peldošs kurss ir arī tad, ja pārdod sieviete un pērk X Faktora Grand Prix ieguvējs.
Ja "strelka" sarunāta A1 ceļa robežās, tad kurss augstāks, ja P84, tad zemāks. Mēģināšu "uzcept" kādu skaidrojošu bukletiņu.
Iznāks 2 daļās. Pirmo daļu ar teorijām, teorēmām, zinātnisko fantastiku, molekulārajām formulām un pretestības analīzi nodrošinās autoru kolektīvs no finanšu giganta "J&O".
Tāpēc, ka tie parametri nav zināmi, maršrutu uzsākot.
No otras puses, protams, vidējo ātrumu mēs vienmēr varam izrēķināt post factum. Tikai vai kādam tas ir vajadzīgs?
Moins, varētu padomāt, ka studenti-ideālisti.
Kāpēc Tu domā, ka neņem?
Jo no vidējā ātruma posmā Rīga-Liepāja, nav nekādas jēgas, ja interesē vidējais ātrums tikai Anneniekos vai posmā Saldus-Brocēni
Ja Tu regulāri pārvietojies ar ātrumiem, kas tuvu c, tad jā, reālā pasaule Tev izskatās pavisam citādi.
Mums, parastajiem mirstīgajiem, Ņūtona mehānika strādā ar apbrīnojamu precizitāti. Izdalot ceļu līdz Liepājai ar vidējo ātrumu, iegūsi patērēto laiku ar precizitāti līdz daudzdaudziem cipariem aiz komata.
Juri, kā jau vairums saprata, atsauce nav uz ātrumiem, kas tuvi c. Abstrakcija slēpjas "vidējā ātrumā", kuru nevar iepriekš paredzēt nākotnes notikumiem pat ar tīri praktisku precizitāti, un tīri prozaisku apsvērumu dēļ. Nerunājot par visiem smalkumiem, kur precizitāti ierobežo h.
Tāpat abstrakta ir atsauce uz xe vai LB kursu, ja skaidro naudu vajag samainīt te un tagad. Man personīgi nekad nav izdevies maiņā dabūt xe kursu, vienmēr bijis vai nu poļu maiņas kantoris ar saviem noteikumiem, vai banka ar savu komisiju, vai šaubīgs vīrelis pie Sofijas CUMa.
Man nav saprotams galvenais, kāpēc no šīm niecīgu uzņēmumu lokālajām svārstībām būtu jāizvairās? Jo tieši tās nosaka reālo kursu Latvijā, pieņemot, ka tas tomēr kaut kādā mērā atšķiras no pasaules kursa.
Un jā, ja vien Tavex tirgus daļa ir pietiekami liela, viņi spēj panākt, ka Latvijā kurss atšķirsies no pasaules kursa, ja viņiem vien zināmu iemeslu dēļ tas būs nepieciešams. Tad kāpēc man būtu jāpārdod USD pēc pasaules kursa, ja Tavex tajā brīdī dod vairāk?
Laikam paliku atbildi parādā uz šo. Mēģināšu izteikties cik vien skaidri un nēpārprotami māku.
No niecīgu uzņēmumu nelielām lokālajām svārstībām jāizvairās, lai saknē novērstu neveiklo situāciju, ka katra no iesaistītajām pusēm (abiem mainītājiem) velk deķi uz savu pusi par dažiem centiem, piedāvājot sev izdevīgāku maiņas kantora vidējo kursu, un tad jāskalda mati, argumentējot, kuru kantori izvēlēties. Lai izvairītos no tādas sīkumainības, ņemam uzreiz vidējo Latvijas Bankas vai pasaules kursu (pasaules pieminu tāpēc, ka to varu dabūt ērtāk — aptuveni 1,5 sekundēs, ierakstot interneta pārlūkā formulu; manis pēc varam izmantot LB, atšķirība superminimāla).
Situācija, ka Tavex Tev piedāvās vairāk kā pasaules vidējais kurss, ir nereāla. Protams, ja gadās tā, ka cilvēks ir nonācis ļoti spiedīgā situācijā un gatavs piedāvāt puskaraļvalsti par zirgu, droši izmanto to un pārdod zirgu. Bet tas ir īpaši rets izņēmuma gadījums, ne ikdiena. Es vados no pieņēmuma, ka darījuma partneri ir brīvi un nesteidzīgi cilvēki, kam nevajag veikt maiņu par katru cenu šajā vietā un šajā sekundē, ko otrs varētu izmantot savā labā.
Vai mana nostāja kļuva saprotamāka?…
Nu re, es jau laikam minēju, ka izejam no pieņēmuma, ka darījuma partneri vēlas veikt maiņu tieši šeit un tagad. Un tā tas visbiežāk arī ir, jo, ja jau abi ir satikušies ar naudu kabatā, bet tobrīd Latvijas tirgū ir vērojamas kādas anomālijas, diez vai viņi gribēs gaidīt līdz kamēr tās norimstas.
Nē, tā visbiežāk nav, ka vēlas veikt maiņu tieši šeit un tagad, jo tikšanās tiek iepriekš sarunātas, nevis cilvēki nejauši saskrienas ar 1000 EUR un USD kabatās un izjūt nepārvaramu vēlmi tikt no tiem vaļā.
Ja Latvijas tirgū jūtamas kādas anomālijas (ko es ieskaitu pie nereālajiem variantiem, mēs vairs nedzīvojam aiz dzelzs priekškara), tad pēc definīcijas tās ir nedaudz izdevīgas vienai pusei un nedaudz neizdevīgas otrai, bez šaubām otrais dotu priekšroku pagaidīt, ja gaidīšana viņam nāks par labu! Principā mēs esam atgriezušies diskusijas sākumpunktā, "ja kādam maiņas kantorim lokāla anomālija".
Nu, es Rīgā esmu tikai reizi nedēļā vai retāk, tāpēc tikšanās būs iepriekš sarunāta, un, domāju, ka visiem viņa būs vismaz vienu dienu iepriekš sarunāta. Līdz ar to, ja norunātajā dienā ir kāda ''anomālija'', mums nav nekādu iespēju no tās izvairīties.
Pieņemot, ka ''anomāliju'' nemēdz būt, zūd šīs diskusijas jēga, tāpēc jāpieņem, ka tāda tomēr var atgadīties. Globāli runājot, daudzās valstīs ir šādas ''anomālijas'', es jau daudzus komentārus augstāk minēju savu pieredzi Kolumbijā ar USD un EUR kursiem. Valstīs, kas ir spēcīgā dolāra ietekmē vispār mēdz būt tā, ka USD kurss ir tuvs normai vai pat paaugstināts, bet EUR pieņem negribīgi un nedaudzi kantori, par pazeminātu kursu. Bet, tā kā viņiem kaut kad no tiem EUR arī vaļā ir jātiek, tad arī pārdošanas kurss mēdz būt pazemināts, jā, pat zem ''pasaules vidējā''. Latvijā tas, protams, nav tik aktuāli, īpaši jau attiecībā uz EUR/USD kursu, bet pieņemu, ka eksotiskajām valūtām ''anomālijas'' gadās visai bieži. Līdz ar to, ja pircējs būs izpētījis, ka viņam izdevīgākais ir kantoris A, savukārt pārdevējs labprāt pārdotu kantorī B, tad tikai loģiski būtu ņemt vidējo starp šiem abiem, nevis kaut ko citu.
Man liekas, ka visprātīgāk ir paņemt ECB un Tavex kursus un paņemt vidējo. Tādējādi likvidēs strīdus par 5. zīmi aiz komata (un lokālās anomālijas). Ja vēl nav gana un nevar vienoties par 7. zīmi aiz komata, var ņemt talkā arī Mastercard, Visa un Pasaules bankas kursus
P.S. Problēma paliek ar bitcoin
Pieņemot, ka ''anomāliju'' nemēdz būt, zūd šīs diskusijas jēga, tāpēc jāpieņem, ka tāda tomēr var atgadīties.
Vienam kantorim protams novirze no vidējās vērtības var būt. Vai vienam uzdzīvotājam Vecrīgā, kuram gribas vēl iedzert, bet makā palikušas tikai mārciņas. Anomālija Latvijas mēroga ir ļoti maziespējama, jo pie lielām summām izmaksas naudu pārvietot kļūst procentuāli niecīgas, līdz ar to pie mazākās izdevības uzreiz gāztos milzu finansu vilnis no citurienes, lai izmantotu līmeņu starpību, tā to izlīdzinot.
Valstīs, kur šiem savienotajiem traukiem tiek likti šķēršļi, situācija protams savādāka. Latvija manuprāt nav to vidū.
Vienam kantorim protams novirze no vidējās vērtības var būt.
Šeit, Juri, Tu nonāc loģiskās pretrunās. Ja novirze var būt vienam kantorim, tad tā var būt arī diviem, trijiem u.t.t... Bet, tā kā Latvija ir maza valsts, un ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi tirgus līderi, tad kļūst skaidrs, ka viena kantora ''novirze'' itin viegli var kļūt par valsts mēroga novirzi uz kādu brīdi.
Ja Latvijā būtu vairāki simti līdzvērtīgu spēlētāju, tad, protams, cita lieta. Bet tagad Tu mēģini apgalvot, ka, ja Tev ir lauzts viens pirksts, tad ar roku kopumā taču viss ir kārtībā!
Un ko darīsiet ar sagumzītām, saplēstām, apzīmētām un vispār viltotām banknotēm. Tak vienalga par ko cilvēki vienojās pēc kāda kursa. Katrai situācijai nekad nevarēs dot risinājumu.
Jā, starp citu, privātā apmaiņā cilvēks, kas brauc uz ASV taču labprāt var pieņemt arī banknotes ar zīmodziņiem vai saburzītas, vecas un mazliet ieplēstas - tur tās paņems pretī bez mazākajām problēmām. Latvijā tādām ir ''īpašs'' kurs vai vienkārši paliela komisija. Ja tiek pielietots vidējais kurss (vienalga kāds) sanāk, ka pārdevējs (kurš citādi būtu spiests pārdot par pazeminātu kursu) iegūst krietni vairāk, nekā pircējs (kuram der jebkādas banknotes, ka tik īstas).
Kādreiz ļoti lepošos, ja varēšu ietekmēt Vispasaules Mongolijas tugriku maiņas kursu. 3 čumedančiki ar MNT. Skaisti, lai neteiktu vairāk!
Šeit, Juri, Tu nonāc loģiskās pretrunās. Ja novirze var būt vienam kantorim, tad tā var būt arī diviem, trijiem u.t.t... Bet, tā kā Latvija ir maza valsts, un ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi tirgus līderi, tad kļūst skaidrs, ka viena kantora ''novirze'' itin viegli var kļūt par valsts mēroga novirzi uz kādu brīdi.
Ja Latvijā būtu vairāki simti līdzvērtīgu spēlētāju, tad, protams, cita lieta. Bet tagad Tu mēģini apgalvot, ka, ja Tev ir lauzts viens pirksts, tad ar roku kopumā taču viss ir kārtībā!
Taviem spriedumiem vīd cauri pieņēmums, ka kantora izmērs ietekmē viņa iespaidu uz valsts vidējo kursu, bet kantora izmērs nekādi neietekmē viņu vajadzību atkāpties no vidējā kursa, kā arī atkāpes apjomu… Es teiktu, ka šie abi pieņēmumi ir nesavietojami. Vai nu ignorē kantora izmēru abos gadījumos, vai arī ņem vērā tā ietekmi gan uz vidējo kursu, gan uz nepieciešamību no tā diferencēties — lielākam kantorim daudzās transakcijas savstarpēji izlīdzinās un tā rodas mazāka vajadzība šūpot kursu, bet, ja tomēr to vajag, tad vēlamais rezultāts ir panākams ar mazāku kursa diferenci kā niecīgam kantorim. Tā vismaz man šķiet.
Attiecībā uz monētām un iebojātām naudaszīmēm man liekas pārāk sīkumaini tām piesieties, ja galamērķī tās nav problēmu lietot (piem. ASV), tad labprāt ņemu. Bieži vien taču pat noderīgi, ja ir monētas.
Gruzijā kurss priekš tūristiem ir 3.00 pērkot larus un 3.04 tos pārdodot. Vietējajiem domātajos maiņas punktos kurss ir 3.03 pērkot un 3.05 pārdodot. Tas sanāk ka starpība starp pirkšanu un pārdošanu ir tikai 0.3%. Nav gluži tā ka vari nest naudu no viena maiņas punkta uz otru un ar to pelnīt, bet naudu samainīt katrā ziņā nav problēma un maiņa ir bez komisijas. Tavex kurss, kas strādā Latvijā ir 2.81 pērkot larus un 3.06 ja tos pārdodat. Secinājumi - ja cilvēks grib pārdot pāri palikušo naudu kas atvesta uz Latviju, tad var izmantot kursu kas ir valūtas tirgū. Ja klients grib pelnīt atvedot naudu uz Latviju, tad vajag tirgoties izmantojot Tavex kursu un atsauksmes uz visādiem kantorīšiem kur par greizu kursu kaut ko savārījuši.