Sveiki!

Ar sievu nupat bijām Tenerifē uz 10 dienām. Pareizāk jāsaka, ka uz 8 dienām, jo 2 pilnas dienas pagāja ceļā. Turpmāk aprakstīšu ko, kas, kā darīts un varbūt kādam ceļotājam tas noderēs plānojot savu braucienu gan laika ziņā, gan finansiālā ziņā, gan apskates ziņā.

Sākšu ar to, ka šis brauciens bija mūsu kāzu ceļojums, kur galvenā doma bija vairāk atpūsties no ikdienas un pelēkā Latvijas klimata. Līdz ar to nemēģinājām izskriet visus apskates objektus, lai gan lapa ar visiem objektiem bija sagatavota J

Pirmais, ko izdarījām, bija avio biļešu iegāde, papildus +/- pieskatot mājvietu airbnb, lai sakristu datumi. Avio meklējām www.azair.com, kas apkop visu budžetu lidmašīnu biļetes. Biļetes atradām diezgan ātri, meklējām tā, lai starp reisiem ir 2h30min līdz 3h +, lai nebūtu lieks risks un stress, ja nu gadījumā avio nokavē.

Avio izmaksāja abiem nepilnus 370 EUR. Pēc avio biļešu nopirkšanas rezervējām arī mājokli. Mājvietu izvēlējāmies ilgi, jo negribējās skraidīt pa visu salu, lai tiktu līdz apskates objektiem un izvēle pa labu krita Los Gigantes pusē, jeb precīzāk Acantilados de los Gigantes. Par mājvietu samaksājām nepilnus 600 EUR. Varēja atrast lētāk, bet tā kā kāzu ceļojums, tad kāpēc lētāk.

Pēc avio biļešu nopirkšanas un mājvietu norezervēšanas, norezervēju arī auto. Auto ņēmām Pluss Car. Norezervēts tika VW POLO or Similar, cena 110 EUR (ar visu apdrošināšanu) uz visu periodu, naudu no kartiņas noņem pie mašīnas izņemšanas.

Uz Tenerifi lidojām caur London/Stanted lidostu. Līdz Londonai ar Rynair, no Londonas tālāk ar Jet2. Pēc biļešu nopirkšanas dažas dienas vēlāk Rynair nāca klajā ar 2 “jaukām” ziņām – vairāku reisu atcelšana un rokas bagāžu limiti. Stresa līmenis tika uzdzīts augšā. Bet nu veiksmīgi mēs netikām atcelto reisu sarakstā, bet bagāžas limiti (ja rokas bagāžā ir koferis un mugursoma, tad koferis jāatdod uz lidmašīnas bagāžu) tika saglabāti. Vēlāk arī tos veiksmīgi “nokancelēja” 3 dienas pirms izlidošanas.

Tā kā “rainis” ar savu neizlēmību bija sabaidījis, tad izlēmu parastās sēdvietas iemainīt pret prioritāro iekāpšanu, jo tiem bagāžu neiztiek, droši sēdies un lido. Ņemot vērā to, ka starp reisiem Londonā bija 2h 30 min + iespēja, ka lidmašīna kavēsies + varbūt kāds “čp” pārsēšanās lidostā + 40 min pirms tam slēdz GATE uz Tenerifi … tad nu labāk iekāpt-izkāpt pirmajam, koferis pie mums un tai galā izkāp un ej tālāk. Jā, ir apdrošināšana lidojumu nokavēšanai, bet kāpēc sev bojāt dienu, labāk piemaksāt 20 EUR un miers. Ierodoties Londonas lidostā pa lielam viss bija veiksmīgi, izņemot to, ka sievai negāja cauri skeneriem nupat svaigi uztaisītā pase, tā arī nesapratām kāpēc neskenējās! Nācās iet fizisko kontroli, kas prasīja papildus 20 min. To izgāja un devāmies tālāk gaidīt, kad parādīsies info par to no kura GATE būs lidojums uz Tenerifi.

Pēc 4h 30min esam galā, pl.19:40, patīkami +24 grādi un jau tumšs (saule riet ap 18:00). Izejam cauri lidostai un pēc īres auto atsūtītajām norādēm, dodamies meklēt viņu kantori. Meklējam un meklējam, un nevaram atrast pēdējo norādi “GATE 5”, pa kuru jāiet ārā uz publisko auto stāvvietu. Pēc apjautāšanās lidostas info, mums pasaka, ka GATE numuri ir domāti izejas durvju numuri, kas nomarķēti ar mazu uzlīmīti durvju ailes augšējā stūrī ar konkrēto ciparu!! Ok, tiekam ārā un dodamies meklēt publisko parkingu un “meeting point 6B”, ko diezgan ātri atrodam.

Tur “birojā”-soliņš, sēž Pablo, kas puslauztā angļu valodā sveicina un prasa, kurš no pēdējiem diviem palikušajiem esam.

Aizpildām papīrus, no kartes tiek novilkta nauda un gaidām, kad Pablo kolēģis atdzīs mašīnu. Nepaiet ne 20 min, kad auto tiek piegādāts. Tas nav tas, ko pasūtījām, bet “similar”, kas bija jaunais Opel Corsa, ar 9700 km nobraukumu. Nekas, derēs arī Opel, ieliekam somas un izdomāju apiet pa perimetru, lai pie nodošanas nebūtu kādas nevajadzīgas vārdu apmaiņas ar šiem, ja nu uzrodas kāds skrāpējums. Atrodu, ka mašīnai noskrāpēts priekšējais bampers. Eju pie Pablo un saku, ka jāatzīmē lapā, ka ir šis defekts, uz ko šis atbild, viss būs labi, mēs pārbaudām tikai degvielu. Tā kā bija nogurums no ceļa un vajadzēja vēl tikt līdz mājvietai (+/- 40 km no lidostas), tad nolēmu nobildēšu ar telefonu, ja nu kas, bildēšanas datums un laiks parādīsies un varēs oponēt, ja piekasīsies.

Lecam iekšā un braucam. Pirmais pieturas punkts – tuvākais pārtikas veikals LIDL (strādā līdz 21:30) , lai var nopirkt kaut ko vakariņās un brokastīs, pārējo piepirks klāt nākošā dienā.

Tikai nākošās dienas rītā saprotam, cik skaistā vietā esam apmetušies un skats no terases dievīgs.

Pirmo divu dienu plāns salikts tā, ka apskatām mūsu pilsētiņu, veikalus un padzīvojamies apartamentu baseinā. Tālāk jau dodamies pēc plāna uz apskates objektiem. Tā kā dzīvojam 4 ielas augstāk no laivu piestātnes, no kuras dodas ekskursijā skatīties delfīnus, vaļus un klintis no okeāna puses, tad to arī pirmo rezervējam, kas izmaksā 20 EUR vienam. Ņēmām kuģīti ar nosaukumu “Katrīna” un nākošā dienā dodamies ar pirmo reisu skatīties lēkājošos delfīnus, ja paveiksies arī vaļus. Gala rezultātā, redzējām 3 guļošus delfīnus, kas izkustējās, jo mēs pabraucām garām. Daudz iespaidīgāk izskatījās klintis no tuvuma un pilsētiņa no okeāna skata.

Tai pašā dienā izdomājām, ka ar auto jāaizbrauc līdz slavenajai Masca pilsētiņai un jānovērtē situācija tur, jo piedāvājumā ir ar laivu braukt līdz vienam punktam, kur sākas taka un beidzas tieši šai pilsētā, kur tālāk ar autobusu nogādā atpakaļ uz mūsu pilsētiņu.

Tā kā tā bija pirmā pieredze serpentīnos pie stūres, tad jāsaka wooow ar augstu adrenalīna līmeni. Skati fantastiski. Sabildējāmies, izbraucām cauri Masca un pēc plāna devāmies tālāk uz bāku - Punta de teno, kur ceļš baigās pie viņas bija diemžēl slēgts.

Griezām apkārt un braucām tālāk uz Icod de los Vinos un braucām skatīt slaveno drakonkoku, kas bija diezgan iespaidīgs, ņemot vērā to cienījamo vecumu – 1000+ gadi. Turpat blakus ieraugam taureņu māju, kas diemžēl jau 18:00 vērās ciet un apsolīju sievu aizvest pēc dažām dienām, jo uz to pusi sanāk braukt uz Loro parku. Atpakaļ ceļā uz mājām iebraucām Garachico pilsētiņā (kādreiz lavas iznīcinātā, bet atjaunotā), lai pastaigātos un iedzertu kafiju.

Nākošo dienu atkal paņemam brīvāku, lai saplānotu nākošos apskates objektus un kārtību kā braucam un nolemjam, ka atlikušie apskates objekti/parki u.t.t. ir jāapmeklē līdz ar atvēršanu, pat neskatoties uz to, ka tas laupīs kādu rīta miega stundu, ko var arī izgulēt diendusā.

Pēc plānošanas pirmā sanāk galvaspilsēta Santa Cruza. Aizbraucot uz turieni ir vilšanās – auto novietot nav kur. Te nav runa par slinkumu, kad gribas novietot tuvāk centram vai kā, bet NAV brīvu vietu kā tādu. Pēc 50 min riņķošanas pa centru un attālāk izdomājam, ka ja reiz esam atbraukuši, tad kaut kur ir jānoparko, kaut pie pilsētas zīmes uz bāņa. Tad pēkšņi netīšam kaut kur nogriežoties kāds onka ar zaļu vesti man rāda, lai braucu iekšā būvniecības sētā, jo laikam izskatījāmies, kas meklē parkingu un ļāvāmies šai avantūrai un braucām iekšā. Iebraucam un, jā, ir sēta, kur var noparkoties, aleluja. Ar bijību gājām ārā no sētas par to cik šamais noplēsīs, bet neko nesaka un nodomājām, ka gan jau atpakaļ atnākot prasīs. Pastaigājāmies pa pilsētu, atradām tirgu (strādā līdz 14:00), kur nopirkām gardus augļus un atkārtoti pārliecinājāmies, ka mums tiek importēti un tirgoti lopbarībai paredzētā produkcija.

Pēc 3h staigāšanas dodamies uz mašīnu. Izlemjam, ka paši klāt neiesim un neprasīsim cik maksā parkings, ja nāks un prasīs, tad maksāsim. Ejam sētā iekšā, bet šis atkal neko neprasa, jau aizdomīgi paliek. Pirms braukšanas ārā no sētas, pirms mums brauc vēl 2 mašīnas un nolemjam paskatīties vai tie maksās kaut ko. Viens no viņiem onkam iedeva 1 EUR. Tad sapratām, ka tas ir vnk pašdarbonis, kas tā piepelnās, neskopojamies un iedodam onkulim arī 1 EUR, ko godam nopelnījis, par mūsu garastāvokļa uzlabošanu, uz ko atpakaļ saņemam – “muchos gracias amigo”! Bija doma aizbraukt vēl uz Anaga Country Park un pludmali Teresitas beach, kur smiltis ievestas no āfrikas, lai nebūtu melnā pludmale. Bet sāk līņāt un to atceļam.

Nākošās dienas kārtībā sanāk Loro parks, Jardin botanico (botāniskais dārzs), Parque taoro (augu, koku un krūmu parks ar ūdenskritumiem) un sievai apsolītā Taureņu māja. Izskatās diezgan nereāli apvienot, jo izlasīju dažās atsauksmēs, ka Loro parku jāieplāno uz visu dienu vai kā minimums 4-5 stundas. Iepriekš, Icod de los Vinos pilsētas info tūrisma centrā nopirkām saucamās “Twin tickets” (der gan Loro parkā, gan SIAM ūdens atrakciju parkā) par 120 EUR (diviem) un dodamies. Loro parkā ierodamies līdz ar atvēršanu +/- pl. 9:00, pie kases paņem mūsu “Twin ticket”, atpakaļ iedod ieejas biļetes uz SIAM parku, paņem pirkstu nospiedumu un esam iekšā. Divi cilvēki, apmeklējot visus šovus (jūras lauvu, delfīnu un vaļu) pavadījām +/- 3 stundas. Laikam, ja ir līdzi bērni, tad ir tās 4-5 stundas, bet ja vēl vēlies nobildēties ar visiem papagaiļiem un dzīvniekiem, tad tā diena arī paies. Tā kā parkā pavadījām 3 stundas, tad mums atliek laiks, nesteidzoties, apmeklēt arī pārējās iecerētās vietas. Loro parku apmeklēt tiešām ir tā vērts – plašs, daudz ko redzēt un interesanti.

Botāniskais dārzs arī skaists un iespaidīgs, it sevišķi ar tā “mazo” fikusu, tas bija woow. Ieeja dārzā 3 EUR no personas.

Parque taoro ir vienkārši pastaigu parks, kur cilvēki iet pasēdēt, pastaigāt ar suņiem vai vienkārši pastaigāt. Diemžēl uz mūsu ierašanos brīdi neviena ūdenstilpne nestrādāja un viss bija izžuvis.

Tauriņu māja bija ok, lai gan sieva teica, ka mūsu botāniskajā dārzā esot smukāk, ieeja 5 EUR no personas.

Nākošā dienā dodamies uz SIAM ūdens atrakciju parku. Atkal dodamies līdz ar atvēršanu, pl. 10:00, bez jebkādām problēmām noparkojam auto bezmaksas stāvvietā, blakus parkam. Pie ieejas atkal paņem pirkstu nospiedumus un esam iekšā. Nekādi nevarējām saprast, kādēļ abās vietās ņem nospiedumus un tad, kad ieraudzījām plakātu, ka otrreizējs apmeklējums izmaksā gandrīz pa 50% lētāk, tad sapratām, ka tādā veidā viņi gan Lora parkā, gan SIAM parkā kontrolē vai tiešām tas esi tu, kas otro reizi nāc un ka nav tā, ka pēc pirmā apmeklējuma esi nopircis visam savas dzimtas kokam biļetes pa lēto. Dodamies meklēt ģērbtuvi un skapīšus. Mazākais skapītis maksā 3EUR + 5 EUR drošības nauda, ko pēc tam atdot, kad esi atdevis skapīša atslēgas. Mazajā skapīti ietilpst mugursoma ar nelielu maisiņu. Bez skapīša arī var iztikt, ja ir vēlme tikai izbraukāties pa parka trubām. Mašīnā uzvelk peldbikses/peldkostīmu, paņem dvieli un dodas iekšā, bet ja ir vēlme iekšā paēst vai ko padzerties nopirkt, tad gan vai nu uz maiņām jāvaktē soma vai labāk paņemt skapīti. Arī šeit nebija jāpavada visa diena kā iepriekš biju lasījis forumos un saitos. Pavadīt visu dienu, protams, ka var, bet tad jārēķinās ar to, ka vajadzēs stāvēt 25 min rindā, lai nobrauktu vairākas reizes pa vienu trubu. Aizbraucot līdz ar atvēršanu ļoti labi var izbraukāt lielākā daļu piedāvāto trubu un atrakciju dažās stundās. Ap pl. 12:00 … 13:00 paliek aizvien šaurāk un jāstāv rindās. Pats parks iespaidīgs un interesants. Ir noteikti tā vērts. Pēc SIAM parka braucām uz netālu esošo pilsētiņu La Caleta, kur pēc, apartamenta saimnieces, ieteikuma gājām meklēt, kur papusdienot kādā no zivju restorāniem. Kā mums teica, tad tur esot vislielākā un labākā zivju restorānu izvēle visā salā. Pusdienas diviem +/- 50 EUR.  

Vakarā, internetā nopirkām Teides vulkāna tramvajiņa biļeti vienā virzienā (13.50 EUR vienam) – uz augšu, jo nolemjam, ka paši kāpsim lejā pa taku. Pašā vulkāna spicē diemžēl netikām, jo nepaspējām iepriekš rezervēt un saņemt atļauju. Kad skatījāmies rezervāciju, tad viss bija rezervēts mēnesi uz priekšu.

Atkal ierodamies agri no rīta uz pirmo tramvajiņu, jo biļetes nopirktas uz konkrētu laiku 9:00 no rīta. Parkingā vietas pietiekami un noparkojamies diezgan tuvu pacelšanās vietai. Pēc dažu minūšu aizkavēšanās esam augšā vulkānā.

Tā kā ar sievu speciāli sporta tērpus, apavus un kalnā kāpšanas ekipējumu neņēmām līdzi, tad izmantojām ieteiktos ekipējuma sastāvdaļas – “kepkas”, saulenes, jaka un viena soma, kur iekšā šādas tādas uzkodas un minerālūdens. Arī uz pārējo apģērbu neiespringām – man bikses un t-krekls, kam pa virsu jaka, sieva ērtā kleitā un jaka pa virsu. Apavi – abiem diviem kedas. Tas bija mazliet traucēklis, jo ērtāk būtu bijis botēs vai tml. Bet kopumā bija ok. Pēc 3 stundu kāpšanas lejā, nonācām līdz parkingam, kur cilvēki sāk kāpt augšā un tur secinājām, ka līdz tramvajiņam un parkingam, kur ir mūsu auto ir jāiet vēl 3.9 km, bet šoreiz pa aizu, kas ir saules pielieta un visai silta. Nu neko, ejam, ja sporta diena, tad porta diena. Pēc nepilnām 5 ar pus stundām (kopā ar nokāpšanu no vulkāna) bijām pie mašīnas un vairāk neko citu negribējās kā ātrāk mājās pie baseina un ar aliņu rokās vai blakus iesnausties patīkamajā nogurumā.

Tā kā palikusi viena diena līdz mājupceļam, tad izlemjam, ka pēdējo dienu pavadīsim nopērkot kādu nieku mājiniekiem un Latvijas slapjumā nomocītajiem radiniekiem un vēlreiz aiziesim pavakariņot mūsu pilsētiņas restorānā El Rincón De Antonio, kas atrodas tieši pie laivu piestātnes. Atkārtoti tur gājām, jo ļoti garšoja un arī pēc atsauksmēm viņš ir novērtēts kā viens no labākajiem tajā apvidū. Arī cenas demokrātiskas – ar dzērienu un visu dzeramnaudu divatā tie ir +/- 30 EUR.

Ar MILZĪGU negribēšanu mostamies un dodamies uz lidostu, lai dotos mājup. Apsolām sev, ka noteikti tur atgriezīsimies pēc pāris gadiem. Lidostas parkingā atbraucam, lai atdotu auto, bet tur uz vietas neviena nav. Izkāpju no mašīna, lai kādu sameklētu ar acīm un tad vienā brīdī no citas mašīnas pusaizmidzis izlien cits Pablo, kas paņem atslēgas un pēc mantu savākšanas to aizslēdz un ielien tālāk gulēt, neko nepārbaudot J Vienkārši un ātri!

Pārtiku un dzērienus pirkām LIDL, kur cenas ir ļoti demokrātiskas un pieejamas. Bieži gatavojām paši mājās un protams spiedām vairāk uz jūras produktiem, kas ar mūsu cenām nav salīdzināms vai nav pieejams, piemēram, svaigs tuncis, lai pagatavotu tunča steikus.

Arī degvielas cenas ir zemas – 95 maksāja 0.88 centi un pa visām dienām nobraukājām 50 EUR.

Tā ir vieta, kur vienreiz dzīvē noteikti jāaizbrauc!

Paldies, Tenerife!