Pēc komentāriem citās foruma tēmās noprotu, ka Tenerifē bijuši daudzi, bet ar aprakstiem ir noslinkots. Tā kā mēs izbraukājām un apskatījām diezgan daudz, atļaušos uzrakstīt savas piezīmes. Tomēr šis tas ar laiku mainās un varbūt vēl kādam šī info noder. Iespaidos un emocijās mēģināšu neizplūst, vairāk dalīšos ar praktisko info.

• vispirms par Teides vulkānu. Ja gribas ne tikai uzbraukt vulkānā ar vagoniņu, bet arī uzkāpt līdz pašai augšai un apskatīt krāteri, nepieciešama atļauja, kas jāpiesaka vairākus mēnešus iepriekš. Atļauju uz oktobri pieteicu jau jūlijā šeit: http://www.reservasparquesnacionales.es/real/ParquesNac/usu/html/detalle-actividad-oapn.aspx?cen=2&act=1   Jāizvēlas konkrēta diena un apmeklējuma laiks, jānorāda dalībnieki (vārds, uzvārds, pases vai ID kartes numurs). Atļaujas numurs un pārējā info tiek atsūtīta e-pastā, var arī uzreiz lejuplādēt pdf failu. Gadījumā, ja pacēlājs izvēlētajā dienā nestrādā, atļauju var izmantot pirmajā no sekojošajām 3 dienām, kad pacēlājs atkal strādā. Es tomēr drošības pēc paņēmu 2 atļaujas uz atšķirīgiem datumiem, lai elastīgāk varētu pārplānot dienas. Otrreiz tos pašus dokumentus norādīt neļāva, tāpēc vienŗeiz ievadīju ID kartes numurus, otrreiz pases Nr. (tos gan augšā neviens nepārbaudīja, paskatījās tikai vārdus, uzvārdus un salīdzināja ar foto).

Pacēlājs (27 eur/pers.) uz vulkānu kursē ik pa 10 minūtēm, bet, lai nebūtu jāstāv rindā pēc biļetēm (un ko tad, ja uz atļaujā minēto laiku visas biļetes jau izpārdotas?), mums ieteica biļetes pirkt internetā https://www.volcanoteide.com/en/activities/teide_cable_car . Uz katru braucienu tiek piedāvātas tikai 10 biļetes (vagoniņā ir 44 vietas), tā ka arī šīs biļetes vēlams iegādāties kādas dienas iepriekš. Ja pacēlājs izvēlētajā laikā nestrādā, brauciena laiku turpat internetā var samainīt uz citu laiku vai arī atgriezt atpakaļ naudu. (ja vienkārši pārdomā atgriezt naudu, bet pacēlājs strādā, tad gan tiek ieturēta komisija – 3 eur katrā virzienā). Šinī pat saitā var pārbaudīt – dotajā brīdī pacēlājs strādā vai nē.

Mēs uz pirmo datumu netikām, jo pacēlājs bija slēgts. Par iespēju biļetes iegādāties online biju palaidusi garām, tāpēc negaidīju nākamo dienu, kad varbūt pacēlājs strādās, bet nopirku biļetes uz 2.atļaujas datumu pl.9.40. Pie pacēlāja no rīta ieradāmies kādas 30 min ātrāk, cilvēku nebija daudz un ātrāk tikām arī augšā. Lai gan uz biļetes rakstīts un arī onkulītis, atļaujas pārbaudot, piekodināja, ka mēs kalnā drīkstam pavadīt 1 stundu, neviens to nepārbaudīja. Paspējām uziet uz taku Nr.10, apskatīt krāteri, paostīt sēru, papriecāties par skatiem no pašas augšas (tas prasīja 45 min)

un vēl aizgājām uz taku Nr.12, no kuras var redzēt Pico Viejo krāteri (vēl 40 min). Jāsaka, tas izskatījās daudz iespaidīgāks par Teides krāteri, arī izvirdumi tam savulaik esot bijuši krietni nopietnāki nekā lielajam slavenajam brālim. Ja kādreiz vēl aizbraukšu uz Tenerifi, noteikti gribēšu iziet taku no Teides, gar Pico Viejo uz leju.

• Teides nacionālajā parkā ir daudz trekinga taku (daudz info atradu šeit: http://www.todotenerife.es/en/article/show/3108/pn-teide-senderos ; labajā pusē apakšā ir vairāki pdf faili). Mēs izgājām divas no tām. Nr. 13 (Samara trail, 5.1 km, 3h) un Nr. 3 (Roques de Garcia trail, 3.5 km, 2h). Abas foršas un ļoti atšķirīgas, iet pa apli, tāpēc nav problēmu ar nokļūšanu. Samara trail ved caur nelielu priežu audzi ar milzīgiem čiekuriem, kas pamanījušās ieaugt melnā vulkānisko akmeņu laukā.

Otra taka turpat netālu no Teides ved apkārt iespaidīgiem klinšu stabiem, kas radušies lavas izplūdes rezultātā.

Abās takās patērējām mazāk laika nekā aprakstos norādīts (līdz šim Tatros un Alpos nekad neiekļāvāmies laikā ). Mums trāpījās diezgan pavēss laiks (salīdzinājumā ar dienvidu piekrasti), bet tas jau likumsakarīgi, jo takas atrodas ap 2000m augstumā. Tāpēc labāk paņemt līdzi kādu jaku.

• vēl viena populāra taka turpat netālu, pie Vilaflor ciema - PR-TF-72 Camino de Chasna - Paisaje Lunar. Aprakstos minēts, ka tā ir grūta un gara (13 km, 6-8h), bet Mēness ainava esot to vērta. Forumos izpētīju, ka šo taku var saīsināt gandrīz uz pusi, pabraucot nepilnus 3 km pa grants ceļu un sākot taku tur, kur tā iet pa apli, izlaižot 2.8 km garo posmu no Vilaflor līdz aplim un atpakaļ uz ciemu. Tā arī darījām. Auto novietošanai gan vietas nav daudz, tāpēc labāk braukt no rīta. Pāris automašīnas var novietot pie trepītēm (bet tur var būt grūti apgriezties), bet dažus simtus metru tālāk ir neliels ceļu sazarojums un aplis, kur apgriezties un noparkoties. Forumos daudzi bija vīlušies, ka Mēness ainavas var redzēt tikai no attāluma, taka tuvāk neved. Mēs tomēr šajā takas pretējā galā (pie soliņa un 2 norādēm uz Vilalfor ciemu 6.4 km un 6.5 km) atradām vienu mazu taciņu (atzīmētu ar marķētu krustu, kas parasti nozīmē nepareizo ceļu – varbūt nedrīkstēja iet?), pa kuru var piekļūt pie pašiem dīvainajiem veidojumiem. Kamēr visu apstaigājām, tāpat sanāca ap 10 km (3 stundās).

• Pirmajās dienās, kamēr pieradām pie karstuma (šķiet, bija arī kalima), ieplānoju pastaigas pa līdzenumu piekrastē ar izvēles iespēju – kāpt blakus esošajā kalnā vai iet tam apkārt. Vienu dienu atstājām auto Pal-Mar pilsētiņas malā un izmetām līkumu pa Malpais de Rasca rezervātu – gar klinšaino okeāna piekrasti, caur kaktusu un sukulentu pļavām līdz bākai un atpakaļ.

Lai arī gaiss bija ļoti karsts (ap 27-31 grādiem), mitrs un sutīgs, tuvumā esošais kalns tomēr ļoti vilināja, tāpēc uzkāpām arī tajā un paskatījāmies uz salas Dienvidu ragu no augšas. Jāpiebilst, ka taka bija ļoti putekļaina un kājas brīžiem grima irdenās smiltīs, melnās botas ātri nomainīja krāsu. Bet apkārtēja ainava iespaidīga un izbaudīšanas vērta. Apmēram 9 km nogājām 2.5 stundās un izdzērām daudz ūdens (šādās mitrās, sutīgās dienās iesaku ar ūdeni nodrošināties pietiekami).

Otra taka vieglajā režīmā  - Malpais de Guimar. Te atkal daudz kaktusu un sukulentu un vēl lielāki, plašāki melno vulkānisko akmeņu krāvumi, caur kuriem mudžēt mudž lielākas un mazākas ķirzakas, bet nekas neaug.

Uzrāpāmies arī šeit apmēram 300 m augstajā virsotnītē – no augšas viss vienmēr izskatās foršāk. Un arī šeit, īpaši lejā kāpjot – putekļi, putekļi…. un pilnas krosenes ar melnām, rupjām smiltīm. Klinšainajai okeāna piekrastei gribējās pieiet tuvāk, bet ne visur tas tas bija iespējams.

Pēc takas aizbraucām apskatīt Guimar piramīdas, kas atrodas turpat netālu. Ieejas biļetes pa 12 eur likās padārgi priekš redzētā (bija arī dārgākas uz pilno ekspozīciju), bet vismaz izbaudījām muzeja telpu vēso gaisu un šo to uzzinājām arī par piramīdām visā pasaulē, par Tenerifes vēsturi un jūrasbraucējiem, kas te ceļojuši. Pašas Guimar piramīdas gan tādas – nekas īpašs….

• Populārais Masca trekings – kā nu bez šī! Auto atstājām brīvā vietā uz ielas Los Gigantes pilsētā. Pie ostas viegli atradām kompāniju www.trekkingmasca.com, tur nopirkām biļetes uz kuģīti no Masca uz Los Gigantes (10 eur/pers.) un gājām ārā gaidīt taksi, kurš jau tika izsaukts. Ārā jau bariņš tādu pašu gribētāju stāvēja, takši piebrauca viens pēc otra, mēs tik sēdāmies iekšā – cik nu taksists ņēma pretī (3, 4 vai 6). Brauciens līdz Masca maksāja ~25 eur. Serpentīni pēdējā posmā diezgan iespaidīgi – noteikti jāizbauda! Pati taka gan sākumā sagādāja vilšanos – bija sajūta, ka nupat te izlaisti divi autobusi ar tūristiem un visi tik lēni steberē lejā… Iespringām uz apdzīšanu un tad jau vēlāk bija mierīgāk.

Klintis milzīgas, aiza dziļa (pilnā skatā fotoaparātā neielien ), gar kalnu upīti/strautiņu garumgara zāle. Iespaidīgi!

Trekings mums prasīja drusku vairāk par 2 stundām, pie okeāna varējām izvēlēties, ar kuru kuģīti braukt – pēc 10 min, pēc 30 min vai pēc ~ stundas. Tobrīd okeānā bija lieli viļņi, peldēties neviens īpaši negribēja, tāpēc ar pirmo arī laidāmies atpakaļ. Uzkāpšana gan bija tāda diezgan ekstrēma, ar pamācībām un pauzītēm, bet visi tika uz klāja veiksmīgi.

Pie reizes varējām pieķert klāt vēl delfīnu/vaļu vērošanas izbraucienu uz 2h (15 eur/pers.), bet kaut kā nobremzējām, tāpēc atbraucām uz to citu dienu. Nu, nekas īpašs jau nebija – kopā kādi 10 gb delfīni ik pa brīdim parādīja savas spuras un degunteļus ārpus ūdens netālu no kuģīša. Tas arī viss.

Kā bonuss pelde pie Mascas - vismaz vēlreiz bija iespēja pavērot gigantiskās klintis tuvumā no okeāna puses.

• Ļoti gribējās iziet kādu taku Anagas mežos. Uz piemērotiem apļveida maršrutiem izvēle nebija liela, tāpēc beigās izvēlējos taku PR-TF-10 Cruz del Carmen - Punta del Hidalgo (5h, 10.4 km). Takas aprakstā tika ieteikts auto atstāt La Laguna autostāvvietā un uz starta punktu braukt ar autobusu. Tāpat atpakaļ no Hidalgo. Tā arī darījām. Autostāvvieta zem autoostas maksā 1.50/h, neko lētāku tuvumā neatradām. Nožēloju, ka atmetu sākotnējo domu – braukt ar auto līdz takas startam vai vismaz uz kādu ciemu, kur piestāj abi autobusi (pa ceļam redzēju, ka noparkoties tur varēja)..Autobuss uz Cruz del Carmen mūs aizvizināja 20 minūtēs (biļete maksā 1.45 eur), sarakstus var izpētīt www.titsa.com (jāpievērš uzmanība, ka darbdienās un brīvdienās kursēšanas grafiki ļoti atšķiras-gan citi laiki, gan citi maršutu numuri). Izkāpām no autobusa kā citā pasaulē – lauru koku mežā, viss vienā miglā, norasojis, apsūnojis, slapjš – fantastiski! (aizsvīda fotoaparāts)

Mūsu izvēlētā taka ved pārsvarā uz leju – sākumā caur mežu, ko vēlāk nomaina mazāki krūmi, vēlāk kaktusi (vienu augli pa ceļam nogaršoju – labs!) un sukulenti, paveras miglā tītas kalnu ainavas, vēlāk jau saredzams okeāns, klinšaināki kalni, taciņa vijas gar tiem gan augšā, gan lejā, kamēr noved līdz ciemam okeāna piekrastē.

Tas, kas man šinī maršrutā patika visvairāk – mainīgā ainava, ik pa brīdim skatam paveras kaut kas jauns. Takas 12+ km pieveicām nepilnās 4 stundās. No Punta del Hidalgo uz La Lagunu autobusi kursē biežāk un pēc 10 min atpūtas mēs jau sēdējām autobusā, lai brauktu atpakaļ. arī šis brauciens pa 1.45 eur, lai gan braucām veselu stundu (buss piestāj pie katra stūra). Autostāvvieta izmaksāja gandrīz 10 eur – nav tik traki, ja busu biļetes pa lēto

Tomēr Anagas izlikās par maz, tāpēc nu jau ar savu auto braucām pa to pašu kalnaino ceļu līdz Cruz del Carmen un vēl tālāk līdz Taganana un piekrastei lejā.

Tad nedaudz atpakaļ kalnā  un pāri grēdai lejā jau uz piekrasti pie San Andres un Las Teresitas pludmali. Foršs kalnu serpentīns, skaistiem skatiem pārbagāts (kur nav priekšā migla).

Jāsaka, lai brīvi varētu staigāt pa Ziemeļu pusi, arī var izņemt atļauju, jo te ir daži rezervāti, kuros ir ierobežots apmeklētāju skaits dienā. Šo atļauju es arī izņēmu katram gadījumam (apmēram mēnesi iepriekš), bet tā kā braucām citā dienā, tad neizmantojām (šķiet, ir viens skaists ceļa posms arī, kur visus nelaiž).Atļaujas un info par robežām (linki uz .pdf) te: http://centralreservas.tenerife.es/actividad/1 , http://centralreservas.tenerife.es/actividad/7  

Vēl iepriekš lasīju, ka uz Anagas mežiem labāk braukt labos laika apstākļos. Patiešām - izskatījās, ka mūsu izvēlētās takas sākums lietainā laikā varētu būt diezgan ekstrēms – slideni dubļi pa līdzenu taciņu uz leju.

• taka Barranco del Infierno dabas parkā-rezervātā. Vienīgā taka, uz kuru iepriekš bija jāpērk biļetes (8 eur) un jārezervē konkrēts laiks, jo ir noteikts limits apmeklētāju skaitam dienā. Ja ir vēlēšanās šo taku iet, tad labāk ceļojuma sākumā, jo mums pēc Masca aizas un Anagas takām te nekas vairs nespēja pārsteigt. Ja nu vienīgi takas labiekārtojums (no akmeņiem saliktas trepītes, ik pa brīdim info plāksnītes par augiem un putniem, kas te aug un dzīvo). Izsniegtās obligātās ķiveres un stingrā instruktāža likās galīgi liekas, bet varbūt mēs neesam šīs takas mērķauditorija. Tos 6.5 km prognozēto 3.5h vietā izgājām 2 stundās un pat neprasījās ko apēst vai padzerties pa ceļam.Un vēl – autostāvvietas šim dabas parkam nav (blakusesošā stāvvieta paredzēta tikai restorāna apmeklētājiem un no rīta bija slēgta), tāpēc jāmeklē brīva vieta ielas malā.

• vēl pieminēšanas vērtas ir Vēja alas (Cueva del Viento), kas atrodas netālu no Icod pilsētiņas. Vēja alas ir Eiropā lielākais lavas alu komplekss, kas radies vairāku vulkāna izvirdumu laikā pirms apmēram 27 000 gadiem. Ekskursiju uz alām iespējams veikt tikai gida pavadībā, tāpēc atkal iepriekš jārezervē laiks un jānopērk biļetes (20 eur) un jārēķinās ar 2 stundām. Sākumā gids turpat ofisā izstāsta par šo alu veidošanās procesiem, parāda to attēlos un nelielā video, pēc tam visi, apbruņoti ar ķiverēm un pieres lukturiem, saģērbušies siltās drēbēs, kāpjam busiņā un braucam skatīties pašu alu. Tur izejam tikai mazu gabaliņu no kopējiem 17 km, bet ar to pietiek, lai gūtu priekšstatu par lavas spēku un varenumu.

Pēc alas ekskursijas aizbraucām apskatīt slaveno Icod drakonkoku. Spriežot pēc komentāriem forumos un pašu redzētā, izskatās, ka ir notikušas izmaiņas. Būdiņa, kurā, acīmredzot, varēja nopirkt biļetes uz parku, ir slēgta. Toties nevarējām atrast nevienu brīvu vietu, kur noparkoties, tāpēc iebraucām maksas autostāvvietā turpat blakus parkam – 1.80 stundā. Brīvi izstaigājām parku, nedaudz no augšas apskatījām drakonkoku

(tobrīd tur notika filmēšana, negribējās gaidīt, lai piekļūtu tuvāk) un citus tikpat lielus un vecus kokus un braucām tālāk uz Garachico. Tur ir vērts piestāt un pastaigāt pa piekrasti. Miniatūrajā cietoksnī esošais muzejs gan sagādāja nedaudz vilšanos – visa info tikai spāņu valodā. Tikvien, cik bildītes paskatīties (pa 2 eur).

• noteikti gribējās aizbraukt uz Punta de Teno ragu. Lasīju, ka ceļš uz turieni ir izcirsts stāvā klintī, fantastiski skati turpceļā un arī pats Teno rags ir kā zemes mala. Jā, mums arī patika šis brauciens. Vienīgi jāņem vērā, ka kaut kādās nedēļas dienās (internetā neatrodu jaunāko info) laikā  no 10-17 šis ceļš ir slēgts privātajam transportam un tur var aizbraukt tikai ar taksi vai autobusu. Mums paveicās, ka braucām uz turieni pēcpusdienā (ceturtdienā) un tad vajadzēja tikai kādu stundu pagaidīt līdz pl.17, kad drīkstēja braukt visi. Turpat netālu ir melno smilšu pludmale, kur var "nosist" laiku gaidot.
• Par Loro un Siam parkiem.Nopirku kombinēto biļeti- voučeri internetā uz abiem parkiem šeit: https://www.tenerifewaterpark.com/siam-park-tickets/buy-siam-park-tickets.html , vienai personai tā izmaksāja ap 60 eur un bonusā nāca 10 eur kupons tēriņiem parkā.apmeklējuma dienas var brīvi izvēlēties 2 nedēļu periodā. Vispirms aizbraucām uz Loro parku, tur uzkodas paņēmām līdzi un kuponus netērējām. Siam parkā par tiem kuponiem tīri normāli paēdām, tā ka savu naudu par dārgajām uzkodām vairs nevajadzēja tērēt. Siam parkā arī visur rādījās piedāvājumi nopirkt biļeti uz Loro parku ar 10 eur atlaidi. Citur nekādas atlaides vai izdevīgos piedāvājumus nemanīju. Loro parks piedāvāja otro apmeklēju par 15 eur, bet tas flaierītis, ko iespieda rokās lidostā attiecās uz Jungle park un Aquapark nevis šiem diviem.

Ak, jā – dienā, kad braucām uz Loro, aizgājām arī uz blakusesošo Taoro parku. Tā laikam bija vislielākā vilšanās visā ceļojumā. Bija sajūta, ka esam ne tajā parkā, par ko lasīju forumos. Viss sauss un izkaltis, pavisam žēlīga strūklaka nelielā dīķī, daži panīkuši apstādījumi. Neko ievērības cienīgu neatradu, nebija vērts tērēt laiku. Labāk būtu gājuši uz Jardin Botanico, bet tas tik līdz pl.18 strādā.

Kopumā ceļojums bija foršs, praktiski visu, ko plānojām, arī realizējām. Ja negribas daudz staigāt, noteikti iesaku vismaz izbraukt ar auto pa ceļiem TF-12, TF-21, TF-24, TF-38, TF-82 un papriecāties par dabasskatiem.

Neuzmanības pēc pierezervējām neatceļamu apartamentu uz visām 12 dienām Granadillā (4-vietīgu, 408 eur), tāpēc sanāca vairāk pabraukāt šurp turp, bet Tenerifē tie attālumi nav tik lieli, lai tas pārāk apgrūtinātu. Tikai uz vienu nakti noīrējām papildus naktsmītni Puerto la Cruz, lai 2 dienās varētu apskatīt to pusi bez lielas braukāšanas. Kopumā nobraucām 1200 km (iztērējām ap 80 l benzīna, cena par 1 litru 0.88-0.91 eur).

Auto ņēmām te http://www.pluscar-tenerife.com/ Gribējās ar automātisko kārbu. Izvēlējos Renault Clio, iedeva Toyota Yaris. Tāda diezgan nobružāta jau bija, nobraukums 31440. Brīžiem likās, ka tā ātrumkārba tūliņ nobeigsies. Diezgan bieži nepārslēdzās, gāja smagi augšā kalnā, par apdzīšanu arī negribējās domāt. Bet uz to jau gatavojos, ka automāts varētu būt diezgan nobraukts. Attiecībā uz kantori - viss notika diezgan ātri un vienkārši. Pārstāvis ar auto mūs gaidīja lidostas parkingā, tur parakstījām līgumu, samaksāju naudu (205 eur par 12 dienām). Degviela bija puse bākas - tādu pašu arī bija jāatdod. Kad atgriezāmies, atdevām tikai atslēgas un mūs palaida prom. Neko neskatījās, nepārbaudīja (apkalpoja citus klientus).

Turp lidojām ar Ryanair caur Mančesteru (1h55 min pārsēšanās laiks mums bija pilnīgi pietiekoši), atpakaļ ar EasyJet un Wizz caur Lutonu (vairāk kā 7 stundas starp lidojumiem). Vienai personai lidojums izmaksāja 195 eur.