ISLANDE. (jeb neprātīgais brauciens ar džipu )

Par Islandi ir publicēti vairāki apraksti forumā, kā arī tā ir aprunāta TAKĀ, tāpēc, lai neatkārtotos, savējo nelikšu. Paldies Skudriņai un Dunduri, kas ar saviem stāstiem, tikai apstiprināja nepieciešamību apmeklēt šo zemi.  Tas ko gribas ieteikt, ka ja interesē daba, tad noteikti ir vērts reizi dzīvē tomēr Islandi apmeklēt, jo zeme ir ļoti skaista un daudzām ainavām, kurām  līdzīgas ir grūti atrast citviet pasaulē.

Islandē ir ļoti daudz tūristu objektu, kurus lielu daļu arī apmeklējām ieteikto tos tomēr apmeklēt. Gana grandiozi un skaisti. Šeit mēģināju ielikt bildes no retāk apmeklētiem tūristu objektiem, lai gan skaistu vietu Islandē ir ļoooti daudz un patiesībā grūti izvēlēties kuras bildes likt.

Tas, ar ko gribēju šeit padalīties, ir paša brauciena dažas nianses. Pats personīgi zinu daudzus cilvēkus, kas ir bijuši Islandē ne-vasaras mēnešos un diemžēl lielākā daļa no viņiem ir vīlušies, tieši slikto laika apstākļu dēļ. Protams, Ceļakājā bija brīnišķīgi apraksti par Islandi rudenī un ziemā, bet tomēr tie mēneši ir paskarbi cilvēkiem, kas nav ar “aukstumu uz tu”. Tāpēc biju nolēmis apmeklēt Islandi tikai vasaras mēnešos, lai mēģinātu pēc iespējas izvairīties no lietus un aukstuma. Diemžēl ne jūnijā, ne jūlijā nebija laika un tā nu nopirkās biļetes uz augustu, maija akciju cenu ietvaros.

Tad nu sākās interesantākais. Lētas blidojuma biļetes ta uz rokas ir, bet sakarīgu vietu, kur dzīvot, nav. Islandē vispār nav ļoti daudz apmešanās vietu tālāk no Reikjavikas, it sevišķi, ziemeļos un iekšā kalnos, bet tās, kas nu ir, ir vai nu ļoti dārgas - virs 100EUR par nakti, vai arī vispār vairs nav pieejamas. Gribēju noteikti pabraukāt pa kalniem, tāpēc meklēju džipu 4*4, jo pēc dzirdētā, ar citādu auto pa kalniem nav iespējams braukt. Kaut kā beigās atradu labu risinājumu, ka noīrēju kemperdžipu – džips kā džips, tikai uz jumta ir minūtes laikā uzceļama un nojaucama telts, bet bagāžniekā dažādi piederumi kempingošanai. Par cik tāpat biju domājis īrēt džipu, tad šis likās ideāls variants – atkrita problēmas ar viesnīcu rezervēšanu, bet pats džips nebija īpaši dārgāks kā ne-kemper 4*4 variants.

Rīgā, man paziņas sastāstīja, ka citu braucot ar džipiem pa Islandi ņemot līdz daudzas riepas, jo uz lavas tās viegli tiekot saplēstas. Kad atlidoju Islandē, kolēģis atsūtīja bildi, ar kādu džipu viņi brauca pa Islandi… njā džipa riteņi bija maza cilvēka augstumā.  A man Dacia Duster, kas pēc būtības ir “parketnieks”. Savukārt, īres līgumā bija rakstīts, ka pa F ceļiem varot braukt, kas man arī bija vajadzīgs. Ierodoties nomas kantorī, tur man ne tikai paziņoja, ka riepas nav apdrošināmas (loģiski), bet arī to, ka šo džipu upes nedrīkst šķērsot. Arī mašīnā uz priekšējā paneļa uzlīmēts paziņojums, ka upes šķērsot nedrīkst. Tā nedaudz pabrīnījos, bet nu neko, tikai braucu. Mašīna 2017.gada, bet trešajā dienā vadītāja durvis sāka neaizvērties hermētiski, līdz pat tam, ka panelis sāk signalizēt “par atvērtām durvīm” un neļauj braukt, kamēr neesmu ar spēku ar vairākiem mēģinājumiem tās aizcirtis. Domāju, ka durvis nošķiebušās, vai aizslēga mehānisms bojāts, bet nekā, neko neizdevās nofiksēt. Tā nu braucu ar spraugu durvīs.

Beidzot nonācām kalnos uz F ceļiem. Pirms braucu iekšā F ceļos, pielēju degvielas bāku pilnu pēdējā iespējamajā benzīntankā. Pēc būtības F ceļi ir ceļi, kur kādreiz kāds pa apvidu izbraucis, tad citi braukuši viņa pēdās, un tā izveidojās “ceļš”, kuru neviens speciāli kā ceļu neuztur. Par cik liela daļa ir vulkāniska zeme, tad pamatne ir cieta, un uz ceļa ir daudz akmeņu, lavas gabalu, bedru, bet vismaz nav dubļu un dziļu “risu”.

F ceļa sākumā uzlikta zīme, ka atļauts braukt tikai ar 4*4 džipiem un ka būs jābrauc pāri upēm. Nu gan jutos apjucis. No vienas puses pāri upēm braukt nedrīkstu, no otras puses pa F ceļiem braukt drīkstu, kuros lielākajā daļā ir dažāda lieluma upes. Tā nu vēl līdz šim brīdim līdz galam neesmu sapratis šo pretrunu. Bet nu man ir plāns aizbraukt līdz vulkāniskajam sēra ezeram Askja, tad nu nolemju tik braukt un pieturēties pie sava plāna. Pēc kādiem kilometriem parādās upīte, kurei pārbraucu pāri. Taču vēl pēc paris desmit km jau priekšā ir diezgan paliela upe, kur tad nevaru izšķirties braukt pāri, vai tomēr griezties atpakaļ. Tā kā ir jau diezgan vēls, tad nolemju riskēt un braukt tik pāri. Braucu tik iekšā upē un…. tavu brīnumu, mašīna upes vidū noslāpst. Esmu braucis daudzos bezceļu rallijos, šķērsojis upes, tā, ka pieredze ir, bet…. te nav speciāli aprīkots džips, tuvāko 50km attālumā nevienas dzīvas dvēseles, telefona pārklājums nav, blakus sieva, kurai nav tādas pieredzes. Lieki teikt, ka pāris sekundēs izskrēja daudz dažādas domas caur prātu, kā būšu spiests nopirkt Dacia džipu par 60 000EUR Islandes cenās, kā būs jānakšņo uz upes, kā tūlīt pa spraugu durvīs plūdīs iekšā ūdens u.t.t. Izmisīgi ķeru pie aizdedzes un …”yes”, auto iedarbojas. Tad nu uzmanīgi, uzmanīgi kārpos ārā no upes. Fu, paveicās. Bet stress liels un priekšā tik sagaidāmas nākamās upes.

Ceļš grūts, jābrauc uzmanīgi, jo negribas tik vēlu vakarā nodarboties ar riepu maiņu. Tad, kad beidzot pievarēti ap 50km, tad priekšā ir pavisam liela upe, kurai pāri tomēr ir tilts ar barjeru. Uz barjeras uzraksts, ka parkā kempingot nedrīkst, bet nakšņot atļauts tikai kempingos. Diemžēl tajos kempingos, kas pa ceļam, nakšņot neesot atļauts, bet jādodas vai nu 50km uz kempingu atpakaļ, vai nu 50km citā virzienā augšā, ledājos.  Tā kā atpakaļ braukt negribas, tad dodamies uz kempingu ledājos. Atkal saspringts brauciens, jau pustumsā, pa kārtējiem akmeņainiem ceļiem.

Pašā vakarā laimīgi nonākam kempingā. Tā kā tas ir augstu kalnos, gribētos palikt mājiņā jeb “hut”, bet izradās, ka gultas vietu 12 cilvēku istabā var iznomāt par 80EUR no cilvēka. Padārgi sanāk tikai par gultas vietu, tāpēc iznomājam papildus guļammaisu par 10EUR un guļam savā kemperteltī. Pārdomas par rītdienas braucienu atpakaļ mudina mani apskatīties, vai man bagāžniekā ir virve, ar ko tikt ārā no upes. Liels ir mans pārsteigums, kad no virves nav “ne smakas”, bet nav arī rezerves ritenis (ir pūšamais ar iespēju iepūst ritenī gaisu līdz tuvākajai remontdarbnīcai). Tā ir, ka šādā veidā nebija braukts un neienāca prātā pašsaprotamas lietas. Lieki teikt, ka nakts pagāja nemierīgi, murgojot par rītdienas braucienu atpakaļ pāri upēm un vēl bez rezerves riteņa.  

Otrā rītā aizbraucam uz sēra ezeru. Pa ceļam visu laiku mainās dabas skati – vientuļi, plaši un dažādi. Te pelēks tuksnesis, te pelēks tuksnesis ar akmeņiem, te balti lavas akmeņi, te zelta akmeņi, te dzeltenas smiltis ar lieliem melniem akmeņiem u.t.t. ar vulkāniskiem kalniem garfonā. Diemžēl skatus baudīt nav ļauts, jo visa uzmanība jāvelta uzmanīgai braukšanai.

Atpakaļceļā no ezera piestājam kempingā, kur intereses pēc pārjautāju par tuvākajiem benzīntankiem. Izrādās, viens ir 160km attāļumā, bet otrs 130km. Degviela automašīnā palikusi 140km. Kļūdīties ar ceļiem nav pieļaujams. Par prieku man, informācijā sēdošais islandietis mani nomierina, ka ar Dacia Duster mierīgi var braukt pāri upēm, jo tā jau te daudzi brauc. Tad nu jau mierīgāks braucu atpakaļ. Braucu kopā ar vēl vienu džipu un tad viens otru pie upēm pagaidām, bet nu jau braucu upēm pāri pavisam mierīgi, jo zinu arī, ka ir tikai dienas pirmā puse un aiz mums brauks vēl daudz braucēju, atšķirībā no vakar vakara.  

Kad līdz benzīntankam palikuši 40km, tad auto panelis sāk bļaut, ka degvielas vairs nav un nepieciešams uzpildīties. Apkārt nav ne apdzīvotu vietu, ne māju, kur lūgt palīdzību. Nedaudz stress ir, bet sevi mierinu, ka pēdējo reizi, kad panelī rādījās km skaits, kurus var nobraukt ar degvielu bākā, tie bija 55km. Tāpat cītīgi gaidu katra km samazinājumu GPSā līdz benzīntankam, bet kad palikuši mazāk par 10km tad jau beidzot nomierinos, jo tik daudz jau var aizskriet turp-atpakaļ līdz benzīntankam.

Vēl dažas nianses par kemperošanu Islandē (ko es, ka nepieredzējis kemperotājs nezināju/neņēmu vērā)

-) nezinu kā, iespējams pēc sajūtas, pie auto saņemšanas vajadzētu saprast, cik ir gāzes balonos ēdiena sildīšanai. Mums bija divi gāzes baloni, bet abi diezgan tukši un nācās pa ceļam pirkt jaunu balonu;

-) automašīnā bija guļammaisi, taču naktī temperatūra nokritās ap +5 C un guļammaisos vairs nebija silt, jo komforta temperatūra tādiem guļammaisiem bija virs +10 C;  

-) uz ceļiem kempingot nevar, ir jānobrauc uz kaut kādiem sānu atzariem, taču šie atzari ir ļoti, ļoti maz – pārsvarā visi ceļi, kas atiet no šosejas, ved pa tiešo uz mājām, kas atrodas pavisam netālu no šosejas. Protams, ir stāvvietas, bet tās ir ļoti tuvu šosejai un attiecīgi tieši garām brauc automašiās pa šoseju. Skaļi. Islandē ir rajoni, kur visur ir zīmes, ka nakts kempingošana nav atļauta, līdz ar to šajos rajonos nākas meklēt kempingus. Lielākā daļa tomēr izmanto oficiālos kempingus, kur cenas svārstās ap 10-20EUR no cilvēka. Citos kempingos jāpiemaksā par dušu, praktiski visur jāpiemaksā par elektrību. Visvieglāk atrast vietas kempingošanai bija okeāna krastā, bet tur jārēķinās ar vēju un mitrumu;

-) T-kreklus un šortus vispār nav vērts ņemt līdzi, labāk lieku siltu jaku;

-) neredzēju, ka degvielas uzspildes stacijās (principā pašapkalpošanās automāti) būtu iespēja norēķināties ar skaidru naudu;

-) Revolut karti benzīntanku automātos nepieņēma. VISA karti, kā kurā tankā, bet Latvijas Mastercard pieņēma visur, kur nepieņēma pārējās kartes;

-) lai iepildītos, norēķinu karte automātos jāievieto divas reizes (ja grib čeku, tad vēl trešo reizi), it kā nekas sarežģīts, bet sākumā to nevarēju saprast, it sevišķi, ja pamācība nav angliski.

Mums gan paveicās ar laiku. Smidzināja tikai divas pus dienas. Taču vējš visu laiku ir spēcīgs un ass, kas +17 grādus padara nepatīkamos, bet kā jau minēju, arī vasarā naktīs temperatūra nokritās līdz +5.

PS. un paldies Dunduri par ieteikumu iepirkt speciālās, ceļojumiem paredzētās fasētās pusdienas. Tiešām enerģētiski pietiek visai dienai, ir ļoti daudz tā, ka nespējām savas devas pat apēst un galvenais, pārsteidzoši garšīgi (nu noteikti daudzas reizes garšīgāk par ceļmalu benzīntanku piedāvāto pārtiku)

PSS Vasaras sezonā Blue Lagoon apmeklējums jārezervē jau vairākas nedēļas uz priekšu. Uz vietas biļetes nopirkt nav iespējams. Piemēram, visi mani paziņas to nemaz nezināja, jo bija braukuši nesezonā, kad nav nekas jārezervē uz priekšu.