Es, piemēram, nekur neieguldu. Tiklīdz kas iekrāts, notērēju ceļojumiem. Tīri mans personīgais viedoklis - nav gluži īstais forums šī jautājuma apspriešanai. Ja naudas nav daudz, tad nav jēgas arī krāt. 12% gadā no ieguldītā skan tīri labi, salīdzinot ar to, ko šobrīd piedāvā LV banku sektors.

Es par konservatīviem ieguldījumiem. Un tādiem pašiem aizņēmumiem. Augļošana tomēr ir grēks. (c) Svētie raksti

https://www.tomskreicbergs.lv/2017/03/14/kadel-es-neieguldu-mintos-un-twino/:

Ieguldot Twino vai Mintos patēriņa kredītos, tu pelni uz nelaimīgo, neveiksmīgo un finanšu analfabētu rēķina.

Turklāt tu palīdzi ātro kredītu sērgai plesties plašumā ne tikai Latvijā, bet pasaulē. Šādas finansēšanas platformas ātro kredītu izsniedzējiem piedāvā arvien vairāk “lētās naudas”, kuru grūst šajā tirgū, ievelkot savos tīklos aizvien vairāk nelaimīgo.

Vai no šiem 12% pēc tam jānomaksā IIN? Ja tā, tad labāk nopirkt īres dzīvokli par kādiem 20 000 EUR un izīrēt par 200 EUR mēnesī + komunālie. Cenas īpašumiem tagad kāpj, bet nedomāju, ka šobrīd tās būtu pārāk nesamērīgas, lai dzīvokļu vērtība nākotnē ievērojami kristos. Nākamo krīzi paredzu tuvāko gadu laikā, jo atkal jau dzīvojam krietni pāri saviem līdzekļiem. Galvenais nenopirkt dzīvokli tieši pirms krīzes. 

No dzīvokļa īres jau arī 10% jāatdod VIDam

Neesmu speciālists, bet, manuprāt, jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis.

Līdz tādam dzīves briedumam daudziem vēl ir jānodzīvo, lai gūtu šo atziņu.

Diemžēl liela tautas daļa nedraudzējas ar matemātiku, tāpēc arī ir tik labvēlīga augsne augļotājem. Nupat atturēju draugu ņemt 500 EUR patēriņa kredītu SEB bankā, par ko būtu jāmaksā 15% gadā UN vēl 50 EUR komisija par kredīta piešķiršanu. Viņam tas likās OK, jo arī 450 EUR ir situācijas glābiņš. Kad sāku viņam stāstīt par %, tikai bolīja acis, un māja ar galvu. 

Loģiski! Tāpēc arī prasīju, vai tie 12% apliekas ar nodokli, lai saprastu, cik salīdzināms ir abu ieguldījumu ienesīgums. Ja no iekasētajiem 12% vēl noņemam 15% kapitāla pieauguma nodokli, tad ieguldījumu ienesīgums ir līdzīgs. Ja 12% ir sausais atlikums pēc nodokļiem, tad, protams, daudzi nespēs turēties pretī tādam kārdinājumam.

Jā, palasījos VID mājas lapā, tā arī ir kā RX raksta - iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ienākumam no kapitāla pieauguma ir 15 %:

https://www.vid.gov.lv/lv/ienakuma-nodoklis-no-kapitala-pieauguma

Valstij jāatdod nedaudz vairāk nekā nopelni uz kapitāla pieauguma rēķina. Gan jau VID ķersies klāt arī augļotāju kastai.

Viestur, vari lūdzu paskaidrot šo matemātisko domu gājienu? Ir aizdomas, ka tas nav pareizs...

tas bija kārtējais eksperta viedoklis )

Būtu vietā pieminēt, ka neviena no nosauktajām tā saucamajām ieguldījumu platformām, 12% ienesīgumu nebūt negarantē. Tas nav ne depozīts, ne krājkonts, ne valsts parādzīmes ar garantēto % ienākumu. Manuprāt autors izvietojis duezgan primitīvu reklāmu un lai neteiktu, ka reklamē vienu konkrētu pakalpojumu sniedzēju, piekabinājis vēl pāris nosaukumu. 

Tie 12% ienākuma varētu tikt uzskatīti par ko taustāmu, ja ieguldītā pamatsumma būtu vismaz ar trim nullēm, kas savukārt iet pretrunā ar autora postulēto par pazemu ienākumu līmeni. No ieguldītio 1000 eur ienākuma kas būtu 120 eur ( no kā vēl jānomaksā. odoklis) cełojumā nekur tālu neaizbrauksi

Arī man pirmā doma bija par slēpto reklāmu, jo ieraksts uzkonstruēts pārāk aizdomīgi. Katrā ziņā tēma aktuāla, bet vai mēs vienreiz par šo jau neesam diskutējuši? Déjà vu

Izskatās gan pēc reklāmas, bet var jau padiskutēt.

Ja tas ir domāts tas, kā izklausās, tad ir samērā funny!

epolitic! Bet kas no Tavas naudiņas paliks pāri kad visi tie Mintos, Twinos un pārējie nobankrotēs? Laikam kad bija banka Baltija vēl investoros nebiji, bet autiņos skraidīji. Šajos pasākumos kā gadījumā  kas kopīgs slīkonim un bērnam, svarīgi ir lai izvilkšana nenotiek par vēlu

Viens jau ir tāds aizdomīgs: https://blog.mintos.com/eurocent-turpina-apkalpot-aizdevumus/

Juris šito reklāmu apcirstu jau saknē. Maksimums, kas paliktu - kā jūs krājat naudu ceļojumam?

Nu, kamēr Jura nav, tikmēr jāpacieš. Ko tikai rūdīti ceļotāji nevar izturēt

Var, visu var Taču tad jau reālāk ir pelnīt naudu, ceļojot kā vientuļam vīrietim ar rokas bagāžu, biļete pirkta pēdējā brīdī, kurš cer, ka viņam atteiks iekāpšanu.

P.S. reālāk ceļojumam sanāk uzkrāt no atvaļinājuma naudas. bet tad tajā gadā arī  tiek tērēts. un, protams, iegrābiens bankas naudā, kas tiek lēnām nomaksāts.

īsumā par savu pieredzi: arī mani ieinteresēja šīs platformas, un tieši - bondora un mintos. Tā kā laika man ir pietiekoši, nolēmu paeksperimentēt.. Ieguldīju katrā platformā nesāpīgos 100 eur, un ieslēdzu automātisko ieguldīšanu, ieguldot max 10eur katrā aizdevumā. OK, jā, sākumā bija kaut kādas "apkalpošanas" maksas, utt., kas samazināja manus 100eur līdz ~90eur. Ļoti skaisti jau izskatījās, kad summa katru dienu kāpa pa dažiem centiem. Kad kāds parāds tika atdots, vai atdoti %, tie automātiski ieguldījās jaunos, uttttt. Vispār forši - vnk ieliec savu brīvo naudiņu, un pelni savus 12-15% gadā. Jauki līdz brīdim, kad nolēmu nonākt līdz eksperimenta svarīgākajai daļai - izņemt naudu! Turklāt visu, un uzreiz! Lūk tad, dāmas un kungi, es sapratu, ka pa brīvu ir tikai siers slazdā.. Abas platformas nekavējoties man lūdza noformēt anketas (cīnoties pret nelegālo līdzekļu atmazgāšanu, vai tml), pēc tam lūdza atsūtīt pases kopijas, uttttt. Tad kad biju nonācis līdz tam, ka esmu legāls, izrādījās, ka naudu nemaz tā izņemt nevar! Tev ir jāpārdod savi ieguldījumi kādam citam alkatīgam ieguldītājam! Ok, izliku savus parādus tirgū. Pārdošana noritēja aptuveni šādi: 60-70% tika pārdoti 2-3 dienu laikā, un varēju uzreiz pārskaitīt savu naudu uz savu kontu, 20% pārdevās ~1 mēnesi, un 10-15% no ieguldījumiem nav pārdoti līdz šim. Izrādījās, ka tieši brīdī, kad biju sācis legalizēties, biju "netīšām" ieguldījis tādos parādos, kurus parādnieks nevēlas atdot.. Vēl līdz šim brīdim neesmu atguvis ~10-15% ieguldītā.

Sausais atlikums ir apt -10% no kopējā ieguldījuma, jeb paspēlējoties 6 mēnešus, esmu cietis 10 eur zaudējumus katrā no platformām..

mans lēmums - nav ko muļķoties, un neieguldīt šajās platformās!

Liels paldies shura80 par vērtīgo infomāciju saistībā ar ieguldījumu platformām. Vakardienas ietekmē pētīju iespēju savus trūcīgos atlikumus kaut kur ieguldīt, lai "nemētājas" kontā, bet izskatās, ka arī šīs ieguldījumu platformas stipri atgādina banku "Baltija", kura "nogremdēja" ne tikai daudzas privātpersonas, bet arī sīkus uzņēmumus, kuriem bija konti bankā "Baltija". Sākotnēji banka maksāja lielus procentus, bet, kad Laventa veidotā finansu piramīda sašķobījās, tad vien pirmās 3-4 stundas pietika naudas, ko atdot pirmstermiņa izņemt gribētājiem, lai gan sākotnēji tika solīts, ka neviens ieguldījuma pamatsummu nezaudēs. Mana māte azartā bija "iegrūdusi" bankā ap 1000 Ls, no kuriem likvidācijas procesā tika atgūti vien 120 Ls, bet pārējais bija vai nu izzagts vai arī iegūlies bankas likvidatoru jau tā biezajos maciņos par "labi" padarītu darbu.

Parediģēju sākotnējo epolitic tekstu.

Ja būtu tas vien, es tēmu mestu ārā, bet citi ir iekomentējuši šo to lasīšanas vērtu.

Aizbildinājums ielikt jautājumu ļoti baltiem diegiem šūts — "ceļojumos vajag līdzekļus, kur jūs tos ieguldat". Ceļojumos vajadzīgos līdzekļus iegulda ceļojumos, loģiski.

Vismaz šobrīd Baltikums banka, par kartes konta atlikumu reāli ieskaita kartes kontā  pienākošos procentus.

likme 5 % gadā, man pilnīgi un galīgi pietiek - lai gan 5% atmaksa par pirkumiem DUS šobrīd man patīk vairāk

p.s atlikuma procentiem ir limits - tie rēķinās no summas līdz 5000 EUR.

p.p.s.

Savā laikā piedalījos ar brīvo naudu finanšu tirgos. kaut kur 20 000 $. kopējais porfelis mums bija pāris simti t. $

Bankas darbonis solīja zelta kalnus, nesa grafikus ar mistisku 30 % peļņu, utt.

Sliktākie tajā laikā bija Ukrainas valsts vērtspapīri..

Pēc 1997 gada krīzes atklājās, ka mēs esam ļoti neveiksmīgi pēdējās dienās pirms tās, ieguldījuši ļoti sliktos aktīvos  (domāju, ka banka izglāba vispirms savu naudu, un pārlika mūsu portfelī nelikvīdus)

Bet Ukrainas valsts vērtspapīri vismaz kaut ko atgrieza kontā pēc pāris gadiem.

Pierunāt mani  ieguldīt akcijās naudu vairāk nav nevienam izdevies..

Ja būtu biezāks, ieguldītu kādā jaukā villā siltajās zemēs, kuru izīrēt par labu ciparu, bet izmantot arī paša vajadzībām. Ideāls variants ieguldījumam, kas veicinātu regulāru ceļošanu.

Ja kādam interesē, varu pamēģināt izsist labu cenu no paziņas par šo villu Taizemē

Varbūt epolitic vēl nemaz nav ticis līdz naudas izņemšanai, par ko raksta Shura80, tāpēc arī pagaidām viss izskatās droši un skaisti? (Pasekoju autoram un sāku domāt, ka varbūt tomēr nebija reklāma.)

Es pirms pusotra gada ieliku aptuveni 600 eiro Bondora pamēģināt. Nevis liku automātisku ieguldīšanu, bet gan pats izvēlējos kredītus ar augstāko reitingu, kuriem diemžēl ir paši mazākie procenti. Pagaidām viss ok, kavēti maksājumi minimāli, ieguldītā summa atgriežas un izskatās, ka vidēji sanāks ap 10+% gadā. No jauna atmaksātās summas ieguldīt neplānoju, jo skaidrs, ka jebkurš šāds pasākums beigsies tajā mirklī, kad vairums parādnieku nespēs atmaksāt kredītus kādas krīzes dēļ.

Vienīgais, ka visos ieguldījumos vai pat 10 eiro vērtos eksperimentos, vienmēr jāatceras par kapitāla pieauguma nodokli, kas pie mazākiem pieaugumiem jamaksā reizi gadā, bet lielakiem reizi ceturksnī, VID lapā ir sliekšņi. Neviens atgādinājums nesūtīs,bet sodu vēlak aprēķinās. Nav gan tās summas tik lielas, piemēram, rēķinot 15% no 12% pieauguma, reālais pieaugums pēc nodokļa ir 10.2%.

Bet vispār jāapzinās, ka jebkuras investicijas virs 2-3% gadā, t.i. virs valsts obligāciju likmēm, ir riskantas un var smagi pazaudēt.

 Lapsa Alise, Buratino un runcis Bazilio. Vislielākā atdeve finansu jomā. Naudas īpašnieks, persona Nr2, apsaimniekotāji Nr1 un Nr3. 

Atis, Bondora ļoti īpatnēji (lasi - krāpnieciski) rēķina kavētos maksājumus, tā kā es ieteiktu ieskatīties dziļāk, nevis akli uzticēties viņu statistikai. Konkrētāk, viņi rēķina kā kavētu tikai to pamatsummas daļu, kurai ir pienācis maksājuma termiņš. Respektīvi, ja tu aizdevi 100EUR uz 5 gadiem un parādnieks nemaksā itin neko divus gadus (un skaidrs taču, ka arī nemaksās), tad kavēti skaitīsies tikai ~20-30EUR pamatsummas, kurus viņam bija jāmaksā tajos pirmajos divos gados.

Jā, tas man gan skaidrs. es pēc pusotra gada, kad visi kredīti beigsies, varēšu izdarīt galīgos secinājumus.

Vai tiešām visas šīs savstarpējo aizdevumu platformas kvalificējas kapitāla pieauguma nodoklim? Kurā punktā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā tas ir minēts? Pat Mintos kautrīgi runā par IIN, nevis kapitāla nodokli.