AirCanada gandrīz taranē 4 lidmašīnas SFO; ATC sakaru kvalitāte
Cilvēka smadzenes kļūdu korekciju veic pavisam citādāk, kā dators. Trūkstošo nevis izrēķina no kodiem un kontrolsummām, bet piefantazē klāt, balstoties uz pieredzi. Pie tam, tas var notikt zemapziņas līmenī, apziņai pat neatšķirot reāli saņemto no pievienotā. Acīm redzot, analogo signālu šādi koriģēt ir iespējams, bet digitālo - gandrīz nemaz.
Cilvēku valodā jau ir iebūvēta kļūdu korekcija, respektīvi, komunikācijā mēs tērējam daudz vairāk bitus par minimāli nepieciešamajiem (tāpēc cilvēku valodā rakstīti teksta faili tik labi kompresējas 
). Ja tā nebūtu, pamainot jebkuru vienu burtu, teksts nozīmētu pavisam ko citu. Tas padarītu valodu praksē nelietojamu, tādēļ ir evolucionējis šāds primitīvs kļūdu labošanas kods (varētu uzskatīt, ka Haminga kods).
Juri, mēs protams varam iet detaļās par FECiem, kā arī citiem rādītājiem, taču atbildēšu lakoniski - analogais signāls ir uzticamāks.
Jāpiekrīt juriss, ka šāda Tava pārliecība nav balstīta faktos, pat vairāk — pastāv pretēji faktiem. Žēl!
Juris, savukārt, izvēlas optimistiski ignorēt realitāti, ka amerikas problēmas šajā jomā nav un nekad nav bijušas tehnoloģiskas - tās ir tikai un vienīgi politiskas. un tās caurvij asv aviācijas nozari pilnīgi visā. salīdzinot ar absolūti neadekvāto tehnoloģisko stāvokli air traffic contol vispārīgi (in general), sarunu kvalitāte ir tik nenozīmīgs aspekts, ka par to pašlaik nopietni neviens nerunā (izņemot interneta censoņus, protams).
Nav grūti ignorēt to, par ko neko nezinu. Kādas tieši politiskas problēmas ir ASV ATC?
Zinātnisku risinājumu var atrast jebkurai problēmai, bet jāsaprot, vai problēma patiešām eksistē, un kāda tā ir. Kādēļ lai aviācijas industrija investētu daudz naudas risinājumā, kur viss notiek tāpat? Kāda jēga uzlabot tikai skaņas kvalitāti, ja tam risinājums ir atrasts jau vismaz gadus 70 atpakaļ? Tas, ka novērotājam no malas skaņas kvalitāte šķiet briesmīga, nenozīmē, ka tā ir īsta problēma.
Mana doma kāpēc — lai piloti un citi iesaistītie netērētu laiku, mācoties izprast šo burkšķoņu, bet studētu tiešām lidošanai neizbēgami nepieciešamām lietām. Lai krīzes situācijās visi cilvēka smadzeņu resursi varētu koncentrēties uz problēmas risinājumu, nevis mēģināšanu saprast, ko otrā galā saka.
Pieņemu, ka bija arī Morzes koda lietotāji, kas teica — kāda vajadzība pēc balss, ir risinājums, kas jau strādā.
P.S. ieviest kādu jaunu komunikācijas tehnoloģiju visos lidotspējīgajos gaisakuģos būtu apmēram tikpat reāls, cik visu LV autoparku pārbūvēt par elektroauto.
No 25 kHz kanāliem uz 8.33 kHz pārgāja bez problēmām. Paziņoja, ka ar tādu un tādu datumu visās lidmašīnās jābūt iekārtām, kas darbojas šādā režīmā. Ja nav, uz Eiropu lidot nevar. Problēma atrisināta.
(P.S. Sorry par spamu… )
Baigā diskusija izvērtusies 
Lidmašīnā austiņās un tornī ATC tower kvalitāte nav salīdzināma ar to kas ierakstos vai https://www.liveatc.net
Tehniski tas varētu būt skaidrojams ar to, ka tu atrodies tieši pie uztvērēja un raidītāja, kā arī ar aparatrūras kvalitāti, nevis ierakstītu un vairāks reizes pārveidotu skaņas signālu / failu.
Protams, tie ir radio sakari ar tiem raksturīgo skaņu utt. bet visu var labi saprast, ja runātājs saprotamā valodā un tā jau ir nevis sakaru, bet valodas problēma. Te bija komentārs par čali, kurš privāti lido un klausās Live ATC, viņš to noteikti dara nevis tādēļ, lai iemācītos dzirdēt caur trokšņiem ko saka, vai sakaru sakropļotas frāzes, bet gan tādēļ, lai pierastu pie aviācijas valodas, saīsinājumiem un praktizētu to...ja to nedara ikdienā, tad gluži vienkārši ir ļoti grūti iekļauties ātrumā un pat saprast, atcerēties kas tiek pateikts.
(Es šajā jomā neesmu speciālists, ja kur kļūdos, lūdzu palabot.)
Lasot visu šo diskusiju, nedaudz māc šaubas, ka Juris šajā jomā nav speciālists
Bet neesmu arī, bez kādas liekuļošanas. Tikai kaut ko pa ausu galam sagrābstījis.
Nav grūti ignorēt to, par ko neko nezinu. Kādas tieši politiskas problēmas ir ASV ATC?
dīvaini, ka neko neesi manījis, man iespaids, ka pat nespecializēti mediji šo tēmu nepārtraukti cilā. [pēdējā gada laikā] esmu redzējis rakstus time, wsj, ft; the economist vispār, šķiet, katru otro-trešo kvartālu to paceļ.
īsumā: gandrīz visa us atc infrastruktūra ir neglābjami novecojusi, kas izraisa divas problēmas - 1) tā ir uz sabrukuma robežas un 2) tā (īpaši automatizācijas iztrūkums) knapi spēj (pēc būtības - nespēj) apkalpot esošo plūsmu, nemaz nerunājot par jebkādu izaugsmi. tieši tādēļ, piem., pietiek ar divām sniega pūkām, lai satiksmi us paralizētu uz vairākām dienām, kamēr eiropieši salīdzināmos apstākļos svilpodami laižas augšā/lejā (simplification, bet point'u ilustrē).
paradoksāli (perversely) pasaulei izdevīgākā situācija būtu, ja kretīns (trump) varētu izbīdīt savu privatizācijas plānu. kad nepilnas dekādes laikā viss tiktu nolaists pilnīgā podā, federālā valdība ar milzīgu skandālu un pazemojumu būtu spiesta to atkal nacionalizēt, kā rezultātā vismaz būtu politiski neiespējami izlikties, ka viss ir ideālā kārtībā. un amerika ar vienu lēcienu beidzot ielektu 21. gs. (as far as atc is concerned).
Cilvēku valodā jau ir iebūvēta kļūdu korekcija, respektīvi, komunikācijā mēs tērējam daudz vairāk bitus par minimāli nepieciešamajiem (tāpēc cilvēku valodā rakstīti teksta faili tik labi kompresējas ). Ja tā nebūtu, pamainot jebkuru vienu burtu, teksts nozīmētu pavisam ko citu. Tas padarītu valodu praksē nelietojamu, tādēļ ir evolucionējis šāds primitīvs kļūdu labošanas kods (varētu uzskatīt, ka Haminga kods).
sorry, bet šis izklausās pēc goop dzejojuma. valodas struktūrai ar kļūdu korekciju ir tikpat daudz sakara, kā zemes paisumiem ar jupitera sarkano plankumu.
Lai krīzes situācijās visi cilvēka smadzeņu resursi varētu koncentrēties uz problēmas risinājumu, nevis mēģināšanu saprast, ko otrā galā saka.
bet kādēļ tev tik ļoti šķiet, ka vienreizēja (vai vairākkārtēja) pārjautāšana ir tik milzīga problēma? nespēju iedomāties nevienu situāciju, kad sekundes daļas ko būtiski mainītu civilajā aviācijā...
Lasot visu šo diskusiju, nedaudz māc šaubas, ka Juris šajā jomā nav speciālists
Bet neesmu arī, bez kādas liekuļošanas. Tikai kaut ko pa ausu galam sagrābstījis.
Jurim ir pilnīga taisnība - šīs ir elementāras lietas, kuru izprašanai nav vajadzīgas īpašas prasmes vai iemaņas. vismaz manā (visnotaļ vidējā) latvijas skolā šīs lietas mācīja pamatskolas obligātajā fizikā. šķiet, astotajā klasē.
tieši tādēļ mani tik ļoti pārsteidz šādas diskusijas eiropā. jā, amerikā pašlaik par normālām tiek uzskatītas publiskas diskusijas par evolūciju un plakanu zemi, bet ar viņu [on average] sakropļoto izglītības sistēmu tas īpaši nepārsteidz. mēs, savukārt, zinām labāk. tad kādēļ jāpārņem šo idiotisko tieksmi pēc regresa evolūcijas (reverse evolution)?
Pozitīvi! Mans klubiņš pildās ne pa dienām, bet stundām! Tas labi, ka ļaudis ar humoru uztver visas Pasaules kataklizmas!
Mani vienmēr māc bailes, ka pamatīgi overweightēta cieta soma var uzkrist uz galvas atverot bagāžas nodalījumu, ierodoties destinationā.
Cilvēku valodā jau ir iebūvēta kļūdu korekcija, respektīvi, komunikācijā mēs tērējam daudz vairāk bitus par minimāli nepieciešamajiem (tāpēc cilvēku valodā rakstīti teksta faili tik labi kompresējas ). Ja tā nebūtu, pamainot jebkuru vienu burtu, teksts nozīmētu pavisam ko citu. Tas padarītu valodu praksē nelietojamu, tādēļ ir evolucionējis šāds primitīvs kļūdu labošanas kods (varētu uzskatīt, ka Haminga kods).
sorry, bet šis izklausās pēc goop dzejojuma. valodas struktūrai ar kļūdu korekciju ir tikpat daudz sakara, kā zemes paisumiem ar jupitera sarkano plankumu.
šķiet, beidzot sapratu, ko Juris bija centies pateikt. taču secinājums ir nedaudz greizs. valodai kā informācijas nesējam nav vajadzības pēc kļūdu korekcijas (līdzīgi kā radio viļņiem). tādēļ pareizs ir k apgalvojums, ka tā notiek smadzenēs, kur šī informācija tiek procesēta. formāli varētu teikt, ka, piem., sintakse tiek izmantota procesēšanā kļūdu korekcijai, taču tā primāri vajadzīga valodas (kā informācijas nesēja) neformālisma un nestrukturētības dēļ (language is only loosely formalized and structured).
k, savukārt, izdara nepareizu secinājumu par neesošās informācijas piedzejošanu. nav nekādas atšķirības starp analogu/digitālu informācijas pārraidi. visa informācija fundamentāli tiek pārraidīta vienādi (nav būtiskas atšķirības, vai radio vilnī enkodē nulles un vieniniekus vai svārstību frekvenci/amplitūdu). nebūtu īpaši grūti uzrakstīt attīstītu (sophisticated) procesēšanas algoritmu, kas digitālā plūsmā kropļoto informāciju aizvieto ar ko citu. vēsturiski ierobežoto skaitļošanas resursu dēļ savulaik tika pieņemts lēmums to nedarīt, taču nav nekādu fundamentālu iemeslu, kas principiāli neļautu to īstenot.
šis lēmums ironiskā kārtā ir izrādījies par vienīgo pareizo (ironiski, jo varēja izrādīties citādāk), par ko mēs nepārtraukti pārliecināmies empīriski. cilvēki ir ārkārtīgi nepiemēroti informācijas uztveršanai tieši smadzeņu tieksmes dēļ aizstāt lielu ienākošās informācijas daudzumu ar muļķībām, kā rezultātā gandrīz neviena dzīves joma, kur nepieciešama precizitāte, vairs nepaļaujas uz liecinieku pausto. to nedara ne zinātne, ne militāristi, kuri papildu audiovizuāliem novērojumiem ievāc papilddatus visās iespējamās spektra daļās. vai ja tas nav iespējams, audiovizuālās informācijas analīzi uztic datoriem. paradoksāli, būtiskākie izņēmumi ir medicīna un jurisprudence. ar attiecīgi nožēlojamiem rezultātiem.