Tik daudz jau sapratu, ka kartes neizdod Delta vai IHG, bet gan emitents. Bet nebiju zinājis, ka emitents var arī nebūt komercbanka. Tas komentārs vairāk bija domāts, ka IHG sadarbosies ar Amex, lai mums Latvijā būtu pieejamas kartes ar vismaz 10 000 PC punktiem starta kapitālam. 

Oponēšu juriss teiktajam, ka v/mc emitē tikai komercbankas. Tā nav. Kartes emitē arī citas struktūras kam attiecīgi uz to ir regulatora licence un līgums ar v/mc. pirmais piemērs, kas nāk prātā ir FKTK sodītais First Swiss Card, kas emitēja savas MC. Tāpat arī TransactPro izdod mc un gan jau ka vel daudzi citi. 

fair enough, priekšapmaksas v/mc debetkartes var emitēt arī finanšu kompānijas bez banku licences. nespēju iedomāties, kā tas varētu strādāt kredītkartēm.

Nu jā, es par debetkartēm.

ar to licenci arī ir nedaudz komplicēti. piem., austrijā tehniski kartes neemitē pašas bankas, bet to meitas kompānijas. taču tās vai nu iegūst neatkarīgu banku licenci, vai izmanto mātes kompānijas, vai netiek nodalītas atsevišķās juridiskās struktūrās (komplicēti holdingi te ir ikdiena), vai tiek integrētas atpakaļ mātes kompānijā.

Nu redz, bet pie mums kartes emitē kam tik nav slinkums. Nu varbūt ne tik traki, bet izpildot prasību minimumu, FKTK dod akceptu. Pat uz Narvessen dāvanu kartēm ir Visa logo...

jā, atkal - priekšapmaksas debetkartes (starp citu, būtu pārsteidzoši, ja tām vajadzētu fktk akceptu). kas tehniski īpaši neatšķiras no dāvanu kartēm vai ltk [savulaik emitētajām] taksofonkartēm.

neticu, ka fktk kādam ļautu emitēt kredītkartes bez licences.

Narvesen kartes emitē licenzētais e-money kantoris Transact Pro. Jebkuru karti, kuru izmanto norēķiniem, Eiropā var emitēt vai nu bankas vai maksājumu pakalpojumu sniedzējs, vai e-naudas iestāde. Iekšējā tīklā visādas lojalitātes kartes teorētiski var arī tīkla īpašnieks (Neste, Rimi). E-naudas iestādes parasti emitē priekšapmaksas (prepaid) kantori. Debetkartes vai kredītkartes var emitēt arī maksājumu pakalpojumu sniedzēji, tikai tādā gadījumā ir daudz stingrākas un dārgākas prasības, galvenokārt no VISA/MC puses. Kredītkaršu emisijai nepieciešama licence pakalpojumam, kas ir maksājumu veikšana un kredīta piešķiršana tam. Un tas ir dārgs pasākums gan licences dārdzības ziņā, gan pietiekama kapitāla esamības nodrošināšanas ziņā. 

Tāpēc lētākais kas ir, ir parastās prepaid kartes.

AMEX un vēl daži, piemēram, Dinners Club, visu laiku centās teikt, ka ir "slēgtā loka" kartes, kuras izmanto tikai lokālajā tīklā. Bet tas īsti neiet kopā ar vairākuma viedokli par maksājuma karšu izmantošanas principiem, tādēļ ir visādas juridiskas nianses.

kā maksājumu pakalpojumu sniedzējs varētu emitēt kredītkarti, nepiesaistot to kādam kontam, kas automātiski neatbilstu norēķinu konta definīcijai, kas attiecīgi prasītu banku licenci? vai tiešām fktk tagad ļauj veidot produktus ar norēķinu konta raksturlielumiem finanšu tirgus dalībniekiem bez banku licences? 

p.s. nopietns jautājums, jo nepārzinu pašreizējo fktk dok. bāzi.

Nezinu vai reāli izsniedz kredīt karti, bet karti ar kredīta limitu gan piedāvā. Un BANKA nav ne VIASMS, ne Transact PRO.

Pēc bildes šajā lapā BIN rāda ka karte ir kredītkarte un izdevējs Trasta komercbanka.

https://www.savacard.lv/lv

SIA VIASMS ir licencēts patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējs LR; licence reģistrēta PTAC reģistrā ar numuru NK-2016-040.

man gan vairāk liekas, ka maksājumu iestādes pēc noklusējuma var emitēt tikai debetkartes. Lielākas prasības kapitāla pietiekamībai un prasība pēc licences vairāk vai nebija saistīta ar pakalpojuma izplatības apjomiem. Bet varu kłūdīties. savukārt tas, ka uz šīm prepaid kartēm uzliek mc/visa vai amex logo jau ir vienošanās ar šiem subjektiem. Un neuzliekot piebildi piem Mastercard debit, bet atstājot tikai MC, patērētājam un arī pakalpojuma sniedzējam var rasties maldīgs priekštats, ka ar credit card brendu vińam arī ir cfedit un nevis debit card.  Bet tie tikai mani pieńēmumi, jo pasen nav nācies ar šiem jautājumiem saskarties.  

Transact piedāvā prepaid tikai, cik zinu. Tērē cik esi iemaksājis. 

kredītlimits neko nenozīmē, tas ir ārpusbilances aizdevums, to jebkura privātpersona var neierobežoti veidot pēc saviem ieskatiem - noteikti nevajag banku licenci. 

bankas emitē daudz citādi nolamātu (zīmolotu) karšu, tas arī nav nekāds jaunums. par patieso emitentu (komercbanku) tādām kartēm brīžiem var uzzināt tikai noteikumos - pat aizmugures service line un īpašuma atruna var būt 'dīvaina'. piemērs - vecās revolut kartes (pirms banku licences piešķiršanas), kur visur figurē optimal payments un barclays (ja pareizi atceros) vispār nekur neparādās.

SAVA card emitents ir Transact Pro, minētais e-naudas kantoris. Tā ir parasta prepaid karte, kurai ir "piemontēts klāt" patēriņa kredīts. T.i. kreditētājs izsniedz lietotājam patēriņa kredītu, bet naudu iemaksā kartē, nevis kontā vai skaidrā. Un kartes lietotājs ar karti var to izlietot. Kā saka paziņas - visi parasti uzreiz skrien pie bankomāta uz izņem visu. Tā kā pieskaitot bankomāta komisiju, patēriņa kredīta kopējās izmaksas ir pie 200%

Bet par jautājumu vai var izsniegt kredītkarti. Maksājumu kontus var atvērt gan bankas, gan licenzētie (reģistrētie) maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kuri apkalpo maksājumu kontus. Un, ja viņi saņem MC/VISA licenci debet- vai kredītkaršu izsniegšanai, tad var izsniegt arī kartes. Maksājumu kontam, kuru pēc regulatora licences noteikumiem var ielaist mīnusā, var piesaistīt kredītkartes...

Latvijā šādas izvirtības nenotiek. Kredītkartes izlaiž tikai bankas. Vienīgie LV karšu emitenti, kas nav bankas, visi ir vai nu e-naudas iestādes vai co-branding. Bet, piemēram, Maltā, cik man zināms,  ir viens licenzēts kredītkaršu izdevējs, kas nav banka. Tikai viņi sevi pozicionē kā lifestyle uzņēmumu, kas piedāvā klientiem jahtas, lidmašīnas, kredītkartes, concierge service... 

Ož pēc naudas izkrāpšanas shēmotājiem.

kādā jurisdikcijā šis ir pieļaujams? un ko konkrēti apzīmē maksājumu pakalpojumu sniedzēji (wu, paypal?)?

https://www.transactpro.lv/card-issuing/white-label, ja papēta tad ir gan debet, gan kredītkartes.

Mana dzīvesbiedre, kura strādā bankā ar kredītkartēm, apstiprināja, ka minētais uzņēmums izsniedz arī kredītkartes.

khm, jā, izrādās electronic money institutions drīkst veidot norēķinu kontiem pielīdzīnāmus finanšu produktus. tas man bija jaunums. ņemot vērā būtiskos ierobežojumus, par nopietnu emitentu [/finanšu starpnieku] šādu kantori uzskatīt ir grūti: 

1) the average outstanding electronic money within the commercial activity of the electronic money institution does not exceed two million euro. An electronic money institution that has not performed commercial activity for full six calendar months shall determine the average outstanding electronic money on the basis of the commercial activity plan unless the Commission has requested the electronic money institution to amend the plan.

un vajadzētu strikti nodalīt drīkst, jo regulācijas to atļauj, no drīkst, jo pēc būtības šo darbību neregulē (kā emi [un absolūti lielākajā daļā fintech in general] gadījumā).

Šito brīnumu jau nu arī neizsniedz banka, un tiek apgalvots, ka tā ir kredītkarte, un tajā nemaz nedrīkst turēt savu naudu:

https://www.savacard.lv/lv/savacard

P.S. Roka neceļas to linku šeit likt, bet nu muļķis jau arī baznīcā dabūs pērienu.

Jocīgi - cilvēks strādā ārzemēs un tam liekas, ka visu zina.

Un ja lēnām parāda, ka nezin visu, tad sāk pierādīt savu taisnību svešā mēlē .

Slinkums jau meklēt, vieglāk ir parādīt savu pārākumu.

uzziņai - "Transact Pro" NODOKĻOS 2016.g ir samaksājusi 5.2 milj EURO

un viņu īpašnieks ir 2015. gadā ir legāli nopelnījis 8.6 milj Euro - protams ārzemju mērogiem nabags - bet Latvijā tomēr bija top 10.

un re ko FKTK ir atļāvis darīt.

http://www.fktk.lv/lv/tirgus-dalibnieki/elektroniskas-naudas-iestades/licencetas-elektroniskas-nauda/645-2014-10-20-licencetas-elektroniskas-naudas-iestades.html

Nav gluži kaktu kantoris, lai gan es protams  kartes pie viņiem neformētu.

varu arī es angļu mēlē kaut ko ielikt, izskatās, ka tomēr ir vairāk kā 2 miljonu euro apgrozījums..

In 2016, Transact Pro turnover dropped 12% to EUR 17.332 mln and its profit shrank 28.6% to EUR 6.83 mln.

juriss, kontus var turēt ne tikai kredītiesutāde vai elektroniskās naudas iestāde. Tos ver vałā un tur arī ieguldījumu brokeri un tml. ja vien uz to ir licence un tiek izpildītas virkne prasību, t.sk. kapitāla pietiekamībai. Vienīgais ekskluzīvais banku bonuss bij tas, ka tikai bankām LB vēra oie sevis korkontus un visi pārējie sistēmas dalībnieki tāpēc bij spiesti atiecīgi atvērt klientu naudas kontus kādā no bankām. Bet tas jau ar sāk mainīties un kontus pa tiešo LB var vērt arī el.naudas iestādes. 

Tāpat arī finanšu pakalpojumus ko sniedz bankas, var sniegt virkne citu tirgus dalībnieku, piem. aktīvu pārvaldīšanu var veikt gan ieguldījumu brokeru sab-as, gan ieguldījumu pārvaldes sab-as utt. Kredītiestādes licence dod ekskluzīvas  tiesības uz atmaksājamu noguldījumu piesaisti, nothing more... 

Šī gan ir nepareiza informācija. e-naudas iestādes kontus norēķiniem centrālajā bankā vērt nevar! To var darīt tikai licenzēti maksājumu pakalpojumu sniedzēji un tās e-naudas iestādes, kurām ir tiesības papildus sniegt arī maksājumu pakalpojumus!

nesaprotu, ko īsti centies pateikt ar savu vēstījumu. ka fktk publicētais angliskais saturs atšķiras no latviskā? nekomentēšu tādu apgalvojumu dīvainību/muļķību. es citēju komisiju, kas citē likumu:

http://www.fktk.lv/en/licensing/electronic-money-institutions.html

http://www.fktk.lv/texts_files/0_Law%20on%20Payment%20Services%20and%20E... (art. 5.1.1. 6. lpp.).

nekomentēšu sia darbības atbilstību spēkā esošai likumdošanai - manā rīcībā nav nekādas informācijas par to (nemaz nerunājot par to, ka nav būtiskas korelācijas starp apgrozījumu un aktīvu apjomu).

nē, tā nav. ieguldījumu konts nav pielīdzināms norēķinu kontam. tieši tāpat kā, piem., mifid (2) nav pielīdzināma crd (4).

Jā! Diskusija no AMEX un Citadeles attiecībām ir aizgājusi līdz MIFID un AIFMD...

trakuli, Tu pats raksti, ka e-naudas iestādes var atvērt kontus LB ( protams izpildoties virknei prasību) un es nesaprotu, kāpëc Tu apgalvo, ka manis rakstītais par iespēju el.naudas iestādēm atvērt kontus LB nav patiesība. Mans teksts vnk nebija tik detalizēts kā Tavs. 

juriss, ieguldījumu brokeri var turēt ne tikai t.s. finanšu instrumentu kontus, bet turēt arī klientu naudas līdz, ja tie paredzēti FI darījumu veikšanai. un praksē ir daudzi klienti kuri ieskaita IBS naudu it kā FI dar.veikšanai, bet uzreiz neko neiegādājas, kaut kad veic naudas konvertāciju un skaita atpakał uz savu kontu. viss legāli, brokeris faktiski tur klienta naudu, nu riski protams lielāki nekā turot naudu bankā.... 

un jā - diskusija laikam aizgājusi kkur ne tur.... bet nu interesanti

Neko interesantu sitaja sviesta neredzu. Da kas mums no ta kas var un kas nevar apkalpot kartes. 

Mani daudz vairak interese kur nemt amex kad vecajam pienaks pedeja stundina...

tā jau arī ir tā būtiskā atšķirība starp norēķinu kontu un citiem finanšu produktiem, kam nosaukumā vārds konts. tu taču nesauksi klienta kontu, piem., lmt par norēķinu kontu, vai ne? arī tajā ir iespējams atlikums, kas lielāks par 0, kuru pēc klienta pieprasījuma uzņēmums var atmaksāt atpakaļ.

Pofig par AmEx. Kad būs problēma, tad risinās
Bet diskusija ir patiešām interesanta - es nemaz nezināju, ka es, ja vien man uznāk luste, varu uztaisīt savu karti (jā, jā - visi tie nosacījumi, licencēšanās ftkt utmldz) un dalīt tās draugiem un paziņām. Un, ja es to varu, kāpēc lai tā nebūtu AmEx?

jo nepietiek tikai ar to, ka tu uzdrukāsi logotipu. lai karte darbotos pos terminālī, kas apkalpo konkrēto operatoru, tev jānoslēdz līgumu ar šo operatoru. [allegedly] amex eu to vairs nedarīšot (neslēgšot līgumus ar trešajām personām).