Atskats uz trekingu 5.-25. aprīlī Nepālā no praktiskās un finansiālās puses.

Plānošana

Ceļojums izplānots pašu spēkiem vadoties pēc atrodamās informācijas internetā. Varu piebilst, ka izlasītais bieži nesakrita ar redzēto un piedzīvoto Nepālā. Šī valsts, manuprāt, ir tik krāsaina un interesanta, ka katrs ceļojums būs neatkārtojams un gūtie iespaidi atšķirsies. Jāpiebilst, ka bez brauciena uz Indiju, arī, protams, uz savu roku, man nebija pieredzes ceļojumu plānošanā Āzijā.

Lidojums

Turp: Rīga-Amsterdama-Abu Dabi-Katmandu

Atpakaļ: Katmandu-Abu Dabi-Cīrihe-Rīga

Biļete 480 EUR no personas.

Vīza un atļaujas

Vīza 30 dienām - 40 US dolāri. Nokārtojama turpat lidostā. Iepriekš vēlams sagatavot 2 pases izmēra fotogrāfijas. Uz vietas ir pieejami vairāki automāti, kuros sevi iemūžināt, bet pie viņiem ir garas rindas un reti kurš vispār darbojas. Par vīzu iespējams norēķināties arī EUR.

Ielidojām vakarā, tāpēc nākamā diena bija veltīta trekinga atļauju nokārtošanai. Nakšņojām Thamel apkaimē, kas ir tūristu iemīļota vieta un lieliski noder, lai iegādātos trekingam nepieciešamās lietas. No Thamel ar kājām viegli sasniedzams Nepal Tourist Board office, kur iegādājāmies TIMS un ACAP atļaujas, abas nepieciešamas trekingam Annapurnas reģionā. Katra izmaksāja 20 dolārus. Šeit gan citas naudas vienības kā dolārus un Nepālas rūpijas nepieņem. Fotogrāfijas ir iespējams bez maksas uztaisīt uz vietas. Visa procedūra mums aizņēma ~30 min. Lai vieglāk orientēties Katmandu, lieliski noder offline kartes. Kartes telefonā noderēja arī paša trekinga laikā.

Maršruts

1. diena - ielidojam Katmandu, nakšņojam viesnīcā Thamel 10 EUR par istabiņu ar wi-fi, karstu dušu un tualetes papīra rullīti.

2. diena - atļauju kārtošana, autobusa biļešu nopirkšana, naudas apmainīšana, iepirkšanās Thamel. Sev iegādājos teleskopiskās trekinga nūjas pa 12 eur, iepirkām šokolādīšu krājumus, riekstus utt. Nopirkām Diamox - zāles augstuma slimības simptomu mazināšanai, tiesa tā arī palika īsti neizmantotas. Obligāts atribūts - spēcīgs saules aizsargkrēms, mēs kā bālie aristokrāti nopirkām 110 SPF. Ieradāmies Nepālā katrs ar rokas bagāžu, 35 L somu uz pleciem. Līdzi tikai nepieciešamais - mazais portatīvais dators, kamera, mikrofons u.c. lietas, no kurām man maza saprašana, bet mans ceļa biedrs drīzumā ir apsolījis samontēt filmu. Pāris t-krekli, mikrošķiedras dvielis, flīsis, adītas zeķes, cepure, dūnu jaka, galvas lampa un guļammaiss piemērots līdz -9 grādiem. Kājās Trail runner apavi. Mana soma svēra 8 kg, ceļabiedram - 9kg. Dienas laikā paspējām vēl aizsoļot līdz Swayambhu templim, bet tā trokšņainā un putekļainā pilsēta bija nedaudz apnikusi. Bez sejas maskas Katmandu ir diezgan nepatīkami. Vakarpusē pie alus stenda satikām tautieti - 9 cilvēku grupas vadītāju no Latvijas. Mūsu ceļi šķērsojās arī turpmāk.

3. diena - agri no rīta dodamies uz Gongabu New Bus station, lai dotos uz Besisahar. ~7h brauciens izmaksāja 4 eur no pers. Autobuss vecs, netīrs, bet ar LCD TV. Brauciena laikā varēja baudīt kārtējo Bollywood grāvēju. Regulāras tualetes pieturas, iespēja papildināt ūdens krājumus veikaliņos. Kā pieredzam vēlāk, šis brauciens vēl dēvējams par garlaicīgu. Besisaharā sākās tirgošanās par džipu cenām. Daļa ceļotāju savu ceļu kājām sāk no šī ciema, daļa turpina ar džipu, jo ceļu būve Annapurnas trekinga reģionā rit pilnā sparā. Dalīt putekļainos ceļus ar džipiem trekinga laikā arī mums nešķita pievilcīgi. Cenas neiepriecina, džips izmaksāšot 180 eur, ceļabiedrus arī grūti atrast, nav to tūristu tik daudz un daudzi baidās uzreiz braukt augšā aklimatizēšanās problēmu dēļ. Bet kas tad tur? Mums māj no garām braucoša džipa, ieradusies latviešu grupa un mums atrodas divas vietas jau tā pārpildītajā džipā, toties brauciens izmaksāja tikai 13 eur no pers. Un kas tas bija par braucienu!!! Kraujas mala, klintī izspridzināti ceļi, pie stūres jauns, karstasinīgs nepālietis, kurš kalnu serpentīnos paspēj ar vienu roku pārslēgt ātrumu pārslēgu, pagriezt stūri un vēl paspaidīt telefonu. Brauciens drīz apstājas, jo priekšā esošajam džipam ir nolūzis stūres pirksts, bet ceļi ir tik šauri, ka apbraukt apkārt džipam nav iespējams. Pēc dažām h ceļu turpinam. Mūsu šoferis ir piekritis braukt arī pa tumsu… šī brauciena laikā bija dzirdami meiteņu šņuksti, kliedzieni, vīriešu uztrauktās balsis, līdz vēlāk iestājās vienkārši kapa klusums. Sasniedzām Ghermu ciemu 1130 mvjl, sajutos kā savā otrajā dzimšanas dienā. Apsveicām viens otru.

Kalnos turpmāk nakšņojam tējas namiņos/lodžās. Par naktsmītni nemaksājam, ēdam uz vietas brokastis un vakariņas. Vienam cilvēkam tas prieks izmaksā pāris eur, viss atkarīgs no gastronomisko izvirtību pakāpes, var ēst putras, var baudīt picas, jaka steiku.

4. diena - No Ghermu uz Dharapani 1860 mvjl kājām, trekings var sākties!

Diena sākas ar kārtīgu kāpienu augšup, tik kārtīgu, ka viena meitene uzreiz ir ar mieru maksāt porterim par savas somas nešanu. Pavasara saule cepina, bet ūdenskritumi un skaistie skati priecē.

5. diena - No Dharapani līdz Chame 2670 mvjl

6. diena - No Chame līdz Upper Pisang 3300 mvjl

Ar šodienu sākas lielie kalni, iešana jau paliek grūtāka, toties kādi skati!

Upper Pisang ir interesanta vieta, pa dienu vēl sanāk pavērot vietējo loku šaušanas sacensības. No istabiņas paveras skats uz Annapurna II.

7. diena - No Upper Pisang uz Manang 3540 mvjl.

Rīts sākas ar smagu kāpienu uz Ghyaru. Ceļš iet tikai augšup un kalna virsotne nav saskatāma, debesis skaidras un saule dedzina. Bet sasniedzot virsotni mūs sagaida kundzīte ar burvīgiem ābolu pīrādziņiem. Pīrādziņi un skaistie skati liek aizmirst par fizisko piepūli.

Pēcpusdienā sasniedzam Manang. Šeit sākas problēmas ar naktsmītnes atrašanu. Daudziem tūristiem Manang ir gala pietura, daudzi atbrauc ar džipiem. Atrodam tējas namiņu, šoreiz gan jāmaksā 1 eur par naktsmītni. Šeit arī nobaudam jaka steiku, bija burvīgs! Picas, bulciņas, kino - Manangā var atrast visu. Šeit arī cenas salīdzinoši lētas. Kalnos ir princips, jo augstāk kāp, jo dārgāk viss maksā. Vienu dienu aklimatizēšanās nolūkos pavadīsim uz vietas. Vakars tiek pavadīts pārdomās par to, vai doties uz Tilicho lake vai tomēr palikt kopā ar latviešu grupu. Satrauc tas, ka satiktie tūristi Katmandu nedēļu atpakaļ stāstīja, ka tējas namiņi uz Tilicho vēl ir ciet, viss sniegā. Un vispār uzzinām, ka divas nedēļas atpakaļ visur augstāk par Manangu bija sniegs līdz jostas vietai. Nepālieši paši katrs stāsta kaut ko savu. Ar to šeit jārēķinās. Izlemjam neriskēt, tomēr 1. reizi esam lielajos kalnos un vēl bez trekinga pieredzes. Nākamajā dienā aklimatizēšanās nolūkos uzkāpjam uz Ice lake 4620 mvjl. Kāpiens pamatīgs, 8 h laikā uzkāpām un nokāpām 1080 augstuma metrus. Augšā jau var saprast kādi apstākļi būs uz pārējas - dubļi, sniegs, vējš, saule - viss reizē.

Lejā redzamā upīte ir atskaites punkts šodienas kāpiena sākumam.

9. diena - Manang līdz Ledar 4200 mvjl.

Ceļš beidzas līdz ar Manangu. Tālāk ved tikai takas, nav sastopami motorizēti transportu, ātrākais pārvietošanās veids ir zirga mugurā.

Ledar sagaida ar nakti zem 0°C. Krāsns koplietošanas telpā tiek iekurināta tikai satumstot. Kurināmais ir deficīts, par to kalpo sakaltuši jaka mēsli. Naktī guļammaisos jau guļam ar drēbēm, duša kā tāda vairs īsti nav atrodama.

10. diena - Ledar līdz Thorung La Pass Base Camp 4925 mvjl.

Šodien paredzēts salīdzinoši īss gājiens. Ceļā uz Thorung Phedi piedzīvojam arī savu pirmo kārtīgo akmens nogruvuma zonu, kurai jāizskrien cauri. Pa ceļam nāk pretī cilvēki, kuri augstuma slimības simptomu dēļ nolēmuši griezties atpakaļ. Diezgan ātri sasniedzam Thorung Phedi. Liela daļa tūristu paliek nakšņot šeit pirms lielā kāpiena uz pāreju, bet mēs turpinam ceļu. No Thorung Phedi līdz Base Camp ir smags kāpiens augšup, to nolemjam labāk pievarēt laicīgi. Kāpjot augšup mums garām nones vienu no tūristiem, jaunietis vemj un ir pilnīgi dezorientēts. Uzzinām, ka viņš devies kalnos viens, nozaudējis savas mantas un visticamāk nav ievērojies aklimatizēšanās ieteikumus. Kalnos nav ko skriet, nakšņot vēlams 500-700m augstāk kā iepriekšējā naktī. Visu jādara lēnām un pakāpeniski.

Beidzot esam Base Camp. Šeit nakšņošana pavisam pieticīga, istabiņas grīda ir ledū, durvis nemaz īsti neveras ciet. Uz visu nometni ir divas sausās tualetes, tās pašas ledū un pievemtas. Daudzi cilvēki nejūtas sevišķi labi. Visi sēžam koplietošanas telpās, kuras ir pārpildītas. Gaidām vakaru. Sāk snigt, kas nemaz nav laba ziņa. Ja debesis nenoskaidrosies, rīta kāpiens tiks atlikts slikto laika apstākļu dēļ. Pašai galvā domas par 2014. gadu, kad uz pārejas sniega vētrā gāja bojā 39 cilvēki.

11. diena - No Base Camp uz Thorung La Pass 5416 mvjl, līdz Muktinath 3760 mvjl.

4.30 no rīta, ārā -15°C. Ir beidzis snigt, visi pošas ceļā. Cilvēki sadeguši galvas lampiņas, no tālienas izskatās kā tāds lēnīgs zosu gājiens augšup. Drīz arī uzlec saule un paliek siltāks. Kāpiens grūts - solis, elpa, solis, elpa. Skābekļa gaisā 2x mazāk kā Latvijas līdzenumos.

Gribas dzert, bet ūdens sasalis. Šokolādes batoniņš arī ledū. Nu neko darīt.

Un beidzot sasniegta pāreja, jāuztaisa foto kā pierādījums paveiktajam un tad jau fiksi lejā uz Muktinath.

Otra puse ceļojumam tika veltīta mierīgākai izklaidei. No Muktinath gājām uz Jomsom, kur sekoja 13h brauciens līdz Pokharai. Ja brauciens ar džipu bija nervus kutinošs, tad brauciens vietējo autobusā bija vēl trakāks. Autobuss pārbāzts, pa akmeņaino ceļu šupojas bīstami tuvu kraujai. Bija brīži, kad likās - viss, kāpjam ārā, ejam ar kājām. Bet nu, visi dzīvi un veseli!

Pokharā pavadījām 4 dienas. Pilsētā Lake side`s kā radīts tūristiem - veikaliņi, rietumniecisks, garšīgs ēdiens. Var zvilnēt pie ezera ar kokteili rokā, var vizināties ar laivu. Mēs noīrējām močus!

Nebija nekādu problēmu iekļauties haotiskajā Āzijas satiksmē. Jutos pat drošāk kā Rīgā.

Pēc Pokharas ar autobusu devāmies uz Katmandu, un tālāk jau lidojums mājup.

Kopsavilkums

20 dienas mums izmaksāja ~1000 eur no personas

• 480 avio biļetes
• 40 vīza + 40 atļaujas
• viesnīcas pilsētās ne dārgāk par 10 eur, kalnos dzīvošana bez maksas
• ēdiens īsti netaupot naudu - 10-15 eur dienā cilvēkam
• īrējam močus, laivas, apmeklējām maksas apskates vietas, kino
• 3 autobusu braucieni, viens džipa brauciens: ~40 eur no pers.
• 2x izmantojām taksi (no, uz lidostu): 12 eur
• pārējie izdevumi par suvenīriem, trekinga inventāru.

Nepālā noteikti atgriezīšos!