Polijā arī jocīgi. Visi pani ir solīdi baznīcas apmeklētāji, bet vienlaicīgi 3 naktī var doties uz sklepu, kur droša tikšanās ar Zaļo Pūķi simtprocentīgi garantēta.

 Orson kunga spriedums par melnā tirgus aktivizēšanos ir pamatots.

 Likteņlēmēji aplauzīs spārnus, jo budžets nav joka lieta!

 Māris aizvadīto gadu ir produktīvi pavadījis kādā Nepālas Dzīves skolas Lielmeistara paspārnē. Izaugsme jūtama. Iedosi adresi?

Piekrītu, ka pirmais punkts neko nerisina, kaut vai mūsu pašu piemērs ar plkst.22, kas neļauj man pat aliņu nopirkt pie vēlajām vakariņām (esmu impulsīvi neregulārs lietotājs, tāpēc krājumi ledusskapī nestāv).

Otrajam ir ilggadīgi pasaules piemēri (USA jau minēju) gan ar vecuma ierobežojumiem, gan, ka tādu nav vispār, gan, ka valstī alkoholu legāli nelieto (islama zemes).

Trešais izskatās padīvains, bet kāds pamatojums tam noteikti ir.

Nu, uzskati jau, protams, cilvēkam var mainīties un dzirdēt par izaugsmi arī ir patīkami, bet savā ziņā es tāds vienmēr esmu bijis, tas ir, jau ļoti sen tā domāju

 Ok!

 Tikko zvanīju uz vietējo lokālu vai īpašniekam kāds ir uzdāvinājis motorolleru (skūteri, scooter). Diemžēl nē

 Jāceļas un jāiet.

 Lai 2018. katram veikaliņam pa dinamiskam braucamajam!

Marihuāna par labu veselībai nenāk, tiesa gan, palīdz ārstēt dažas slimības vai vismaz mazināt simptomus. Tas nav gluži tas pats. Iespējams esi ietekmējies no kāda aizstāvja tekstiem, kurš nav pret sevi godīgs un izpriecas ar mēreni kaitīgām vielām grib attaisnot kā veselībai noderīgas.

Tiesības darīt jebko ar savu ķermeni mēs kolektīvi esam ietirgojuši pret valsts apmaksātu veselības aprūpi un citām tiesībām, kas nosaka, ka mums kaut kas pienākas (izglītība, pabalsti, mājoklis utt). Un diemžēl mums visiem šis līgums ar valsti ir vienāds. Esmu domājis, vai nebūtu iespējams, ka katrs pilsonis, sasniedzot pilngadību, vari izvēlēties, kādu sadarbību ar sabiedrību vēlas — vai 1) tā kā skandināviem, kas maksā nodokļos 70-80%, bet sabiedrība viņam nodrošina lielisku drošības tīklu, vai arī 2) maksā minimālus nodokļus, bet, ja smagi saslimst vai kā citādi nepaveicas, pats vainīgs, ja neapdrošinājies — maksā ārstam ragā vai mirsti. Bet manuprāt tāda sistēma praksē nestrādātu.

Filozofiski es pilnīgi piekrītu, ka cilvēks ar sevi var darīt, ko vien vēlas. Bet prakse pierāda, ka sabiedrības, kas cīnās pret īpaši kaitīgu narkotiku lietošanu, ir dzīvotspējīgākas par tām, kur tas nenotiek. (Piemērs ir imperiālā Ķīna, kuras pagrimumu un sabrukumu manā izpratnē lielā mērā izraisīja katastrofālu apmēru aizraušanās ar opija smēķēšanu.) Man ir ļaunas aizdomas, ka absolūta personiskā brīvība — libertārisms — ir tāda pat neralizējama utopija kā komunisms.

Nedaudz gribētu atspēkot šo stereotipu par lielajiem skandināvu nodokļiem. Zviedrijā, piemēram, par ienākumos gūtajiem pirmajiem ~2000 EUR gadā vispār nav jāmaksā nodokļi, bet par summu zem ~45000 EUR gadā jāmaksā ap 31%. Tur ierakstās lielākā daļa vidusmēra cilvēlku.

Visādās statistikās mēģina paķert lielāko skaitli - 56%, kas jāmaksā tikai par ienākumiem virs 650k EUR gadā, un tad vēl pieliek PVN (25%), jo tas arī esot nodokļu slogs un tad sanāk minētie 81%.

Palasot saprotu, pēdējos gadu desmitos viņi ir ieslēguši atpakaļgaitu, bet 1976. gadā Astrida Lindgrēna sūdzējās, ka viņa nodokļos maksā 102%: https://www.expressen.se/noje/pomperipossa-i-monismanien/

Juri, diez vai valstī būtu iespējams vienlaikus uzturēt divas sistēmas: labi, bet dārgi, un draņķīgi, toties lēti. Tāpat kā ražotāji un pakalpojumu sniedzēji nepiedāvā divas stipri atšķirīgas pieejas (vai vari iedomāties īstu biznesa klasi Ryanair, vai kādu klasisko kompāniju, kura piekasās par 0,5kg bagāžas pārsniegšanu?)

Bet, kas ir "pilngadība", kad cilvēks drīkst pieņemt lēmumus? Dažs savos 16 spēj rīkoties atbildīgi, cits arī 40 ir liels bēbis. Tādēļ svarīgākos lēmumus cilvēks, kā bara dzīvnieks, pieņem caur sarežģītu sociālo struktūru. Un tā ir nemitīgā līdzsvara meklējumā starp indivīda personiskajām brīvībām un sistēmas uzliktajiem ierobežojumiem.

Kas attiecas uz marihuānu jeb "vieglajām" narkotikām, tad, manuprāt, tur viss vienkārši. Ir investori, kas tajā sajūt milzīgu peļņu un gatavi ieguldīt (jau iegulda) jebkādās reklāmas kampaņās, jebkādos pētījumos, kas pierāda produkta nekaitību. Tam labi noder naivi cilvēki, kuri tam visam tic un palīdz bez atlīdzības. Un viņiem pat ir taisnība, jo viņi to vērtē tikai no savas personīgās pieredzes. Un taisnība, nebūt ne visi, tiekot pie alkohola nodzeras, ne visi nopīpējas līdz plaušu vēzim. Tāpat daudzi marihuānas pīpētāji, noteikti, ir gudri cilvēki, kas spēj sevi kontrolēt. Bet, dodot brīvību, lielražošana slepeno un intīmo kāsīša uzvilkšanu ātri pārvērtīs par kaut ko tik pat pretīgu, kā plastmasas divlitrenes, ar kurām aizskalot pēdējās saprāta paliekas, vai kā cigarešu ļuļķēšanu, gaidot tramvaju un sirdstrieku.

Gribētos iet vēl tālāk un uzlikt krietnu akcīzi, piemēram, cukuram, kurš kā lēts, bet lielās devās nāvējošs, garšas pastiprinātājs tiek pārmēru izmantots pārtikas rūpniecībā. Bet nešķiet cerīgi, tur lobijs būtu lielāks kā cigaretēm. Spēlētāji no ražotāju puses tie paši.

Par cukuru pilnīga taisnība, tas absurdi lielās devās sastopams pilnīgi visos gatavos pārtikas produktos, pat tādos, kur tam pēc saprāta loģikas vispār nebūtu jābūt. 

Toties mēs katru gadu mierīgi ceļam akcīzi degvielai, kas ir ne tikai ikdienā absolūti nepieciešams produkts tiem, kam ir auto, bet velk sev līdzi inflācijas spirāli pilnīgi visām precēm, no kā galu galā cieš arī tie, kam auto nemaz nav. Sen nebija celtas algas degvielas kontrabandistiem Krievijas un Baltkrievijas pierobežā, kaut kā jau tā Latgale jāatbalsta ...

Esmu lasījis ka pārlieku mazgāties arī esot kaitīgi. Tad jau labāk ūdenim uzlikt akcīzi un staigāsim nemazgājušies

Proper, ironija ir nevietā. Visa gatavā pārtikas produkcija ir burtiski pārbāzta ar cukuru, cilvēki tiek pieradināti pie aizvien saldākām un saldākām lietām. Savā ziņā cukurs izraisa nopietnu atkarību, turklāt tas ir samērā lēts, tāpēc tas vismaz daļēji aizstāj dārgākas izejvielas ne tikai konditorejā, bet pat desās, gaļas izstrādājumos, maizē un principā jebkur citur. Ja ražotājs negrib zaudēt konkurences cīņā, tam ir savos izstrādājumos jāsabāž vismaz līdzvērtīgs cukura daudzums kā konkurentiem, jo citādi cukuratkarīgie to nepirks. Šeit, kā reiz derētu neliela mākslīga cenas korekcija, tautas vispārējai veselībai tas nāktu tikai par labu. No otras puses, lielāko daļu pārtikas tāpat saražo lielie koncerni ārpus Latvijas, tā kā Latvija viena te tāpat neko neiespēs. 

1. Atbalstu.

Normāli domājošs un "ceļojumus plānojošs :)" indivīds redz savu dzīvi tālāk par šodienu.

Neredzu iemeslu, kāpēc mājas bāriņā nevarētu savu kārtu gaidīt n-tās dzērienu pudeles visām gaumēm. Un ledusskapī alus.

Personīgi es nekad vēl neesmu skrējis pa galvu pa kaklu uz veikala aizvēršanu, lai paspētu aliņu nopirkt… Arī no rīta neesmu trīcējis pie veikala. (savulaik ASV dzīvojoša tante teica, ka pirms 12:00 dzerot tikai alkoholiķi)

2. Laikam jau abām rokām par - kopš vidusskolā solus deldē 19-20 gadīgi jaunieši. - Kad nopelnīs savu algu - laipni lūdzam..

3. interesants - bet varbūt pareizs. Man negribas, piektdienas vakarā, saņemt tukšu pudeli stiklā, no blakus braucoša "party-car". Gribi dzert sabiedriskā vietā- dzer mājās, kaut vai mašīnā, ja tā stāv savas mājas pagalmā.

p.s Apzinos - ka viedoklis neatbilst ceļakājai , un neapvainošos ja to izdzēsīs

Nav tāda 'ceļakājas viedokļa' kam var atbilst vai ne, un pat ja ir, kā var ienākt prātā, ka no tā atšķirīgie var tikt dzēsti?…

Ja par cukuru - nu bet vari taču izvēlēties viņu nelietot. Dodies uz kādu no tiem eko-bioveikaliem, kuri mums ir savairojušies kā sēnes pēc lietus, lai apmierinātu nojūgušos burkānu grauzēju vajadzības, un bļauj tur par cukura kaitīgumu, viņi būs sajūsmā par iespēju piepildīt šādu vēlmi. Bet es varbūt dzīvi gribu saldāku un ar cukura gabaliņu pie kafijas (nē, un uz šo nav jāsāk atbildot man stāstīt, cik cukura ir tajos produktos, kas nav kafija ar cukuru, es to pats labi zinu un cukura gabaliņš nav jāuztver tik burtiski ), un es tiešām nesaprotu, kāpēc kādam būtu jābāžās man virsū un represīvā veidā ar aizliegumiem jāmāca pareizi dzīvot. Tas, ko minēja Juris, ka mēs sistēmai esam to parādā, jo sistēma par mums rūpējas, ir arguments tikai līdz zināmai robežai, turklāt mēs savu parādu jau nomaksājam nodokļos. Vai ar to nepietiek? Šādi aizliegumi ir nesamērīgi. Bet jauniešus vajag audzināt, nevis savas audzināšanas kļūdas mēģināt notušēt ar vēl kādiem aizliegumiem.

Juri, par marihuānas "kaitīgumu" (bet no mana viedokļa tas arī nemaz nav svarīgi, cik kaitīga vai nekaitīga, svarīgi ir tas, ka brīvam cilvēkam jābūt brīvām izvēlēm), protams, nepiekrītu un īsti pat nezinu, ko šai jautājumā saka Liepnieks, ja domāji viņu, bet slinkums pašreiz šo tēmu turpināt.

 Kolēgas, Riigikogu šodien trešajā lasījumā apstiprinājuši alkoholisko dzērienu (olle, siidri ja kange alkoholi) akcīzes nodokļa samazināšanu par 25%. Balsojumā 70 pret 9. https://www.riigikogu.ee/istungi-ulevaated/riigikogu-vottis-vastu-alkoholi-aktsiisimaarasid-langetava-seaduse/

  Interesanti, kur tagad Vana Tallinn neskaitāmās variācijas būs lētākas? LAT? EST?

  Stāsies spēkā no 1.jūl.

Malači. Dzīve ir priekš tam, lai dzīvotu, nevis lai mācītu viens otram (iekasējot uzpūstus nodokļus), kas ir un kas nav veselīgi.

Malači tikai tāpēc, ka Latvija brīnumainā kārtā nogulēja kārtējo nodokļu paaugstināšanu.

Tiešām maļači jūnijā pieņēma un jau no 1. jūlija spēkā, bet viņi taču ''skaitās lēnie igauņi''.

Te laikam būs vietā krievu teiciens:''Patcan skazal, patcan zdjelal''

Ps. Nez cik ilgi LV šis būtu noticis...

Neredzu par ko priecāties. Ja pieņem, ka alkohola pierobežas tirdzniecība veido 15% no Latvijas kopējā alkohola pārdošanas apjoma, tad tiešie zaudējumi Latvijas budžetam tikai no akcīzes nodokļa ir aptuveni -36,6 milj EUR gadā. Kopumā tiek lēsts, ka šis plus citu netiešo ieņēmumu zaudēšana izmaksās ap -200 milj EUR gadā.

Tas nozīmē, ka katrs Latvijas iedzīvotājs, tai skaitā arī ceļakājietis nesaņems 105 EUR gadā. Vai esat gatavi, ik gadus, ceļojumiem atņemt 105 EUR?

Tāda manipulēšana ar cipariem velk uz demagoģiju. Tiešām kāds domāja, ka pelnīt uz nodokļa atšķirībām starp kaimiņvalstīm varēs mūžīgi? Tas bija tipisks ātra biznesa paraugs - tukšus šķūņus pārtaisīt par veikaliem, ātri iesist piķi, un tad notīties.

Tik daudz dīvainu izteikumu…

Ir iespējams uzteikt kaimiņa saprātīgu rīcību arī tad, ja tas pašam ir finansiāli neizdevīgi.

Nepārliecina, ka 37 miljoni pēkšņi pieaug vairāk kā 5kārt.

Novērtēju mēģinājumu pasniegt skaitļus mums uztveramā formā, bet tomēr, valsts budžets netiek tērēts manu ceļojumu apmaksai.

Tas būs no aprēķinu metodikas atkarīgs. Ja Metalurga likvidācija tieši skāra N cilvēkus, tad netieši (dažādā smaguma pakāpē) pat vairāk kā 5N cilvēkus.

Jā, netieši skāra visus planētas iedzīvotājus, ja neierobežo netiešuma pakāpi…

Šie 35 miljoni sākumā veido ļoti būtisku pieaugumu katrā ķēdes posmā.....

Mēģināšu parādīt ar vīna cenu parādīt, kas ietekmē vīna gala cenu.

Vīns pie vairumtirgotāja 3 EUR pudelē

a)+ akcīze vīnam (1.01 EUR/l) = 3,76 EUR

b)+ veikala uzcenojums (min. 50%) = 5,64

c) + PVN =6,82 EUR

Tātad šādā veidā valsts saņem 0,76 akcīze + 1,18 PVN. =1,94 EUR, kas kopumā ir 2 reizes vairāk nekā tikai no akcīzes.

Šis ir ļoti primitīvs piemērs, kurā es neņemu vērā citus valsts un pašvaldību ienākumus. Piemēram, pelņas nodoklis, zemes nodoklis, iedzīvotāju ienākumu nodoklis, un daudz citu maksājumu, kā arī ieņēmumus un nodokļus no citiem pakalpojumiem. Par 200 milj runā eksperti un man nav iemesla tiem neticēt.  Jo ar savu primitīvo piemēru es varēju sākotnējo summu ko valsts saņem no vīna pudeles dubultot. No stiprajiem valsts dabū daudz vairāk, jo tur akcīze ir ap 7 EUR uz pudeli. Kā rakstīja Neatkarīgā, tad valsts maku pilda degviela un alkohols.

Kas attiecas uz ceļojumiem, tad... valstij nāksies meklē šos trūkstošos miljonus citur. Kur tos atradīs nezinu, taču tā kā nauda kokā neaug, nedaudz pieliks kaut ko klāt vienā vietā, kaut ko citā vietā, nesaremontēs kādu ceļu, skolotājiem/mediķiem algu nepalielinās kā bija plānots, neapmaksās kādu pakalpojumu vai  ieviesīs jaunu nodevu, utt... Jebkurā gadījumā par to samaksāsim mēs visi. Tādā veidā paliks mazāk brīvas naudas cenojumiem.

Piekrītu, ka šādai situācijai vajadzēja gatavoties, taču neredzu kāpēc par to priecāties.

Ja katrs no mums izdzers tikai par 15% vairāk kā pagājušo gadu, tad būs gan skolotājiem, gan mediķiem algas, gan saremontēti ceļi. Tikai prezidents vairs nav tas kurš uzsauks tostu. Un ja budžetā pietrūks vēl 200 miljonu, tad būs bērniem skolā piena vietā jādod kokteilīšus.

Nav tādu, kas priecājas. Ir tie, kas lej gaužas asaras. Par biznesa "ilgstpējību" jau sen bija skaidrs, faktiski tas bija strupceļš ar taktiku "grābt kamēr var", nevis attīstība ar ilgtermiņa investīcijām (pāris šķūņus ar plauktiem un milzīgus reklāmas plakātus nesaukšu par investīcijām).

Un kādi ir šņabinieku priekšlikumi, kā vajadzētu rīkoties? Iesaistīties akcīzes karā ar igauņiem un pazemināt nodokli? Absurds!

Par kokteilīšiem laba doma. Uz vispārējām sērām par sagrauto nozari varētu izlobēt pa bezmaksas "džonim" katram vidusskolniekam.

Igauņi jau nav pieteikuši mums karu tirgojot lētāk kā Latvijā. Iemesls pazemināt būtu tieši tad ja latvieši brauktu uz Igauniju pēc lētā dzeramā.

Labi, ne iesaistīties karā, bet uzsākt. Jo igauņi, atgriežoties pie līdzīgām, godīgām, nodokļu likmēm, nez kādā veidā ir izputinājuši latviešus. Skan jocīgi, bet vaimanāšana ir briesmīga. Mēs varētu negodīgi atbildēt, Igaunijas pavalstniekiem piedāvājot 0% akcīzes likmi. Tas nekas, ka akcīzē neko nesaņemtu, kā ar skaitļiem vīnzinis pierādīja, dramatiski pieaugtu ieņēmumi visos citos budžetos.

Atceros rakstu no 30-to gadu preses, kurā teātra un kultūras darbinieki žēlojās, ka nav naudas mākslai, jo cilvēki sākuši mazāk dzert. Tad alkohola akcīze gāja tieši šiem mērķiem.

Ja runā par ilgtspējīgu biznesu, tad šāds biznesa modelis jau vairākus gadu desmitus uztur Andoru, Gibraltāru, Luksemburgu, Vācijas pierobežu ar Dāniju, Zviedrijas pierobežu ar Norvēģiju un daudz kur citur.

Nevis uztur, bet nodrošina daļu ienākumu.